
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Speciālisti lēš, ka vētras postījumu apmērs mežos ir lielāks nekā mežam tik liktenīgajās dabas stihijās 1967. un 1969.gadā. Provizorisku aprēķinu par vētras nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem mežam nav, jo šādas aplēses ir sarežģīts un ilgs process, kurā jāveic komplicēti aprēķini, turklāt pagaidām kopaina par pašiem postījumiem nav pilnīga. Stihija “izpļauj” Kurzemi Droši var apgalvot, ka lielākie vētras postījumi mežam ir Kurzemē – Ventspils, Kuldīgas, Liepājas, Talsu un Tukuma virsmežniecību teritorijā, uzskata VMD. Sākotnējās ziņas vēsta, ka Tukuma virsmežniecības teritorijā vien varētu būt izgāzts un nolauzts aptuveni viens miljons kubikmetru koksnes, stāsta VMD pārstāve Selva Šulce. Vakar joprojām bija traucēti sakari ar Talsu un Kuldīgas virsmežniecībām, tādēļ grūti precizēt informāciju. Savukārt Vidzemē lieli postījumi konstatēti Valkas, Limbažu un Valmieras virsmežniecību teritorijās.
Kopumā Latvijā vētra skārusi teju katru meža īpašumu. Postījumu intensitāte ir ļoti dažāda – no atsevišķiem izgāztiem kokiem līdz nopostītām plašām vienlaidu platībām. Visvairāk cietušas atklātas meža malas, atsevišķi augošu koku puduri, nogāzti kailcirtēs atstātie sēklas un ekoloģiskie koki. Vēja trakošana nav saudzējusi arī lielos meža masīvus.
Nelaime nav gājusi secen arī zinātniskās izpētes mežiem. S.Šulce zināja teikt, ka, pēc sākotnējās informācijas, tur, šādos īpašos mežos, nolauzto un nogāzto koku apjoms ir 150 000 kubikmetri.
Valsts mežos visvairāk stihijas “nopļauto” koku ir Kurzemē un Zemgales rietumdaļā, bet citos reģionos postījumi mazāki, informē LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Vissmagāk valsts mežos cietušas skuju koku audzes, īpaši egļu, audzes, kas izgāztas ar visām saknēm. T.Kotovičs min arī labu vēsti – iedzīvotāju iemīļotajā atpūtas vietā Tērvetes dabas parkā stihija pagaidām nodarījusi salīdzinoši nelielus postījumus. Proti, parka centrālajā daļā izgāztas apmēram 40 lielās priedes. Rūķus un citus pasaku tēlus, kā arī viņu mājiņas un iedzīvi orkāns atstājis neskartus. Kopainas apzināšana sarežģīta VMD pārstāve uzsver, ka situācijas apzināšana katrā konkrētajā rajonā un informācijas iegūšana joprojām ir ļoti sarežģīta un apgrūtinoša. Nav sakaru, un meža ceļi ir neizbraucami nogāzto koku dēļ. “Informāciju iegūstam daudz lēnāk, nekā to vēlētos,” skaidro S.Šulce. No vienas puses, privāto mežu īpašniekiem vajadzētu pašiem apzināt mežam nodarītos postījumus un iesniegt datus mežsaimniecībā, no otras puses, atrašanās mežā aizlauzto koku dēļ ir bīstama. Tā ka situācija nav viennozīmīgi vērtējama.
VMD Medību daļa apzina arī medību saimniecībām nodarītos postījumus, taču, visticamāk, meža zvēriem stihija nav kaitējusi. “Dzīvnieks ir gana gudrs un vētrā prot sevi pasargāt,” spriež S.Šulce. Savukārt briežu dārzu saimniekiem, kā liecina sākotnējā informācija, būs nodarīti zaudējumi – vietām vējš izgāzis žogus un dzīvnieki devušies brīvsolī. Potenciālā kaitēkļu paradīze
Postījumiem mežos var būt tālejošas sekas, ko nedrīkst pieļaut.
Lauzto un bojāto koku koksne, ja to laikus nenovāc un neapstrādā, zaudē kvalitāti.
Tas savukārt atsauksies uz kokmateriālu cenu. Kā stāsta S.Šulce, piemēram,
neapstrādāta priede siltumā sazilē. Vienīgi ar saknēm izgāztos kokus šī nelaime
var skart mazāk.
Otra ļoti būtiska problēma, kas var rasties, ja vēja gāztie koki ilgāku laiku paliks
vējgāzēs un vējlauzēs, – tie var kļūt par kaitēkļu paradīzi. Īpaši pie sirds
tiem ir skujkoku aromātiskie sveķi. Daļēji atmirušajā koksnē, ja tā paliks mežā,
ļoti strauji savairosies dažādu sugu kaitēkļi, kas kļūs par reālu draudu vētras
neskartajām mežaudzēm, skaidro T.Kotovičs.
Gan VMD, gan LVM pārstāvji uzsver, ka mežs jāiztīra iespējami ātri. S.Šulce teic,
ka šobrīd tomēr galvenais ir iespējami ātri apzināt zaudējumus un nolauzto koku
daudzumu. Nākamais solis – kritušo koku izvešana.
T.Kotovičs informē, ka, LVM skatījumā, nepieciešams rast steidzamu risinājumu, lai
atvieglotu valsts iepirkuma procedūru koku izstrādes un transportēšanas pakalpojumu
iepirkumam, lai bojāto koksni ekonomisku un ekoloģisku apsvērumu dēļ līdz pavasarim
no valsts mežiem izvāktu.
Šobrīd LVM darbinieki strādā pastiprinātā režīmā, lai attīrītu meža ceļus no
sagāztajiem kokiem. LVM pārstāvis prognozē, ka šiem darbiem vajadzēs vismaz mēnesi.
LVM aicina sevišķi piesardzīgiem būt visiem meža darbiniekiem, kas tuvākajā laikā sāks likvidēt stiprās vētras postījumus mežos un mežmalās, izvācot kokus no vējgāzēm un vējlauzēm. Darba vides risks vējgāzēs un vējlauzēs ir daudzkārt augstāks nekā normālos darba apstākļos mežā. Pēc pēdējām divām tikpat stiprām vētrām 1967. un 1969. gadā smagas traumas guva un bojā gāja daudzi meža darbinieki, kas nepareizi veica koku izvākšanu no vējgāzēm un vējlauzēm, atgādina LVM pārstāvis. Tikpat bīstamas vietas ir izgāzto koku sakņu sistēmas, kas ir kā lamatas, jo, atzāģējot stumbru, var uzgāzties virsū zāģētājam.
Ilze Apine, “LV”
Uzziņai: 1967.gadā orkāns skāra 24,8% no visiem Latvijas mežiem, bet 1969.gadā – 34,4%. Abās viesuļvētrās vissmagāk cieta egles un priedes. Šo koku biezais zaru vainags kā bura uzņem vēju.Viesuļvētru izraisītajai mežu pielūžņošanai, vējā izšūpoto koku novārgšanai sekoja dažādas slimības un arī kaitēkļu masveida savairošanās. Lai tos apkarotu, vēl bija jāizcērt četri miljoni kubikmetru koku kaitēkļu apsēstajās joslās, kas robežojās ar vējlauzēm.
Dati no grāmatas “Gadsimta katastrofas Latvijā”