
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā
atlīdzību par bērna adopciju”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju,
atlīdzības apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, kā arī dokumentus, kādi
iesniedzami, lai saņemtu atlīdzību.
Atlīdzības apmērs ir 1000 latu, to izmaksā vienam no bērna
vecākiem. Atlīdzības apmēru pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma
pārskata Ministru kabinets atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Lai saņemtu atlīdzību, atlīdzības pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona Bērnu
un ģimenes lietu ministrijā iesniedz šādus dokumentus: rakstisku pieprasījumu
par atlīdzības piešķiršanu; likumīgā spēkā stājušos spriedumu par
adopcijas apstiprināšanu (norakstu), kā arī uzrāda šādus
dokumentus: personu apliecinošu dokumentu; bērna dzimšanas
apliecību; pilnvaru, ja atlīdzību pieprasa atlīdzības pieprasītāja pilnvarota
persona.
Pieprasījumu par atlīdzības piešķiršanu un tam pievienotos dokumentus ministrija
izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un pieņem lēmumu par atlīdzības
piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atlīdzību.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija lēmumu par atteikumu piešķirt atlīdzību pieņem
šādos gadījumos: atlīdzības pieprasītājs vai pieprasījuma saturs neatbilst
Valsts sociālo pabalstu likumā un šajos noteikumos noteiktajām
prasībām; atlīdzības pieprasītājs sniedzis nepatiesas ziņas; zudis tiesiskais
pamats atlīdzības piešķiršanai.
Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt atlīdzību
Bērnu un ģimenes lietu ministrija atlīdzības pieprasītājam paziņo rakstiski.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram ir tiesības atcelt valsts
sekretāra norīkotas amatpersonas pieņemto lēmumu, ja persona to ir apstrīdējusi
Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
Ministrija izmaksā atlīdzību ne vēlāk kā nākamajā kalendāra mēnesī pēc
atlīdzības piešķiršanas dienas. Ja ministrijas vainas dēļ atlīdzības
saņēmējam atlīdzība nav izmaksāta noteiktajā termiņā, attiecīgo summu viņam
izmaksā bez termiņa ierobežojuma.
Atlīdzības saņēmēja vainas dēļ nepamatoti saņemto atlīdzības summu atlīdzības
saņēmējs atmaksā labprātīgi vai attiecīgā summa tiek piedzīta, ceļot prasību
tiesā.
Ja lēmums par adopcijas pabalsta piešķiršanu personai pieņemts līdz 2004.gada
31.decembrim, atlīdzību pēc 2005.gada 1.janvāra izmaksā, pamatojoties uz minēto
lēmumu.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par
adoptējamā bērna aprūpi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā
bērna aprūpi, atlīdzības apmēru un tā pārskatīšanas kārtību, kā arī
dokumentus, kādi iesniedzami, lai saņemtu atlīdzību.
Atlīdzību piešķir Valsts sociālo pabalstu likuma 6.1 panta
pirmajā daļā minētajām personām. Personai, kura nodarbināta nepilnu darba laiku, ir
tiesības uz atlīdzību, ja tā ir nodarbināta ne vairāk kā 20 stundas nedēļā.
Atlīdzību piešķir vienam no adoptētājiem, kuru aprūpē un uzraudzībā pirms
adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots
adoptējamais bērns. Atlīdzības apmērs ir 35 lati mēnesī.
Atlīdzības apmēru pēc bērnu un ģimenes lietu ministra ierosinājuma pārskata
Ministru kabinets atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Lai saņemtu atlīdzību, atlīdzības pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona
30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums
par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā, Bērnu un
ģimenes lietu ministrijā iesniedz šādus dokumentus: rakstisku pieprasījumu par
atlīdzības piešķiršanu; bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu par adoptējamā
bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā (norakstu) vai bāriņtiesas
(pagasttiesas) lēmumu, ar kuru tiek pagarināts bērna aprūpes un uzraudzības termiņš
(norakstu); darba devēja rakstisku izziņu par laikposmu, kurā atlīdzības
pieprasītājam ir piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas vai
noteikts nepilns darba laiks (norādot stundu skaitu nedēļā), – ja persona ir
nodarbināta; izziņu, kas apliecina, ka pabalsta pieprasītājs nav nodarbināts
(pabalsta pieprasītājs var lūgt, lai izziņu pieprasa ministrija). Kā
arī uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu; pilnvaru,
ja atlīdzību pieprasa pilnvarota persona.
Pieprasījumu par atlīdzības piešķiršanu un tam pievienotos dokumentus Bērnu un
ģimenes lietu ministrijā izskata 10 dienu laikā pēc to saņemšanas un pieņem
lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atlīdzību.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atlīdzību
šādos gadījumos: atlīdzības pieprasītājs vai pieprasījuma saturs neatbilst
Valsts sociālo pabalstu likumā un šajos noteikumos noteiktajām
prasībām; atlīdzības pieprasītājs sniedzis nepatiesas ziņas; zudis
tiesiskais pamats atlīdzības piešķiršanai.
Lēmumu par atlīdzības piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt atlīdzību
Bērnu un ģimenes lietu ministrija atlīdzības pieprasītājam paziņo rakstiski.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram ir tiesības atcelt valsts
sekretāra norīkotas amatpersonas pieņemto lēmumu, ja persona to ir apstrīdējusi
Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
Personai, kura ir darba ņēmējs, atlīdzību piešķir par laikposmu, kurā persona
atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Atlīdzību piešķir no
minētā atvaļinājuma piešķiršanas dienas.
Personai, kura nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto
saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai kura strādā nepilnu
darba laiku, atlīdzību piešķir par laikposmu, kurā adoptējamais bērns atrodas
adoptētāju aprūpē un uzraudzībā atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija sāk izmaksāt atlīdzību ne vēlāk kā nākamajā
kalendāra mēnesī pēc atlīdzības piešķiršanas dienas. Ja ministrijas vainas
dēļ atlīdzības saņēmējam atlīdzība nav izmaksāta noteiktajā termiņā,
attiecīgo summu viņam izmaksā bez termiņa ierobežojuma.
Atlīdzības saņēmēja vainas dēļ nepamatoti saņemto atlīdzības summu atlīdzības
saņēmējs atmaksā labprātīgi vai tā tiek ieturēta no nākamajos mēnešos
izmaksājamās atlīdzības. Ja atlīdzības saņēmējs nepamatoti saņemto
atlīdzības summu neatmaksā labprātīgi vai atlīdzības izmaksa tiek pārtraukta,
pirms parāds ir dzēsts, attiecīgā summa tiek piedzīta, ceļot prasību tiesā.
Atlīdzības izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad
radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama atlīdzības izmaksa (izņemot gadījumus,
ja atlīdzības piešķiršanas laikā jau bijis zināms atlīdzības pārtraukšanas
termiņš).
Ja lēmums par bērna aprūpes pabalsta piešķiršanu personai pieņemts līdz 2004.gada
31.decembrim, atlīdzību pēc 2005.gada 1.janvāra izmaksā, pamatojoties uz minēto
lēmumu.
Noteikumi piemērojami ar 2005.gada 1.janvāri.
Pieņemts rīkojums “Par elektroenerģijas gada patēriņa apjomu kvalificētā
elektroenerģijas lietotāja statusa iegūšanai 2005.gadā”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumiem Nr.326 “Noteikumi par
kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem” noteikts, ka 2005.gadā kvalificētā
elektroenerģijas lietotāja statusu var iegūt elektroenerģijas lietotāji, kuru
elektroenerģijas gada patēriņa apjoms nav mazāks par nulli kilovatstundu, izņemot
lietotājus, kas pērk elektroenerģiju patēriņam savās mājsaimniecībās un neizmanto
to komerciālai vai profesionālai darbībai (iedzīvotāju sektors).
Rīkojums izstrādāts saskaņā ar noteikumiem par kvalificētajiem
elektroenerģijas lietotājiem un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26.
jūnija direktīvas 2003/54/EC “Par kopējiem noteikumiem attiecībā uz elektrības
kopējo tirgu un direktīvas 96/92/EC atcelšanu” prasības.
Saskaņā ar Enerģētikas likumu kvalificētie elektroenerģijas
lietotāji ir tie elektroenerģijas lietotāji, kuriem Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā piešķirtas tiesības slēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi
(pirkšanu) tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas konkrētajā
elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas.
Kvalificētiem elektroenerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties elektroenerģijas
ražotāju, no kura iepirkt elektroenerģiju pārvades licences darbības zonā, un
noslēgt līgumu, kurā paredzēti elektroenerģijas pirkšanas nosacījumi.
Direktīvas 21.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstīm no 2004.gada 1.jūlija
jānodrošina, lai kvalificētie elektroenerģijas lietotāji būtu visi lietotāji,
izņemot lietotājus, kas pērk elektroenerģiju patēriņam savās mājsaimniecībās un
neizmanto to komerciālai vai profesionālai darbībai.
Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē elektroapgādes sistēmās bez apgādes
drošības kā prioritāte tiek izvirzītas arī lietotāju izvēles tiesības pašiem
izvēlēties vēlamo piegādātāju, kļūstot par tirgus dalībniekiem un nodrošinot
savu izdevumu optimizāciju. Lietotāju izvēles tiesības ir konkurences veidošanās
virzošais spēks elektrības sektorā. Šādas tiesības un virzība uz tirgus attiecību
iedibināšanu ir noteikta Ministru kabineta 2001.gada 11.septembrī akceptētās
Enerģētikas politikas elektroenerģijas sektora 4. nodaļā. Apstākļu izveidošana
konkurencei elektrības tirdzniecībā ir priekšnoteikums lietotāju ieguvumam, jo
atklāj un novērš nepamatotās izmaksas tirdzniecības aktivitātēs, un ir labākais
regulēšanas aizstājējs elektrības kā preces objektīvas cenas noteikšanai un
kvalitātes paaugstināšanai.
Pieņemts rīkojums “Par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomi”.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” izveidota
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome. Padomē iekļauti: A.Alekse –
Valsts kases Norēķinu departamenta Latu maksājumu daļas vadītāja; S.Baltiņa –
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta
direktore; V.E.Bresis – Saeimas deputāts; V.Cīrulis – Aizkraukles rajona Kokneses
pagasta padomes priekšsēdētājs; J.Fortiņa – Izglītības un zinātnes ministrijas
Finanšu departamenta direktore; A.Krūms – Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrijas valsts sekretāra padomnieks; A.Lācarus – Talsu rajona padomes
priekšsēdētājs; I.Škutāne – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece;
S.Šķiltere – Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece ekonomikas jautājumos;
J.Šulcs – Tukuma pilsētas domes deputāts; B.Tisenkopfa – Finanšu ministrijas
Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāja.
Pieņemti “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai
augstskolās 2005.gadā”.
Noteikumi nosaka sākuma termiņu 2005.gadā reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai
augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības
iegūšanas augstskolas uzsāk 2005.gada 18.jūlijā.
Pieņemti “Noteikumi par kārtību, kādā persona, kas studē augstskolā ārpus
Latvijas, tiek iekļauta pilna laika studējošo sarakstā”, kuri nosaka kārtību,
kādā Latvijas Republikas obligātajam militārajam dienestam pakļauta persona, kas
studē augstskolā ārpus Latvijas, tiek iekļauta pilna laika studējošo sarakstā.
Persona līdz kārtējā gada 20.septembrim Izglītības un zinātnes ministrijā
iesniedz: iesniegumu; personas studijas ārvalsts augstskolā apliecinošus
dokumentus un to notariāli apliecinātus tulkojumus latviešu valodā; pases vai
personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu). Izglītības un zinātnes ministrija
triju darbdienu laikā nodod personas iesniegtos dokumentus izvērtēšanai Akadēmiskās
informācijas centram, kurš piecu darbdienu laikā pārbauda, vai attiecīgā ārvalsts
augstskola ir valstiski atzīta (akreditēta), un izsniedz attiecīgu izziņu Izglītības
un zinātnes ministrijai.
Ja persona iegūst augstāko izglītību attiecīgajā ārvalstī valstiski atzītā
(akreditētā) augstskolā, Izglītības un zinātnes ministrija iekļauj personu pilna
laika studējošo sarakstā un līdz kārtējā gada 1.oktobrim sarakstu nosūta
institūcijai, kura veic obligātajam militārajam dienestam pakļauto personu
iesaukšanu.
Ja personas iesniegtie dokumenti apliecina studijas ārvalsts augstskolā, kura nav
attiecīgajā valstī valstiski atzīta (akreditēta), vai iesniegtie dokumenti nav
pietiekami, lai apliecinātu studijas ārvalsts augstskolā, Izglītības un zinātnes
ministrija 14 darbdienu laikā par to paziņo iesniedzējam.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un
izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola
koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo
vielu iespaidu.
Alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda
Valsts policijas darbinieks vai – uz valsts robežas – Valsts robežsardzes
darbinieks, izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai.
Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir atbilstoša
alkohola koncentrācijai asinīs.
Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic ar viņa mutisku
piekrišanu. Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas
noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai ja transportlīdzekļa vadītājs
nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu
ierakstu protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā
ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Ja ceļu satiksmes negadījuma vietā transportlīdzekļa vadītājam ir sniegta
medicīniskā palīdzība, viņu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes
veikšanai nogādā, neveicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā.
Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic, izdarot divus mērījumus, ar 15–20
minūšu intervālu. Ja pirmajā mērījumā konstatēts, ka alkohola
koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā
alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru
mērījumu neveic un protokolu nesastāda.
Ja mērījumos konstatēts, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai
lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru
sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, darbinieks aizpilda un paraksta
transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu. Protokolam pievieno mēraparāta
izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus.
Transportlīdzekļa vadītāja paraksts uz darbinieka aizpildītā protokola apliecina, ka
attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem.
Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir
mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru
sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājs pārbaudes
izdevumus nesedz.
Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir
vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija
asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 11 latu
apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot minēto summu attiecīgi Valsts
policijas vai Valsts robežsardzes budžeta kontā 30 kalendāra dienu laikā no protokola
sastādīšanas dienas.
Medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa
vadītāja asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana
transportlīdzekļa vadītājam kādā no šajos noteikumos minētajām ārstniecības
iestādēm vai šo ārstniecības iestāžu specializētajām medicīniskajām
autolaboratorijām.
Medicīniskā pārbaude ietver: alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai
medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja
vārdiem; ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības),
psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā
stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi; alkohola, narkotisko vai citu
apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un
pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā.
Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes ārsts, kas
Narkoloģijas valsts aģentūrā apguvis attiecīgo medicīniskās pārbaudes metodi
alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai apreibinošo vielu
iespaida konstatēšanai.
Lai laboratoriski noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs, izmanto enzimatīvo
imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi.
Grozījumi izstrādāti, lai saskaņotu nacionālo un Eiropas Savienības atbalsta politiku meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares attīstībai. Atbalsts mežsaimniecībai un ar mežu saistītām aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Savienības nostādnēm ietverts lauku attīstības pasākumos, tāpēc atbalsta saņemšanas nosacījumiem jābūt vienotiem.
Likumprojekts paredz grozīt Meža likuma 32.panta un 43.panta 2. un 3.daļu, kā arī svītrot 33.pantu, saskaņojot nacionālo un Eiropas Savienības atbalsta politiku meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai un meža nozares attīstībai.
Likumprojekta grozījumi paredz šādus precizējumus:
1) termina “valsts atbalsts” vietā tiek lietots termins “valsts un Eiropas Savienības finansējums vai līdzfinansējums”, jo “valsts atbalsts” Latvijas likumdošanā tiek traktēts dažādi, līdz ar to tas ļaus izvairīties no dažādām interpretācijām. Turklāt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir iespējams saņemt arī Eiropas Savienības atbalstu, kas likumā šobrīd nav paredzēts;
2) tiek svītrots 33.pants, jo 43.panta 2.punktā jaunajā redakcijā tiek reglamentētas jomas un kārtība – valsts ar tās institūcijām un valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un meža nozares attīstību, bet Meža attīstības fonda (MAF) padome, pamatojoties uz Meža likuma 43.panta 3.punktu un noteikumiem”Meža attīstības fonda nolikums”, nosaka MAF izlietojumu, līdz ar to tiek novērsta normatīvo aktu dublēšanās;
3) 43.panta 2.un 3.daļā tiek paplašināta finansējuma atbalsta sfēra, vārda “mežsaimniecības” vietā lietojot “meža nozares”.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.
Likuma 7.pants nosaka aizliegumus, kuri attiecas uz masu informācijas līdzekļos nepublicējamo informāciju. Taču tas nenosaka aizliegumu publicēt masu informācijas līdzekļos bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību, u.c. Likumprojekts papildina 7.pantu ar divām daļām, kas nosaka, ka aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību. Aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja ar to tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.
Likumprojekts paredz noteikt, ka par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu vai šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
Pieņemti “Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām”
Notekumi nosaka personu loku, kuras atbilst sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam.
Ir šādas sociāli mazaizsargāto personu grupas: ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus; nepilnās ģimenes; invalīdi; personas virs darbaspējas vecuma; 15–25 gadus veci jaunieši; personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; ilgstošie bezdarbnieki; bezpajumtnieki; cilvēktirdzniecības upuri; politiski represētās personas; personas, kurām stihisku nelaimju vai dabas katastrofu dēļ ir nodarīts kaitējums, vai viņu ģimenes; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ cietušās personas un viņu ģimenes; personas ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības problēmām un viņu ģimenes; ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu; bērni; no vardarbības cietušās personas.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, saskaņā ar minēto likumu, analizējot valsts sociālekonomisko stāvokli un tā ietekmi uz atsevišķām personu grupām, tiek noteiktas sociāli mazaizsargāto personu grupas. Izstrādājot noteikumus, tika ņemta vērā valsts sociālekonomiskā analīze dažādos politikas plānošanas dokumentos, kā “Tautsaimniecības vienotā stratēģija” un “Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004-2006)”.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumos Nr.104 “Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes nolikums””.
Grozījumi nosaka, ka Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents un ka padomes priekšsēdētājam ir divi vietnieki – ekonomikas ministrs un satiksmes ministrs.
Pieņemti noteikumi “Informācijas analīzes dienesta nolikums”.
Informācijas analīzes dienests ir Ministru prezidenta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienests veic Nacionālās drošības likumā noteiktās funkcijas. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests veic šādus uzdevumus: informē valsts pārvaldes institūciju atbildīgās amatpersonas par valsts drošības apdraudējumiem; pamatojoties uz valsts drošības iestāžu sniegto informāciju, izstrādā Valsts apdraudējuma analīzi; izstrādā ieteikumus Nacionālās drošības padomei par valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm; sniedz valsts augstākajām amatpersonām un par draudu novēršanu atbildīgajiem valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem priekšlikumus par iespējamo valsts apdraudējumu novēršanu.
Lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu izpildi, Informācijas analīzes dienests: atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām (īpaši ar valsts drošības iestādēm), pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos. Dienests ir tiesīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; sniedz priekšlikumus un atzinumus par normatīvo aktu izstrādi nacionālās drošības jautājumos.
Informācijas analīzes dienestu vada dienesta vadītājs, kurš veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Dienesta struktūru un darba organizāciju nosaka dienesta reglamentā. Dienesta darbības tiesiskumu nodrošina dienesta vadītājs. Dienesta vadītājs ir atbildīgs par dienesta iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
Informācijas analīzes dienests ne retāk kā reizi gadā Ministru prezidentam sniedz pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju izglītības iestādēs, apkopojot izglītības iestāžu informāciju par vētras nodarītajiem postījumiem un pedagoģiskā procesa organizāciju izglītības iestādēs šā gada 10.janvārī.
Pamatojoties uz ministrijas piedāvāto risinājumu, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.20 “Par mācību procesa atsākšanu ar 2005.gada 12.janvāri”. Rīkojums noteic, ka ar 2005.gada 12.janvāri visās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs tiek atsākts mācību process, kas tika pārtraukts sakarā ar dabas katastrofu Latvijā.
Vienlaikus Ministru kabinets nolēma, ka lēmumu par mācību procesa organizēšanu dabas katastrofas laikā konkrētā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādē pieņem attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība un izglītības iestādes dibinātājs (ja tā nav pašvaldība).
Izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par situāciju energoapgādē un par Valsts enerģētiskās krīzes centra priekšlikumiem krīzes seku ierobežošanai.
Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.18 “Par izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes līmeņa noteikšanu”. Rīkojums nosaka, ka, pamatojoties uz Enerģētikas likumu un noteikumiem “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātās enerģētiskās krīzes laikā”, noteikts, ka izsludinātā valsts enerģētiskā krīze ir pirmā līmeņa enerģētiskā krīze. Noteikts, ka izsludinātās pirmā līmeņa enerģētiskās krīzes laikā netiek piemēroti enerģijas patēriņa ierobežojumi.
Ministru kabinets arī pieņēma rīkojumu Nr.19 “Par valsts materiālo rezervju izsniegšanu izsludinātās valsts enerģētiskās krīzes seku ierobežošanai”. Rīkojumā noteikts, ka valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” atbilstoši tās nolikumam atļauts izsniegt Valsts enerģētiskās krīzes centra apstiprinātām personām sešus pārvietojamos dīzeļģeneratorus izsludinātās valsts enerģētikas krīzes seku ierobežošanai.
Noteikumi, kuri tiek izdoti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā
Akceptēti noteikumi “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju
fondiem””.
Lai harmonizētu normatīvo aktu prasības attiecībā uz ieguldījumiem ārvalstu
valūtās, tādējādi ieviešot vienlīdzīgu situāciju starp finanšu tirgus
dalībniekiem, kā arī lai paplašinātu investīciju iespējas, pārvaldot pensiju
shēmas līdzekļus, noteikumos tiek ieviesta norma, kas paredz, ka pensiju plāna
ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt
10 procentus no pensiju plāna aktīviem un kopumā visās ārvalstu valūtās – 20
procentus no pensiju plāna aktīviem.
Papildus tiek noteikts, ka pēc lata piesaistes eirai ieguldījumi eirās vairs netiek
uzskatīti par ieguldījumiem ārvalstu valūtā un minētie ierobežojumi attiecībā uz
eirām netiek piemēroti. Noteikumos ir noteikts triju mēnešu pārejas periods, lai
pensiju fondi varētu ieviest prasības par pensiju plāna ārvalstu valūtu atklātās
pozīcijas ierobežojumiem.
Akceptēti noteikumi “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu
atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām””.
Grozījumi paredz, ka pēc atsevišķa likuma par nekustamā īpašuma piespiedu
atsavināšanu īpašumtiesības uz atsevišķā likuma pamata pāriet valstij vai
pašvaldībai. Tādejādi pēc atsevišķa likuma par nekustamo īpašumu piespiedu
atsavināšanu īpašuma tiesības uz atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem iegūs
valsts vai pašvaldība. Savukārt atsavināto nekustamo īpašumu bijušie īpašnieki ar
šo dienu iegūs tiesības uz taisnīgu atlīdzību atbilstoši LR Satversmes 105.pantam.
Indivīda tiesību aizsardzībai bijušais īpašnieks ar likuma grozījumiem tiek
atbrīvots no valsts nodevas samaksas, vēršoties tiesā ar prasības pieteikumu par
atlīdzības apmēru. Likumprojekts paredz, ka gadījumā ja nekustamā īpašuma
pārņemšana nenotiek labprātīgi, ievešana valdījumā notiek uz tiesas lēmuma
pamata. Iekļaujot šādu normu netiktu izjaukts taisnīgs līdzsvars starp īpaši
nozīmīgām sabiedrības interesēm un attiecīgo īpašnieku privātajām interesēm, jo
tiktu paredzēta kārtība, saskaņā ar kuru tiesas ceļā notiek atsavinātā īpašuma
pārņemšana valdījumā un bijušajiem īpašniekiem tiek nodrošināta cita dzīvojamā
platība, neietekmējot iespējas griezties tiesā taisnīgas atlīdzības apmēra
noteikšanai.
Akceptēti noteikumi “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai nepieciešamajā teritorijā”.
Noteikumi paredz atsavināt valsts vajadzībām paātrināti privatizētos dzīvokļu
īpašumus un nedzīvojamās telpas, zemes gabalus un zemes gabalus ar apbūvi, kas
atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana teritorijā.
Akceptēti noteikumi “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Nacionālās pretošanās kustības
dalībniekiem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem
izmaksā ikmēneša pabalstu Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā un apmērā.
Akceptēti noteikumi “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības
dalībnieka statusu””.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka Nacionālās pretošanās kustības
dalībniekiem piešķir Militārpersonu izdienas pensiju likumā paredzēto ikmēneša
pabalstu.
Akceptēti noteikumi “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības
noteikumi”.
Noteikumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības 2002. gada 9. decembra
direktīvu 2002/92/EK un noteiktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas
starpniecības tiesisko regulējumu Latvijas Republikā. Noteikumi izdala trīs
apdrošināšanas starpnieku veidus – apdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas
aģentu un piesaistīto apdrošināšanas aģentu, nosakot, ka ar pārapdrošināšanas
starpniecību ir tiesīgs nodarboties vienīgi apdrošināšanas brokeris, turklāt
piesaistītais apdrošināšanas aģents nav tiesīgs saņemt apdrošināšanas prēmijas
vai citus maksājumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. Noteikumi nosaka, ka
apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieks var sākt darbību pēc
reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā vai
piesaistīto apdrošināšanas aģentu reģistrā. Apdrošināšanas brokeru un
apdrošināšanas aģentu reģistrāciju kārtos Finanšu un kapitāla tirgus komisija,
izveidojot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistru Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā, savukārt piesaistīto
apdrošināšanas aģentu reģistrāciju veiks apdrošināšanas komersants vai
nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle. Noteikumi tiek izvirzītas finansiālo garantiju
prasības apdrošināšanas brokera un apdrošināšanas aģenta darbībai (t.i.,
apdrošināšanas brokera civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pienākums,
prasība pamatkapitālam, no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības
gūto naudas līdzekļu šķirta turēšana un citas prasības), kā arī tiek noteiktas
profesionālās prasības fiziskajām personām, kas ir tieši iesaistītas
apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecībā. Noteikumi regulē klienta un
apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka sadarbības modeli, kas vērsts uz
klienta interešu aizsardzības palielināšanu. Ievērojot pakalpojumu sniegšanas un
dibināšanas brīvības principu, noteikumu projekts ievieš apdrošināšanas un
pārapdrošināšanas vienotās reģistrācijas principu mītnes (reģistrācijas)
dalībvalstī (the principle of single registration with the Home Member State) un
mītnes (reģistrācijas) dalībvalsts kontroli (Home Member State Control) pār
apdrošināšanas starpnieka darbībām citā dalībvalstī, paverot Latvijas Republikā
reģistrētajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem iespēju brīvi
darboties visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
Akceptēti noteikumi “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu””.
Noteikumi paredz, ka Valsts zemes dienests ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša
tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas uz Ministru kabineta apstiprināta nolikuma
pamata, un tajā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās (reģionālās) nodaļas.
Valsts zemes dienestam ir tiesības sniegt publiskos pakalpojumus šādās darbības
jomās: nekustamo īpašumu sagatavošana to reģistrācijai Nekustamā īpašuma
valsts kadastrā un Zemesgrāmatās; zemes ierīcības projektu izstrādāšana;
ģeodēziskās uzmērīšanas tīkla ierīkošana; topogrāfiskā uzmērīšana un
kartēšana; valsts robežas uzmērīšana; kadastrālā uzmērīšana; nekustamo
īpašumu inventarizācija un vērtēšana; valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko
personu nodrošināšana ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra un citu Valsts zemes
dienesta uzturēto informāciju ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Akceptēti noteikumi “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”.
Noteikumi paredz svītrot Pārejas noteikumu 7.punktu, kas noteic, ka šā likuma II
nodaļā minētos reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentus apstiprina
triju gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.
Akceptēti noteikumi “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.
Noteikumi pilnveidos valsts apdraudējuma pārvarēšanas vadības (pārvaldīšanas
un koordinācijas) un tiesisko režīmu jautājumus, kā arī noteiks Informācijas
analīzes dienesta amatpersonu statusu un to dienesta nosacījumus, kas ir steidzami
nepieciešami, ņemot vērā, ka šobrīd likumos tas nav noteikts. Lai valsts
apdraudējuma gadījumā koordinētu civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes
institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanā, paredzēts
izveidot Krīzes vadības padomi (KVP), kuras locekļi būs atbildīgie ministri un kuru
vadīs Ministru prezidents. Sekmīgai apdraudējuma pārvarēšanai nepieciešama
atbilstoša nacionālās drošības sistēmas ārkārtējā gatavība, kas tiek paredzēta
likuma grozījumos, kā arī tiek sakārtota valsts apdraudējuma tiesisko režīmu joma.
Ministru kabinets valsts apdraudējuma gadījumā pēc KVP ieteikuma noteiks nacionālās
drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, koordinēs apdraudējuma novēršanas
pasākumus, pasākumu plānu izstrādāšanu un nacionālās drošības sistēmas
attīstības plānošanu.
Valsts kancelejas komunikācijas departaments
Par īpašumu atsavināšanas veidu jaunās LNB ēkas būvniecības teritorijā
Otrdien, 11.janvārī, Ministru kabinets 81.panta kārtībā pēc
Kultūras ministrijas iniciatīvas grozīja likumu “Par nekustamo īpašumu piespiedu
atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” un pieņēma speciālo likumu
par īpašumu atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības
teritorijā.
Grozījumi nosaka precīzu atsavināšanas jautājuma risināšanas tiesisku veidu,
neļaujot spekulatīviem nekustamo īpašumu darījumu pārstāvjiem iedzīvoties uz
nodokļu maksātāju naudas rēķina un nepamatoti sadārdzināt projekta izmaksas.
Grozījumi bija nepieciešami, jo 1922.gada atjaunotais likums “Par nekustamo īpašumu
piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”, kas piemērots trīs
reizes, ir nepiemērots komplicētam atsavināšanas procesam, kur īpašniekiem būtu
jāierāda cita dzīvojamā platība. Valsts faktiski nebija aizsargāta pret nepamatotu
prasību piestādīšanu un izspiešanu spekulatīvu darījumu rezultātā, jo īpašnieks
skaidri apzinājās: ja valsts nepiekritīs maksāt atlīdzību, viņam būs iespēja
vairākus gadus neatkāpties un būtiski kavēt un sadārdzināt nozīmīgā sabiedrības
projekta īstenošanu. Turklāt neatbilstošs likums var radīt ļoti nopietnas sekas
gadījumos, ja kāda īpašuma atsavināšana būtu būtiski nepieciešama, piemēram,
sabiedrības drošības nodrošināšanai.
Likuma grozījumi mainīs kārtību, kurā brīdī mainās īpašumtiesības, – turpmāk
tās pāries valstij vai pašvaldībai, tiklīdz tiks pieņemts speciālais likums par
konkrēto īpašumu atsavināšanu, nevis tikai tad, kad tiks noteikts atlīdzības
galējais apmērs. Grozījumos ietverta norma, ka tiesā var vērsties gan attiecīgā
institūcija, gan arī bijušais īpašnieks. Turklāt prasītājs ir atbrīvots no tiesas
izdevumu samaksas.
Lai atsavināto īpašumu bijušie saimnieki varētu aizstāvēt savas tiesības par,
viņuprāt, atbilstošu atlīdzību, pēc īpašumu atsavināšanas uz laiku tiks
piedāvāta līdzvērtīga dzīvojamā platība. Tajā bijušie īpašnieki varēs
dzīvot, kamēr tiesa noteiks galējo atlīdzības apmēru, kā arī vēl vienu gadu pēc
tiesas sprieduma, kas ir pietiekams laiks, lai atrastu citu atbilstošu dzīvojamo
platību.
Likuma grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz speciālistu izanalizēto Eiropas
Cilvēktiesību tiesas praksi, kā arī ņemot vērā atsevišķu ārvalstu normatīvo
aktu normas, kas regulē atsavināšanas procedūru valsts vai sabiedriskajām
vajadzībām.
Ministru kabinets vakar pieņēma arī noteikumus par nekustamo īpašumu atsavināšanu
valsts vajadzībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai
nepieciešamajā teritorijā. Arī šie noteikumi tika pieņemti Satversmes 81.panta
kārtībā, tādējādi tiem ir likuma spēks. Jaunie noteikumi paredz atsavināt valsts
vajadzībām dzīvokļus un nedzīvojamās telpas Rīgā, Kuģu ielā 8/10, un Uzvaras
bulvārī 2, kā arī nekustamos īpašumus, kas atrodas LNB būvniecības teritorijā,
ierakstot tos zemesgrāmatā uz Kultūras ministrijas vārda.
Šādi noteikumi nepieciešami vairāku vienlīdz būtisku iemeslu dēļ. Tā kā Latvija
pašlaik ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav visām mūsdienu prasībām
atbilstošas nacionālās bibliotēkas ēkas, LNB projekts kā viens no prioritārajiem
iekļauts pašreizējās valdības deklarācijā. Tomēr tā realizēšanu nopietni kavē
dažādas līdzšinējas likumdošanas nepilnības, īpaši nekustamo īpašumu
atsavināšanas jomā. Tieši tādēļ ir būtiski ne tikai grozīt atsavināšanas
procedūru nosakošo likumu, bet arī fiksēt valsts īpašumtiesības uz attiecīgajā
teritorijā esošajiem īpašumiem: kopš atsavināšanas procesa uzsākšanas 2004.gada
sākumā bija iespējama netraucēta īpašumtiesību maiņa. Turklāt valsts
īpašumtiesības uz atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem ir priekšnoteikums
būvatļaujas saņemšanai un būvdarbu uzsākšanai.
LNB projekta birojs
Par VZD ģenerāldirektora pārcelšanu citā amatā
Valdība otrdien, 11.janvārī, atbalstīja tieslietu ministres
Solvitas Āboltiņas ierosinājumu un piekrita Valsts zemes dienesta (VZD)
ģenerāldirektora Gunta Grūbes pārcelšanai Lauku atbalsta dienesta Atbalsta
departamenta direktora vietnieka amatā, kas pašlaik ir vakants.
Pēc G.Grūbes pārcelšanas amatā VZD ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs
saskaņā ar likumu būs viņa vietnieks Vitolds Kvetkovskis. Jauna VZD ģenerāldirektora
atrašanai Tieslietu ministrija izsludinās atklātu konkursu.
“Neapšaubāmi, Grūbes kunga ieguldījums Latvijas zemes politikas izveidē,
privatizācijas un īpašumu pārreģistrācijas jomā ir nozīmīgs, tāpēc uzskatu, ka
viņam jādod iespēja turpināt darboties šajā jomā. Tomēr Valsts zemes dienestam
nepieciešams jauns, enerģisks vadītājs, kas spētu to pārveidot par mūsdienu
prasībām atbilstošu valsts pārvaldes iestādi,” uzskata ministre.
Pēc sarunas ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru tieslietu ministre secinājusi,
ka iestādes vadītājs līdz šim ļoti maz uzmanības pievērsis personālvadības
jautājumiem, kas radījis negatīvu gaisotni iestādē, kavējot sekmīgu dienesta
darbību un mazinot sabiedrības uzticību VZD. Arī pēdējos gados pret VZD
ģenerāldirektoru ierosinātās disciplinārlietas apliecina, ka iestādē un ārpus tās
ģenerāldirektors nerealizē labas pārvaldības principu.
2003.gadā ierosināta disciplinārlieta par ilgstošu Valsts zemes dienesta prettiesisku
bezdarbību, kuras dēļ VZD ilgstoši nepieņēma lēmumus par divu nekustamo īpašumu
robežu (kuras viens no īpašniekiem bija patvaļīgi iznīcinājis) konstatēšanu,
tādējādi ilglaicīgi turpinot aizskart viena zemes īpašnieka tiesības lietot savu
nekustamo īpašumu.
Pērn ierosināta disciplinārlieta par to, ka VZD prettiesiski ilgstoši (kopš
1998.gada) savā darbībā izmantoja pašas iestādes noteikto pakalpojumu cenrādi, kas
nebija saskaņots ar attiecīgām ministrijām. 2004.gadā ierosināta disciplinārlieta
arī par to, ka G.Grūbe prettiesiski atteicās izpildīt tiesas spriedumu, kurš stājies
likumīgā spēkā, kā arī disciplinārlieta par atteikšanos izvērtēt viņa
pakļautībā esoša struktūrvienības vadītāja, kurš bija pieņēmis prettiesiskus
lēmumus, atbildību amatam.
Arī Valsts zemes dienesta darbinieku vēstulēs aktualizētās problēmas saistītas ar
nesakārtoto normatīvo aktu bāzi un aizkavēto mūsdienu prasībām atbilstoša zemes
pārvaldības institucionālā modeļa izveidi, kā arī Valsts zemes dienesta
ģenerāldirektora G.Grūbes spēju nodrošināt pieņemto lēmumu izskaidrošanu Valsts
zemes dienesta darbiniekiem, argumentējot un pamatojot to lietderību, pamatotību un
likumību.
Tieslietu ministrijas ierosinātajā dienesta pārbaudē secināts, ka Valsts zemes
dienesta darbību reglamentējošie normatīvie akti neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas
likuma noteikumiem un ka vairāki Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora rīkojumi
mērniecības sektorā ir zaudējuši spēku vai ir prettiesiski, savukārt izdarītie
grozījumi Lielrīgas reģionālās nodaļas nolikumā atzīstami par nelietderīgiem,
tādēļ atceļami.
Līdz ar to Tieslietu ministrija lūdza Valsts civildienesta pārvaldi informēt par
vakantajām ierēdņu amata vietām, kas atbilstu G.Grūbes amata rangam un amatā
iegūtajai pieredzei un prasmēm. Viena no vakancēm bija Lauku atbalsta dienestā, kas
piekrita G.Grūbes pārcelšanai amatā.
Sandris Sabajevs, tieslietu ministres preses sekretārs