Luksemburga kā galvenās prioritātes izvirzījusi Lisabonas stratēģijas izvērtēšanu, iekšējā tirgus izveidošanu, stabilitātes pakta nosacījumu pārskatīšanu. Bez tam Luksemburga cer panākt vienošanos par finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam, kā arī strādāt tālāk pie ES paplašināšanās un uzraudzīt Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu ES dalībvalstīs, teikts izplatītajā paziņojumā presei.

Dokumentā, kurā izskaidrotas Luksemburgas prezidentūras prioritātes, pirmā minēta Lisabonas stratēģijas īstenošanas vērtēšana. Dokumentā norādīts, ka par Lisabonas stratēģijas ieviešanu lems Eiropas Padomes 2005.gada marta sanāksmē. Zināms, ka Eiropas Komisija (EK) savu atzinumu par Lisabonas stratēģijas ieviešanu gatavojas sniegt februāra sākumā. Tieši balstoties uz EK atzinumu, arī tiks pieņemts lēmums.
Prioritāšu dokumentā norādīts, ka Luksemburgas prezidentūra uzstās uz kritisku stāvokļa izvērtēšanu, prioritāšu pārorientāciju, kā arī stratēģijas vadības un ieviešanas uzlabošanu. Jāatzīmē, ka šādi nesaudzīgi vārdi prezidējošās valsts dokumentā, iespējams, nozīmē, ka gaidāms visai kritisks Eiropas Padomes atzinums par līdzšinējiem Eiropas centieniem līdz 2010.gadam apsteigt ASV. Jau pagājušajā gadā sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” ekonomists Uldis Osis teica: “Ekspertu vidū jau sen ir skaidrs: Eiropa kā konkurētspējīgākais reģions pasaulē 2010.gadā – tas ir nereāli. Politiķi klusībā tam piekrīt, bet nezina, kā to pateikt, lai nebūtu izgāšanās.” (Skat. 26.10.2004., Nr. 169 (3117) Kā Latvija palīdzēs Eiropai kļūt konkurētspējīgākai?) Toreiz ekonomists piebilda, ka bieži tiek teikts, ka kopš 2000.gada ASV pat ir vēl vairāk “atrāvušās” no Eiropas.

Nākamā finanšu perspektīva dokumentā norādīta kā trešā Luksemburgas prezidentūras prioritāte.
Piecu gadu cikla finanšu plānošana ES pastāv kopš 1988.gada. Tiek uzskatīts, ka tā sevi pilnībā attaisnojusi, jo tādējādi ES budžeta izdevumu daļa tiek plānota pa vairākiem gadiem, nepieciešamības gadījumā iespējams arī tēriņus pārnest no viena gada uz citu. Tāpat ir uzlabojusies ES budžeta disciplīna, kā arī racionalizēta ikgadējā budžeta procedūra.
Jāatzīmē, ka šāda finanšu plānošana valstīm, lai maksimāli budžetā iestrādātu savas intereses, nozīmē pastiprinātu darbu tieši laikā, kad notiek finanšu perspektīvas apspriešana. Šajā laikā iespējams arī cīnīties par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Latvijas politiķu teiktā, viena no mūsu interesēm ir panākt, lai tiktu atcelts ierobežojums, kas liedz valstij no struktūrfondiem saņemt vairāk par 4% no IKP. Šādas iniciatīvas iespējams virzīt tieši laikā, kad notiek finanšu plānošana nākamajai piecgadei, nevis tad, kad notiek tikai nākamā gada budžeta projekta apspriešana. Tādējādi Latvijai primārais šajā pusgadā varētu būt darbs pie nākamās finanšu perspektīvas, lai tajā maksimāli iestrādātu savas intereses.

Lappusi sagatavojusi
Ilze Sedliņa, “LV”