Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Izskatām likumprojektu par uzņēmējdarbību otrajā lasījumā. Vārds deputātam Špoģim.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Šī likumprojekta apspriešanā pirmajā lasījumā piedalījās 40 mūsu deputāti, un viņu priekšlikumi skāra 21 pantu. Tai skaitā 14 deputāti iesniedza konkrētus precīzus rakstiskus priekšlikumus un labojumus, kuri skāra 17 pantus mūsu projektā. Absolūtais vairākums no šiem rakstiski iesniegtajiem precīzajiem priekšlikumiem atbilda mūsu pašu šeit pieņemtajai koncepcijai par šo likumprojektu, tie bija vērtīgi un tika izmantoti konkrētu faktu un konkrētu pantu redakcijas uzlabošanai, precizēšanai un pilnveidošanai, kā arī likumprojekta uzlabošanai kopumā, jo daži bija saistīti ar svītrošanām, papildinājumiem vai radikālām atsevišķu pantu izmaiņām. Trīs priekšlikumi no šiem rakstiskajiem nav pilnībā izmantoti, viens daļēji izmantots, viens radies sakarā ar pārpratumu, respektīvi, nepietiekami precīzu formulējumu. Trešais, kuru, šķiet, šobrīd ir grūti vai pat, mūsuprāt, neiespējami realizēt. Par tiem tad konkrēti būs runa. Te pielikumā uzrādīts, kuri priekšlikumi nav realizēti, un, kad nonāksim līdz tai vietai, es pateikšu drusciņ konkrētāk. Bez tam vairākas konkrētības komisijai izdevās izlobīt no stenogrammas, no visa tā, kas tika izteikts jautājumu un debašu veidā. Liela daļa no tā ir izmantota un pantos izdarīti attiecīgi labojumi. Tie, kurus komisija uzskatīja par neiespējamu izmantot vai kuri bija nepilnīgi izmantojami, attiecīgi uzrādīti pielikumā. Tā ir viena priekšlikumu grupa.
Otra priekšlikumu grupa veidojas no priekšlikumiem, kuri nāk no speciālistiem, zinātniekiem, ražošanas lietpratējiem. Diezgan plaši un, gribētos teikt, interesanti apsprieda jautājumus, kas ietilpst likumprojektā par uzņēmējdarbību, jo paralēli visu laiku tam darbam, kas notika šeit ar deputātu piedalīšanos, bija arī visos informācijas līdzekļos. Ļaudis visā republikā, gan zinātnieki, gan ražošanas speciālisti, sekoja apspriedei. Atgriezeniski lielā mērā tas nāca atpakaļ. Protams, nāca arī rakstiskas prasības un informācijas. Kopumā jāsaka, ka atsauksmes par šo likumprojektu ir pozitīvas, atbalstošas. Mēs neesam saņēmuši nevienu negatīvu vai noraidošu atsauksmi, bet visās atsauksmēs un vairumā priekšlikumu ir prasība pēc iespējas ātrāk pasteidzināt visu likumprojektu paketi, kurai ir jāseko attiecībā uz konkrētām uzņēmējdarbības formām. Pēc publicēšanas avīzē “Sovetskaja Latvija” rakstiski ienāca pozitīvas atsauksmes, protams, no Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem, mācību spēkiem, no firmas “Universāls”. Vakar vēl dienas vidū, pateicoties deputāta Bula uzņēmīgajam darbam (viņš bija apkopojis visu Olaines pilsētas rūpnīcu uzņēmumu direktoru, Olaines pilsētas padomes un tās izpildkomitejas vadītāju kolektīva priekšlikumus), ienāca priekšlikumi no Olaines. Arī šie priekšlikumi, lai gan ienāca tikai vakar, tika izmantoti papildinājumos gan pie likumprojekta, gan pie lēmumprojekta. Atspoguļoti tiks arī tie, kurus nebija iespējams realizēt. Turklāt vakar vakarā vēl notika Rīgas uzņēmumu (un ne tikai Rīgas uzņēmumu) pārstāvju apspriede Rūpniecības ministrijā, kur arī daži precizējumi nākuši klāt. Par tiem arī darba gaitā es informēšu. Deputāts Buls, mans cienījamais kolēģis, man palīdzēs attiecīgi precizēt tos, kas ir ienākuši vakar vakarā.
Pašreiz ir vairāki dokumenti pie vakar saņemtā likumprojekta par uzņēmējdarbību. Šorīt jūs saņēmāt papildinājumus: vienu papildinājumu pie lēmumprojekta par likumprojekta stāšanos spēkā un trešo pielikumu, kura ir parādīti priekšlikumi, kas nav pilnībā realizēti. Pirms pāriet pie konkrētiem pantiem, es vēl gribu teikt, ka pēc deputāta Plotnieka un citu kolēģu priekšlikumiem jeb piezīmēm tika ievērojami uzlabota darba gaita arī kopējā kompozīcijā, normu un pantu sakārtojums arī ir ņemts vērā.
Tālāk mēs varētu pāriet pie konkrētiem pantiem. Par pirmo pantu. Pēc deputātu Vaivada, Cālīša, Albertiņas un Muciņa priekšlikumiem un izteiktām šaubām visi atzina par lietderīgu svītrot šī panta otro rindkopu, kas bija sākotnējā variantā, tāpēc mūsu likumprojektā ir viena rindkopa. Bet olainieši, kuru priekšlikumus apkopoja, kā teicu, cienījamais deputāts Buls, ierosina šo normu atjaunot. Šis priekšlikums kā otrais variants formulēts papildinājumā. Jāskatās vienlaicīgi papildinājumi pie likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Kolēģi deputāti, paņemiet, lūdzu. Šis projekts ir otrajam lasījumam, un uz lielās lapas ir papildinājums.

K.Špoģis: Tie papildinājumi, kas saņemti vakar vakarā, ir augšā, kur 7.punkts. Kas attiecas uz mūsu lēmumu par likuma stāšanās spēkā kārtību, tālāk papildinājums ir likumprojektam, tas ir 1.panta otrais variants cienījamā Bula redakcijā.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt tūlīt izšķirt jautājumu balsojot. Bet vai nebūs tā, ka kolēģi gribēs izteikt savu viedokli? Kādi ir priekšlikumi? Tūlīt balsosim? Vai ir kādi jautājumi par pirmo pantu? Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 141. Paldies. Tātad jums ir izsniegts likumprojekts, kurā ir formulēts pirmais pants. Tas ir komisijas priekšlikums. Mums būtu jābalso par šo papildinājumu. Jāprasa komisijai, vai tas ir papildinājums vai otrais variants. Šeit ir uzrakstīts – otrais variants.

No zāles: Papildinājums, pareizāk būs papildinājums.

Priekšsēdētājs: Deputātam Vaivadam ir jautājums šai sakarā? Lūdzu.

J.Vaivads: Man ir jautājums, kāpēc šajā papildinājumā trūkst zinātnes, respektīvi, ir teikts, ka uzņēmējdarbība notiek ekoloģijas, sociālās nodrošināšanas, izglītības, kultūras, veselības aizsardzības sfērā utt. Zinātnes uzņēmumi var būt ļoti daudzi un dažādi, ieskaitot humanitāros, kas nekādā gadījumā nevar pretendēt uz to. Peļņas organizācijas tā kā jāpieļauj, bet tas nenozīmē, ka visas zinātnes organizācijas strādā bez peļņas. Bet var būt organizācijas, kuras katrā gadījumā peļņu nenesīs. Es uzskatu, ka tur noteikti jābūt arī zinātnei.

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat?

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad – papildinājumu vēl papildināt ar vārdu “zinātnes”. Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Es ne visai saprotu 6.panta tēzi. Jums 6.pants saucas “Uzņēmējdarbība”, un tālāk rakstīts: “Uzņēmējdarbība ir apvienība”, kā darbība var būt apvienība?

Priekšsēdētājs: Vai tas ir sakarā ar pirmo pantu?

J.Bojārs: Nē, es runāju par 6.pantu.

Priekšsēdētājs: Bet mēs apspriežam pirmo.

J.Bojārs: Labi, man tādā gadījumā ir vispārējas dabas jautājums.

K.Špoģis: Biedri Bojār, es jums atbildēšu. 6.pantā ir mašīnrakstīšanas kļūda, nosaukums ir “uzņēmējdarbība sabiedrībā”, un pirmais vārds ir “uzņēmējsabiedrība”.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu uzmanību! Jūs trokšņojat, jautātāji nedzird atbildētājus un otrādi. Norunāsim, ka apspriežam pa pantiem. Mēs sākām apspriest 1.pantu, bet, ja kolēģiem ir vispārējas dabas jautājumi, tad es atsaucu šo ierosinājumu. Uzdosim vispārējas dabas jautājumus! Ja tādi ir radušies, tas ir jāizdara. Mēs atliekam pirmā panta apspriešanu. Jautājumi komisijas vadītājam deputātam Špoģim. Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Kādu valstu likumdošanas ņemtas vērā, izstrādājot šo likumprojektu? Cik mēs saprotam no vispārējās virzības, mēs taisāmies pievienoties Eiropas savienībām. Tātad ar laiku mums būs jāsaskaņo sava likumdošana ar Eiropas savienību likumdošanu, līdz ar to būtu bijis pareizāk, ja mēs jau tagad ietu pareizajā virzienā. Pretējā gadījumā mums šo darbu nāksies darīt vēlreiz. Vienkāršāk būtu tūlīt iet pareizajā virzienā. Tāpēc es jautāju, kādu valstu likumdošana ir ņemta par pamatu, izstrādājot šo projektu?

K.Špoģis: Mūsu rīcībā bija Lietuvas Republikas pieņemtais attiecīgā nosaukuma attiecīgais likums, Igaunijas, PSRS, ir izmantots Vācijas Federatīvās Republikas, Ungārijas un, šķiet, arī daļēji citu Eiropas valstu likumi. Autori veidošanas stadijā izmantoja visus tos likumprojektus, kuri ir Ekonomikas ministrijas bibliotēkā, arī universitātē un citās mācību iestādēs.

J.Bojārs: Tātad mans jautājums vēlreiz. Vai likumprojekts tika rakstīts ar domu, ka mēs tā, kā to dara pašlaik visā Eiropā, harmonizējam likumdošanu?

K.Špoģis: Atļautās, respektīvi, fiksētās, uzņēmējdarbības formas saskan ar tām, kādas pašreiz Eiropā pastāv masveidā un ir visizplatītākās. Tās, kas ir starptautiskās normās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu uzmanību. Tātad jautājumu sakarā ar jūsu ziņojumu par šo likumprojektu otrajā lasījumā uzdos deputāte Briņķe, deputāts Kide, deputāts Šapovālovs, deputāts Buka, deputāts Zatuliviters un deputāts Cupruns.
Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Es ļoti atvainojos, man ir par 29.pantu jautājums. Es jautāšu vēlāk, es nezināju, kāda šī procedūra būs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Man jautājums par uzņēmējdarbību. Zem kādas noteiktas organizācijas vai iestādes juridiskās personas karoga, ja tā varētu teikt, kur tikai daļēji ir uzņēmējdarbība. Zinātnes, izglītības, kultūras organizācijas tur rod papildu spēju un papildu ieņēmumus. Vai juridiskā persona paliks viena un tā pati kā iestāde, jeb apakšā struktūrvienība būs juridiskā persona, tās uzņēmējstatuss?

K.Špoģis: Par attiecīgo uzņēmējdarbības veidu ir pateikts. Šeit ir ļoti dažādi. Piemēram, grupai, kas saistīta ar valsts uzņēmumiem un pašvaldībām, ir jābūt juridiskām personām. Tālāk ir uzņēmējdarbības formu grupa, kuras var būt, piemēram, sabiedrisko organizāciju vai reliģisko organizāciju grupas. Piemēram, līgumsabiedrībām nav vajadzīgs juridiskās personas statuss. Visas grupas, kas faktiski saistītas ar 1.panta papildinājumu, var būt dažādas. Tāpēc jau attiecīgās vietās viņas izrakstīs kategoriskā kvorumā. Bet tur ir ierakstīts, ka jābūt, taču, kur var būt, tur vispār nav ierakstīts. Tā ka tur ļoti dažādi.

E.Kide: Un otrs jautājums, ja drīkst. Likumā rakstīts, ka ir vairāki likumi, uz ko balstās šis likums, – gan par akciju sabiedrībām, gan likums par uzņēmumiem, gan par veterinārā dienesta monopolu. Kā stāsies spēkā šis likums, vai jums ir paredzēts, ka visa pakete uz spēkā stāšanās laiku būs gatava, lai šis likums varētu darboties pilnīgi?

K.Špoģis: Jā, es sapratu. Mēs centīsimies. Tāpēc jau mums ierakstīts lēmumprojektā 1.punktā, ka likums stājas spēkā 1.decembrī. Respektīvi, lai vēl divi ar pus mēnešu būtu mūsu rīcībā. Šajā laikā mēs maksimāli visnepieciešamākos likumprojektus vismaz pirmajā otrajā lasījumā dabūtu cauri. Pašreiz strādā intensīvi pie akciju sabiedrības, pie valsts uzņēmumiem. Veidojas nobeigumam sabiedrības ar ierobežotu atbildību, visa tā grupa paju sabiedrību. Paralēli tam lauksaimniecības uzņēmumu pārveidošana paju sabiedrībās un rūpniecības uzņēmumu pārveidošana paju sabiedrībā, kā arī citi šīs paketes likumprojekti.

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Par pašu kārtību, kā mēs tagad apspriežam. Es lūgtu tomēr deputāti Briņķi uzdot savu jautājumu. Mēs tā vai citādi uzdodam jautājumus kopumā par ziņojumu un par šo projektu. Balsosim par pantiem, tikai par tiem labojumiem, kuri tika iesniegti un kuri ir pavairoti. Pēc tam acīmredzot kolēģiem būs redakcijas vai kādi citi papildinājumi vai ieteikumi. Tos viņi varēs izteikt savos ieteikumos komisijai pēc tam, kad mēs būsim izskatījuši šos papildinājumus.

I.Briņķe: Vispirms es ļoti atvainojos, ka pagājušajā reizē neiesniedzu priekšlikumus, bet labāk vēlu nekā nemaz. Proti, mans jautājums attiecas uz 29.panta otro daļu. Sakiet, vai jums nebūtu iebildumu, ja šī 29.panta otrajā daļā pašās beigās, kur ir runa par uzņēmēju sabiedrības un uzņēmumu darbības izbeigšanu, pēdējo rindkopu izteiktu šādā redakcijā: “Pēc tiesas, arbitrāžas vai Vides aizsardzības komitejas lēmuma likumā noteiktajos gadījumos.” Pamatoju, kāpēc. Vispirms tāpēc, ka 28.panta otrajā daļā tiešām ir norādīti visi pienākumi apkārtējās vides aizsardzībā, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju 6.pantu, kur ir teikts, ka “gadījumos, kur ir pārkāpta dabas aizsardzības likumdošana, šai komitejai ir tiesības aizliegt jebkuru saimniecisko darbību”. Starp citu, tiesa to nedarīs, arbitrāža to nedarīs, un, kā mēs redzam praksē, ir ļoti daudz gadījumu, ka mēs nekā nevaram šeit. Šeit kompetenta ir tikai šī komiteja. Tai jāuzrauga ne tikai dabas aizsardzība, bet, ņemot vērā koncepciju, turpmāk arī veselības aizsardzība, veterinārmedicīna utt.

K.Špoģis: Cienījamā kolēģe, es sapratu. Ja mēs paši būsim likumā iemontējuši attiecīgo normu par dabas aizsardzības komiteju, tad noteikti tai jāsakrīt ar šo.

I.Briņķe: Tātad, jūs piekrītat?

K.Špoģis: Jā, es piekrītu.

I.Briņķe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs šo priekšlikumu pieņemat, tā es saprotu?

K.Špoģis: Jā. Tikai tad jūs man, lūdzu, iesniedziet rakstiski.

Priekšsēdētājs: Zīmīte ir pie manis. Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Man ir jautājums par 27.panta 2.punktu: “Juridiskā prakse bez speciālas atļaujas, ko izdevusi Latvijas Republikas Ministru padome vai tās pilnvaroti orgāni, ir aizliegta.” Ko jūs saprotat ar vārdiem “juridiskā prakse”, tas taču ir ļoti un ļoti plašs darbības loks!?/

K.Špoģis: Juristi paši atbalsta šādu normu, šādu papildinājumu, lai diletanti nevarētu bez jebkādas kontroles un bez jebkādas licences darboties šajā jomā, lai tur tiešām būtu kvalificēti un atestēti juristi. Tāpēc uzskatu, ka licence būtu nepieciešama. Protams, mūsu komisija to pilnīgi atbalsta.

S.Buka: */Man divi jautājumi. Pirmais: kā, pēc jūsu domām, šinī likumā vajadzētu atspoguļot garantijas darbaļaudīm, kuru šeit faktiski nav? Un, otrkārt, kā rāda attīstīto kapitālistisko valstu prakse, mūsdienās šādam likumam būtu jānosaka daudz vairāk momentu, kas saistīti ar uzņēmējdarbību. Vai nebūtu pareizāk šodien to nosaukt nevis par uzņēmējdarbības likumu, bet par likumu par uzņēmējdarbības vispārējiem pamatiem Latvijas Republikā?/

K.Špoģis: Attiecībā uz pirmo. Tas nav cilvēku sociālās aizsardzības, bet citu likumu uzdevums. Šim likumam nevajadzētu dot tādu pilnīgi jaunu koncepciju. Tā pēc būtības jau ir koncepcijas maiņa. Man liekas, ka mēs jau pagājušo reizi izlēmām. Bet jautājums ir uzdots, un atbildēt es gribētu tādā veidā, ka koncepciju mainīt šobrīd nebūtu vajadzības, jo tas ir citu likumu uzdevums.
Kas attiecas uz nosaukuma maiņu, tas tādā veidā arī koncepcijā tika izklāstīts. Tas ir ievadlikums, varētu teikt – pamatlikums visai uzņēmējdarbībai, kura realizēšanai vajadzīga vesela likumu pakete, pēc mūsu aprēķiniem, vismaz astoņi deviņi likumi, lai tas varētu darboties. Tajos izvērstā veidā nepieciešams paredzēt, piemēram, uzņēmējdarbības formu skaita paplašināšanu. Likumprojektā varbūt tas nav vajadzīgs. Būs atsevišķs likums par līgumsabiedrībām, kuras nav juridiskas personas, un tāpat arī par citām sabiedrībām, piemēram, ar ierobežotu atbildību, tur būs iekšā vairākas. Tā ka nav šeit vajadzības paplašināt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zatuliviters, lūdzu.

V.Zatuliviters: */Cienījamo kolēģi! Man jautājums sakarā ar papildinājumu pie pirmā panta un analoģisks jautājums par 7.pantu. Lūdzu pievērst uzmanību. Es lasu: “Ekoloģijas, sociālās nodrošināšanas, izglītības, kultūras un veselības aizsardzības jomās uzņēmējdarbība pieļaujama arī bez peļņas.” Man jautājums. Kolēģi, vai jūs domājat, ka tā tiešām ir uzņēmējdarbība, ja nav peļņas? Un 27.pants: “detektīvdarbība...”. Un vispār man liekas, ka uzņēmējdarbība un detektīvdarbība ir vārdi no dažādām ārijām./

K.Špoģis: */Es saprotu. Kā jūs atceraties, komisijā.../

V.Zatuliviters: */Es atceros./

K.Špoģis: */...kad mēs izskatījām, tad izsvītrojām otro rindkopu, un kā papildinājums, kas parādījās vakar, kolēģim Bulam apkopojot Olaines pilsētas un uzņēmumu vadītāju priekšlikumus. Tā ka mums vajadzēs nobalsot, tos pieņemt vai ne./

V.Zatuliviters: */Es saprotu. Es uzdevu jautājumu tādēļ, lai uzzinātu jūsu viedokli, tāpēc ka jūsu viedoklis – tas ir komisijas viedoklis./

K.Špoģis: */Mans viedoklis – tas ir komisijas viedoklis. Protams./

V.Zatuliviters: */Viss saprotams. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Cuprunam.

I.Cupruns: Cienījamo ziņotāj! Attiecībā uz pirmā panta redakciju es lieku priekšā, saglabājot visu, kas šeit ir teikts, nedaudz mainīt vietām jēdzienus. Tātad uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu, apmierinot sabiedrībā pastāvošo pieprasījumu. Saprotiet, šodien mūsu uzņēmumi un arī uzņēmēji, ja tādi ir, apmierina sabiedrībā pastāvošo pieprasījumu. Šodien tas jau tā notiek. Kas no tā iznāk, mēs redzam. Uzņēmējdarbības pamatmērķis ir iegūt peļņu. Ja pamatmērķis nav iegūt peļņu, tad tā ir labdarība, filantropija un tā tālāk. Tādēļ es lūdzu, apsverot šādu iespēju, uzsvērt vārdus “iegūt peļņu”. “Sabiedrībā pastāvošā pieprasījuma apmierināšana” – tas ir tikai līdzeklis iegūt peļņu.

K.Špoģis: Mēs vairākas reizes pie šī jautājuma atgriezāmies. Tas nav bez uzmanības, un tas nav gadījuma pēc šādā veidā iekļuvis. Mēs pilnīgi atzīstam, ka galvenais mērķis ir peļņa, bet tomēr visas trīs komisijas, kas strādāja, uzskatīja par nepieciešamu pirms tās peļņas ielikt to akcentiņu, kas tur ir. Grūti ir tā uzreiz, bez apspriešanās komisijā, jo mēs par to nopietni diskutējām. Tas būtībā nemaina ne panta būtību, ne arī saturu. Varbūt, ka mēs varētu komisijā pēc tam to rūpīgi izskatīt. Varbūt to savu zīmīti iedodiet. Atgriezīsimies pie šī jautājuma tad, kad ziņosim trešajā lasījumā. Man negribētos vienam pašam teikt kaut ko, jo tas tiešām tika apspriests diezgan rūpīgi un vairākas reizes.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam deputātam Einaram Repšem.

E.Repše: Es jautāšu par 8.panta pirmo rindkopu. Ņemot vērā, ka mums par uzņēmumu reģistrācijas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem visu pasaka 26.pants un ka 8.panta pirmā rindkopa ir diezgan neskaidri formulēta, vai nav iespējams to vispār no likuma svītrot, jo otrā un trešā rindkopa pilnībā izsaka visu nepieciešamo?

K.Špoģis: Var būt tā. Ja priekšsēdētājs piekrīt, tad mēs pieņemam šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Bet es saprotu, ka tādā veidā mums tomēr būs vajadzīgs trešais lasījums par šiem redakcionālajiem labojumiem, jo citādi mēs tā nevaram: te piekrītam, te nepiekrītam. Un pēc tam var iznākt ne visai pareizi visa tā lieta.

K.Špoģis: Kad mēs nonāksim pie attiecīgā panta, tad varbūt arī norunāsim, kuru pieņemt un kurš lai paliek trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Atvainojiet, es par to pašu 8.pantu. Sakarā arī ar Bukas iebildi. Redziet, pēdējā rindkopā ir diezgan tāds sašaurināts formulējums. Manuprāt, lai būtu pilnīga skaidrība, šeit vajadzētu rindkopu vai arī iestarpinājumu rindkopā. Vai arī nobeigt ar sekojošu frāzi: “Latvijas darba likumdošanā noteiktajā kārtībā”. Tad būtu viss skaidrs, un tad mēs zinātu, ka visi, kas stājas darbā jebkurā uzņēmumā, ir sociāli garantēti. Atvainojiet, es iesniegšu visu kopā rakstiski pēc tam, bet es ceru, ka pret šo papildinājumu nebūs iebildumu.

K.Špoģis: Jā, tas ir loģisks, un tur nav ko.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: 3.pantā ir norādīts, ka uzņēmējs norobežo daļu sava īpašuma. Tajā pašā laikā 2.panta 3.daļā norādīts, ka valsts iestādes, kuru pamatfunkcija nav uzņēmējdarbība, attiecas uz to darbības daļu, kas pēc sava rakstura ir uzņēmējdarbība.
Vai jūs šeit uz deputāta Kides jautājumu paskaidrojat, ka valsts uzņēmumiem būs jābūt atsevišķām juridiskām personām, sabiedriskās un citas līdzīgas organizācijas varēs izveidot jaunas juridiskās personas? Citiem tur paliek brīva darīšana. Bet attiecībā tieši uz šīm sabiedriskajām organizācijām, vai, izejot no nodokļu likumdošanas viedokļa, lai pareizi apliktu ar nodokļiem un tomēr lai netiktu jaukti sabiedriskajās organizācijās dažādi ziedojumi, biedru nauda un citi ienākumi, kā jūs to no nodokļu likumdošanas viedokļa vērtējat? Vai tomēr nav nepieciešams striktāk prasīt šajā otrajā pantā šīm sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām tomēr dalīt šo uzņēmējdarbību kā atsevišķām juridiskām personām nost no juridiskās personas kā sabiedriskās organizācijas?

K.Špoģis: Man likās, ka tur pietiekami skaidri pateikts, ka šis likums piemērojams attiecībā tikai uz to darbības daļu, kas pēc sava rakstura ir uzņēmējdarbība. Nekādā gadījumā to nevar attiecināt uz to, kas nav uzņēmējdarbība.

L.Muciņš: Bet vai ir apsvērts jautājums par to, ka mums kā likumdevējiem vajadzētu izvirzīt obligātu prasību, lai viņi tomēr savu uzņēmējdarbību veiktu kā jaunizveidota juridiska persona un dalītu nost šīs te divas funkcijas?

K.Špoģis: Mēs nedomājam, ka šī būtu obligāta prasība.

L.Muciņš: Vai apsvērāt šo jautājumu?

K.Špoģis: Ka obligāta prasība?

L.Muciņš: Kādi bija motīvi? Teiksim, no nodokļu viedokļa man liekas, ka varbūt vajadzētu dalīt nost.

K.Špoģis: Nu, sabiedriskajām organizācijām varbūt. Kāpēc mums vajadzētu visām sabiedriskajām organizācijām obligāti prasīt kaut kādu ražošanu? Tās vienkārši varbūt iztiek no ziedojumiem jeb biedru maksām un nekādu ražošanu neorganizē, nekādus papildu ienākumus no uzņēmējdarbības negūst.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Man par procedūru tāds priekšlikums. Tā kā mums pamatā atkārtojas jautājumi par atsevišķiem pantiem, un tas ir diezgan haotiski, es uzturētu priekšlikumu, ko izteica priekšsēdētājs: sākt pa pantiem, pieņemt tos labojumus, kas iesniegti, un tad iesniegt nākošajam lasījumam labojumus un par katru pantu izteikt savas piezīmes, ja kādam tādas ir.

Priekšsēdētājs: Es katrā ziņā atbalstītu šādu priekšlikumu. Mums arī reglamentā ir ierakstīts, ka mēs otrajā lasījumā apspriežam pa pantiem. Bet es nevarēju liegt iespēju jautāt. Pēc ziņojuma radās jautājumi par pantu kopsakarībām. Es domāju, ka pašiem kolēģiem varbūt vajag drusciņ sevi orientēt uz konkrētiem pantiem. Debatēs ir pieteikušies deputāti Ēlerts, Dīmanis, Zatuliviters, Aizezers, profesors Torgāns, Ministru padomes pārstāvis Aivars Krūmiņš. Mūsu reglaments paredz tomēr apspriest pa pantiem otrajā lasījumā. Šeit tā shēma, man liekas, mums ir diezgan loģiska. Tātad ir iesniegti oficiāli papildinājumi. Mēs varam balsot tikai par nodrukātiem, iesniegtiem un pieņemtiem papildinājumiem. Pirms balsošanas katrs deputāts var pienākt pie mikrofona un izteikt savas iebildes par to, ka viņa priekšlikumi netika ņemti vērā, un izteikt argumentus, vai tie ir pareizi vai nepareizi. Mēs lemsim balsojot.
Tālāk par tiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri izskanēja pašreiz. Komisija viņus pieņēma un teicās izskatīt. Līdz ar to mums būs vajadzīgs īsam termiņam trešais lasījums, lai tomēr pieliktu punktu. Tāpēc šī kārtība, manuprāt, jau zināmā mērā ir iezīmējusies. Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Torgāns, LVU profesors: Mani uzaicināja Likumdošanas jautājumu komisija. Man ir piezīmes, kas skar vienlaicīgi kādus septiņus vai desmit punktus. Kamēr mēs nebūsim skaidrībā par 3.pantu un pretrunām, kas ir starp uzņēmēju un uzņēmumu jēdzieniem, tikmēr mēs pie katra panta šajā jautājumā aizķersimies. Tāpēc es lūdzu, ja varētu, dot man šo kopīgo jautājumu izklāstam vai komentēšanai 7 vai 10 minūtes.

Priekšsēdētājs: Profesor Torgān, vai jums uz komisiju nebija laika atnākt?

K.Torgāns: Biju es komisijā, un komisijā man, pirmkārt, pateica, ka es par agru runāju, otrkārt, man nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Vārdu sakot, es šodien gribu darīt lietas labā, ko varu. Es esmu piecreiz rakstījis atsauksmes par šo likumprojektu un savas piezīmes. Man nav izdevies pārliecināt komisijas. Pēdējā cerība ir uz deputātu sesiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs jūsu lūgumu sapratām.

K.Špoģis: Vai ir vajadzīgi paskaidrojumi?

Priekšsēdētājs: Tūlīt. Pārējie runātāji var tomēr debatēt pie konkrēta panta, tie, kuri šeit ir pierakstījušies? Jūs, deputāt Geidān, vispār neesat pierakstījies. Vai jums ir priekšlikums par procedūru?

I.Geidāns: Cienījamais priekšsēdētāj! Es lūdzu vārdu jautājumam rakstiski. Tur ir tāda Mikipelīte, tāds skaists zils papīrītis.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tiešām tāds papīrītis ir. Lūdzu ar to pabeigsim jautājumus.

I.Geidāns: Man ir jautājums cienījamam referentam. Es esmu pateicīgs, ka jūs ņemat vērā kopīgo Krūgaļauža un Krūmiņa priekšlikumu par kolektīvā līguma svītrošanu. Bet, atvainojiet, es nepiekrītu jūsu atbildei par to. Pagājušoreiz, kad mēs apspriedām, es ieteicu, ka pašvaldībām vajag noteikt veto tiesības pie uzņēmumu dibināšanas, ja tas neatbilst pagasta vai pilsētas interesēm. Jūs atbildējāt, ka likumos par pašvaldībām tas ir vispusīgi formulēts. Atļaujiet apstrīdēt. Šādu tiesību nav likumā par pašvaldībām. Šodien mēs pieņemam par uzņēmējdarbību, un es neatradu nevienā pantā, it sevišķi jau 8.pantā, šādu iespēju.
Es varu pamatot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Pašlaik Jelgavā ir septiņi vissavienības nozīmes uzņēmumi un pāri par 200 dažāda cita lieluma. Jūs to labi zināt, Špoģa kungs. Ja rītdien nolems vēl septiņus būvēt, vai tad mums nav tiesību pretoties tam? Es uzskatu, ka tas ir vispār anahronisms!

K.Špoģis: Ja precīzi iesniegsiet savu labojumu, komisija to izskatīs.

Priekšsēdētājs: Mēs tagad rīkosimies pēc mūsu apstiprinātā reglamenta, kurš mums ir par otro lasījumu. Izskatīsim pa pantiem. Tie deputāti, kuri pieteikušies debatēs, tur varēs izteikt savas domas. Tagad tikai jāizlemj par profesoru Torgānu. Viņa lūgumu jūs dzirdējāt. Komisijas komentāru, lūdzu.

K.Špoģis: Mazliet paskaidrošu. Profesora Torgāna līdzdalība šī likumprojekta veidošanā bija no paša sākuma. Viņa priekšlikumi bija iesniegti attiecīgā valdības komisijā, kurā darba grupa strādā ilgstoši, mēnešiem ilgi. Ne visus viņa priekšlikumus akadēmiķa Kalniņa vadītā komisija bija ņēmusi vērā. Sakarā ar to viņš iesniedza mūsu komisijai savus priekšlikumus vēlreiz. Arī šeit tie tika ļoti rūpīgi vairākkārt izskatīti, strādājot gan blakuszālē, gan sešas stundas nepārtraukti komisijas sēdē. Visus viņa priekšlikumus izdevās realizēt, bet triju komisiju deputāti nevarēja pieņemt visus profesora Torgāna priekšlikumus, viņa koncepciju. Runa ir par (pasvītroti uzsvērdams) koncepciju. Bija konceptuāls strīds. Kā jau ziņoju pirmajā lasījumā, mūsu komisijas un visu triju komisiju variantā galvenais ir uzņēmējs. Tā ir būtiskā pretruna ar to. Tāpēc absolūtais vairākums ir ar mieru turpināt strādāt. Katrā ziņā jautājums ir par konceptuālu pieeju.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Šeit ir arī deputāta Endziņa iesniegums. Man liekas, lai mēs tomēr virzītos uz priekšu un neiestigtu kaut kādos paskaidrojumos un ņemot vērā profesora Torgāna lielos nopelnus un ieguldīto laiku šī likumprojekta veidošanā, man liekas, būtu pareizi, pirms mēs sākam balsot par pantiem, iedot viņam astoņas minūtes, kuras viņš lūdza, un uzklausīt viņu.
Varbūt lūgsim pašreiz komisijas vadītāju, deputātu Špoģi, izbrīvēt vietu tribīnē profesoram Torgānam.

K.Torgāns: Cienījamie deputāti! Te izskanēja runa it kā par koncepciju. Ja koncepcija izrādīsies pirmajā lasījumā kļūdaina, vai otrajā to vairs nedrīkst apstrīdēt un labot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, konkrētāk.

K.Torgāns: Es tūliņ runāšu konkrēti par konkrētiem punktiem. Galvenais klupšanas akmens ir izpratne, kas ir uzņēmums un kas ir uzņēmējs. Lai varētu konkrēti sekot, sāksim ar 15.2.pantu. Tur ir rakstīts, ka valsts un pašvaldības uzņēmumi ir juridiskas personas. Tas nozīmē – viņiem ir sava manta, spēja slēgt līgumus, spēja atbildēt. Tas, kas attiecas uz juridisko personu. Tūliņ seko revolucionārs jauninājums. Par šo uzņēmumu saistībām tomēr atbild nevis šīs juridiskās personas, bet valsts vai pašvaldība. Tātad es varu teikt, ka “vefieši” un “rerieši” var ne par ko neatbildēt: nepildīt līgumus, pat soda naudas par viņu grēkiem piedzīs no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta. Ir parādījies otrs variants, kuram es piekrītu. Bet ar to tā problēma nebūs atrisināta, jo tālāk ir par sabiedriskajām organizācijām un reliģiskajām organizācijām. Tur ir tā, ka man jāsaka, cienījamie partijas biedri un cienījamie ticīgie, gatavojieties uz mantas aprakstīšanu. Ja baznīca nodibinās uzņēmumu, ja tas uzņēmums izraisīs vai arī nodarīs kaitējumu un nepietiks uzņēmuma mantas, tad jūsu mantu aprakstīs. Tā taču laikam nevar būt domāts.
Tālāk mēs varam paskatīties 28.pantu. Tur ir tas pats ierakstīts. Uzņēmējs, kā pēc 3.panta mēs redzam, valsts, pašvaldība un tā tālāk. Arī pilsoņi. Tātad uzņēmējs atbild par darba drošību uzņēmumā, par dabas aizsardzību, par visām attīrīšanas ierīcēm, par darba aizsardzību un dabas aizsardzību utt. Uzņēmums ne par ko neatbild. Vai tā tam vajag būt?
Tālāk. Es saprotu, kas te ir domāts, te ir domāts cīnīties pret tā sauktajām ziepju burbuļu kompānijām, kuras uzņemas saistības un tad, kad vajag atbildēt, pazūd krūmos. Amerikā pieņēma speciālu likumu par cīņu pret šādiem uzņēmumiem, bet nevar tik revolucionāri to jautājumu atrisināt kā mēs.
Tagad paskatīsimies, kad tad ir uzņēmējs un uzņēmums! 3.pantu salīdzināsim ar 7.pantu! 7.pantā ir norādīts, ka uzņēmums ir īpašuma daļa. Materiālo vai nemateriālo elementu kopums. Tātad lieta nedzīva. Manta, mēs sakām – tiesību objekts. Nevis dalībnieks tiesiskajās attiecībās, nevis subjekts. Francijā tā saprata uzņēmumu līdz pagājušā gadsimta beigām. Un dažās valstīs tiešām ir vēl šodien arī tāda uzņēmuma izpratne, bet mēs varam nonākt pagājušajā gadsimtā. Bet tad nevajag šai mantai tūliņ pat nākošajos pantos kārt klāt titulu – juridiska persona. Tas ir tiesisko attiecību dalībnieks. Un tad mums parādās 7.pantā, ka manta var būt juridiska persona un var arī nebūt. Ir citi panti, piemēram, par individuālo, kur arī ir īpaši organizēta manta, kas var kļūt par saistību objektu, uzņemties saistības, par kurām galu galā tomēr atbild uzņēmējs, nevis tas uzņēmums. Šādā veidā jucekļi ir gandrīz katrā pantā.
Mēs tātad latviešu valodā izdalām jēdzienus. Uzņēmums – īsi un saprotami mūsu pašreizējā izpratnē – apzīmētu tās organizācijas, kuras ir juridiskas personas. Ja mēs gribam to vārdu aizņemt citam, tad to, kas ir 3.pantā un ko es komisijā teicu, var nosaukt vienkārši par dibinātāju. Būs daudz vieglāk tikt skaidrībā. Tie, kas dibina. Ja mēs gribam to vārdu izmantot citam, tad mums jāatrod vārds, kā nosaukt tās organizācijas, kuras pašlaik ir uzņēmumi kā juridiskas personas. Amerikā, Anglijā un citur ir kompānijas, kooperācijas, viss kas cits, un ir citā nozīmē vārds “uzņēmums”. Kopīgs bizness, kopīgs pasākums, kopīga mantas. Mums jāizšķiras par vienu vai otru, bet mēs nedrīkstam radīt tādus džungļus, kur neviens jurists nesapratīs, kurš tad īsti atbild – valsts kopumā, pašvaldība jeb tā nošķirtā juridiskā persona. Pie šīs pieejas mēs nonāksim. Līdz tam jau ir izskanējis, ka mēs nevaram radīt kopīgas normas par tiem jautājumiem, par kuriem šīs normas gaida cilvēki. Un es esmu savā laikā tā pat ierosinājis, ka vajadzētu vismaz trim lietām būt šajā likumā. Bet arī otrajā lasījumā es neredzu šos priekšlikumus.
Pirmais, ka nevajag stagnātiskajam 20.pantam 4.punktu, ja es pašlaik nekļūdos. Par valsts pasūtījumu. Tā ir tīrā administrēšana tirgus apstākļos, un mēs to gribam iemūžināt. Tur vajadzētu būt, ka nedrīkst uzspiest valsts pasūtījumus. Vajadzētu būt, ka pašreizējos uzņēmumos, ja mēs tā saucam, darba samaksas jautājumus, tātad tarifu likmes un pamatalgas, nosaka paši uzņēmumi. Arī valsts uzņēmums ir sistēmā. Tas tika izvirzīts. Bet 85., 86.pants darba kodeksā joprojām ir spēkā. Uzņēmums brīvību te neiegūst.
Un trešais šodien jau izskanēja. Tas ir par sociālo nodrošināšanu visos tajos uzņēmumos, kas tagad veidosies un kur nedarbojas pašlaik noteikumi, ka sociālajai nodrošinātībai jābūt tādai pašai kā valsts uzņēmumos. Šie priekšlikumi ir noformulēti, tos es iesniegšu. Bet es atgādinu, ka mums ir tāda situācija, ka ir sajaukts kopā zem vienas cepures uzņēmums, juridiskas personas, nejuridiskas personas. Mums ir sajauktas komandītsabiedrības un vienkāršās sabiedrības ar juridiskām personām, kur jābūt citiem likumiem. Tāpēc mēs nevaram veiksmīgi pabeigt šodien otro lasījumu.
Kamēr šīs būtiskās lietas nebūs viennozīmīgi traktētas, tikmēr tādu likumu, ko juristi novērtēs, nevarēs pieņemt. Es izsaku izbrīnu par to, ka šāds likums nav izgājis caur Likumdošanas jautājumu komisiju, ka šeit nav devusi oficiālu atzinumu ne Tieslietu ministrija, ne arbitrāža, ne tie, kuriem nāksies visus šos strīdus izskatīt. Beigu beigās, neskatoties uz manu ilgstošo līdzdalību, ne mazākā mērā negribu, ka mani uzskatītu par līdzautoru šim likumprojektam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai būtu, acīmredzot, interesanti īsi uzklausīt Tieslietu ministriju un arbitrāžu? Aivar Krūmiņ, jūs varat sniegt īsu komentāru sakarā ar profesora Torgāna teikto?

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Jāsaka tā, ka apspriešanai šodien otrajā lasījumā dotais likumprojekts par uzņēmējdarbību būtībā ļoti krasi atšķiras no tā varianta, kuru ir iesniegusi republikas Ministru padome. Tādēļ domāju, ka šodien šis likumprojekts otrajā lasījumā varētu tikt pieņemts tikai tādā gadījumā, ja tiktu ņemti vērā profesora Torgāna būtiskie iebildumi un, protams, tālāk uzdodot šo likumprojektu pārstrādāt un sagatavot trešajam lasījumam un pieņemt tad to trešajā lasījumā, atbilstoši uzklausot arī valdības viedokli par to projektu, kurš tiks izstrādāts trešajā lasījumā. Katrā gadījumā šodien situācija ir tāda, ka pilnīgi šo likumprojektu Augstākā padome, mūsuprāt, pieņemt nevar. Tas būtu par likumprojektu kopumā.
Bet es esmu pilnvarots valdības vārdā arī iebilst pret viena panta redakciju, proti, pret likumprojekta 25.panta redakciju, kas risina jautājumu par uzņēmumu – sabiedrību un uzņēmumu reģistrācijas kārtību. Šajā sakarībā mums ir būtiski iebildumi pret to, ka uzņēmumu – sabiedrību un uzņēmumu reģistrāciju veic republikas Tieslietu ministrija Uzņēmumu reģistrā. Tam par pamatu būtībā ir trīs argumenti.
Pirmais arguments – tas ir būtībā tas, ka uzņēmumu darbība faktiski pie reģistrācijas ietver divus aspektus. Pirmām kārtām tas skar tīri juridiski formālo aspektu, ar kuru tiešām varbūt varētu nodarboties juristi, proti, šo darbību reģistrāciju veicot Tieslietu ministrijā. Taču otrs jautājumu loks ir saistīts ar tīri ekonomisko darbību, un zināmā mērā tas skar ne tikai šo formālo momentu reģistrāciju, bet ietver arī kaut kādus uzņēmumu ekonomiskās darbības kontroles elementus. Tādēļ, mūsuprāt, uzņēmumu darbība būtu reģistrējama vai nu Ekonomikas ministrijā, vai arī republikas Finansu ministrijā. Katrā gadījumā pasaules valstu pieredze šai ziņā ir dažāda.
Otrais arguments. Tie ir tīri materiāli tehniskie jautājumi, materiāli tehniskā bāze, kas, mūsuprāt, šajā virzienā jau mazliet ir iedibinājusies jautājumos par kooperatīvo reģistrāciju, kura pašreiz notiek rajonos un pilsētās šo kooperatīvu nodaļās.
Trešais arguments ir saistīts ar tīri likumdošanas tehnikas jautājumu. Ja jau likumdevējs projekta 25.panta pirmajā punktā ir paredzējis uzticēt republikas valdībai, Ministru padomei izstrādāt kārtību, kādā jānotiek šo uzņēmumu reģistrācijai, tad, gluži dabīgi, republikas valdība var būt arī tiesīga noteikt to valsts pārvaldes orgānu, kas šo reģistrāciju veic. Tas ir ļoti loģiski. Tādēļ, uzskatot, ka šis jautājums ir tīri valdības kompetences jautājums, es esmu pilnvarots ierosināt arī grozījumus šā 25.panta 1.punktā un izteikt to šādā redakcijā, proti, “uzņēmējsabiedrības un uzņēmumu reģistrāciju veic Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Izsaucieni no zāles pelna no vadītāja puses izteikt piezīmi. Lūdzu, komisijas vadītājs, deputāts Špoģis.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Mēs komisijā apspriedāmies. Mēs tur sēžam visa komisija kopā, un mēs lūdzam neatgriezties pie koncepcijas apspriešanas, nemainīt koncepciju, jo tas ir tiešām principiāls jautājums. Kas ir uzņēmējs un uzņēmums? Mēs joprojām paliekam pie tā, ka, lai veiktu ekonomisko reformu un visu to kompleksu, kas ir nepieciešams, par ko ir runa, pati galvenā persona, pats galvenais nosacījums ir cilvēks–uzņēmējs. Tikai tad var sākties jebkāda uzņēmējdarbība un jebkāda, teiksim, konversija un viss pārējais, tautsaimniecības ekonomiskā reforma. Lai novērstu visas tās negatīvās situācijas, kas mums pašreiz ir, tam ir jāpaliek pirmajam. Uzņēmējs ir galvenais. Trešajā pantā tā, kas tas ir noteikts. Mēs liekam priekšā koncepciju nemainīt.
Kas attiecas uz pārējiem profesora Torgāna priekšlikumiem, ja viņš tagad rakstiski būs iesniedzis, mēs vēlreiz komisijā rūpīgi izskatīsim. Taču mēs kategoriski noraidām kolēģa Krūmiņa šeit teikto, ka visi būs jāpieņem. Nekādā gadījumā uz tādu atsevišķas personas vai divu personu spiedienu komisijas nevar piekrist. Mēs, rūpīgi izskatot, tomēr lemsim, un ne visi priekšlikumi, varu teikt, tiks pieņemti. Tas ir tiešām atsevišķu personu mēģinājums uzspiest trijām komisijām un varbūt arī deputātiem kopumā. Tā nevajadzētu rīkoties. Par konkrētiem atsevišķiem pantiem, kur bija nebūtiskas piezīmes, tās varēs izskatīt.
Kas attiecas uz Krūmiņa kunga teikto par reģistrēšanu, tad tas ir saskaņots republikas valdībā ar Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku Kalniņa kungu. Es vēl noprasīju speciāli, vai komisijai vajag sadarboties ar Tieslietu ministrijas ļaudīm par šiem jautājumiem. Nē, ar to valdība pati tikšot galā. Tā tas ieraksts arī ir. Protams, darbs acīmredzot sevišķi patīkams nebūs. Tur jāgatavojas un tā tālāk. Tāpēc es pilnīgi arī saprotu mēģinājumus kratīties no tās lietas vaļā. Taču, ka tas ir visizplatītākais veids reģistrācijā, tas ir arī pietiekami skaidrs. Ja deputāti uzskatīs par iespējamu ierakstīt Ministru padomi, nevis Tieslietu ministriju, protams, komisijai principiālu iebildumu varētu nebūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi deputāti, vai kāds iebilst, ka mēs principiāli tagad izskatām pa pantiem, balsojam labojumus pa pantiem un ejam uz to, lai varētu akceptēt otrajā lasījumā, protams, balsojot un izsakot savu attieksmi? Šeit papildinājumu un labojumu vēl ir diezgan daudz. Būs komisijai jāstrādā, un mēs tad visu to akceptēsim trešajā lasījumā. Jeb otrs variants: ja ir tik būtiskas domstarpības ar valdību, jūs varējāt vēl strādāt kādu brīdi, bet es saprotu pēc tiem jūsu vārdiem, ka kategoriski jūs tomēr uzskatāt, ka vajag otrajā lasījumā akceptēt. Lai akceptētu otrajā lasījumā, es domāju, mums nepieciešamais atbalsts šajā zālē ir un mēs tūlīt varam iziet pa pantiem. Es gandrīz vai atbalstītu tādu domu, jo, šā vai citādi, par šiem papildinājumiem mums ir jāizlemj acīmredzot šodien.

K.Špoģis: Es tikai gribu piezīmēt, ka ar valdību mums nekādu domstarpību nav, gluži otrādi.

Priekšsēdētājs: Kā nav, ka tikko valdības pārstāvis oficiāli par to teica? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Šo te otrajam lasījumam sagatavoto variantu visi deputāti, tajā skaitā arī Likumdošanas jautājumu komisijas locekļi, saņēma vakar, cits saņēma šodien. Kādi labojumi, kādas piezīmes tika ņemtas vērā, kas netika ņemts vērā, to mēs tagad tikai varam steigā izskatīt.

K.Špoģis: Es tūlīt precīzi pateikšu.

A.Endziņš: Manuprāt, šeit ir ļoti daudz būtisku priekšlikumu no juridiskā viedokļa, kas nav saskaņoti un nav ņemti vērā. Manuprāt, tomēr ir tā, ka pašreiz devām uzdevumu Juridiskajai pārvaldei. Juridiskā pārvalde arī gatavo slēdzienu. Šeit ir ļoti daudz būtisku iebildumu. Man būtu priekšlikums tomēr tagad otrajā lasījumā šo projektu nepieņemt, bet izdarīt ekspertīzi un kopīgi jau ar Likumdošanas jautājumu komisiju to virzīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es gribētu, lai cienījamā komisija un Špoģa kungs neapvainotos. Patiešām, viņi ir ieguldījuši milzīgu darbu, jo jautājums ir ļoti svarīgs. Bet tajā pašā laikā tās nianses, par kurām runāja profesors Torgāns, ir vairāk nekā specifiski juridiskas. Es aicinātu arī atbalstīt priekšlikumu, ka šo jautājumu tomēr vajadzētu ļoti rūpīgi izanalizēt tieši šajās juridiskajās niansītēs vispirms Likumdošanas komisijā. Tātad es atbalstu Endziņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Oļegs Batarevskis cēla savu kartīti acīmredzot nolūkā jautāt vai izteikt savu domu par procedūru.

O.Batarevskis: Es arī, būdams saimnieciskais vīrs, atbalstu Endziņa priekšlikumu izskatīt tomēr komisijā šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Bērzs, manuprāt, arī cēla savu deputāta apliecību. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es šeit Špoģa kunga atbildes runā nedzirdēju argumentētu atbildi uz tām tēzēm, kuras izteica profesors Torgāns. Kamēr šis jautājums nebūs izšķirts un izsvērts un šie profesora Torgāna priekšlikumi arī mums nebūs redzami un nebūs redzams komisijas atzinums par katru no tiem, es domāju, ka mēs nevarētu šodien skatīt tālāk šo likumprojektu otrajā lasījumā. Vispirms šos jautājumus vajadzētu atrisināt komisijai.

Priekšsēdētājs: Deputāts Bojārs, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Ziniet, es lielā mērā piekrītu profesora Torgāna izteikumiem. Viņi juridiski bija absolūti pareizi. Galīgi nav pieņemams, ka valsts atbild par uzņēmumu darbību, kaut arī tie ir valsts uzņēmumi, jo pat esošajā padomju likumdošanā ir noteikts, ka valsts neatbild par savu uzņēmumu darbību. Atbild pats uzņēmums. Mums ir šeit ielikta pilnīgi pretēja tēze. Tas nav pieņemams. Ja pat esošajos apstākļos valsts neatbild, kur nu mēs vēl tālāk iesim.
Man liekas, ka 19.pantā trešā punkta tēze, ka valsts regulē uzņēmējdarbību – nu labi, vēl varētu piekrist, ka formē valsts pasūtījumu – nosaka cenas, ir pilnā pretrunā ar brīvā tirgus principu. Vai nu ir tirgus un valsts nenosaka cenas, vai nav tirgus un valsts nosaka cenas. Valsts var regulēt likumdošanu par uzņēmējdarbību, var regulēt politiku, un tas ir pieņemams demokrātiskās valstīs. Bet valsts nevar regulēt uzņēmējdarbību. Tādas ir manas domas. Man liekas, ka šeit ir ļoti būtiski principi, kuri ir jāpārskata.
Pēdējais. Es esmu kategoriski pret to, ka jebkurš likumprojekts iziet otro lasījumu bez izskatīšanas Likumdošanas komisijā. Tā būs absolūta anarhija likumdošanas procesā. Jābūt vienam centram, kas kontrolē visu un saskaņo, vai visi likumi saskan ar citiem likumiem. Ja nav izgājis likumprojekts izskatīšanu Likumdošanas komisijā, nevar to pieņemt otrajā lasījumā. Tas ir galīgi neiespējami.

Priekšsēdētājs: Es lūdzu kolēģus, dodot vērtējumu citu kolēģu darbam, tik kategoriskus spriedumus neizteikt, vairāk izteikt argumentus. Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka šo likumprojektu mēs gatavojām uz nākamo nedēļu un šim otrajam lasījumam to izskatījām iepriekšējā ceturtdienā, lai sagatavotu pēc šīs tēzes. Tā kā tika noskaidrots, ka nav Likumdošanas komisijā kārtības rullis no mūsu Prezidija, sekretariāts griezās ar lūgumu, vai mums nav kaut kas jau sagatavots komisijā un izskatīts. Tā kā šis likumprojekts, kā tas ir rakstīts, tika izskatīts trijās komisijā, mēs arī informējām par to, ka mēs šajās trijās komisijās, pirmām kārtām Ekonomikas komisijā, varam to virzīt otrajā lasījumā. Šajā zālē tika lemts, vai to izskatīt dienas kārtībā. Šeit bija klāt Likumdošanas komisija un citas komisijas, kurām tajā brīdī šis jautājums acīmredzot bija jārisina. Tas būtu viens moments.
Izskanēja par konfliktiem ar valdību. Es tomēr domāju, ka cienījamā Krūmiņa kunga viedoklis ir Tieslietu ministrijas viedoklis, nevis valdības viedoklis. Varu informēt, ka trīs dienas atpakaļ pie Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa bija sanāksme tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, kur piedalījās valdības padome un kurā mēs apspriedām šī likumprojekta gaitu. Uzskatu, ka ir nekorekti šeit runāt, ka tā ir valdības doma, jo tomēr ir laikam starpība starp vienu ministriju un valdību.
Un par dažiem konkrētiem priekšlikumiem. Protams, mēs atbalstītu, ka jāizskata otrajā lasījumā, kāds ir mūsu komisijas priekšlikums, bet tieši šī diskusija par uzņēmējiem un par uzņēmumiem acīmredzot ir vajadzīga. Mēs tik tiešām aizstāvēsim, ka ir jābūt īpašniekam uzņēmējam un nevar šo jēdzienu jaukt ar abstraktiem uzņēmumiem.
Kas attiecas uz valsts atbildību par saviem uzņēmumiem, šeit, manuprāt, tā ir nelaime, ka jums būs jātiek līdz tam pantam. “Jātiek līdz” – tas redakcionāli ir drusciņ nepareizi, jo runa iet par unitāriem valsts uzņēmumiem, bet neiet runa par akciju sabiedrību, kura 100% ir valsts īpašums. Tajā visu nosaka akciju sabiedrība atbilstoši likumam. Bet, ja tas atbilstoši šim likumam ir unitārs valsts uzņēmums, tad arī valdība var tur nozīmēt direktoru un dot savu pasūtījumu. Ja valdība izdarīs muļķīgi, tad arī viņa pati nobankrotēs ar šo uzņēmumu. Cita lieta, ja tā ir valsts akciju sabiedrība, kur ir šie 100%, bet, manuprāt, šīs lietas būtu jādiskutē pie šiem konkrētajiem pantiem.

Priekšsēdētājs: Mums tomēr jāizlemj, kā tālāk virzīsimies. Praktiski sākas debates, un aizliegt izteikt savu viedokli kolēģiem, tas nebūtu visai pareizi. Tāpēc varbūt jūs ļoti īsi atbildiet, komentējiet, un tad tomēr būs jādod vārds deputātiem Edmundam Krastiņam, Ēlertam, Dīmanim, Zatuliviteram, Aizezeram.

K.Špoģis: Kehra kungs jau pateica to, ko es gribēju teikt. Mēs jau bijām domājuši, ka nedēļa būs juridiskās komisijas rīcībā. Ja vakar un šorīt mēs izdalām, tad nākošo otrdien vai trešdien skatīsim, bet iznāca nedēļu ātrāk uz plenārsēdi. Mēs, protams, bijām gatavi, juristi nebija gatavi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es nebiju gatavojies šodien īpaši uzstāties par šo likumprojektu, bet mani vienkārši nedaudz pārsteidz tā apspriešanas gaita, kāda šodien ir izveidojusies. Es piedalījos darba grupā. Mēs strādājām pietiekoši ilgstoši pie šā likumprojekta. Nebija nekādu protestu no valdības puses. Arī šie cilvēki strādāja. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām, nobalsojām. Skaidri tika pateikts, kāda ir šā likuma koncepcija. Protams, mēs varam otrajā lasījumā atkal atgriezties pie koncepcijas un likumprojektu noraidīt. Taču mani pārsteidz, ka pēkšņi parādās konceptuāli iebildumi, kaut arī šie cilvēki lieliski zināja par šo koncepciju un varēja šos iebildumus izvirzīt pirmajā lasījumā, par šo visu lietu runāt un likt priekšā deputātiem. Taču tas neparādījās. Un pēkšņi otrajā lasījumā parādās šādi iebildumi, kuri komisijās jau sen ir izdiskutēti, apspriesti, un tomēr esam palikuši pie šī viedokļa.
Mēs šī likuma preambulā ļoti skaisti vēlamies deklarēt, ka atzīsim visus īpašuma veidus par līdztiesīgiem Latvijas Republikā. Un pēkšņi, liekot atbildēt par savu uzņēmumu privātuzņēmējiem pilnā apmērā, akciju sabiedrībai pilnā apmērā, mēs tomēr dažus īpašnieku veidus gribam nolikt sevišķās privilēģijās. Šeit runa iet par valsts uzņēmumu. Man šķiet, ka daži no klātesošajiem deputātiem, kuri gadu desmitiem strādājuši padomju sistēmā, grib šo padomju sistēmu turpināt arī uz priekšu. Es personiski to nevēlos darīt un domāju, ka lieliska svira privatizācijas paātrināšanai būtu šis te pants, kas nosaka valsts pilnu atbildību par savu uzņēmumu darbību. Ja tas ir unitārs vienkāršs valsts uzņēmums un ja tas pieder valstij, tad valstij par savu uzņēmumu jāatbild pilnā mērā. Ja tā nespēj atbildēt pilnā mērā, vai nu lai to pārdod privātuzņēmējam, vai pārveido par akciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kur ir zināmas noteiktas prasības. Noliksim visus īpašniekus vienādā stāvoklī, vienādā situācijā.
Bez tam mani ļoti ieinteresēja profesora Torgāna nelielā dezinformācija, es atvainojos, no tā panta 4.daļas, kur ir noteiktas valsts pasūtījuma obligācijas. Izlasiet, deputāti, uzmanīgi! Tur ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka valsts un pašvaldību pasūtījumi ir obligāti attiecīgiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Ja mēs noņemam valstij atbildību par tās uzņēmumiem, noņemam valsts pasūtījumu obligācijas, pasakiet man vienreiz skaidri un gaiši, ar ko tad šī valsts ar šo valsts uzņēmumu ir saistīta, ar kādām attiecībām? Es saprotu, ka uzņēmējam ir tiesības noteikt par savu uzņēmumu un atbildēt par to. Ja mums nepatīk šī valsts uzņēmuma īpatsvars, tad paātrināsim privatizācijas programmu, paātrināsim saimnieciskās reorganizācijas programmu.
Man nav skaidrs arī profesora Bojāra iebildums attiecībā uz to, ka valsts nosaka cenas saviem pasūtījumiem. Es domāju, tā ir normāla parādība, ka valsts saviem pasūtījumiem nosaka cenas. Un, ja viņa nosaka šīs cenas nepareizi, tad šie pasūtījumi nepildīsies. Tas ir skaidri pateikts. Pusē Eiropas koptirgus arī nosaka iepirkšanas cenas lauksaimniecības produkcijai un daudz kam citam. Tā ka šeit daži kungi, kas vēlāk mums stāstīs par tirgus ekonomiku, tai pašā laikā aicina atstāt visu iepriekšējās padomju sistēmas rāmjos. Man nav īsti skaidrs, ko viņi grib – maldināt sevi vai mūs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vēlreiz lūdzu deputātus, kuriem ir dota iespēja runāt tribīnē, netraucēt un nekomentēt viņu runas skaļi no zāles. Šo piezīmi es izsaku jau otrreiz.
Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Darbs šā likumprojekta izstrādāšanā bija patiešām garš, un diskusijas mūžam ir bijušas asas. Laikam jāpiekrīt, ka varbūt izstrādāšanas laikā ir pazudis dažs vērtīgs ierosinājums, bet tieši tāpēc šodien vajadzētu šo likumprojektu izskatīt pa pantiem, izteikt priekšlikumus, papildinājumus. Komisija varētu turpināt savu darbu un sagatavot likumu trešajam lasījumam.
Arī man, pārskatot likumu, var teikt, pēdējā brīdī radās dažādi priekšlikumi. Protams, es esmu vainīgs, ka to neesmu pamanījis laikus. Viena problēma parādījās vakar. Mums ir jāatrisina, kā ierobežot uzņēmējus, lai nevarētu rasties tas, par ko mēs runājām vakar. Kā ierobežot tiesības valsts iestāžu darbiniekiem veidot šādus uzņēmumus? Bet vai mēs varam aizliegt valsts uzņēmumu darbiniekiem iegādāties akcijas? Laikam nevaram. Tā ka šeit būs nopietni jāpastrādā, es pat nevaru formulēt priekšlikumu.
Vēl par kolektīvo līgumu. Ir diskutabli, vai tomēr nevajadzētu papildināt 11.pantu ar normu, ka uzņēmējs nevar atteikties slēgt kolektīvo līgumu, ja to vēlas uzņēmumā strādājošie. Tā tomēr būtu uzņēmumā strādājošo tiesību droša garantija.
Mums izstrādāšanas procesā ir pazudis skaidrs formulējums par līgumsabiedrībām. Šis formulējums visu laiku ir bijis strīdīgs. Mēs esam beigās palikuši pie viedokļa, ka līgumsabiedrība nav juridiska persona, bet likumā tas nav ierakstīts. Es piedāvātu papildināt 16.pantu ar teikumu, ka līgumsabiedrība nav juridiska persona. Prasību pret līgumsabiedrību var ierosināt pret jebkuru līgumsabiedrības dalībnieku, kuram ir regresa tiesības pret pārējiem dalībniekiem. Lai tas būtu skaidri noteikts likumā.
Man vēl ir ierosinājums padomāt, vai likumā ir vajadzīgs 4.pants. Manuprāt, tas varētu arī nebūt, viņš neko īpašu nedod. Un vēl. 24.pantā par zaudējumu atlīdzināšanu, ko nodarījuši valsts vai pašvaldību nepamatoti rīkojumi, es ierosinātu vārdu “zaudējums” aizstāt ar vārdkopu “zaudējums, ieskaitot nesaņemto peļņu”. Bieži vien tiešie zaudējumi ir ļoti niecīgi, bet nepareizi rīkojumi, nepareizas valsts un pašvaldības rīcības dēļ zaudētā un neiegūtā peļņa ir daudz lielāka. Tas ir daudz nopietnāk. Es domāju, jāņem vērā ārzemju pieredze, ka tas tieši arī tiek atlīdzināts.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Es nesākšu kritizēt šo likumu, jo strādāju Ekonomikas komisijā un tas ir Ekonomikas komisijas “moku bērns”. Varu pateikt tikai to, ka ekonomiski mēs šo likumu pašreiz labāk uzrakstīt vienkārši nevaram. Kamēr vēl nav sākusies reāla uzņēmējdarbība, šis likums var būt tikai tāda vispārēja atļauja kaut ko darīt. Un ne vairāk. Un tiešām šis te likums arī ir šāda vispārēja atļauja kaut ko darīt. Es tikko izskatīju uzņēmējdarbības likumus citās valstīs. Viņiem ir pavisam cits teksts. Ja mēs salīdzinām, tad šis likums vairāk atbilst valdības lēmumam, nevis likumam. Citāds tas pašlaik arī nevar būt.
Kas attiecas uz atsevišķiem pantiem, mani visvairāk uztrauc pants, kur ir runa, ka valsts vai pašvaldība atbild par valsts vai vietējās pašvaldības uzņēmumu saistībām. Bez šaubām, ja mēs paskatītos civilizētu ekonomiku, kur valsts sektors ir ļoti niecīgs, mēs varētu tā rakstīt. Taču, ja mēs apskatāmies savu reālo situāciju un to valsts uzņēmumu īpatsvaru, kas ir gaidāms tuvākajā laikā, tad valsts izputēs, ja viņa atbildēs par šo uzņēmumu saistībām.
Es domāju, ka šeit mēs sastopamies vēl ar vienu nenormālību, proti, šis likums ir parādījies laikā, kad citu likumu nav. Šo likumu nevar skatīt atrauti no likuma par konversiju, jo, ja nebūs konversijas, tad šis likums attieksies tikai uz nelielu ekonomikas daļu. Šo likumu nevar skatīt bez likuma par valsts uzņēmumu, jo tādā gadījumā šis ieraksts, ka valsts atbild, karājas gaisā. Es tikko skatījos, kā ir Japānā, – ir astoņi valsts uzņēmumu tipi ar pilnīgi dažādu mijiedarbību starp valsti un valsts uzņēmumu. Tur var būt gan atbildība no valsts puses, gan pilnīgi otrādi – valsts liek mierā uzņēmumu un ļauj tam mierīgi strādāt tirgus situācijā, lai tirgus atgriezeniskās saites aktīvi ietekmētu ražošanu, un tā tālāk un tā tālāk. Vārdu sakot, es domāju, ka ar šo likumu mums nevajadzētu steigties. (Rosība zālē.) Bez šaubām, es zinu, ka tagad stāv vesela rinda cilvēku, kas grib uzņemties uzņēmējdarbību. It kā tīri formāli vajadzīgs likums, lai būtu tāda atļauja. Es domāju, ka šādu atļauju varētu dot ar speciālu valdības lēmumu, lai tirgus sāktu kaut kā elpot, lai mums būtu pamats tiešām uzrakstīt saturīgu likumu, nevis tikai atļauju.
Es domāju, ka mums ir jādara sekojošais: bez šaubām, ir jāizskata šis likums juridiskajā komisijā, Likumdošanas komisijā. Un tomēr vajag uzdot valdībai pasteigties ar pārējo likumu izstrādi – likums par konversiju, likums par valsts uzņēmumiem, likums par akciju sabiedrībām un tā tālāk. Pēc tam atgriezties pie šā likuma, kad mēs skatīsim visu šo paketi kopumā. Citādi es neredzu nekādas jēgas. Jo tiešām, tikko mēs izdzirdējām, ka būs unitārs uzņēmums un akciju sabiedrība kā valsts uzņēmums. Bet jātiek ir skaidrībā, kas šie ir par uzņēmumiem. Citādi mēs vienkārši nespējam reāli likumdošanas ceļā lemt par kaut ko. Ar vārdu sakot, ņemot vērā to, vai šis likums, es šaubos, aktīvi ietekmēs reāli ražošanas procesus, to vajadzētu izstrādāt līdz galam kopējā likumu paketē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Cienījamie kolēģi! Situācija, kas mums šodien radusies, apspriežot šo likumprojektu, ir pilnīgi likumsakarīga un – gribam vai negribam – jau ieprogrammēta. Ieprogrammējis to laiks ar ilgo strīdu, tiesa, vairāk zinātnieku aprindās, starp juristiem un ekonomistiem. Un pirmām kārtām par īpašuma jautājumiem. Jo ekonomisti īpašumu pirmām kārtām redz kā ekonomisku kategoriju, bet juristi visbiežāk to traktē kā juridisku kategoriju. Un šis ilgais strīds atstājis ietekmi arī uz likumprojektu par uzņēmējdarbību, kas tādā vai citādā veidā nosaka īpašuma attīstības virzību un likumību. Tāpēc ir pilnīgi likumsakarīgi, un es domāju, ka mūsu Ekonomikas komisijai pietiek savaldības un kompetences, lai neaizietu emocijās. Mēs nebūsim pretī, ja Likumdošanas komisija šo likumprojektu izskatīs dziļāk, tas jādara, jo pēc tam tas nonāks atkal šeit, labāk strīdīgus jautājumus atrisināt to sākotnē, pirms tik nopietna likumprojekta pieņemšanas šeit, lai šeit neizraisītos skandāls, kad likums tiks pieņemts galīgajā variantā. Šo likumu gaida, tas mums labi jāsaprot. Reizē ar to, protams, gribu arī pie juristiem griezties, kas šo likumprojektu izskatīs. Arī viņiem jāvadās pēc principa, ka emocijām nedrīkst dot vaļu. Lai saprāts ir pirmajā vietā.
Tagad es gribētu burtiski tikai dažus vārdus pateikt par likumprojekta būtību, jo šeit, likumprojektā, 15.2.pantā skaidri izdalīts šīs rindkopas otrais variants deputātu Gavrilova, Žuka redakcijā, un arī mans uzvārds šeit ir. Es esmu vienisprātis ar iepriekšējo runātāju Sergeju Dīmani. Es piekrītu arī profesoram Torgānam un vairākiem citiem runātājiem. Principiāla pozīcija – valsts atbild par uzņēmuma saistībām vai neatbild? Mūsu redzesviedoklis: valstij nav jāatbild par uzņēmuma saistībām. To argumentējot, mēs izejam no, pirmkārt, reālās situācijas šodien. Valdības programmā precīzi ierakstīts, ka mēs privatizācijai varam pakļaut tikai 25–30 procentus triju gadu laikā no bijušā valsts monopolīpašuma. Tas nozīmē, ka sešu gadu laikā, Dievs dod, izdosies privatizēt 50 procentus valsts īpašuma. Tas ir, nepieciešams ieprogrammēt uz tuvākajiem deviņiem gadiem, ka valsts īpašuma īpatsvars būs liels. Un, ja valsts atbildēs par uzņēmumu saistībām, atbildēs, tas nozīmē no “a” līdz “z”, tur daži iebildīs – valsts pasūtījums! Valsts pasūtījums nestrādā. To mēs zinām. Valsts pasūtījumam jau sen pielāgots plāns. Un pat sliktākajā variantā. Tāpēc valsts tiešām izput. Tai šodien nav līdzekļu. Budžets nedod iespēju to darīt. Budžets šodien nedod iespēju risināt pat sociālās problēmas, tāpēc ka tas deficītā, deficīts ieplānots. Bet līdz gada beigām ieplānotais deficīts būs lielāks par plānu. Es domāju, ka tas nopietni jāņem vērā. Tā ir viena pozīcija.
Otra pozīcija. Ja mēs runājam par tirgu, tad arī valsts uzņēmumiem jāpāriet uz tirgus attiecībām. Ja valsts pilnīgi atbild par uzņēmuma uzņēmējdarbību, tad kāda šeit virzība uz tirgu? Tad virzības uz tirgu nav, drīzāk kustība atpakaļ uz to pašu administratīvo sistēmu, kas valdīja agrāk.
Un trešais, ko es gribu teikt. Es domāju, ja ierakstām, ka valsts atbild par valsts uzņēmumu saistībām, mums reizē jāatzīst, ka mēs rezervējam sev nevēlamu procesu, kad, atsituši Savienības ministriju diktātu, Savienības birokrātiju, visu atdodam republikas birokrātijas rokās. Jo šodien mums ir 21 ministrija. Divdesmit viena! Un tām sava maizīte jānopelna. Un pelnīs. Mums tas noteikti jāatceras. Es domāju, ka uz šodienu mums jāpiekrīt Sergeja Dīmaņa un iepriekšējo runātāju priekšlikumam, ka šodien labāk mums mazliet palēnināt savu kustību šī likumprojekta kvalitātes vārdā, lai trešajā lasījumā mēs tiešām pieņemtu likumu, kas vajadzīgs uzņēmējiem. Kustības uz tirgu vārdā, kurai alternatīvas nav. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Pirms pusstundu ilgā starpbrīža vārds svarīgam paziņojumam sekretariāta vadītājam deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka ekonomika balstās uz taupību, man ir sekojošs paziņojums: lūdzu tos deputātus, kuri ir jau aizmirsuši savus lietussargus, pienākt pie manis.

Priekšsēdētājs: Vārds paziņojumam deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju lūdzu pēc piecām minūtēm sapulcēties Prezidija zālē pirmajā stāvā.

Priekšsēdētājs: Starpbrīdis 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, apsēdieties, ieņemiet savas vietas. Vārds deputātam Aizezeram.

J.Aizezers: Kolēģi deputāti! Es domāju, šodien mēs skatām ārkārtīgi svarīgu likumu, kurš būtiski var sekmēt vai nesekmēt mūsu privatizācijas procesu un uzņēmumu darbību. Tāpēc, manuprāt, šī likuma izskatīšanai jāpievērš īpaša uzmanība. Uzskatu, ka šodien, izskatot šo likumprojektu, mums ir jākoordinē visas tās vietas, kuras ienes zināmu neskaidrību, kuras nav skaidri formulētas un kuras varbūt arī pārlieku reglamentē uzņēmumu veidošanos un darbību. Manuprāt, mums jāstāda viens mērķis: kā maksimāli vienkāršot uzņēmumu veidošanos un kā minimāli reglamentēt to darbību. Bet vispirmām kārtām es gribu pieskarties pirmajam pantam, kur jau kolēģis Cupruns izvirzīja savu viedokli. Es domāju, ka pirmajā pantā mēs skaidri varam samanīt, tā sakot, zināmas sociālistiskās domāšanas recidīvu. Es domāju, ka neviens uzņēmējs neveidos savu uzņēmumu, lai apmierinātu aizvien pieaugošās iedzīvotāju prasības. Es domāju – ikviens uzņēmējs normāli veidos savu uzņēmumu peļņas iegūšanai caur preču ražošanu, caur pakalpojumu sniegšanu. Tāpēc, manuprāt, pirmā panta redakcija ir būtiski jāmaina un jāsvītro pēdējā daļa, kas ir “nolūkā apmierināt sabiedrībā pastāvošo pieprasījumu”. Redakciju es esmu uzrakstījis un iesniegšu cienījamajam profesoram Špoģim.
Bez tam, manuprāt, ir pārlieku reglamentēta vesela virkne uzņēmuma darbību gan cenu jomā, gan valsts regulējuma jomā, tāpat arī 15.1.pants par to, ka uzņēmuma nosaukumam jāsatur privātuzņēmēja uzvārds. Es domāju, ka ir galīgi nepareizi reglamentēt tādu niansi, jo var gadīties, ka uzņēmēja uzvārds nav literārs vai uzņēmējs to nevēlas iekļaut uzņēmuma nosaukumā, kas, bez šaubām, nekādā ziņā nepadara šo uzņēmumu nezināmu vai bez īpašuma. Uzskatu, ka visas šīs pārliekas regulēšanas nianses no likumprojekta ir jāsvītro. Bez tam vesela virkne pantu arī nav skaidri formulēti. Piemēram, 8.pants par uzņēmumu reģistrāciju un atļaujām, kur minēts, ka uzņēmumu vai izveidot, pamatojoties uz paziņojumu vai atļauju. Kurš tad kam sniedz paziņojumu un no kā tad jāsaņem atļauja? Trīs būtiskas nianses ir likumprojektā jālabo, un acīmredzot šodien mēs to tādā izskatā pieņemt nevaram.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka šeit diskusijas izvēršas tāpēc, ka mēs īsti neturamies pie reglamenta vai kārtības, kā mēs esam nolēmuši. Pirmais lasījums ir, lai izvēlētos koncepciju, otrajā lasījumā koncepcija netiek apspriesta. Pašreiz atkal izvēršas strīdi taisni par koncepciju. Protams, reglamentā vai lēmumā, kuru mēs pieņēmām, nav sacīts, ka, ja, apspriežot koncepciju, parādās dažādi varianti, tad balsojot ir jānoskaidro, kuru tad izstrādāt tālāk. Mūsu prakse līdz šim ir, ka mēs pirmajā lasījumā praktiski nekur ne par ko nebalsojam. Tā tas bija par īpašumu pie Konstitūcijas labojumiem, kur koncepcija velkas līdz trešajam vai ceturtajam lasījumam, un tā tas turpinās tagad. Mēs tik tālu esam, ka es uzskatu, ka vairāk šis variants atbilst nevis otrajam, bet pirmajam lasījumam, jo nemitīgi tiek runāts par koncepciju.
Un vēl kas. Mēs pagājušo reizi diezgan strikti uzstājāmies par tādām lietām, ka šeit ir konceptuāli jautājumi, par kuriem jābalso, bet toreiz dažādos veidos bija likts balsot par visu kopumā un ne par vienu konceptuālo variantu netika balsots. Ja būtu pagājušajā reizē par kaut ko nobalsots, tad vairs tas nebūtu apspriežams šeit, jo mums jāvirzās uz priekšu.
Un tagad par savu domu. Šeit pamata lieta tomēr ir tā: lai ekonomika ietu, jābūt skaidrām īpašuma attiecībām. Uzņēmējdarbība dod tiesības, bet ir arī pienākums – atbildēt par savām saistībām. Nevar teikt, ka uzņēmums atbild par saistībām, un strīdēties, vai valsts atbild vai neatbild. Par saistībām var atbildēt tikai īpašnieks, ekonomiski atbildēt, jo tam, kam nav, no tā jau arī neko nevar noplēst. Ja īpašnieks nevar atbildēt, ja viņam nav īpašuma, tad to izsludina par bankrotējušu un uzņēmumu izūtrupē. Tā tas normāli ir. Tāpēc valstij ir jāatbild obligāti, jo valsts ir vienīgais īpašnieks. Ja ir kopuzņēmums kaut kādā veidā, ja ir vairāki īpašnieki, tad katrs obligāti nodala īpašuma daļu, par ko viņš atbild. Ja ir tīrs valsts uzņēmums, nekādi nevar atbildēt ne direktors, ne administrācija, var atbildēt īpašnieks. Un tā, es domāju, tai lietai jābūt strikti formulētai.
Bez tam es joprojām uzskatu, ka formulējumi “juridiska persona” vai tāda, tie ir tādi, kas ir ierakstīti, bet īpašnieka jēdziens tomēr ir jebkurā vietā puslīdz vienādi saprotams. Trešajā punktā ir sacīts, ka uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona, bet būtiskais ir sacīts tālāk – “kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmuma darbības veikšanai”. Es tikai gribu teikt, ka formulējums jātaisa tādā veidā, – ja ir unitārs uzņēmums, tas ir viens īpašnieks, tad nekādi īpašuma daļas norobežojumi nav iespējami, īpašnieks atbild ar visu savu mantu. Reāli uzņēmējdarbība var būt tikai tad, ja ir kas atbild par saistībām, lai ekonomika varētu normāli funkcionēt. Ja ir tā, ka rīkojas ar sev nepiederošu mantu un absolūti nav ieguldījis ne buktētu vērdiņu tai lietā, un pēc tam vēl ne par ko neatbild vai reāli nevar atbildēt, nu tad tur nekas labs neiznāk, tā ir valsts mantas izsaimniekošana un vienkārši pārvākšana no vienas vietas uz otru. Es uzskatu, ka šeit ir strikti jānosaka – “īpašuma nodalīšana uzņēmējdarbības veikšanai”. Un, tā kā profesors Freimanis ierosināja, tomēr ir arī jāskatās par bankrotējošiem uzņēmumiem. Valsts uzņēmums nevar bankrotēt, var bankrotēt valsts. Tas pašreiz arī iznāk, daļēji notiek, bet nu tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, augsti godātie šī likumprojekta izstrādātāji! Lūdzu neuzņemt to kā pārgudru kritiku, bet kā pazemīgu lūgumu no vietējās padomes deputāta, saprotoša situāciju.
Tad, kad mēs apspriedām pirmo redakciju, es toreiz arī uzstājos, ne tik plaši pamatojot, ar lūgumu iekļaut tajos punktos, kuri regulē tiesības dibināt un reģistrēt uzņēmumus, nepieciešamību saskaņot, bet ne veto tiesības. Šeit ir pārprasts. Saskaņot ar vietējām Tautas deputātu padomēm. Ne par velti, uzdodot jautājumu, es teicu, ka, ja Jelgavā ir septiņi vissavienības uzņēmumi un pāri par 200 mazāka kalibra un var būt, ka veidosies vēl desmitiem. Mīļie kolēģi, daudzi no jums ir vietējo padomju deputāti. Vai tad jums sēdēs nav nācies ar to saskarties, ka reāli mūs neņem vērā? Es saprotu, mūsu vidū ir arī uzņēmumu vadītāji. It kā saskaras pretēji viedokļi. Vietējie deputāti saka, ka ir jāņem vērā uzņēmumi, citreiz saka, kāpēc gan mums jūs būtu jāņem vērā? Bet šeit jau mēs stāvam strīdam it kā pāri, vismaz teorētiski pēc sava statusa. Un tāpēc mums vajadzētu tomēr ieviest šādu jēdzienu. Es vēlreiz uzsveru, ka ne veto tiesības, bet tiesības saskaņot un noteikt savas zināmas prasības pret šiem uzņēmumiem. Lai tie veidojoties ievērotu arī vietējo padomju intereses. Tāpēc es tomēr pastāvu uz savu prasību, ka 8.pants ir jāpapildina ar tekstu “uzņēmumu var izveidot, saskaņojot ar vietējām Tautas deputātu padomēm”. Arī 26.pantā papildināt ar tekstu tur, kur ir uzskaitīts “reģistrācijai nepieciešams sekojošs dokuments – iesniegums”. Aiz tā kā otro punktu likt – “saskaņojams ar vietējām Tautas deputātu padomēm”. Es gribu pateikt cienījamai komisijai, ka nebūt neesmu apvainojies, ka jūs pirmo reizi noraidījāt manu priekšlikumu. Es tikai cīnos un ceru uz izpratni.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Es gribētu pāris vārdus par tiem pantiem, kur ir pretrunas un, manuprāt, klajas nepareizības. Vispirms 13.pants dublējas ar 20.pantu par darbības kontroli. Acīmredzot vajadzētu šos pantus apvienot vienā. Tas ir vispirms. Otrais – no abiem pantiem izriet, ka uzņēmums kontrolē pats sevi. Tas ir galīgi aplami. Demokrātiskajās valstīs, kuras visas pārtiek un baro sevi no nodokļiem, ir izveidotas ļoti spēcīgas kontroles sistēmas un inventarizācijas sistēmas, kas nepārtraukti kontrolē privātās firmas. Acīmredzot šeit mums vajag speciāli ielikt tēzi par to, ka valsts ir tiesīga kontrolēt jebkuru privātuzņēmumu jebkurā brīdī. Jo šai valsts kontroles iespējai jābūt absolūtai, sevišķi tagad, kad mums rodas tādi uzņēmumi, kurus nekontrolē neviens un neviens nezina, kur paliek ienākumi un vai viņi vispār maksā nodokļus. Visā kapitālistiskajā pasaulē tas tiek darīts cīņai pret tā saucamo ekonomisko noziedzību. Tas visur ir ļoti izplatīts.
Tālāk. 14.pantā te ir teikts, ka fiziskajām un juridiskajām personām un pašvaldībai ir tiesības brīvi izvēlēties uzņēmējdarbības veidu, kas nav pretrunā ar šo likumu. Tad ar citiem likumiem var būt pretrunā? Tas ir nepareizi. Manuprāt, ja izstrīpo divus vārdiņus “ar šo likumu”, tad viss ir kārtībā. Tātad – “kas nav pretrunā ar likumu” – un tad viss būs ļoti jauki un simpātiski.
Tālāk šajā 15.2.pantā. Man jāatzīst, ka tomēr šoreiz man jāatbalsta arī pretējās frakcijas redzesviedoklis par koncepciju, kas skan otrajā variantā, ka valsts neatbild par savu uzņēmumu saistībām un uzņēmumi neatbild par valsts saistībām. Es gribu šajā gadījumā atbildēt uz deputāta Krastiņa piebildi. Redziet, kur ir tā lieta. Pretējā gadījumā, ja mēs atbildēsim, atvainojiet, mēs visi kopā, visi pilsoņi arī esam valsts. Vispirms jāielāgo viena vienkārša lieta, ka valsts uzņēmums ir nodalīts valsts īpašumā. Un, lūk, šis īpašums, šī direkcija un vadība un kas tur viņiem ir, atbild par šo īpašumu. Vairāk neviens. Pretējā gadījumā tas būs tas, kas visu laiku notiek, ka valsts un, respektīvi, nodokļu maksa, pa taisno no savas kabatas baro šos nesaimnieciskos uzņēmumus, lai viņi neietu postā. Un visu laiku no mūsu kabatas tiek vilkta nauda ārā. Tas ir viens moments.
Otrs moments ir tāds – pašreizējos apstākļos visa Rietumu pasaule domā, ka viss Padomju Savienībā pieder valstij (es nerunāju par mūsu republiku šajā gadījumā). Aha, Padomju Savienības tādai un tādai firmai ir parāds pret juridisku vai fizisku personu. Ienāk šajā valstī padomju kuģis, šo kuģi arestē. Jums jau viss pieder valstij. Tas ir pilnīgi nepareizi. Valsts īpašums ir sadalīts dažādās vairākās daļās, un katra šī daļa atbild par sevi. Nevar šādu universālu valsts atbildību realizēt praktiski.
Par dalībnieku uzvārdiem. Te jau pareizi pateica – šie dalībnieku uzvārdi, divi vārdiņi jāizsvītro ārā. Atvainojiet, ar mani rotā dienēja cilvēks, kuram bija uzvārds Perebejnoss. Ja jūs ierakstīsiet tādu firmas nosaukumā, tā visus atbaidīs. Es vēl vismaz divus cilvēkus zinu, kuriem ir pornogrāfiski uzvārdi. Jūs mani atvainojiet, to nu galīgi nekādi nevar.
Tālāk, ka valsts regulē darbību. Redzat, te 19.pantā. Kāpēc es tam galīgi nevaru piekrist? Ja mēs piekritīsim, ka valsts varēs uzspiest par valsts pasūtījumiem uzņēmējiem cenas, tad brīvā tirgus apstākļos uzņēmēju valsts paņems aiz dziesmas un tas izputēs. Nedrīkst ļaut, lai valsts vispār kādam var uzspiest cenas. Tas nav nekāds brīvais tirgus. Pat pie valsts līguma izpildes jābūt līgumcenām. Praktiski nekāds brīvais tirgus tādā gadījumā nevar iznākt. Tas nav iespējams.
Tālāk par Tieslietu ministriju. Tieslietu ministrijai nevar uzkraut neraksturīgas funkcijas. Apskatieties, ar ko Tieslietu ministrija nodarbojas vispār – ar tiesām, ar notariātiem utt. Un tomēr attiecībā uz uzņēmējdarbību galvenais ir tas, vai uzņēmējs maksā nodokļus un vai viņš pilda savas finansiālās saistības. Tas ir daudz pareizāk. Tāpat kā pašreiz saskaņā ar esošo kārtību mēs reģistrējam kopuzņēmumus Finansu ministrijā, tāpat arī pārējos uzņēmumus acīmredzot labāk reģistrēt Finansu ministrijā. Ja izceļas kādi strīdi, tad to var izšķirt tiesa.
Tālāk par 27.pantu. Viņš jau nebūtu slikts, pirmā daļa. Bet te ir rakstīts – narkotikas. Tādā gadījumā jāizšķir, kas ir narkotikas, jo viena un tā pati viela reizēm ir narkotika un brīžiem nav. Cik lielā mērā un cik daudz lieto? Tāpēc varbūt šeit rakstīt terminu “indīgas vielas”, kaut gan arī tas būtu diezgan šaubīgi un nenoteikti.
Tas man apmēram viss. Ļoti žēl, ka šo likumprojektu mums tik vēlu izdalīja, nav iespējas ar visu dziļāk iepazīties. Bet tomēr man šoreiz jāsaka, ka acīmredzot likumprojektu kopumā vajadzētu saukt nevis par likumprojektu “Par uzņēmējdarbību”. Kāpēc par darbību? Un ja bezdarbība? Un vispār statuss un attiecības ar bankām? Un atbildība un saistības? Varbūt rakstīsim vienkāršāk “Likums par uzņēmumiem”? Jeb likumdošanas pamati par uzņēmumiem? Ja tā ļoti stingri mēs ņemam šo likumprojektu, man tomēr jāpiekrīt deputātiem, ka mēs pagaidām šajā jomā esam ābečnieki un šis likums arī ir ābeces līmenī, varbūt visu pārējo principu līmenī, ja mēs salīdzinām ar jebkuras attīstītas tirdzniecības ekonomikas valsts likumiem šajā jomā. Šeit izkrīt ļoti daudz ļoti būtisku detaļu, kas ir nepieciešamas šīs jomas regulēšanai. Varbūt arī tāpēc drusciņ varētu koriģēt nosaukumu. Par uzņēmumiem vai uzņēmumu darbības pamatiem. Apkārt ap šo likumu vajadzēs ļoti spēcīgus un detalizētus likumus par akciju sabiedrībām, par visiem sabiedrības veidiem.
Un vēl. Es negribu absolūti teikt, ka es uztveru likumprojektu noliedzoši. Te ir padarīts ļoti liels darbs, viņš bija ļoti vajadzīgs, un man liekas, ka nevajag nervozēt, bet vajag mierīgi pie tā strādāt. Bet es vēlreiz atgādinu, ka esmu kategoriski pret to, ka jebkurš ekonomisks likums ietu cauri bez izskatīšanas Ekonomikas komisijā līdz otrajam lasījumam. Un tāpat nevar iet caur mūsu parlamentu neviens likums, kas nav izskatīts līdz otram lasījumam. Likumdošanas komisija ir vienīgā, kas koordinē likumdošanas darbu, skatās, vai visi likumi saskan ar pārējo likumdošanu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Cienītie kolēģi! Kā iepriekšējais runātājs un, šķiet, arī deputāts Eglājs minēja par reglamenta ievērošanu, šajā procesā mums kā minimums ir trīs ešeloni. Pirmais šinī gadījumā ir valsts vai valdības komisija, kas sagatavoja likumprojektu. Paralēli tam no profesora Torgāna ienāca divi nepilnīgi un dažādi likumprojekti. Pēc tam Ekonomikas komisija, kas tiešām godprātīgi strādāja. No citas komisijas rezultāts nav iznācis. Tas nozīmē, ka mēs vairāk nespējām. Process ir apjomīgs. Ņemot vērā nepieciešamību gan attiecībā uz šo likumu, gan daudziem citiem, šādā tandēmā mēs iet, liekas, nevaram. Es nezinu, vai tas rullī ir vai nav, liekas, ka mums noteikti būtu jāstrādā ar ekonomikas likumiem. Tad, kad valdības komisija vai ministrija ir jau pusē, ir jāpieslēdzas Ekonomikas komisijai, un, kad Ekonomikas komisija ir pusē, tad jāpieslēdzas juridiskajai komisijai, ietaupot laika ziņā vismaz vienu posmu. Tas ir mans priekšlikums šajā jomā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Īsai uzziņai vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Es lūdzu vārdu uzziņai, jo pēdējā piektdienā valdības sēdē pie akadēmiķa Kalniņa informēju ļoti īsi par uzņēmējdarbības likumprojekta izstrādāšanas gaitu. Šajā sēdē bija sagatavots dokuments, tika likts priekšā variants a un b. Abos bija vieni un tie paši nosaukumi, bet pirmajā bija likumprojekti, otrajā – valdības lēmumi. Es jautāju, kāpēc šie abi varianti. Viņi saka, ka būtībā jāpieņem šie likumi par akciju sabiedrībām un visi tie, kas ir paredzēti šajā karkasa likumā, kuru mēs pašlaik apspriežam. Redzot mūsu tempus, esot radušās šaubas, vai mēs šogad to izskatīsim. Vai nebūtu pareizāk pieņemt ar valdības lēmuma pamatu un nevis savādāk? Jāsaka, ka šo viedokli atbalstīja valdības padomnieki, arī Kalniņa kungs. Es teicu, ka esmu par to runājis ar deputātiem un ka diez vai mēs varētu piekrist šādam viedoklim, bet ka mēs to izskatīsim komisijā. Es negribu aicināt deputātus, mūsu kolēģus, strādāt pavirši. Un tomēr man ir bijis tas gods tā vai savādāk pie šī likuma par uzņēmējdarbību strādāt jau apmēram gadu, ja ne strādāt, tad apspriesties. Vispirms Tautas frontes komisijā, pēc tam – Ekonomikas ministrijā, pēc tam – valdības ekonomisko reformu komisijā.
Jāsaka, ka projekts nav kļuvis daudz labāks, un profesors Špoģis, kurš vadīja šo darba grupu, veica milzīgu darbu, ne tik daudz attīstot, bet galvenokārt saskaņojot jaunus un jaunus viedokļus, jo nāca klāt jauni cilvēki, būtībā izsakot jau pārrunātas lietas. Lieta ir tāda, ka mums nav prakses. Tieši nav prakses, vai tā būtu arbitrāža vai tiesa, vai citi jauni spēki. Jāpiekrīt Bojāra kunga teiktajam, ka mēs esam ābečnieki tāpēc, ka nav šīs prakses. Mums tāpat nāksies šo to palabot, lai cik mēs ilgi un gudri pašlaik šeit spriestu. Tādēļ, manuprāt, jāpiekrīt tam, ko teica deputāts Dīmanis, proti, ka šis ir valdības lēmums. Jā, tam ir lielā mērā jāpiekrīt. Viņš ir tādā līmenī, bet es negribētu piekrist, ka tas būtu jāpieņem kā valdības lēmums. Bet kategoriski nevar piekrist deputāta Dīmaņa viedoklim, ka ir jāvelk kopā ar citiem likumiem un tad jāskata varbūt paketē. Tas nozīmē novilcināt un tikai paildzināt laiku. Tādēļ, ja būtu jāpieņem otrajā lasījumā, mēs ar Endziņa kungu pat runājām par to, ka līdz trešajam lasījumam tos labojumus, kuri būtu, mēs varētu izskatīt nākamo ceturtdien. Pats pēdējais, šķiet, jāpieņem šis kārtības rullis, un tas ir ļoti jāievēro par pirmo lasījumu. Ja mēs esam kaut ko nokavējuši pirmajā lasījumā, tad ir jāvaino pašiem sevi un būtībā jāstrādā daudz arī vasarā. Ja ne, tad ir jāpiekrīt un jādod to darīt valdībai, bet es domāju, ka mēs varētu paši ar to tikt galā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad izlemsim, ka mēs tālāk virzīsimies uz priekšu. Es domāju, ka visi kolēģi šeit savās runās īpaši atzīmēja, ka tas ir viens no mūsu ekonomikas tālākās attīstības pamatprincipiem. Mēs sākam ar pavisam konkrētu šo pamatprincipu formulējumu – ar likumu par uzņēmējdarbību. Tās pretrunas, kas radušās, protams, ir neizbēgamas. Bet es arī sapratu no kolēģu runām, ka mēs visi to labi saprotam un nekļūsim nedz nervozi, ne citādi sāksim ievilcināt šo darbu. Tas, ka mēs nevaram pašreiz saskaņot visos aspektos un ar visiem likumiem, kuri ir vajadzīgi, tas ir, manuprāt, ļoti dabiski, jo, ja tiek mainīta praktiski visa likumdošana, tad šajā procesā vienmēr šādas nesaskaņas būs. Es domāju, ka šeit mums arī nebūtu īpaši par to jādiskutē. Protams, uz saskaņotību ir jācenšas.
Bet tagad es atkārtoju vēlreiz reglamentu. Mums jāizskata papildinājumi pa pantiem un pēc tam jābalso kopumā. Vai mēs to pieņemam otrajā lasījumā vai nododam komisijai tālākai darbībai, tas ir, turpinām strādāt pie pirmā lasījuma. Protams, papildinājumu šajā apspriešanā radās ne mazāk kā iepriekšējā reizē, un par to, ka vajadzīgs būs trešais lasījums, šaubu nekādā ziņā nav. Tagad vienīgais ir vienoties par to ceļu, pa kuru mums būtu jāiet. Protams, ka varētu izskatīt, bet tas tomēr nebūtu pēc reglamenta. Varētu izskatīt un nobalsot par jautājumu, vai mēs pieņemam otrajā lasījumā, un par katru papildinājumu balsot atsevišķi katrā pantā jeb nododam atpakaļ komisijai. Tai būtu jāizskata visi labojumi vēlreiz kopumā, gan šīsdienas izteiktie, gan arī tie, kuri jau ir iesniegti, un atsevišķi par viņiem nebalsot. Bet tas, man liekas, runātu pretī reglamentam un atbalstītu šeit daudzus deputātus, taču nebūt vēl neizsakot visu deputātu viedokli.
Varbūt iesim soli pa solim? Tagad nobalsosim par tiem papildinājumiem, kuri ir iesniegti, pēc tam balsosim kopumā. Balsošanas rezultāti parādīs, kurā lasījumā mēs kopumā atradīsimies. Komisija šā vai citādi strādās pie iesniegtajiem papildinājumiem un labojumiem, kuri šeit izskanēja. Vai procedūru jūs atbalstāt tādā veidā? Tad balsojam. Es vēlreiz gribētu jums teikt, ka mēs balsosim tagad tikai par tiem labojumiem, kuri jums ir izsniegti. Visus pārējos labojumus un jūsu iebildes, kuras šeit tika apspriestas, mēs nododam komisijai. Par tām tagad balsot, kad nav pavairots un deputāti nav iepazinušies, balsot tikai, lai noskaidrotu viedokli, – tas neatbilst ne reglamentam, ne arī efektīvai mūsu darbībai. Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 138. Izsakiet savu attieksmi attiecībā uz papildinājumu pirmajam pantam, kura teksts jums ir izsniegts. Tur ir teikts: “...uzņēmējdarbību ekoloģijas, sociālās nodrošināšanas, izglītības, kultūras...”, un tikai šeit viens vārdiņš “zinātnes” vēl klāt. To komisija un deputāts Vaivads ierosināja. Vajadzīga puse no balsojošo skaita. Rezultāts: 86 – par, 16 – pret, 20 – atturas. Labojums šim pantam ir pieņemts.
Nākošais ir 8.pants, pirmā rindkopa. Papildināt ar vārdiem: “...un tās izpildkomitejas lēmumu”. Jūsu žestus es nesaprotu, deputāt Repše.

E.Repše: Mans priekšlikums bija šo rindkopu svītrot.

Priekšsēdētājs: Bet man jākonstatē, ka vismaz pie manis rakstīta iesnieguma nav un komisija arī to nav iesniegusi. Līdz ar to balsot par jūsu priekšlikumu mēs tagad nevaram, bet mēs varam balsot par to, kurš mums ir iesniegts. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi – 8.panta pirmo rindkopu papildināt ar vārdiem: “un tās izpildkomitejas rīkojumu”. Vai lēmumu? Lūdzu, precizējiet ar komisiju, lai būtu juridiski pareizi. Rezultāts: 55 – par. Vajadzīgas 70 balsis, labojums netiek pieņemts.
12.pants. Svītrot pēdējos vārdus, kas ir iekavās. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Rezultāts: 74 – par. Līdz ar to labojums ir pieņemts.
Nākamais, 15.panta otrā apakšpunkta pirmo rindkopu pēc vārdiem “pašvaldības uzņēmumi” papildināt ar vārdiem “un tā tālāk”. Rezultāts: 59 – par. Labojums netiek pieņemts.
Nākamais ir 20.pants. Pēc pirmās rindkopas papildināt ar sekojošu normu: “valsts institūcijas atbild par uzņēmuma...” un tālāk pēc iesniegtā teksta.

K.Špoģis: (Runā bez mikrofona, nav sadzirdams.)

Priekšsēdētājs: Kā komisija iesaka, vai vispirms par variantiem balsot jeb papildinājumiem?

K.Špoģis: (Runā bez mikrofona, nav sadzirdams.)

Priekšsēdētājs: Tātad komisija ierosina vispirms balsot par variantiem.

K.Špoģis: (Turpina runāt un komentēt bez mikrofona.)

Priekšsēdētājs: Pēc tam nāk trešā rindkopa. Iestarpināt vārdu “pašvaldības”, liekot to iekavās. Balsojam tagad par 15.panta 2.apakšpunktu. Rezultāts: tieši 71. Iestarpinājums tiek pieņemts 15.panta 2.apakšpunktā.
Tagad, lūdzu, 20.pants.

K.Špoģis: Es jau teicu: 15.2. – otrā rindkopa ir divos variantos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pasakiet skaļi, ko jūs gribat teikt (ar manāmu dusmu pieskaņu)!

K.Špoģis: Pamatā ir divi varianti. Tagad varbūt varētu nobalsot par šiem variantiem: “valsts atbild” un “valsts neatbild”, 6.lappuse.

Priekšsēdētājs: Tātad divi varianti – pirmais un otrais. Atkārtoju lietas būtību. Pirmajā variantā valsts vai pašvaldība atbild par valsts vai vietējās pašvaldības uzņēmumu saistībām, otrajā variantā – valsts neatbild par savu uzņēmumu saistībām un uzņēmums neatbild par valsts saistībām. Varam balsot? Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Sergejs Dīmanis.

S.Dīmanis: Es domāju, ka vispār varētu ņemt ārā šo rindkopu.

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons, deputāts Buls.

A.Buls: Vakar Ministru padomē pie premjerministra Ivara Godmaņa bija sanāksme, kurā bija uzaicināti vadošo apvienību un uzņēmumu direktori un ģenerāldirektori. Mani nozīmēja šajā sanāksmē grupa, kas izstrādāja šo likumprojektu. Direktori izteicās sekojoši: pašreizējā momentā, kad ir pāri par 80 valsts īpašuma uzņēmumu un ne tik ātri tie pāries citā īpašumā, jo konversija nedarbosies tik ātri, viena gada laikā vai pat ātrāk, bet paies gadi, nebūtu vēlams mūsu likumos iestrādāt šo normu, ka valsts atbild. Valsts nespēs atbildēt par visu savu valsts uzņēmumu saistībām. Pēc īpašuma konversijas varētu būt iestrādāta šī norma.
Izteicās arī par tādu momentu, ka varētu noklusēt vispār šādu jēdzienu un nerakstīt ne “atbild”, ne “neatbild”.

Priekšsēdētājs: Paldies par informāciju. Deputāt Kehri, lūdzu.

O.Kehris: Varbūt tiešām pašlaik izņemt ārā, jo tiešām šeit ir runa par laika periodiem? Tiesa, mūsu komisijas lēmums bija pieņemt šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Izsvītrot vienmēr var, tādēļ nav vajadzības iesniegt speciālus iesniegumus. Praktiski ir trīs varianti, ko mēs tagad strīdēsimies. Pirmais ir svītrot. Pēc tam projektā ierakstīts pirmais un otrais variants. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret to, lai svītrotu šo rindkopu. Rezultāts: 62. Šis variants netiek pieņemts. Un tagad otrās rindkopas otrais variants. Valsts neatbild par uzņēmēju saistībām. Tālāk kā tekstā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Rezultāts:
44 – par. Līdz ar to šī rindkopa tiek svītrota. Tādos gadījumos, ja neviena no panta redakcijām nav saņēmusi nodoto balsu vairākumu, uzskatīsim, ka paliek tā redakcija, kura saņēmusi visvairāk balsu. Visvairāk balsu – 62 – saņēma priekšlikums svītrot.
Atšķiriet, lūdzu, 20.pantu. Pirmo rindkopu papildināt ar sekojošu normu: “Valsts institūcijas atbild par uzņēmumu, uzņēmēja sabiedrības sniegto ekonomisko ziņu neizpaušanu.” Varam balsot? Rezultāts: ar 94 balsīm ir pieņemts šis papildinājums.
Tālāk 27.pants. Otro punktu papildināt ar vārdiem: “detektīvdarbība, apsardzes darbība un preses darbība”. Varam balsot? Lūdzu. Jūs pieprasāt atsevišķi? Es atvainojos, atļaujiet anulēt šos rezultātus, jo daži kolēģi pieprasa balsot atsevišķi par detektīvdarbību, apsardzes darbību un preses darbību. Tā ir mana vaina, ka es nelieku atsevišķi balsot. Lūdzu, anulējiet. Vispirms balsosim par papildinājumu ar vārdiem “detektīvdarbība un apsardzes darbība” un pēc tam “preses darbība”. Lūdzu savu attieksmi izteikt attiecībā uz papildinājumu “detektīvdarbība un apsardzes darbība”. Rezultāts: par – 92. Ir pieņemts šis papildinājums. Tālāk izteiksim savu attieksmi pret papildinājumu “preses darbība”. Rezultāts: 51 – par. Šis papildinājums nav pieņemts. Papildinājumi likumprojektam ir izskatīti.
Tagad varam balsot par likumprojekta akceptu otrajā lasījumā. Acīmredzot mums nav jābalso – akceptēt vai neakceptēt, vienkārši ir jāizsaka sava attieksme. Ja mēs balsojam par, tad mēs likumu akceptējam otrajā lasījumā. Ar visiem papildinājumiem un labojumiem, kas šeit izskanēja, komisija rūpīgi tālāk strādās. Mēs skatīsim tos trešajā lasījumā. Ja mēs balsojam pret, tad komisija ar šiem labojumiem un papildinājumiem strādās pirmajā lasījumā, iesniedzot visu to mums atkal otrajā lasījumā. Rezultāts: 104 balsis. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Uzdodam komisijai tālāk strādāt pie papildinājumiem, labojumiem, kuri tika iesniegti šeit rakstiski un mutiski. Komisijas sēdē jūs varat piedalīties un debatēt kopīgi ar komisiju, un iesniegt arī savus priekšlikumus un papildinājumus, kuri šeit neizskanēja, ja, protams, tie nerunā pretī konceptuālam otrā lasījumā akceptam.

K.Špoģis: Lēmuma projektā bija 7.punkta papildinājums.

Priekšsēdētājs: Mēs lēmuma projektu apspriedīsim un pieņemsim tad, kad būs akceptēts šis likumprojekts trešajā lasījumā. Šeit ir uzdots Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt nolikumu par valsts pasūtījumu jaunajos saimniekošanas apstākļos. Vai ir vajadzīgs to apspriest? Es domāju, ka tas būtu neracionāli. Gan būs vēl citi priekšlikumi, un tad mēs kopumā apspriedīsim lēmuma projektu par uzņēmējdarbību, likuma par uzņēmējdarbību spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Paziņojumam vārds Einaram Repšem.

E.Repše: Lūdzu šodien pēc plenārsēdes blakus zālē sapulcēties komisijai, kura tika izveidota VDK statusa noteikšanai.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Tā kā šodien dienas kārtība ir izsmelta, man ir priekšlikums iekļaut otro lasījumu par izmaiņām Konstitūcijā, ko mēs izskatījām vakar pirmajā lasījumā. Deputātiem jaunā redakcija ir izdalīta.

Priekšsēdētājs: Par labojumiem Konstitūcijā attiecībā uz tā saucamo “kvorumu”?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bērziņam.

I.Bērziņš: Es pilnībā atbalstu deputāta Endziņa priekšlikumu un pie reizes gribu atgādināt Ārlietu komisijai, ka mums tikšanās rīt desmitos parastajā vietā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Čepānim.

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas sēde rīt izņēmuma kārtā būs nevis 10, bet 14 komisijas telpās.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Es atgādinu tiem, kuri bija, un paziņoju tiem, kuri nebija, ka rīt 15.00 tā saucamajā Ordeņu zālē sanāk grupa par pilsonības jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vārds Rolandam Repšam.

R.Repša: Arhitektūras un celtniecības komisija lūdz pēc šīs sēdes uz īsu brīdi sapulcēties zālē, kas ir pie aizmugures durvīm.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Arī lauksaimniekus lūdzam uz dažām minūtēm palikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paziņojumi ir izskanējuši. Tagad mums jāizsaka sava attieksme pret deputāta Endziņa ierosinājumu. Lūdzu uzmanību kolēģi! Ieņemiet savas vietas, jo vajadzēs balsot. Acīmredzot līdz pusdienas pārtraukumam un pēc tam, ja tas būtu vajadzīgs, mēs tiešām varētu izskatīt šo labojumu otrajā lasījumā, jo viedokļi šeit gan izskanēja atšķirīgi, bet acīmredzot diez vai kaut kas īpašs mainīsies, ja mēs gaidīsim vienu, divas, trīs dienas vai pat vairāk. Ja deputātiem nav iebildumu, es ierosinātu balsot, ņemot vērā reālo situāciju, kura izveidojusies, jo plenārsēdes laiks mums vēl ir. Balsosim par to, vai iekļaut dienas kārtībā Konstitūcijas labojumu otro lasījumu par kvorumu, kā mēs nosacīti to saucam.
Vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Es domāju, ka vajadzētu atlikt šo jautājumu, tāpēc ka tās trīs dienas tiešām ir vajadzīgas. Es gribu pastrādāt vēl pie šiem dokumentiem un noteikt tos jautājumus, par kuriem balsojot, ir nepieciešams vai nu absolūtais vairākums, vai kvalificētais vairākums. Tā kā tas ir ļoti daudzos citu valstu reglamentos. Es domāju, ka ir daudzi tādi ļoti nopietni jautājumi, kurus nevar izlemt vienkārši ar balsu vairākumu, vai tā būtu Konstitūcija vai arī pat likumprojekts.

Priekšsēdētājs: Mēs pašreiz nonāksim pretrunās, un te būtu pilnīgi skaidri jābūt savai attieksmei. Tūlīt precīzi nolasīsim, lai nebūtu interpretējums. Mūsu pašreizējā reglamenta 17.punktā ir sekojošs ieraksts: “Laika posmam starp otro un trešo lasījumu jābūt ne mazākam par trim dienām, ja Augstākā padome nav noteikusi citu termiņu”. Mums tagad ir otrais lasījums. Tālāk no tā var secināt, ka starp pirmo un otro lasījumu mums reglamentēts nav. Ja kāds tomēr to apstrīd, tad acīmredzot mums ir jāuzklausa. Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Es uzskatu, ka starp lasījumiem šo jautājumu vismaz komisijai ir jāizskata, pieaicinot deputātus, kas grib piedalīties tās darbā, izteikt savus priekšlikumus. Citādi mēs varam nonākt tādā situācijā, kad pirmajā lasījumā likumprojekts tiek pieņemts līdz pusdienlaikam, bet pēcpusdienā tas jau tiek pieņemts otrajā lasījumā. Tas, manuprāt, ir paradokss. Tādā gadījumā – kāda tad ir starpība starp lasījumiem, ko dod pārtraukums to vidū? Tādā veidā gluži vienkārši iznāk tīra šo triju lasījumu profanācija./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Mēs, pieņemot lēmumu, respektīvi, akceptējot šo Konstitūcijas labojumu pirmajā lasījumā, ja mani atmiņa neviļ, neesam noteikuši termiņu otrajam lasījumam. Manuprāt, tomēr loģisks un cilvēciski saprotams ir opozīcijas vadītāja priekšlikums, jo šobrīd mēs nevaram noteikt termiņu otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Anatolij Valerianovič! Tālāk reglamentā ir vēl viens punkts, kurā teikts, ka katram deputātam, kas grib iesniegt labojumu, tiek dotas trīs dienas līdz otrajam lasījumam. Tā ka mums vēl ir trīs dienas, un šajās dienās iesniegsim labojumu rakstiski./

Priekšsēdētājs: */Jūs precīzi izlasījāt šo vietu, bet neinterpretējāt. Paņemiet, lūdzu, savu projektu, nē, ne projektu, bet lēmumu un izlasiet precīzi! Varat precīzi izlasīt?/
Acīmredzot jūs, deputāt Šapovālov, lasījāt to, ka “laika posmā starp likumprojekta otro un trešo lasījumu papildinājumus un labojumus var iesniegt komisijai vai sekretariātam ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms trešā lasījuma, ja Augstākā padome nav noteikusi citu termiņu.” Acīmredzot jūs to esat interpretējis? (Zālē troksnis.) Kolēģi deputāti! Ja ir radušās domstarpības, mums ļoti demokrātiski vajag izlemt, kā rīkosimies tālāk. Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Mēs nekur neesam pārkāpuši reglamentu, pēc kura pagaidām strādājam. Šeit ir ienākuši divi priekšlikumi. Viens – izskatīt šodien un otrs – atlikt. Manuprāt, vajadzētu nobalsot par to, ka mēs liekam šo jautājumu dienas kārtībā, par to, ka mēs pieņemam šos Konstitūcijas labojumus otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Cienījamo Anatolij Valerianovič! Es šo citātu no reglamenta, kuru jūs nolasījāt, saprotu kā direktīvi noteiktas trīs dienas. Dabiski, ja Augstākā padome pieņems lēmumu šo termiņu pagarināt, tas var būt ilgāks. Bet trīs dienas – tas ir minimālais laiks, kas noteikts jautājuma izskatīšanai. Tas vēlreiz liecina par to, ka mēs ne sevišķi precīzi rakstām lēmumus. Pagarināt – jā, bet saīsināt – nē./

Priekšsēdētājs: */Par nožēlošanu, tur nav direktīva norādījuma./

L.Kurdjumovs: */Jā, es saprotu./

Priekšsēdētājs: */Ja tas būtu, tad būtu labi.../

L.Kurdjumovs: */Puse krievu runā par nepieciešamību saprast tieši tā. Trīs dienas vai cits termiņš ar pagarinājumu./

Priekšsēdētājs: */Tas nozīmē, ka jūs ierosināt izskatīt otrdien, ja?/

L.Kurdjumovs: */Jā./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es lūdzu jūs pievērst uzmanību mūsu pieņemtā reglamenta, kas pašlaik darbojas, 12.punktam. Es to nolasu visu zināšanai. “Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā tautas deputāti labojumus likumprojektā, tā atsevišķos pantos, priekšlikumus par atsevišķu pantu svītrošanu, pantu papildināšanu vai uzlabošanu vai visu projektu kopumā tikai rakstveidā iesniedz Augstākās padomes sekretariātā, kas priekšlikumus nodod attiecīgajām komisijām. Labojumus un priekšlikumus var iesniegt tieši komisijām, kam uzdota likumprojekta izstrādāšana.” Es prasu, kur ir šī komisijas sēde, kas varētu būt izskatījusi šos labojumus, kuriem vajadzētu būt iesniegtiem rakstiski?”/ (Troksnis zālē.)

Priekšsēdētājs: */Lūdzu klusāk! Vai jūs uzdodat jautājumu?/

S.Zaļetajevs: */Es domāju, ka šis reglaments dod tiesības, dienas kārtībā ir priekšlikums, kas pārkāpj reglamentu, mūsu pieņemtais likums mums liedz pilnīgi dabiskās tiesības – iesniegt savus labojumus un priekšlikumus otrajam lasījumam./

Priekšsēdētājs: */Jūs to izdarījāt vai neizdarījāt?/

S.Zaļetajevs: */Tam būtu vismaz vajadzīgs, lai tiktu izsludināta komisijas sēde, kurai varētu iesniegt šos labojumus. Ja nebija izsludināta komisijas sēde, kā gan mēs varējām interesanti šos labojumus iesniegt?/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Deputātu zināšanai. Likumdošanas jautājumu komisija nevienu rakstveida iesniegumu nav saņēmusi, izņemot precizējumu, ko iesniedza deputāts Dozorcevs. Tas ir par formulējumu. Lai nerastos šaubas pie tā, kas nemainīja būtību. Tas ir valodas vai redakcionāla rakstura jautājums. Citu nav. Tad, kad mēs apspriedām Likumdošanas jautājumu komisijā šos labojumus, vienbalsīgi nolēmām, izņemot deputātu Zaļetajevu, kurš atturējās. Tajā pašā laikā alternatīvi priekšlikumi netika iesniegti. Tā ka es apbrīnoju deputātu Zaļetajevu. Ja bija šie priekšlikumi, tad kāpēc tos neiesniedza? (Zālē troksnis, sarunas.)

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs: Es gribētu atgādināt, ka mēs pieņēmām pirmajā lasījumā tos Konstitūcijas labojumus. Iesniegtie priekšlikumi nedrīkst skart koncepciju, jo pirmajā lasījumā pieņem koncepciju. Un tādus priekšlikumus, par kuriem balsojām pagājušoreiz, nepieņemt, bet atstāt tādus, kā ir. Stenogrammā apskatīties, par ko mēs vakar balsojām. Koncepcija mums ir pieņemta. Principā var mainīt izteiksmes formu, bet nedrīkst mainīt koncepciju. Tas ir stingri noteikts, tas ir jāievēro. Tā ir likumdošana.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Godājamie plenārsēdes vadītāji! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt deputāta Dineviča priekšlikumu balsot par šiem variantiem, vai mēs viņus apstiprinām vai ne.

Priekšsēdētājs: Tomēr es esmu pieļāvis kļūdu tajā ziņā, ka neesmu ierosinājis noteikt termiņu, kā tas ir paredzēts mūsu reglamentā. Mēs vienmēr drusciņ naivi domājam, bet ir jādomā arī par dažādiem variantiem, kādi var izvērsties. Mēs esam nonākuši situācijā, ka mums būs jābalso par izskatīšanu tūlīt. Mēs nenosakām termiņu laika ziņā, bet lemjam par konkrētu izskatīšanu. Termiņš ir tūlīt izskatīt. Protams, tas ir ne visai korekti. Bet tāds priekšlikums ir un mums būs par to jābalso. Otrs priekšlikums ir noteikt izskatīšanas termiņu otrdien. (Izsaucieni no zāles.)
Priekšlikumu būtība ir skaidra. Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Es pavisam īsi. Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim vienu lietu: ja nav ienākuši nekādi labojumi, papildinājumi, mēs esam tiesīgi pieņemt jebkuru likumprojektu vai labojumu otrajā lasījumā. Es lieku priekšā pieņemt viņu otrajā lasījumā galīgi un pilnīgi.

Priekšsēdētājs: Vispirms jābalso, kad izskatīt.

S.Dīmanis: Reglamentā ir pateikts: */“Atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā, Augstākā padome nosaka termiņu labojumu iesniegšanai un otrajam lasījumam.”/ Tas netika izdarīts. Ja mēs tagad pieņemsim lēmumu to izskatīt tieši šodien, tas, atvainojiet mani, vienkārši ir paradoksāli.

Priekšsēdētājs: Es domāju, mēs savu attieksmi esam izteikuši. Tagad, lūdzu, balsosim. Pirmais priekšlikums bija izskatīt otrajā lasījumā šodien. Rezultāts: par – 97, pret – 93, atturas – 4.
Tagad otrs priekšlikums: noteikt izskatīšanas termiņu otrdien, 18.septembrī. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 29 – par. Tātad ir pieņemts pirmais variants. Vārds deputātam Endziņam ziņojumam šajā sakarā.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kopš pirmā lasījuma rakstveida priekšlikumi pie šīm pantu redakcijām nebija iesniegti. Ir izdarīti precizējumi tekstā. Pirmām kārtām tas attiecas uz 173.pantu, kur bija neprecizitāte. Es arī vakar par to ziņoju, tomēr varēja rasties tāds iespaids, ka mums pietiek ar 100 deputātiem. Bija runa par to, ko mēs uztvērām, ka te ir vajadzīgs vairākums 101. Tagad tātad šī kļūda ir dota tādā redakcijā, kā to lika priekšā deputāts Dozorcevs, lai izslēgtu šādu neprecizitāti. Arī tas priekšlikums, kas jau izskanēja vakar, proti, ka pie likumu un lēmumu projektu, arī citu aktu pieņemšanas ir nepieciešams balsojošo deputātu vairākums, bet ar noteikumu, ka par attiecīgo lēmuma projektu, likumprojektu vai citu projektu ir nobalsojusi ne mazāk kā viena trešdaļa no Latvijas tautas deputātu kopskaita. Šie grozījumi tātad ir ietverti un tiek iesniegti otrajam lasījumam.
Šeit rodas tomēr varbūt šaubas. Vienu priekšlikumu šeit saņēmu no deputāta Bela un deputāta Ziedoņa, proti, runa ir par 97.panta 5.daļas redakciju, kur varbūt ir nepieciešams precizēt, lai nevarētu iztulkot tādējādi, ka divas trešdaļas no vairākuma, kas ir nobalsojis, bet mazāk par vienu trešdaļu no Latvijas tautas deputātu kopskaita. Šeit doma ir, ka jānobalso vairākumam no balsojošo deputātu skaita, bet šim vairākumam ir jābūt ne mazākam par vienu trešdaļu no deputātu kopskaita. Šeit varētu būt runa par precizējumu. Tas priekšlikums, ko iesniedza rakstveidā tagad deputāts Bels un deputāts Ziedonis, bija tāds, ka balsu skaitam jābūt ne mazākam par vienu trešdaļu no Latvijas tautas deputātu kopskaita. Šeit tīri redakcionāli varbūt vēl ir nepieciešams precizējums, bet citādāk būtība ir tā pati, kas ielikta iekšā jums izsniegtajā likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Tā kā attiecībā uz 11.pantu cienījamais priekšsēdētājs teica, ka papildinājumu iesniegšanai nav noteikts termiņš, un mēs nenoteicām un nenobalsojām, bet tūlīt pārgājām pie otrā punkta – izskatīšanas termiņa –, tad es gribu jums jautāt: kādu termiņu jūs dodat labojumu iesniegšanai?/

A.Endziņš: */Ja tām nav konceptuāls raksturs. Spriežot pēc tiem priekšlikumiem, kas vakar pirmā lasījuma laikā ienāca no jūsu puses, no Dīmaņa, Zaļetajeva puses, tiem bija konceptuālu pārspriedumu raksturs, bet ne labojumi./

P.Šapovālovs: */Mēs gatavojāmies iesniegt kā likumprojektam – trīs dienas pēc pirmā lasījuma, nu reiz tā ir iznācis, vairākums nobalsojis par izskatīšanu šodien, bet nenoteicis, kad, mēs prasām noteikt termiņu, kad var iesniegt labojumus rakstiski vai, iespējams, mutiski./

A.Endziņš: */Starp otro un trešo lasījumu – ne mazāk kā trīs dienas. Es katram gadījumam ierosinu šo jautājumu trešajā lasījumā izskatīt nākamo otrdien, tas ir, 18.datumā./

P.Šapovālovs: */Nekonceptuālu līdz tam var iesniegt?/

A.Endziņš: */Dabiski./

P.Šapovālovs: */Bet pašlaik, ja gribam konceptuālu?/

A.Endziņš: */Tādā gadījumā deputātiem jānobalso pret otro lasījumu un likumprojekts jāatgriež pirmā lasījuma stadijā, tad var apspriest konceptuāli, jo vakar deputāti nobalsoja par iesniegto koncepciju, bet par tām koncepcijām, kas bija citādas, vairākums nenobalsoja, tādēļ acīmredzot konceptuāli vairs nevar. Tas atkarīgs no deputātiem, kā viņi balsos./

P.Šapovālovs: */Skaidrs, man viss./

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav, un rakstveidā iesniegtu ierosinājumu arī nav. Mēs varam balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, tūlīt arī nosakot termiņu, jo acīmredzot ļoti precīzi jāievēro visas detaļas, lai nebūtu tādas liekas apspriešanas kā šodien. Tātad reglamentā ir norādīts – trīs dienas. Trīs dienu laikā ir jāiesniedz. Vai citā termiņā, ja to noteiks Augstākā padome. Komisija ierosina trešajā lasījumā izskatīt nākošo otrdien. Ceturtdiena, piektdiena un sestdiena. Šajās trijās dienās jūs varat saņemt iesniegumus, ierosinājumus un papildinājumus. Saskaņā ar reglamentu pirmdien ir jābūt komisijas oficiālai sēdei. Šajā sēdē var piedalīties deputāti. Otrdien mēs izskatām plenārsēdē.

A.Endziņš: Ir pilnīgi precīzi. Komisijas sēde pirmdien pulksten 10.00 402.telpā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es ierosinu precizēt ne tikai vietu, bet arī laiku.

Priekšsēdētājs: Vai nevajadzētu mums tomēr otrdien laiku noteikt, nevis šodien?

R.Rikards: Nē, cilvēkiem ir jāzina precīzi laiks, jau tagad, nevis vēlāk. Varētu 10.00.

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt desmitos?

R.Rikards: Nē, divpadsmitos.

Priekšsēdētājs: Divpadsmitos?

R.Rikards: Jā.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jūsu argumenti?

R.Rikards: Tāpēc, ka 10.00 visi neatnāk, atnāk pusvienpadsmitos, apmēram tā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Es ierosinu otrdien pieaicināt radio un televīziju pie tik svarīga likuma izskatīšanas. Lūdzu likt nobalsošanai./

Priekšsēdētājs: */Tas pēc tam./ Tagad balsojam par priekšlikumu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā, nosakot termiņu izskatīšanai trešajā lasījumā otrdien, 18.septembrī, pulksten 12.00. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 106 par. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā. Trešā lasījuma izskatīšanas termiņš ir otrdien pulksten 12.00. Likumdošanas komisija aicina ar visiem labojumiem un priekšlikumiem uz savu sēdi pirmdien pulksten 10.00. Šajā ēkā 4.stāvā.
Tagad, lūdzu, kolēģa deputāta Šapovālova priekšlikums uzaicināt radio un televīziju. Televīzija mums šeit ir, lai translē radio. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Rezultāts: 3 – par, pret – 52, atturas – 48. Puse no balsojošo skaita nav balsojuši par, tāpēc lēmums translēt netiek pieņemts. Vai ir vēl kādi paziņojumi?

J.Škapars: Pašvaldības komisiju lūdzu sapulcēties 14.30 mūsu telpās.

Priekšsēdētājs: Rīt Augstākās padomes Prezidija sēde pulksten 16.00. Bet man ar jums jākonsultējas par vienu ierosinājumu. Varbūt par to balsosim otrdien plenārsēdē? Par pusdienas laiku. Tas mums palika, gaisā karājoties. Sakarā ar to, ka mums te bija pārtraukumi pilsētas ūdensvadā iekšpilsētā, mēs nevarējām starpbrīdi samazināt. Izsakiet savu attieksmi, vai mēs pusdienlaiku samazinām vai nesamazinām. Tātad izteikts priekšlikums samazināt laiku plenārsēdēm un pusdienot no 13.00 līdz 14.30. Izteiksim savu attieksmi! Lūdzu, balsosim. Rezultāts: pret ir 47, atturas 7, 75 – par. Ir puse no balsojošiem. Vārds deputātam Kostinam.

V.Kostins: */Es gribu atgādināt deputātiem, kas mācās valsts valodu, ka nodarbības rīt pulksten 8.30 Prezidija zālē. Lūdzu, bez nokavēšanās./

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamā plenārsēde otrdien 10.00.