Jaunajā gadā – ar lielāku pašapziņu

Vakar, 12.janvārī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga preses konferencē tikās ar žurnālistiem, paužot savu viedokli par aktuālākajiem 2005.gada uzdevumiem. Savā uzrunā žurnālistiem Valsts prezidente skāra plašu jautājumu loku – no vēstures un dabas stihijas mācībām līdz šā gada ārpolitiskajām aktualitātēm, plašāk pakavējoties pie eventuālās vizītes Maskavā 9.maijā, kad tiks atzīmēta 60.gadadiena kopš uzvaras pār hitlerisko Vāciju.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga preses konferences laikā vakar, 12.janvārī Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Dabas stihija nemazina optimismu

Mūsdienu situāciju Vaira Vīķe-Freiberga aicināja vērtēt vēsturiskās pieredzes un arī jaunāko pārbaudījumu gaismā.
“Es vēlreiz atkārtoju savu pateicību visiem dienestiem, īpaši “Latvenergo” speciālistiem, kas turpina strādāt, un visiem brīvprātīgajiem, kas bija iesaistījušies dabas stihijas nodarīto postījumu likvidēšanā,” teica Valsts prezidente. “Man šķiet, viņi šajā krīzes situācijā reaģē ļoti inteliģenti un atbildīgi. Esmu pārliecināta, ka arī ar gaidāmo vētru un visām citām grūtībām, kas mūs varētu sagaidīt, spēsim tikt galā.”
Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka mūsu galvenais uzdevums tagad, kad esam sasnieguši valsts attīstības galvenos mērķus, iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, ir “rūpēties, cik vien ir mūsu spēkos, lai tautai būtu vieglākas dienas. Lai uzlabotos katra Latvijas iedzīvotāja dzīves standarts – vai tas būtu strādājošais, pensionārs vai bezdarbnieks”.
Valsts prezidente uzsvēra, ka mūsu valstij jāpalielina produktivitāte un eksporta apjoms. “Valstij jākļūst saimnieciski attīstītākai, turklāt šim pirmajam izaicinājumam jau esam spējuši likt labus pamatus, iegūstot drošību, Eiropas struktūru kopējo tirgu un cita veida atbalstu, ko var dot dalība ES un NATO. Mums tagad ļoti aktīvi jādarbojas, lai visas šīs iespējas liktu lietā,” teica Vaira Vīķe-Freiberga. “Viss mūsu tautas talants, enerģija un gribasspēks jāvirza šo mērķu sasniegšanai. Es esmu pārliecināta, ka mēs izkļūsim daudz ātrāk, nekā daudzi to prognozē, no pašreizējās pozīcijas, kad esam nabagākā valsts jaunajā, paplašinātajā ES. Mēs nudien negribam pārāk ilgi palikt šajā pozīcijā.”

Smelt spēkus pagātnes pieredzē

Valsts prezidente teica, ka, domājot par nākotni, šis gads mūsu domas pievērš arī nozīmīgiem pagātnes notikumiem. “Lai nākotnē mēs varētu attīstīties kā brīvas, demokrātiskas un humānas valstis Eiropas kontinentā un lai nākotnē mēs varētu izvairīties no kļūdām, kas pagātnē noveda pie tirānijas un asiņainiem konfliktiem ar milzīgu upuru skaitu, mums jāpievēršas arī vēstures aspektiem. Tie ir dziļāk jāizprot un jārod no tiem nepieciešamās konsekvences.”
Valsts prezidente raksturoja 1905.gada revolūciju, kuras simtgades jubileju atzīmējam šajās dienās, uzsverot, ka ļoti nozīmīgi, pat neraugoties uz vēlāko revolūcijas apspiešanu, bijuši jau pirmie tautas pretošanās rezultāti – cenzūras žņaugu samazināšanās un mācību uzsākšana latviešu valodā.
Valsts prezidente atgādināja, ka šogad tiek atzīmēta arī 50. gadskārta kopš Šūmaņa deklarācijas pieņemšanas. “Šis dokuments lika pamatus Eiropas Savienībai, kurā arī Latvija tagad ir pilntiesīga locekle,” tālāk teica V.Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka šī deklarācija “pavilka svītru zem konfliktiem, kas savā laikā kā ienaidnieces nostādīja Franciju pret Vāciju, Vāciju pret Lielbritāniju un agrākajos gados arī Lielbritāniju pret Franciju, pret Spāniju un tā tālāk”.
Valsts prezidente teica: “9.maijā Eiropa svin savu jaunā vēstures posma sākumu, ko padarīja iespējamu nacistiskās Vācijas sagrāve un Otrā pasaules kara beigas.”

Latvijai 9. maijā sākās jauna okupācija

“Protams, arī mēs atzīmējam Otrā pasaules kara beigas 8. maijā, kad Vācija parakstīja kapitulāciju, atzīstot savu sakāvi šajā karā,” tālāk teica Valsts prezidente. “Mēs esam saņēmuši, tāpat kā visas ES valstis un arī toreizējie sabiedrotie Otrajā pasaules karā, ielūgumu ierasties Maskavā atzīmēt šā vēsturiskā notikuma gadadienu. Mums, trim Baltijas valstu prezidentiem, šķiet, ka šāds notikums nav viennozīmīgs. Ka ir svarīgi atgādināt pasaulei: ja puse no Eiropas varēja svinēt uzvaru pār fašismu un savu atbrīvošanu no okupācijas, tad otra puse un īpaši trīs Baltijas valstis tajā pašā datumā tikai guva apstiprinājumu un turpinājumu Padomju Savienības īstenotajai aneksijai. Mūsu valstīs Sarkanā armija nenāca kā atbrīvotāja, bet kā okupācijas spēks. Līdz ar to mēs esam unikālā situācijā,” teica Vaira Vīķe-Freiberga, informējot par savu vienošanos ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem, ka “atgādināt šos vēstures faktus ir mūsu pienākums. Atceroties Otrā pasaules kara beigu datumu, mēs nedrīkstam arī aizmirst, ka šis karš sākās saskaņā ar Molotova–Ribentropa pakta slepeno protokolu. Ar divu totalitāru tirānu vienošanos sadalīt Eiropu savās ietekmes sfērās. Šī noziedzīgā izrīkošanās ar neatkarīgu valstu un iedzīvotāju likteņiem ir tikpat nosodāma kā fašisms kopumā”.
“Atzīmējot šo datumu – 9.maiju, man kā Latvijas prezidentei šķiet ļoti nozīmīgi ne vien izteikt kopā ar citām Eiropas valstīm un arī Ameriku, Kanādu un Austrāliju, kas piedalījās šajā asiņainajā konfliktā, līdzjūtību par visiem karā bojāgājušajiem un atcerēties ar skumjām tos, kas gāja bojā holokaustā, bet arī izteikt līdzjūtību krievu tautai, kas, kaut arī kā uzvarētāja kopā ar sabiedrotajiem atbrīvojās no viena tirāna un iekarotāja, bet palika joprojām savas valsts tirāna Staļina gūstā. Krievu tauta vēl gadu desmitus palika totalitārajā komunisma tirānijā. Tāpat kā valstis, ko tā – kā Baltijas valstu gadījumā – bija anektējusi, vai arī kā valstis, ko tā pakļāva savam militārajam un politiskajam iespaidam.”

Būt klāt, kad spriež par mūsu likteni

“Es domāju, lai to darītu, man nav nepieciešams palikt Rīgā. Tagad, kad esam sasnieguši savu pilnu suverenitāti, panākot Latvijas dalību gan NATO, gan ES, es uzskatu, ka Latvijas un tās prezidentes vieta ir visur tur, kur parādās Eiropas valstu līderi. Mēs nevaram vairs pieļaut situāciju, kāda bija Jaltā, Teherānā, Potsdamā, kad tika lemts par mūsu likteni, bet Baltijas valstu pārstāvji tur nebija klāt. No šā brīža, būtībā sākot ar 4.maija deklarācijas 15.gadadienu, ko arī atzīmēsim šogad, mums šajā situācijā jārīkojas kā brīvas, suverēnas, demokrātiskas valsts pārstāvjiem. Es uzskatu, ka mums visur jābūt klāt, visās starptautiskajās sanāksmēs,” teica V.Vīķe-Freiberga, piebilstot: “Tas ir mans lēmums, ko esmu saskaņojusi ar saviem kolēģiem, Igaunijas un Lietuvas prezidentiem, kas savukārt savu lēmumu paziņos, kad tas būs gatavs. Es uzskatu, ka arī Latvijas prezidentam ir svarīgi būt klāt 9.maija atceres notikumos, kaut arī tie notiek Maskavā. Lai izskaidrotu savu pozīciju, es esmu uzrakstījumi deklarāciju, kurā tiek atgādināti vēsturiskie apsvērumi, kuru dēļ Latvijas attieksme pret šo datumu nav tāda pati, kāda varētu būt Lielbritānijas, Francijas Norvēģijas, Beļģijas, Holandes... iedzīvotājiem, kas tika atbrīvoti no okupācijas un pēc tam atguva savu brīvību un demokrātiju. Savā deklarācijā es atgādinu, kā mēs savu brīvību un suverenitāti zaudējām. Jā, mēs varam priecāties par fašisma sakāvi, nožēlot visus zaudējumus un upurus, ko nesis Otrais pasaules karš. Taču tajā pašā laikā atceroties, ka īstais Otrā pasaules kara noslēguma datums mums bija 4.maijs pirms 15 gadiem. Un tikai tagad, kad esam ES dalībvalsts, mēs tiešām esam likvidējuši Otrā pasaules kara un Molotova–Ribentropa pakta sekas. Ilgus gadus mums bijis ļoti smags periods. Bet tagad, kad esam sasnieguši pilnīgu suverenitāti, mums jāiet uz priekšu pilnīgi jaunā situācijā kā brīvas, suverēnas un demokrātiskas valsts iedzīvotājiem.”

Žurnālisti vēlas precizēt

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, par eventuālo mazākumtautību konvencijas ratificēšanu šajā gadā, Valsts prezidente teica:
“Tas ir ļoti iespējams. Koalīcijas partneri uzskata, ka ir pienācis laiks Latvijai ratificēt dokumentu, ko mūsu valsts parakstījusi jau pirms daudziem gadiem. Ka nav iemesla mums to nedarīt, jo jau šobrīd Latvija atbilst visām starptautiskajām prasībām attiecībā uz mazākumtautību tiesību aizsargāšanu. Šī konvencija būtībā tikai deklarē to, ko mēs jau darām. Vienīgi mums vajag konvencijas formulējumā precizēt atrunas, kas definē terminus, kuri šajā konvencijā ar nolūku atstāti pietiekami plaši. Ja vēlamies ko precizēt, mums uz to ir tiesības, un tā pašlaik arī strādā Ārlietu ministrija. Pēc tam ministrija savus priekšlikumus prezentēs valdībai un Saeimai.
Vaira Vīķe-Freiberga, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, arī paskaidroja, ka savu paziņojumu par attieksmi pret Otrā pasaules kara beigām nolēmusi nosūtīt līdz ar savu pavadvēstuli visu ES dalībvalstu galvām, kā arī kādreizējo antihitleriskās koalīcijas valstu ASV, Lielbritānijas un arī zem Lielbritānijas karoga karojušo valstu, proti, Kanādas un Austrālijas, vadītājiem, kā arī “mūsu kaimiņam un ielūdzējam Putina kungam un arī mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm Moldovai, Gruzijai, Ukrainai, kā arī Turcijai un citām ES kandidātvalstīm – lai visplašākajā kontekstā mēs iezīmētu un precizētu, kāda ir mūsu attieksme pret šiem vēsturiskajiem notikumiem”.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv