Ministru kabineta 2005. gada 11.janvāra sēdē

Normatīvie akti, kuri tiek izdoti parastajā kārtībā

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju, atlīdzības apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, kā arī dokumentus, kādi iesniedzami, lai saņemtu atlīdzību.
 Atlīdzības apmērs ir 1000 latu, to izmaksā vienam no bērna vecākiem. Atlīdzības apmēru pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Lai saņemtu atlīdzību, atlīdzības pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona Bērnu un ģimenes lietu ministrijā iesniedz šādus dokumentus: rakstisku pieprasījumu par atlīdzības piešķiršanu; likumīgā spēkā stājušos spriedumu par adopcijas apstiprināšanu (norakstu), kā arī uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu; bērna dzimšanas apliecību; pilnvaru, ja atlīdzību pieprasa atlīdzības pieprasītāja pilnvarota persona.
Pieprasījumu par atlīdzības piešķiršanu un tam pievienotos dokumentus ministrija izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un pieņem lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atlīdzību.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija lēmumu par atteikumu piešķirt atlīdzību pieņem šādos gadījumos: atlīdzības pieprasītājs vai pieprasījuma saturs neatbilst Valsts sociālo pabalstu likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām; atlīdzības pieprasītājs sniedzis nepatiesas ziņas; zudis tiesiskais pamats atlīdzības piešķiršanai.
Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt atlīdzību Bērnu un ģimenes lietu ministrija atlīdzības pieprasītājam paziņo rakstiski.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram ir tiesības atcelt valsts sekretāra norīkotas amatpersonas pieņemto lēmumu, ja persona to ir apstrīdējusi Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
Ministrija izmaksā atlīdzību ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc atlīdzības piešķiršanas dienas. Ja ministrijas vainas dēļ atlīdzības saņēmējam atlīdzība nav izmaksāta noteiktajā termiņā, attiecīgo summu viņam izmaksā bez termiņa ierobežojuma.
Atlīdzības saņēmēja vainas dēļ nepamatoti saņemto atlīdzības summu atlīdzības saņēmējs atmaksā labprātīgi vai attiecīgā summa tiek piedzīta, ceļot prasību tiesā.
Ja lēmums par adopcijas pabalsta piešķiršanu personai pieņemts līdz 2004.gada 31.decembrim, atlīdzību pēc 2005.gada 1.janvāra izmaksā, pamatojoties uz minēto lēmumu.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzības apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, kā arī dokumentus, kādi iesniedzami, lai saņemtu atlīdzību.
 Atlīdzību piešķir Valsts sociālo pabalstu likuma 6.¹ panta pirmajā daļā minētajām personām. Personai, kura nodarbināta nepilnu darba laiku, ir tiesības uz atlīdzību, ja tā ir nodarbināta ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Atlīdzību piešķir vienam no adoptētājiem, kuru aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns. Atlīdzības apmērs ir 35 lati mēnesī.  Atlīdzības apmēru pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets atbilstoši valsts budžeta iespējām.
 Lai saņemtu atlīdzību, atlīdzības pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā iesniedz šādus dokumentus: rakstisku pieprasījumu par atlīdzības piešķiršanu; bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā (norakstu) vai bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, ar kuru tiek pagarināts bērna aprūpes un uzraudzības termiņš (norakstu); darba devēja rakstisku izziņu par laikposmu, kurā atlīdzības pieprasītājam ir piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas vai noteikts nepilns darba laiks (norādot stundu skaitu nedēļā), – ja persona ir nodarbināta; izziņu, kas apliecina, ka pabalsta pieprasītājs nav nodarbināts (pabalsta pieprasītājs var lūgt, lai izziņu pieprasa ministrija). Kā arī uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu; pilnvaru, ja atlīdzību pieprasa pilnvarota persona.
Pieprasījumu par atlīdzības piešķiršanu un tam pievienotos dokumentus Bērnu un ģimenes lietu ministrijā izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un pieņem lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atlīdzību.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atlīdzību šādos gadījumos: atlīdzības pieprasītājs vai pieprasījuma saturs neatbilst Valsts sociālo pabalstu likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām; atlīdzības pieprasītājs sniedzis nepatiesas ziņas; zudis tiesiskais pamats atlīdzības piešķiršanai.
Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt atlīdzību Bērnu un ģimenes lietu ministrija atlīdzības pieprasītājam paziņo rakstiski.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram ir tiesības atcelt valsts sekretāra norīkotas amatpersonas pieņemto lēmumu, ja persona to ir apstrīdējusi Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
Personai, kura ir darba ņēmējs, atlīdzību piešķir par laikposmu, kurā persona atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Atlīdzību piešķir no minētā atvaļinājuma piešķiršanas dienas.
Personai, kura nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai kura strādā nepilnu darba laiku, atlīdzību piešķir par laikposmu, kurā adoptējamais bērns atrodas adoptētāju aprūpē un uzraudzībā atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija sāk izmaksāt atlīdzību ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc atlīdzības piešķiršanas dienas. Ja ministrijas vainas dēļ atlīdzības saņēmējam atlīdzība nav izmaksāta noteiktajā termiņā, attiecīgo summu viņam izmaksā bez termiņa ierobežojuma.
Atlīdzības saņēmēja vainas dēļ nepamatoti saņemto atlīdzības summu atlīdzības saņēmējs atmaksā labprātīgi vai tā tiek ieturēta no nākamajos mēnešos izmaksājamās atlīdzības. Ja atlīdzības saņēmējs nepamatoti saņemto atlīdzības summu neatmaksā labprātīgi vai atlīdzības izmaksa tiek pārtraukta, pirms parāds ir dzēsts, attiecīgā summa tiek piedzīta, ceļot prasību tiesā.
Atlīdzības izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama atlīdzības izmaksa (izņemot gadījumus, ja atlīdzības piešķiršanas laikā jau bijis zināms atlīdzības pārtraukšanas termiņš).
Ja lēmums par bērna aprūpes pabalsta piešķiršanu personai pieņemts līdz 2004.gada 31.decembrim, atlīdzību pēc 2005.gada 1.janvāra izmaksā, pamatojoties uz minēto lēmumu.
Noteikumi piemērojami ar 2005.gada 1.janvāri.

Pieņemts rīkojums “Par elektroenerģijas gada patēriņa apjomu kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusa iegūšanai 2005.gadā”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumiem Nr.326 “Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem” noteikts, ka 2005.gadā kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusu var iegūt elektroenerģijas lietotāji, kuru elektroenerģijas gada patēriņa apjoms nav mazāks par nulli kilovatstundu, izņemot lietotājus, kas pērk elektroenerģiju patēriņam savās mājsaimniecībās un neizmanto to komerciālai vai profesionālai darbībai (iedzīvotāju sektors).
Rīkojums izstrādāts saskaņā ar noteikumiem par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/54/EC “Par kopējiem noteikumiem attiecībā uz elektrības kopējo tirgu un direktīvas 96/92/EC atcelšanu” prasības.
Saskaņā ar Enerģētikas likumu kvalificētie elektroenerģijas lietotāji ir tie elektroenerģijas lietotāji, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi (pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas. Kvalificētiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties elektroenerģijas ražotāju, no kura iepirkt elektroenerģiju pārvades licences darbības zonā, un noslēgt līgumu, kurā paredzēti elektroenerģijas pirkšanas nosacījumi.
Direktīvas 21.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm no 2004.gada 1.jūlija jānodrošina, lai kvalificētie elektroenerģijas lietotāji būtu visi lietotāji, izņemot lietotājus, kas pērk elektroenerģiju patēriņam savās mājsaimniecībās un neizmanto to komerciālai vai profesionālai darbībai.
Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē elektroapgādes sistēmās bez apgādes drošības kā prioritāte tiek izvirzītas arī lietotāju izvēles tiesības pašiem izvēlēties vēlamo piegādātāju, kļūstot par tirgus dalībniekiem un nodrošinot savu izdevumu optimizāciju. Lietotāju izvēles tiesības ir konkurences veidošanās virzošais spēks elektrības sektorā. Šādas tiesības un virzība uz tirgus attiecību iedibināšanu ir noteikta Ministru kabineta 2001.gada 11.septembrī akceptētās Enerģētikas politikas elektroenerģijas sektora 4. nodaļā. Apstākļu izveidošana konkurencei elektrības tirdzniecībā ir priekšnoteikums lietotāju ieguvumam, jo atklāj un novērš nepamatotās izmaksas tirdzniecības aktivitātēs, un ir labākais regulēšanas aizstājējs elektrības kā preces objektīvas cenas noteikšanai un kvalitātes paaugstināšanai.

Pieņemts rīkojums “Par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomi”.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” izveidota Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome. Padomē iekļauti: A.Alekse – Valsts kases Norēķinu departamenta Latu maksājumu daļas vadītāja; S.Baltiņa – Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktore; V.E.Bresis – Saeimas deputāts; V.Cīrulis – Aizkraukles rajona Kokneses pagasta padomes priekšsēdētājs; J.Fortiņa – Izglītības un zinātnes ministrijas Finanšu departamenta direktore; A.Krūms – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra padomnieks; A.Lācarus – Talsu rajona padomes priekšsēdētājs; I.Škutāne – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece; S.Šķiltere – Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece ekonomikas jautājumos; J.Šulcs – Tukuma pilsētas domes deputāts; B.Tisenkopfa – Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāja.

Pieņemti “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās 2005.gadā”.
Noteikumi nosaka sākuma termiņu 2005.gadā reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas uzsāk 2005.gada 18.jūlijā.
Pieņemti “Noteikumi par kārtību, kādā persona, kas studē augstskolā ārpus Latvijas, tiek iekļauta pilna laika studējošo sarakstā”, kuri nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas obligātajam militārajam dienestam pakļauta persona, kas studē augstskolā ārpus Latvijas, tiek iekļauta pilna laika studējošo sarakstā.
Persona līdz kārtējā gada 20.septembrim Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedz: iesniegumu; personas studijas ārvalsts augstskolā apliecinošus dokumentus un to notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā; pases vai personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu). Izglītības un zinātnes ministrija triju darbdienu laikā nodod personas iesniegtos dokumentus izvērtēšanai Akadēmiskās informācijas centram, kurš piecu darbdienu laikā pārbauda, vai attiecīgā ārvalsts augstskola ir valstiski atzīta (akreditēta), un izsniedz attiecīgu izziņu Izglītības un zinātnes ministrijai.
Ja persona iegūst augstāko izglītību attiecīgajā ārvalstī valstiski atzītā (akreditētā) augstskolā, Izglītības un zinātnes ministrija iekļauj personu pilna laika studējošo sarakstā un līdz kārtējā gada 1.oktobrim sarakstu nosūta institūcijai, kura veic obligātajam militārajam dienestam pakļauto personu iesaukšanu.
Ja personas iesniegtie dokumenti apliecina studijas ārvalsts augstskolā, kura nav attiecīgajā valstī valstiski atzīta (akreditēta), vai iesniegtie dokumenti nav pietiekami, lai apliecinātu studijas ārvalsts augstskolā, Izglītības un zinātnes ministrija 14 darbdienu laikā par to paziņo iesniedzējam.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu.
Alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks vai – uz valsts robežas – Valsts robežsardzes darbinieks, izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša alkohola koncentrācijai asinīs.
Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku piekrišanu. Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Ja ceļu satiksmes negadījuma vietā transportlīdzekļa vadītājam ir sniegta medicīniskā palīdzība, viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā, neveicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā.
Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15–20 minūšu intervālu.  Ja pirmajā mērījumā konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic un protokolu nesastāda.
Ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu. Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus.
Transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.
Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājs pārbaudes izdevumus nesedz.
Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 11 latu apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot minēto summu attiecīgi Valsts policijas vai Valsts robežsardzes budžeta kontā 30 kalendāra dienu laikā no protokola sastādīšanas dienas.
Medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šajos noteikumos minētajām ārstniecības iestādēm vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām autolaboratorijām.
Medicīniskā pārbaude ietver: alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem; ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi; alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā.
Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas Narkoloģijas valsts aģentūrā apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai.
Lai laboratoriski noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Mežu likumā”.
Grozījumi izstrādāti, lai saskaņotu nacionālo un Eiropas Savienības atbalsta politiku meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares attīstībai. Atbalsts mežsaimniecībai un ar mežu saistītām aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Savienības nostādnēm ietverts lauku attīstības pasākumos, tāpēc atbalsta saņemšanas nosacījumiem jābūt vienotiem.
Likumprojekts paredz grozīt Meža likuma 32.panta un 43.panta 2. un 3.daļu, kā arī svītrot 33.pantu, saskaņojot nacionālo un Eiropas Savienības atbalsta politiku meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares attīstībai.
Likumprojekta grozījumi paredz šādus precizējumus:
1) termina “valsts atbalsts” vietā tiek lietots termins “valsts un Eiropas Savienības finansējums vai līdzfinansējums”, jo “valsts atbalsts” Latvijas likumdošanā tiek traktēts dažādi, līdz ar to tas ļaus izvairīties no dažādām interpretācijām. Turklāt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir iespējams saņemt arī Eiropas Savienības atbalstu, kas likumā šobrīd nav paredzēts;
2) tiek svītrots 33.pants, jo 43.panta 2.punktā jaunajā redakcijā tiek reglamentētas jomas un kārtība – valsts ar tās institūcijām un valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un meža nozares attīstību, bet Meža attīstības fonda (MAF) padome, pamatojoties uz Meža likuma 43.panta 3.punktu un noteikumiem”Meža attīstības fonda nolikums”, nosaka MAF izlietojumu, līdz ar to tiek novērsta normatīvo aktu dublēšanās;
3) 43.panta 2.un 3.daļā tiek paplašināta finansējuma atbalsta sfēra, vārda “mežsaimniecības” vietā lietojot “meža nozares”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.
Likuma 7.pants nosaka aizliegumus, kuri attiecas uz masu informācijas līdzekļos nepublicējamo informāciju. Taču tas nenosaka aizliegumu publicēt masu informācijas līdzekļos bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību, u.c. Likumprojekts papildina 7.pantu ar divām daļām, kas nosaka, ka aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību. Aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja ar to tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.
Likumprojekts paredz noteikt, ka par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu vai šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Pieņemti “Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām”
Notekumi nosaka personu loku, kuras atbilst sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam.
Ir šādas sociāli mazaizsargāto personu grupas: ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus; nepilnās ģimenes; invalīdi; personas virs darbaspējas vecuma; 15–25 gadus veci jaunieši; personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; ilgstošie bezdarbnieki; bezpajumtnieki; cilvēktirdzniecības upuri; politiski represētās personas; personas, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, vai viņu ģimenes; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes; personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes; ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu; bērni; no vardarbības cietušās personas.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, saskaņā ar minēto likumu, analizējot valsts sociālekonomisko stāvokli un tā ietekmi uz atsevišķām personu grupām, tiek noteiktas sociāli mazaizsargāto personu grupas. Izstrādājot noteikumus, tika ņemta vērā valsts sociālekonomiskā analīze dažādos politikas plānošanas dokumentos, kā “Tautsaimniecības vienotā stratēģija” un “Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006)”.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumos Nr.104 “Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes nolikums””.
Grozījumi nosaka, ka Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents un ka padomes priekšsēdētājam ir divi vietnieki – ekonomikas ministrs un satiksmes ministrs.

Pieņemti noteikumi “Informācijas analīzes dienesta nolikums”.
Informācijas analīzes dienests ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienests veic Nacionālās drošības likumā noteiktās funkcijas. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: informē valsts pārvaldes institūciju atbildīgās amatpersonas par valsts drošības apdraudējumiem; pamatojoties uz valsts drošības iestāžu sniegto informāciju, izstrādā Valsts apdraudējuma analīzi; izstrādā ieteikumus Nacionālās drošības padomei par valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm; sniedz valsts augstākajām amatpersonām un par draudu novēršanu atbildīgajiem valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem priekšlikumus par iespējamo valsts apdraudējumu novēršanu.
Lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu izpildi, Informācijas analīzes dienests: atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām (īpaši ar valsts drošības iestādēm), pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos. Dienests ir tiesīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; sniedz priekšlikumus un atzinumus par normatīvo aktu izstrādi nacionālās drošības jautājumos.
Informācijas analīzes dienestu vada dienesta vadītājs, kurš veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Dienesta struktūru un darba organizāciju nosaka dienesta reglamentā. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta vadītājs. Dienesta vadītājs ir atbildīgs par dienesta iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
Informācijas analīzes dienests ne retāk kā reizi gadā Ministru prezidentam sniedz pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju izglītības iestādēs, apkopojot izglītības iestāžu informāciju par vētras nodarītajiem postījumiem un pedagoģiskā procesa organizāciju izglītības iestādēs šā gada 10.janvārī.
Pamatojoties uz ministrijas piedāvāto risinājumu, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.20 “Par mācību procesa atsākšanu ar 2005.gada 12.janvāri”. Rīkojums noteic, ka ar 2005.gada 12.janvāri visās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs tiek atsākts mācību process, kas tika pārtraukts sakarā ar dabas katastrofu Latvijā.
Vienlaikus Ministru kabinets nolēma, ka lēmumu par mācību procesa organizēšanu dabas katastrofas laikā konkrētā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādē pieņem attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība un izglītības iestādes dibinātājs (ja tā nav pašvaldība).

Izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju energoapgādē un par Valsts enerģētiskās krīzes centra priekšlikumiem krīzes seku ierobežošanai.
Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.18 “Par izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes līmeņa noteikšanu”. Rīkojums nosaka, ka, pamatojoties uz Enerģētikas likumu un noteikumiem “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātās enerģētiskās krīzes laikā”, noteikts, ka izsludinātā valsts enerģētiskā krīze ir pirmā līmeņa enerģētiskā krīze. Noteikts, ka izsludinātās pirmā līmeņa enerģētiskās krīzes laikā netiek piemēroti enerģijas patēriņa ierobežojumi.
Ministru kabinets arī pieņēma rīkojumu Nr.19 “Par valsts materiālo rezervju izsniegšanu izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes seku ierobežošanai”. Rīkojumā noteikts, ka valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” atbilstoši tās nolikumam atļauts izsniegt Valsts enerģētiskās krīzes centra apstiprinātām personām sešus pārvietojamos dīzeļģeneratorus izsludinātās valsts enerģētikas krīzes seku ierobežošanai.

Akceptēti noteikumi “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā”.
Noteikumi paredz atsavināt valsts vajadzībām paātrināti privatizētos dzīvokļu īpašumus un nedzīvojamās telpas, zemes gabalus un zemes gabalus ar apbūvi, kas atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana teritorijā.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem izmaksā ikmēneša pabalstu Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Akceptēti noteikumi “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem piešķir Militārpersonu izdienas pensiju likumā paredzēto ikmēneša pabalstu.

Akceptēti noteikumi “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības noteikumi”.
Noteikumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības 2002. gada 9. decembra direktīvu 2002/92/EK un noteiktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības tiesisko regulējumu Latvijas Republikā. Noteikumi izdala trīs apdrošināšanas starpnieku veidus – apdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas aģentu un piesaistīto apdrošināšanas aģentu, nosakot, ka ar pārapdrošināšanas starpniecību ir tiesīgs nodarboties vienīgi apdrošināšanas brokeris, turklāt piesaistītais apdrošināšanas aģents nav tiesīgs saņemt apdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. Noteikumi nosaka, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks var sākt darbību pēc reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā. Apdrošināšanas brokeru un apdrošināšanas aģentu reģistrāciju kārtos Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izveidojot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā, savukārt piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrāciju veiks apdrošināšanas komersants vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle. Noteikumi tiek izvirzītas finansiālo garantiju prasības apdrošināšanas brokera un apdrošināšanas aģenta darbībai (t.i., apdrošināšanas brokera civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pienākums, prasība pamatkapitālam, no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības gūto naudas līdzekļu šķirta turēšana un citas prasības), kā arī tiek noteiktas profesionālās prasības fiziskajām personām, kas ir tieši iesaistītas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā. Noteikumi regulē klienta un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka sadarbības modeli, kas vērsts uz klienta interešu aizsardzības palielināšanu. Ievērojot pakalpojumu sniegšanas un dibināšanas brīvības principu, noteikumu projekts ievieš apdrošināšanas un pārapdrošināšanas vienotās reģistrācijas principu mītnes (reģistrācijas) dalībvalstī (the principle of single registration with the Home Member State) un mītnes (reģistrācijas) dalībvalsts kontroli (Home Member State Control) pār apdrošināšanas starpnieka darbībām citā dalībvalstī, paverot Latvijas Republikā reģistrētajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem iespēju brīvi darboties visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu””.
Noteikumi paredz, ka Valsts zemes dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas uz Ministru kabineta apstiprināta nolikuma pamata, un tajā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās (reģionālās) nodaļas. Valsts zemes dienestam ir tiesības sniegt publiskos pakalpojumus šādās darbības jomās: nekustamo īpašumu sagatavošana to reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un Zemesgrāmatās;  zemes ierīcības projektu izstrādāšana; ģeodēziskās uzmērīšanas tīkla ierīkošana; topogrāfiskā uzmērīšana un kartēšana; valsts robežas uzmērīšana; kadastrālā uzmērīšana; nekustamo īpašumu inventarizācija un vērtēšana; valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko personu nodrošināšana ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra un citu Valsts zemes dienesta uzturēto informāciju ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.
Noteikumi paredz svītrot Pārejas noteikumu 7.punktu, kas noteic, ka šā likuma II nodaļā minētos reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentus apstiprina triju gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.
Noteikumi pilnveidos valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadības (pārvaldīšanas un koordinācijas) un tiesisko režīmu jautājumus, kā arī noteiks Informācijas analīzes dienesta amatpersonu statusu un to dienesta nosacījumus, kas ir steidzami nepieciešami, ņemot vērā, ka šobrīd likumos tas nav noteikts. Lai valsts apdraudējuma gadījumā koordinētu civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā, paredzēts izveidot Krīzes vadības padomi (KVP), kuras locekļi būs atbildīgie ministri un kuru vadīs Ministru prezidents. Sekmīgai apdraudējuma pārvarēšanai nepieciešama atbilstoša nacionālās drošības sistēmas ārkārtējā gatavība, kas tiek paredzēta likuma grozījumos, kā arī tiek sakārtota valsts apdraudējuma tiesisko režīmu joma. Ministru kabinets valsts apdraudējuma gadījumā pēc KVP ieteikuma noteiks nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, koordinēs apdraudējuma novēršanas pasākumus, pasākumu plānu izstrādāšanu un nacionālās drošības sistēmas attīstības plānošanu.

Par īpašumu atsavināšanas veidu jaunās LNB ēkas būvniecības teritorijā

LNB projekta birojs

Par VZD ģenerāldirektora pārcelšanu citā amatā

Sandris Sabajevs, tieslietu ministres preses sekretārs