
Rīgas starptautiskajā sieviešu biznesa līderu sammitā. Pasākuma dalībniekus uzrunā «Hansabankas» valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
Tēlaini izsakoties, projektā FEM ir saplūdušas kopā
vairākas straumes, no kurām redzamākās ir Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA)
vadītā lauku sieviešu kustība un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)
mācībspēki ar gatavību ieguldīt tajā savas akadēmiskās zināšanas par
uzņēmējdarbību, projektu vadību u.c. Savukārt Zemkopības ministrija, Hipotēku
banka, vairākas pašvaldības, redzot šo veiksmīgo sadarbību, līdzās
starptautiskajam finansējumam neliedz arī savu atbalstu.
Kā ilustrācija šai vienkāršotajai shēmai ir fakti, ka LLSA 5.
konferencē pērnajā novembrī apvienības goda biedra nozīmes par izglītības un
uzņēmējdarbības atbalstīšanu laukos saņēma LLU profesore Baiba Rivža un LLU
docente Maiga Krūzmētra (LLSA priekšsēdētājas Rasmas Freimanes sadzīviskais
komentārs apbalvojuma pasniegšanas brīdī – “par lauku sieviešu smadzeņu
savešanu kārtībā”, un, manuprāt, te nu gandarītas varēja būt abas puses).
Savukārt projekta FEM starptautiskajā vadības komitejā līdzās projekta
vadītājai Latvijā Baibai Rivžai ir arī Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre
Laimdota Straujuma. Semināra atklāšanā ZM Lauku attīstības departamenta direktore
Ņina Rakstiņa uzsvēra, ka Zemkopības ministrijai ir prieks strādāt ar tādiem
partneriem kā lauku sievietes, kurām var uzticēties, kuras visu iesākto vienmēr
sekmīgi pabeidz, un ka šajā kopdarbībā ir laba katra aktivitāte, kas kliedē
nomāktību un bezdarbu (dažkārt arī bezdarbību) laukos.
Uz semināru bija atbraukusi projekta FEM , ja tā var izteikties, virsvadītāja
Laura Perhentupa no Somijas Iekšlietu ministrijas (nedaudz citādas funkcijas nekā
ministrijai ar tādu nosaukumu Latvijā), jo Somija ir projekta vadītājvalsts. Viņa
apbraukā visas projektā iesaistītās valstis: Baltijas valstis, Norvēģiju, Zviedriju,
Vāciju, Poliju, Baltkrieviju, Kaļiņingradas apgabalu Krievijā. Laurai Perhentupai bija
tikšanās arī ar darbiniekiem no Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kas
uzrauga visus Latvijā īstenotos Interreg /// B projektus. Uz semināru no Somijas
bija ieradusies arī Lēna Heiskala, ar kuru Baiba Rivža iepazinās jau projektā
“Mikrokredīts” – pēc tam šā projekta līderes kopā veidoja jauno
projektu FEM. Viešņa to arī uzsvēra – ja nebūtu rezultatīva
iepriekšējā darba, nevarētu sākt šo jauno projektu.
Cerīgi, ka līdz ar projektā tieši iesaistītajiem cilvēkiem par to izrādīja
interesi un seminārā piedalījās arī jau esošie vai potenciālie sadarbības
partneri. Agnese Gaile no Labklājības ministrijas informēja, ka citā starptautiskā
projektā tiek pētīta sievietes situācija laukos, arī tas, kā pašvaldības
iesaistās dzimumu līdztiesības nodrošināšanā finansiālajā aspektā (FEM
projekts ir inovatīvs tieši dzimumu līdztiesības kontekstā). To klāt-esošais
Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis komentēja tā, ka dažviet
vīrieši varbūt ir pat vairāk aizmirsti, bet kopumā ļoti augstu novērtēja šīs
lauku sieviešu aktivitātes, kas patiesībā ir nodarbinātības politikas sastāvdaļa
un tāpēc tām ir jābūt atbalstītām arī ar valsts un pašvaldību finansējumu,
turklāt ieguldītā nauda jau paliks turpat uz vietas. Īpaši tagad, tuvojoties
pašvaldību vēlēšanām, līderēm ir jādodas uz pirmsvēlēšanu sanāksmēm un
jāstāsta par plāniem, kam nepieciešams atbalsts. Tādiem projektiem, kuri dod
izglītību, pieredzi, jaunas darba vietas, proti, dod makšķeri, nevis tikai zivi, kuros
nauda netiek iztērēta nelietderīgi, joprojām ir sagaidāms arī Hipotēku bankas
atbalsts – tā, informējot par šim nolūkam izmantojamām dažādām kredītlīnijām,
darbiem iedrošināja bankas vadošo projektu analītiķe Brigita Baltača.
Visu rudeni darba grupu “prāta vētrās” tika strādāts pie projekta īstenošanas konkrētiem soļiem – tos arī šajā seminārā ieskicēja piecu galveno darbības virzienu līderes.
Resursu centru un kopnākšanas vietu izveidošanu koordinē LLU docente Maiga Krūzmētra. Pēc viņas teiktā, LLU projektā ir vadošais sadarbības partneris, un tādam būt ir augstskolas misija – pirmajā pusgadā te tiks izveidots pirmais resursu centrs, kura uzdevums būs palīdzēt izveidot un aprīkot citus centrus: divus Latgalē un pa vienam pārējos reģionos. Resursu centri tiks aprīkoti ar datoriem, interneta pieslēgumu, faksiem, tālruņiem utt., tie būs it kā biznesa inkubatori. Jelgavā izveidotais centrs arī koordinēs pārējos darbības virzienus, lai nodrošinātu projekta sabalansētu funkcionēšanu, vienotu dokumentāciju.
Sadarbības un informācijas tīklojuma radīšana nepieciešama pieredzes apmaiņai gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, kā arī ar laiku paredzēts internetu izmantot sieviešu apmācības procesā. Informācijas tīmeklis aptvers visus darbības virzienus, tas arī palīdzēs veidot vienotu stratēģiju visiem konsultantiem un resursu centru vadītājiem. Projektā šo darbības virzienu koordinē LLSA prezidente Rasma Freimane.
Mikrokredīta kustība (apvienojas trīs līdz piecas sievietes, lai saņemtu 500 latu bezprocenta kredītu, kura galvotājas ir pašas grupas dalībnieces). To pirms pieciem gadiem uz Latviju no Zviedrijas, ja tā var teikt, atveda Baiba Rivža, un no šīs kustības izauga projekts FEM, kas turpināsies arī šajā projektā. Šobrīd darbojas jau divi desmiti šādu mikrokredīta grupu, aptverot visu Latvijas teritoriju. Pirms naudas saņemšanas notiek sieviešu apmācība biznesa pamatzināšanās, psiholoģijā u.c., un tāpēc mikrokredīta kustība ir arī labs izglītības instruments. FEM projektā mikrokredīta kustības koordinētājas ir LLSA aktīvistes no Zemgales Eleonora Maisaka, kas arī pati uzņēmējdarbībā ir izmantojusi šādu finanšu avotu, un Raimonda Ribikauska. Sīkāk par mikrokredīta kustību Latvijā var uzzināt Maigas Krūzmētras izveidotajā brošūrā “No Mikrokredīta līdz Interreg /// B”.
Mentoringu jeb brīvprātīgo padomdošanu koordinē Baiba Rivža kopā ar kolēģi no LLU Helmu Jirgenu. Tiek apzināti mentori – uzņēmējdarbībā pieredzējuši cilvēki, kuri vēlas dalīties pieredzē ar iesācējiem, un menti – tie, kam padoms nepieciešams (te nu trāpīgs bija Andra Jaunsleiņa retoriskais jautājums, kā šo jēdzienu varētu skaidrot Baltkrievijā vai Kaļiņingradas apgabalā, lai tas netiktu uztverts tradicionāli...), lai izveidotu sadarbības pārus. Sadarbība starp uzņēmējdarbībā pieredzējušo cilvēku un iesācēju nozīmē regulārus personiskus kontaktus, teiksim, reizi mēnesī gada vai divu gadu garumā, nevis lekciju lasīšanu plašākam interesentu lokam. Jo viens no mentoringa kustības mērķiem ir attīstīt ne tikai biznesa prasmes, bet arī tikpat svarīgās sadarbības prasmes.
Paredzēts arī, ka mentoringu kā zināšanu pārneses līdzekli lauku teritorijas attīstībai pētīs viena no LLU doktorantēm – Latvijā tā ir jauna lieta. Ka nepieciešama, to ar piemēru ilustrēja Eleonora Maisaka: nesen atvērtā kafejnīcā pienāk brīdis, ka nedēļu nav neviena apmeklētāja, sestdien īpašnieks to slēdz, bet svētdien uzrodas grupa ekskursantu, taču ar pusdienām to neviens vairs negaida. Kad kafejnīcas īpašniekam vaicā, kāpēc viņš tik pārsteidzīgi rīkojies, atbildes vietā ir pretjautājums – kur tu agrāk biji ar padomu? Jauno uzņēmēju krīzes posmos mentoru kustība varētu būt sevišķi noderīga. Arī pasaules pieredze liecina, ka mazajā biznesā uzņēmēji cits citam tomēr palīdz.
E-komercija jeb produktu noieta tirgus atrašana ar moderno tehnoloģiju palīdzību ir vēl viens attīstāmais darbības virziens, ko koordinē divas ekonomikas zinātņu doktores – Elita Jermolajeva no Preiļiem un Sandra Palma no Ludzas, un tam ir tālejoši mērķi – līdz pat starptautisku tirdzniecības sakaru izveidošanai. Bet tālejoši mērķi ir visam projektam – lai iesāktais neapstātos, beidzoties FEM projekta termiņam.
Ausma Mukāne,
speciāli “Latvijas Vēstnesim”