Jaunā institūcija izveidota, apvienojot Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru, Latvijas Vides aģentūru un Valsts ģeoloģijas dienestu. Tā koncentrēsies uz komersantiem, zemniekiem, pašvaldībām un valstij nepieciešamās informācijas sagatavošanu un izplatīšanu.
“Reorganizācijas ideja ir pamatīgi pārdomāta,” uzskata Andris Leitass, līdzšinējais Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras vadītājs, kas iecelts par jaunizveidotās aģentūras direktoru. “Manuprāt, organizāciju apvienojums ir veiksmīgs un mums izdosies attaisnot uz sevi liktās cerības.”
Vides ministrs Raimonds Vējonis atzīst – aģentūras nosaukums ir pārāk sarežģīts.
Sākotnēji bijis iecerēts cits. “Pērn, diskutējot par likuma grozījumiem Saeimā, tika panākts kompromiss ar deputātiem, ka nosaukums būs šāds,” skaidro vides ministrs. Savukārt A.Leitass smej, ka to iemācīties bijis pirmais darba uzdevums aģentūras darbiniekiem.

Funkcijas, ko veica trīs līdzšinējās organizācijas, satura ziņā bija atšķirīgas, tomēr no izpildes viedokļa – identiskas. Tādēļ tiek uzskatīts, ka apvienošanās ieekonomēs valsts budžeta līdzekļus un ieguvēja būs gan valsts, gan sabiedrība.
Motivējot reorganizācijas nepieciešamību, R.Vējonis min vairākus iemeslus. Pirmkārt, tā saistīta ar finanšu resursu optimizāciju. Otrkārt, ar funkciju dublēšanās novēršanu. Kā piemēru vides ministrs min virszemes ūdeņu monitoringu, ko veica divas institūcijas. Līdzīgi bijis vēl ar citiem. “Skaitījās divi dažādi monitoringi, par katru jāmaksā. Tas neliecināja par racionālu resursu izmantošanu,” uzskata R.Vējonis.
Treškārt, reorganizācija saistīta ar informācijas optimizāciju. Visu trīs bijušo institūciju pamatfunkcija bija informācijas apkopošana dažādos griezumos un ziņu sniegšana sabiedrībai. Dublēšanās izpaudusies, piemēram, kā informācijas sūtīšana citai institūcijai, lai tā var papildināt savu datu bāzi – un otrādi. Tagad visa informācija būs pieejama vienkopus.

Iecerēts jauno institūciju izveidot par vienas pieturas aģentūru. Tai jākļūst par visiem interesentiem draudzīgu institūciju. Proti, aģentūrai jānodrošina ar vajadzīgo informāciju sabiedrība, tautsaimniecības nozares, valsts pārvaldes institūcijas, kā arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts tās starptautisko saistību izpildei.
Iecere apveicama. To, kā plānoto īstenot, komentē A.Leitass: “Lai sasniegtu mērķus, svarīgs ir vadības mehānisms. No trim apvienotajām institūcijām līdz šim kā aģentūra atbilstoši Publisko aģentūru likumam (publicēts “LV” 11.04.2001.) darbojas tikai Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra. Abas pārējās organizācijas bija civiliestādes, kas valsts pārvaldes funkcijas neveica. Tāpēc jaunās iestādes darbā tiks likta lietā Hidrometeoroloģijas aģentūras pozitīvā pieredze, izmantojot iespējas, ko dod aģentūru likums. Viens no tādiem aspektiem – maksas pakalpojumu klāsta pieauguma un darba algas pieauguma sakarība. Algu palielināšanai nav saņemta dotācija, arī streiku kā darba algas palielināšanas metodi mēs savā darbā izslēdzam. Ir tikai divi ceļi, kā uzlabot darbinieku materiālo stāvokli, – taupīt resursus un palielināt ieņēmumus no maksas pakalpojumiem. Tas jādara, nevis nepārtraukti ceļot cenas, bet paplašinot sniegto pakalpojumu klāstu.
Hidrometeoroloģijas aģentūrai, kas pirms pārtapšanas par aģentūru 2003.gadā darba samaksas ziņā bija viena no viszemāk atalgotajām iestādēm valstī, tas izdevās. Proti, piedāvājot arvien jaunu praktiski lietojamu informāciju uzņēmējiem, ievērojami palielinājās ieņēmumi no maksas pakalpojumiem.
Darba specifikas dēļ Hidrometeoroloģijas aģentūrai, līdzīgi kā citiem Eiropas un arī pasaules nacionālajiem meteodienestiem, līdz šim nav bijuši reāli konkurenti no privātā sektora, taču, kā liecina pieredze, šajā sektorā lietotās vadības un plānošanas metodes var dot reālu labumu arī valsts sektorā strādājošai iestādei. Galvenā priekšrocība, ko paver aģentūru likums, ir uz galaproduktu orientēta procesu vadība, kurā katrs strādājošais ir motivēts radīt un atbalstīt jaunas idejas un īstenot tās ar iespējami mazāku resursu patēriņu.
Šī praktiskā pieredze arī būs stratēģiskā vadlīnija jaunās aģentūras darbā. Tās īstenošanai izveidota atbilstoša aģentūras struktūra. Proti, apvienojot trīs līdzšinējās Vides ministrijas sistēmas organizācijas, nav radīts vienkārši mehānisks apvienojums, bet gan pilnīgi jauna struktūra, kas nav sīki sadrumstalota. Tajā nav sektoru, kuros, kā daudzās valsts iestādēs, strādā viens vai divi darbinieki, jo tas ir līdzeklis, kā nodrošināt cilvēkiem darba samaksu. Mūsu struktūrā ir reālas nodaļas, kurās strādā reāli cilvēki. Tās vadīs darbinieki, kas reāli būs atbildīgi par padarīto.”