ATSAUCĒ IETVERT:
Vēl četras spēkstacijas Likteņupes nastā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2005., Nr. 2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98934
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vēl četras spēkstacijas Likteņupes
nastā
Pagaidām nav skaidrs, kā sadarboties ar
Baltkrieviju, lai novērtētu kaimiņvalsts iecerēto jauno hidroelektrostaciju (HES)
ietekmi uz Daugavu un apkārtējo vidi.
Pērnā gada nogalē saņemta atbilde uz notu. Sadarbības shēma ar Latviju, lai novērtētu plānoto HES ietekmi uz vidi, tajā nav norādīta, apstiprina Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris.
Baltkrievijas pārstāvji informē, ka tiekot izstrādāts Polockas HES būvprojekts. Projekta koncepcija balstīta uz iespējami mazāku kaitējumu videi. Iecerētie HES būšot salīdzinoši nelieli, jo, kā pierādījies mūsdienās, milzīgās zemās ūdenskrātuves ir mazefektīvas. Proti, uzpludinājums nebūs tik liels kā Latvijā uz Daugavas uzbūvētajām lielajām spēkstacijām. Nav izslēgts, ka aizsprosti pat ierobežotu pavasara ledus iešanu un mazinātos pavasara plūdu draudi Latvijas pusē, taču tā ir tikai hipotēze, jo nav reāla situācijas izvērtējuma. Aizsargmehānisms vēl iedīglī Baltkrievijas ieceres nevar ietekmēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas 1991.gada Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” prakse, jo kaimiņvalsts to vēl nav ratificējusi, tikai parakstījusi. R.Bebris min piemēru ar Igauniju, ar kuru Latvija, balstoties uz Espo konvencijas un tās pielikumu nosacījumiem, noslēgusi līgumu par ietekmes uz vidi
novērtējumu pārrobežu kontekstā. Tajā skaidri iezīmēts mehānisms, kā rīkoties, kāda ir informācijas aprite, pušu sadarbība, institucionālie pasākumi u.tml. Ar Baltkrieviju šāda mehānisma nav.
Diemžēl nav arī parakstīts trīspusējais līgums starp Latviju, Baltkrieviju un Krieviju par Daugavas baseina apsaimniekošanu atbilstoši starptautiskajai konvencijai par robežšķērsojošo ūdensteču aizsardzību, kurai valstis ir pievienojušās. Līgums, kas nosaka – visi jautājumi jāsaskaņo, sagatavots sen, 2003.gadā Latvijas valdība to akceptējusi. Arī Baltkrievijas puse to formāli akceptējusi un būtu gatava parakstīt, zina teikt Vides aizsardzības departamenta direktors. Taču šoreiz kavējas Krievija, kuras teritorijā tekošais Daugavas posms kaimiņvalsts mēroga lielajām upēm tāds nieks vien ir. Rasti formāli aizbildinājumi, un līgums nogūlis plauktā. Divpusējs līgums Latvijai ar Baltkrieviju nedotu vēlamo efektu – Baltkrievijā Daugava ieplūst no Krievijas, tālāk pie mums. Ja vienā posmā tā tiek piesārņota, bet nav kontroles un aizsargmehānisma pret to, visi labie nodomi vējā.
Vides aizsardzības departamenta direktors par vienu no ceļiem, kā nākotnē novērst varbūtējos kaitējumus videi, redz Eiropas Savienības tā dēvētās jaunās kaimiņvalstu politikas piedāvātās iespējas. “Tās mērķis ir stiprināt ES kaimiņvalstu, tātad arī Baltkrievijas, institucionālo sistēmu. Finansējumu var izmantot arī vides jomā. Mēs varam ar kaimiņiem rast kopējus risināmus jautājumus. Savukārt, jo kaimiņi paši vairāk un gudrāk rūpēsies par vidi, jo tas labāk arī mums,” rezumē Vides aizsardzības departamenta direktors.
 Daugava pie Krāslavas Foto: Aigars Jansons, A.F.I |
Pirmie signāli par Baltkrievijas ieceri uzbūvēt četras HES uz
Daugavas izskanēja pērnā gada sākumā Baltkrievijas presē. Maija beigās, kad
toreizējais ārlietu ministrs tikās ar Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Vadimu Lamkovu,
pēdējais atzina, ka ziņas par HES būvniecības projektiem ir pārspīlētas,
informējot, ka vēl nav apstiprināts neviens būvniecības projekts. Viņš arī
apliecināja, ka bez iepriekšējas konsultācijas ar Latvijas pusi Baltkrievija šajā
jomā lēmumus nepieņems.
Tomēr, reaģējot uz saņemto informāciju, vides ministrs jūnijā un augustā
nosūtīja vairākas vēstules Baltkrievijas dabas resursu un vides ministram Leontijam
Horužiham, uz ko augusta vidū saņēma atbildes vēstuli, kurā apstiprināti iepriekš
izskanējušie plāni par četru HES celtniecību uz Daugavas.
Proti, celtniecību iecerēts paveikt līdz 2016.gadam. Pirmo no četrām spēkstacijām
– Polockas HES – paredzēts pabeigt jau 2008.gadā. Gadu vēlāk plānots uzbūvēt
Bešenkovičkas HES, 2013.gadā – Vitebskas HES, bet 2016.gadā – Verhņedvinskas HES,
kura atradīsies apmēram divdesmit kilometrus no Latvijas robežas un vienīgā varētu
reāli ietekmēt Latviju, informē Vides ministrija. Šādu būvniecību paredz
Baltkrievijas enerģētikas pamatnostādnes periodam līdz 2015.gadam, tādējādi
plānojot samazināt Baltkrievijas lielo energoatkarību, kas ir trīs reizes lielāka
nekā Latvijā.
Pērnā gada nogalē saņemta atbilde uz notu. Sadarbības shēma ar Latviju, lai novērtētu plānoto HES ietekmi uz vidi, tajā nav norādīta, apstiprina Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris.
Baltkrievijas pārstāvji informē, ka tiekot izstrādāts Polockas HES būvprojekts. Projekta koncepcija balstīta uz iespējami mazāku kaitējumu videi. Iecerētie HES būšot salīdzinoši nelieli, jo, kā pierādījies mūsdienās, milzīgās zemās ūdenskrātuves ir mazefektīvas. Proti, uzpludinājums nebūs tik liels kā Latvijā uz Daugavas uzbūvētajām lielajām spēkstacijām. Nav izslēgts, ka aizsprosti pat ierobežotu pavasara ledus iešanu un mazinātos pavasara plūdu draudi Latvijas pusē, taču tā ir tikai hipotēze, jo nav reāla situācijas izvērtējuma. Aizsargmehānisms vēl iedīglī Baltkrievijas ieceres nevar ietekmēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas 1991.gada Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” prakse, jo kaimiņvalsts to vēl nav ratificējusi, tikai parakstījusi. R.Bebris min piemēru ar Igauniju, ar kuru Latvija, balstoties uz Espo konvencijas un tās pielikumu nosacījumiem, noslēgusi līgumu par ietekmes uz vidi
novērtējumu pārrobežu kontekstā. Tajā skaidri iezīmēts mehānisms, kā rīkoties, kāda ir informācijas aprite, pušu sadarbība, institucionālie pasākumi u.tml. Ar Baltkrieviju šāda mehānisma nav.
Diemžēl nav arī parakstīts trīspusējais līgums starp Latviju, Baltkrieviju un Krieviju par Daugavas baseina apsaimniekošanu atbilstoši starptautiskajai konvencijai par robežšķērsojošo ūdensteču aizsardzību, kurai valstis ir pievienojušās. Līgums, kas nosaka – visi jautājumi jāsaskaņo, sagatavots sen, 2003.gadā Latvijas valdība to akceptējusi. Arī Baltkrievijas puse to formāli akceptējusi un būtu gatava parakstīt, zina teikt Vides aizsardzības departamenta direktors. Taču šoreiz kavējas Krievija, kuras teritorijā tekošais Daugavas posms kaimiņvalsts mēroga lielajām upēm tāds nieks vien ir. Rasti formāli aizbildinājumi, un līgums nogūlis plauktā. Divpusējs līgums Latvijai ar Baltkrieviju nedotu vēlamo efektu – Baltkrievijā Daugava ieplūst no Krievijas, tālāk pie mums. Ja vienā posmā tā tiek piesārņota, bet nav kontroles un aizsargmehānisma pret to, visi labie nodomi vējā.
Vides aizsardzības departamenta direktors par vienu no ceļiem, kā nākotnē novērst varbūtējos kaitējumus videi, redz Eiropas Savienības tā dēvētās jaunās kaimiņvalstu politikas piedāvātās iespējas. “Tās mērķis ir stiprināt ES kaimiņvalstu, tātad arī Baltkrievijas, institucionālo sistēmu. Finansējumu var izmantot arī vides jomā. Mēs varam ar kaimiņiem rast kopējus risināmus jautājumus. Savukārt, jo kaimiņi paši vairāk un gudrāk rūpēsies par vidi, jo tas labāk arī mums,” rezumē Vides aizsardzības departamenta direktors.
Ilze Apine, “LV”