Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pēc akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) provizoriskām aplēsēm, visā Latvijā valsts mežos izgāzto un vēja lauzto koku apjoms sasniedz aptuveni 1,6 miljonus kubikmetru. Kā zināms, valsts apsaimniekošanā ir aptuveni puse no visiem mežiem. Valsts meža dienesta (VMD) vakar pieejamā operatīvā informācija liecināja, ka kopējie aptuvenie postījumi varētu būt ap trijiem (!) miljoniem kubikmetru koksnes. Taču šīs aplēses bija balstītas uz divu trešdaļu virsmežniecību sniegtajām sākotnējām ziņām, jo no pārējām līdz vakardienas pēcpusdienai ziņu vēl nebija. Tādēļ VMD uzsver, ka dati ir ļoti aptuveni, jo informācija nepārtraukti tiek vākta un apkopota. Viss liecina, ka vētras postījumi ir daudz lielāki, nekā sākotnēji prognozēts, un aizvakar izskanējusī informācija par iespējamajiem postījumiem vērtējama kā pārāk optimistiska. Latvijā varētu būt cietuši pat vairāk nekā pieci miljoni kubikmetru koksnes, ziņu aģentūrai LETA sacījis Latvijas Meža īpašnieku asociācijas priekšsēdētājs Ēriks Zaķis.
Speciālisti lēš, ka vētras postījumu apmērs mežos ir lielāks nekā mežam tik liktenīgajās dabas stihijās 1967. un 1969.gadā. Provizorisku aprēķinu par vētras nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem mežam nav, jo šādas aplēses ir sarežģīts un ilgs process, kurā jāveic komplicēti aprēķini, turklāt pagaidām kopaina par pašiem postījumiem nav pilnīga.

Stihija “izpļauj” Kurzemi

Droši var apgalvot, ka lielākie vētras postījumi mežam ir Kurzemē – Ventspils, Kuldīgas, Liepājas, Talsu un Tukuma virsmežniecību teritorijā, uzskata VMD. Sākotnējās ziņas vēsta, ka Tukuma virsmežniecības teritorijā vien varētu būt izgāzts un nolauzts aptuveni viens miljons kubikmetru koksnes, stāsta VMD pārstāve Selva Šulce. Vakar joprojām bija traucēti sakari ar Talsu un Kuldīgas virsmežniecībām, tādēļ grūti precizēt informāciju. Savukārt Vidzemē lieli postījumi konstatēti Valkas, Limbažu un Valmieras virsmežniecību teritorijās.
Kopumā Latvijā vētra skārusi teju katru meža īpašumu. Postījumu intensitāte ir ļoti dažāda – no atsevišķiem izgāztiem kokiem līdz nopostītām plašām vienlaidu platībām. Visvairāk cietušas atklātas meža malas, atsevišķi augošu koku puduri, nogāzti kailcirtēs atstātie sēklas un ekoloģiskie koki. Vēja trakošana nav saudzējusi arī lielos meža masīvus.
Nelaime nav gājusi secen arī zinātniskās izpētes mežiem. S.Šulce zināja teikt, ka, pēc sākotnējās informācijas, tur, šādos īpašos mežos, nolauzto un nogāzto koku apjoms ir 150 000 kubikmetri.
Valsts mežos visvairāk stihijas “nopļauto” koku ir Kurzemē un Zemgales rietumdaļā, bet citos reģionos postījumi mazāki, informē LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Vissmagāk valsts mežos cietušas skuju koku audzes, īpaši egļu, audzes, kas izgāztas ar visām saknēm. T.Kotovičs min arī labu vēsti – iedzīvotāju iemīļotajā atpūtas vietā Tērvetes dabas parkā stihija pagaidām nodarījusi salīdzinoši nelielus postījumus. Proti, parka centrālajā daļā izgāztas apmēram 40 lielās priedes. Rūķus un citus pasaku tēlus, kā arī viņu mājiņas un iedzīvi orkāns atstājis neskartus.

Kopainas apzināšana sarežģīta

VMD pārstāve uzsver, ka situācijas apzināšana katrā konkrētajā rajonā un informācijas iegūšana joprojām ir ļoti sarežģīta un apgrūtinoša. Nav sakaru, un meža ceļi ir neizbraucami nogāzto koku dēļ. “Informāciju iegūstam daudz lēnāk, nekā to vēlētos,” skaidro S.Šulce. No vienas puses, privāto mežu īpašniekiem vajadzētu pašiem apzināt mežam nodarītos postījumus un iesniegt datus mežsaimniecībā, no otras puses, atrašanās mežā aizlauzto koku dēļ ir bīstama. Tā ka situācija nav viennozīmīgi vērtējama.
VMD Medību daļa apzina arī medību saimniecībām nodarītos postījumus, taču, visticamāk, meža zvēriem stihija nav kaitējusi. “Dzīvnieks ir gana gudrs un vētrā prot sevi pasargāt,” spriež S.Šulce. Savukārt briežu dārzu saimniekiem, kā liecina sākotnējā informācija, būs nodarīti zaudējumi – vietām vējš izgāzis žogus un dzīvnieki devušies brīvsolī.

Potenciālā kaitēkļu paradīze

Brīdina iedzīvotājus neiet mežā

Speciālisti aicina iedzīvotājus neapmeklēt mežus, kamēr nav izvākti nolauztie un aizlauztie koki. Kā skaidro LVM darba aizsardzības un ugunsdrošības speciālists Andris Jurevskis, mežs tagad ir ļoti bīstams, jo daudzos augošos kokos ieķērušies citu vētras lauztu koku zari un galotnes, kas jebkurā brīdī var krist zemē. Šobrīd daudzi koki ir nolauzti vai aizlauzti, to stumbri un zari ir nedrošā, labilā stāvoklī un kuru katru brīdi var gāzties lejā. “Mēs patiešām nepārspīlējam – situācija mežos ir bīstama, jo daudzi nolauztie un aizlauztie koki, kas ir saspriegtā stāvoklī, jebkurā brīdī var ar neaprēķināmi lielu spēku izkustēties, turklāt jebkurā virzienā – gan krist uz leju, gan strauji atliekties uz augšu vai uz sāniem. Ja šādā brīdī tuvumā būs cilvēks, sekas var būt ārkārtīgi smagas,” norāda A.Jurevskis.
LVM aicina sevišķi piesardzīgiem būt visiem meža darbiniekiem, kas tuvākajā laikā sāks likvidēt stiprās vētras postījumus mežos un mežmalās, izvācot kokus no vējgāzēm un vējlauzēm. Darba vides risks vējgāzēs un vējlauzēs ir daudzkārt augstāks nekā normālos darba apstākļos mežā. Pēc pēdējām divām tikpat stiprām vētrām 1967. un 1969. gadā smagas traumas guva un bojā gāja daudzi meža darbinieki, kas nepareizi veica koku izvākšanu no vējgāzēm un vējlauzēm, atgādina LVM pārstāvis. Tikpat bīstamas vietas ir izgāzto koku sakņu sistēmas, kas ir kā lamatas, jo, atzāģējot stumbru, var uzgāzties virsū zāģētājam.

Uzziņai:

1967.gadā orkāns skāra 24,8% no visiem Latvijas mežiem, bet 1969.gadā – 34,4%. Abās viesuļvētrās vissmagāk cieta egles un priedes. Šo koku biezais zaru vainags kā bura uzņem vēju.
Viesuļvētru izraisītajai mežu pielūžņošanai, vējā izšūpoto koku novārgšanai sekoja dažādas slimības un arī kaitēkļu masveida savairošanās. Lai tos apkarotu, vēl bija jāizcērt četri miljoni kubikmetru koku kaitēkļu apsēstajās joslās, kas robežojās ar vējlauzēm.