No komunālā dienesta pārrauga līdz administrācijas vadītājam

Kuplajā 556 pašvaldību saimē, kurā katru vada politiskais līderis, administrācijas darba pārraugi – izpilddirektori – ir tikai 172. Likums “Par pašvaldībām” izpilddirektora institūciju kā obligātu paredz tajās pašvaldībās, kur ir vairāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Ja iedzīvotāju mazāk, pašvaldības deputāti var uzdot izpilddirektora pienākumus veikt padomes priekšsēdētājam.

Vitālijs Aizbalts Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kopš 1997.gada 5.novembra kā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) struktūrvienība darbojas Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA). Kā viņi paši sevi dēvē – brīvprātīga profesionāļu apvienība, kuras mērķis ir apvienot un organizēt izpilddirektorus sadarbībai un pieredzes apmaiņai, kvalifikācijas paaugstināšanai un tiesiskajai aizsardzībai.
Pavisam drīz Saeimā trešajā lasījumā tiks izskatīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”. LPIA uzskata, ka tie izpilddirektoriem ir svarīgi gan attiecībā uz amatu, gan uz pašvaldību darbu kopumā. Par izpilddirektora institūcijas nostiprināšanu pašvaldību likumā un LPIA turpmākajiem mērķiem saruna ar LPIA priekšsēdētāju, Daugavpils rajona padomes izpilddirektoru Vitāliju Aizbaltu.

– No visām Latvijas pašvaldībām izpilddirektori strādā vien katrā trešajā. Vai, jūsuprāt, nākotnē, pēc teritoriālās reformas izpilddirektoram būtu jābūt katrā pašvaldībā?

– Tas būtu ideāli, ja katrā pašvaldībā būtu izpilddirektors. Politiķiem nebūtu jānodarbojas ar ikdienas darba organizēšanu. Tā nereti novārtā paliek pašvaldības stratēģiskās lietas, attīstības plānošana. Šodien pašvaldības būtiski atšķiras gan pēc teritorijas, iedzīvotāju skaita, pārvaldes struktūras, kapacitātes un citiem rādītājiem. Mazā pagastā, kur dzīvo nepilni pieci simti iedzīvotāju, algot izpilddirektoru būtu lieka greznība. Lielās pašvaldībās ir citādi, tur lēmējvaras un izpildvaras funkcijas arī turpmāk pēc iespējas vairāk jānodala. Jo ātrāk tas izdosies, jo vairāk pašvaldības iegūs. Veidojot novadus, viens no mērķiem ir izlīdzināt pašvaldību teritoriālās atšķirības un iedzīvotāju skaitu, tuvinot to pieciem tūkstošiem. Tad saskaņā ar likumu tur jābūt izpilddirektoram.

– Vai iespējams, ka izpilddirektors pilnībā abstrahējas no politiskās dzīves un vada saimniecisko dzīvi, administrāciju? Turklāt nereti izpilddirektori tiek atrasti tieši kādā politiskās organizācijas kandidātu sarakstā.

– Teorija un prakse šajā jautājumā nav viens un tas pats. Jo lielāka pašvaldība, jo vairāk politizēts ir izpilddirektora amats. Tas tiek iekļauts politisko vienošanos, ietekmju sadalījuma sarakstā. Tāda ir līdzšinējā pieredze, taču vai mums pēc tās jāvadās mūžīgi? Patlaban mēs lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanas ceļu ejam klupdami, krizdami. Lielā mērā rezultāts atkarīgs arī no izpilddirektora personības. No kompetences, spējas par primāro nevirzīt savu politisko piederību. Likums “Par pašvaldībām” uzdod izpilddirektoram nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību, mainoties politiskajai varai. Ja jaunā vara lemj iet vispirms “pa labi”, tad “pa kreisi”, izpilddirektoram ir jāprot motivēt pašvaldības kolektīvu lēmumus pildīt. Es nenoliedzu, ka reāli to paveikt nav viegli.

– Pēdējie pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumi ir lojāli un paredz, ka pašvaldības administrācijas darbinieks var vienlīdz būt arī politiķis. Cik korekti tas ir attiecībā uz izpilddirektoriem?

– LPIA iestājas par to, lai nākotnē pašvaldības administrācijas darbinieki, ieskaitot izpilddirektorus, vienlaikus nebūtu politiķi. Nebūtu pieļaujams, ka izpilddirektoram tiktu liegta politiskā piederība, bet atļauta, piemēram, izpilddirektora vietniekam, nodaļu vai departamentu vadītājiem. Jāatzīst, ka lēmējvaras un izpildvaras striktu nodalīšanu vēlēšanu likumdošanā traucēja nevienādā pašvaldību struktūra. Saeimas deputāti nonāca pie atziņas, ka ir lielas problēmas precīzi nosaukt visus pašvaldības darbinieku ieņemamos amatus, kam būtu liegta iespēja būt pašvaldības deputātam. Diskutējot ar Saeimas deputātiem, ir pārliecība, ka politiķi izprot lēmējvaras un izpildvaras nepieciešamību.

– Sākotnēji izpilddirektors pašvaldībā bija galvenokārt komunālās saimniecības pārvaldītājs. Vēlāk tika definēts, ka tam jābūt administrācijas vadītājam. Kas šodien ir pašvaldības izpilddirektors?

– Esam attīstībā. Asociācija ik gadus cenšas pilnveidot izpilddirektoru profesionalitāti, notiek mācības, ir izdotas divas izpilddirektoru rokasgrāmatas. Cenšamies kolēģus motivēt būt ne vien komunālā dienesta vadītājiem, bet arī kļūt par labiem administrācijas menedžeriem. Mūsu mērķis ir – lai politiķi izpilddirektoram uzticētos un lai izpilddirektors šo uzticību attaisnotu.

– Viens no LPIA mērķiem ir nostiprināt likumā izpilddirektoru sociālās garantijas, tai skaitā iespējami pasargāt izpilddirektoru no amata zaudēšanas politisko pārmaiņu rezultātā. Kā tas izdevies?

– Protams, cīņa par amata nepolitizēšanu nav beigusies. Taču, ja darbs zaudēts, uzskatām, ka cilvēkam jābūt zināmām sociālajām garantijām.

– Tādas paredz Darba likums.

– Paredz. Taču salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvija lepoties nevar. Piemēram, Vācijā izpildvaras vadītājs, ja nostrādājis divus sasaukumus, saņem mūža pensiju 80% no darba algas, turklāt tā ir mantojama. Skandināvijā pabalsts tiek maksāts trīs gadus. Te runa ir par to, cik mūsu valsts var atļauties.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv