• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Skolas somas bez atstarotājiem varētu kļūt par pagātni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.2005., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/99412

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Spriež par plašsaziņas līdzekļu lomu dzimumu līdztiesības nostiprināšanā

Vēl šajā numurā

13.01.2005., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Skolas somas bez atstarotājiem varētu kļūt par pagātni

Iecerēti grozījumi likumdošanā, lai aizliegtu tirgot skolas somas, kas nav aprīkotas ar gaismu atstarojošiem materiāliem. Savukārt vecākiem būtu pienākums nodrošināt, lai to atvasēm, ja tās atrodas uz ceļa tumšajā diennakts laikā, pie apģērba vai somas būtu atstarotājs.

BERNI.PNG (114691 bytes)
Par bērnu drošību gādājot, iespējams, turpmāk drīkstēs tirgot tikai ar gaismu atstarojošiem materiāliem aprīkotas skolas somas
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 12.janvārī, iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons un bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks pārrunāja bērnu drošības jautājumus. A.Baštiks atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ieceri iestrādāt Bērnu tiesību aizsardzības likumā minētās normas. Tās varētu stāties spēkā 2006.gada 1.janvārī. Grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā IeM šonedēļ virzīs izskatīšanai valdībā, informē IeM Preses un sabiedrisko attiecību departamenta preses centra vadītāja Laura Karnīte.
Šie grozījumi palīdzēs dažu gadu laikā nodrošināt, lai lielākā daļa pamatskolas vecuma bērnu neatkarīgi no tā, vai vecāki nodrošina vai nenodrošina viņus ar atstarotājiem, kļūtu pamanāmi autovadītājiem, uzskata iekšlietu ministrs. Tā varētu samazināt bojāgājušo bērnu skaitu uz ceļiem sliktas redzamības apstākļos. Savukārt A. Baštiks aicinājis IeM dienestus pievērst lielāku uzmanību bērnu drošības sēdeklīšu lietošanai automašīnās.
Ministri arī vienojušies, ka jāuzlabo profilaktiskais darbs ar nepilngadīgajiem, lai novērstu, ka viņi kļūst par noziegumu upuriem vai paši izdara noziegumus. Kā norāda L.Karnīte, iekšlietu ministrs uzsvēris, ka profilaktisko audzinošo darbu ar nepilngadīgajiem nav iespējams veikt ar policijas spēkiem un represīvām metodēm vien, tāpēc būtu jāizveido reāls tiešas iedarbības mehānisms, kas gan strādātu ar bērniem, ietverot visas problemātiskās jomas, gan arī veiktu analīzi un situācijas monitoringu.
Ministri secinājuši, ka šobrīd nepilngadīgais bieži nonāk sociālo dienestu un pedagogu redzeslokā tikai tad, kad viņš jau izdarījis likumpārkāpumu un ar viņu jau strādā nepilngadīgo lietu inspektori. Šādās situācijās jāiegulda daudz lielāks darbs, lai mainītu bērna pasaules uztveri un vērtību sistēmu.
Iekšlietu ministrs izteicis priekšlikumu šo jautājumu risināt, vietējās pašvaldībās veidojot īpašas komisijas, kurās ar nepilngadīgo likumpārkāpumu profilaksi nodarbotos sociālais darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības inspektors, mediķu pārstāvis, skolu valdes un policijas pārstāvis. Viņaprāt, šādā sastāvā vieglāk identificēt problēmu un rast tai risinājumu. Proti, komisijas gādātu par ātru un koordinētu bērna problēmu risināšanu vēl pirms viņa nonākšanas tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā.
Ministri vienojušies, ka atbildīgo institūciju sadarbības iespējamos modeļus varētu apspriest vairākos semināros, vispirms izdiskutējot katras nozares – pedagogu, sociālo darbinieku, nepilngadīgo lietu inspektoru – vidē. Nākamais solis būtu secinājumu apkopošana un piemērotākā risinājuma izvēle kopējā plašā konferencē. Tā varētu notikt šā gada pavasarī.

“LV” informācija 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!