
Par bērnu drošību gādājot, iespējams, turpmāk drīkstēs tirgot tikai ar gaismu atstarojošiem materiāliem aprīkotas skolas somas Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Vakar, 12.janvārī, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un bērnu un
ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks pārrunāja bērnu drošības jautājumus.
A.Baštiks atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ieceri iestrādāt Bērnu tiesību
aizsardzības likumā minētās normas. Tās varētu stāties spēkā 2006.gada
1.janvārī. Grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā IeM šonedēļ virzīs
izskatīšanai valdībā, informē IeM Preses un sabiedrisko attiecību departamenta
preses centra vadītāja Laura Karnīte.
Šie grozījumi palīdzēs dažu gadu laikā nodrošināt, lai lielākā daļa pamatskolas
vecuma bērnu neatkarīgi no tā, vai vecāki nodrošina vai nenodrošina viņus ar
atstarotājiem, kļūtu pamanāmi autovadītājiem, uzskata iekšlietu ministrs. Tā
varētu samazināt bojāgājušo bērnu skaitu uz ceļiem sliktas redzamības apstākļos.
Savukārt A. Baštiks aicinājis IeM dienestus pievērst lielāku uzmanību bērnu
drošības sēdeklīšu lietošanai automašīnās.
Ministri arī vienojušies, ka jāuzlabo profilaktiskais darbs ar
nepilngadīgajiem, lai novērstu, ka viņi kļūst par noziegumu upuriem vai paši izdara
noziegumus. Kā norāda L.Karnīte, iekšlietu ministrs uzsvēris, ka profilaktisko
audzinošo darbu ar nepilngadīgajiem nav iespējams veikt ar policijas spēkiem un
represīvām metodēm vien, tāpēc būtu jāizveido reāls tiešas iedarbības
mehānisms, kas gan strādātu ar bērniem, ietverot visas problemātiskās jomas, gan
arī veiktu analīzi un situācijas monitoringu.
Ministri secinājuši, ka šobrīd nepilngadīgais bieži nonāk sociālo dienestu un
pedagogu redzeslokā tikai tad, kad viņš jau izdarījis likumpārkāpumu un ar viņu jau
strādā nepilngadīgo lietu inspektori. Šādās situācijās jāiegulda daudz lielāks
darbs, lai mainītu bērna pasaules uztveri un vērtību sistēmu.
Iekšlietu ministrs izteicis priekšlikumu šo jautājumu risināt, vietējās
pašvaldībās veidojot īpašas komisijas, kurās ar nepilngadīgo likumpārkāpumu
profilaksi nodarbotos sociālais darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības inspektors,
mediķu pārstāvis, skolu valdes un policijas pārstāvis. Viņaprāt, šādā sastāvā
vieglāk identificēt problēmu un rast tai risinājumu. Proti, komisijas gādātu par
ātru un koordinētu bērna problēmu risināšanu vēl pirms viņa nonākšanas
tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā.
Ministri vienojušies, ka atbildīgo institūciju sadarbības iespējamos modeļus varētu
apspriest vairākos semināros, vispirms izdiskutējot katras nozares – pedagogu,
sociālo darbinieku, nepilngadīgo lietu inspektoru – vidē. Nākamais solis būtu
secinājumu apkopošana un piemērotākā risinājuma izvēle kopējā plašā
konferencē. Tā varētu notikt šā gada pavasarī.
“LV” informācija