Cik paši izdarīsim, tik būsim gandarīti

Aizvadāmais gads, sagaidāmais gads – Latvijas diplomātu skatījumā

Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē Baiba Laizāne, vēstnieks Polijas Republikā Alberts Sarkanis, vēstnieks Somijas Republikā Valdis Krastiņš un vēstnieks Norvēģijas Karalistē Māris Klišāns intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Kā jūsu akreditācijas valstī izjūtams Latvijas – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts – statuss?

B.Laizāne: – Tas nozīmē vairāk uzmanības un laika resursu veltīšanu šo organizāciju jautājumiem. Nīderlandes prezidentūra Eiropas Savienībā šā gada otrajā pusē gandrīz pilnībā atstāja otrajā plānā visus citus darbus.
M.Klišāns: – Latvijas dalība ES un NATO ir sekmējusi Norvēģijas uzņēmēju lielāku interesi par Latviju kā par investīcijām labvēlīgu valsti. Arvien vairāk norvēģu uzņēmēji griežas vēstniecībā, lai saņemtu informāciju par ražotņu izvietošanas iespējām Latvijā. Vēstniecība savā ikdienas darbā izjūt arī lielāku Norvēģijas iedzīvotāju interesi par Latvijas kultūru, par tūrisma iespējām Latvijā.
A.Sarkanis: – Ir pieaugusi poļu sabiedrības valstiskā un nacionālā pašapziņa, jo ES saimē var patiesi partnerattiecīgi apspriesties, risināt esošās problēmas un veidot nākotnes perspektīvas. Pavērtas lielākas perspektīvas ekonomiskajai attīstībai. Īpaši tas attiecas uz lauksaimniecību – ir lielākas iespējas ražot un eksportēt un saņemt arī atgriezenisko atbalstu, ir daudz lielākas iespējas investīciju piesaistei un interese par tām.
V.Krastiņš: – Helsinkos jūtams zināms atslābums un pat pārmetoši skatieni: kā tad tā – ES dalībvalsts, bet jums tur Latvijā tā un šitā. Ekonomiskās izdevības gan kāpinājušās, robežšķēršļi noņemti, un tas kļūst arvien nopietnāk. Noplacis arī pašu somu eiroentuziasms, un to jūt arī mūsu jaunā statusa vērtējumā. Par mūsu līdzdalību NATO te vērtējumi ir ļoti atšķirīgi, no klusas skaudības līdz krasam noliegumam. Te atspoguļojas somu sabiedrības dalītās jūtas pret piedalīšanos militārās organizācijās.

– Nozīmīgākais aizvadāmā gada notikums mūsu valstu divpusējās attiecībās?

B.Laizāne: – Mūsu divpusējā sadarbība ir iecelta jaunā, plašākā – ES un NATO – ietvarā, kas rada gan jaunus, intensīvus kontaktus, gan papildu interesi vienam par otru. Savstarpējos kontaktus vainagoja ļoti intensīva vizīšu apmaiņa – parlamentu priekšsēžu vizītes, Nīderlandes premjera un vairāku Nīderlandes ministru vizītes Latvijā.
M.Klišāns: – Nozīmīgākais 2004.gada notikums Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecībās bija Saprašanās memoranda parakstīšana par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta īstenošanu. Saskaņā ar to Latvija līdz 2009.gadam ik gadu saņems finansiālo palīdzību 10,8 miljonus eiru no Norvēģijas. Latvija un Norvēģija ir vienojušās, ka prioritārās sadarbības jomas turpmākos piecus gadus būs vides, veselības un bērnu tiesību aizsardzība, iekšlietas un tieslietas, īpaši atbalsts Šengenas likumdošanas normu ieviešanai Latvijā, atbalsts Latvijas ieslodzījuma un probācijas dienestu attīstībai, reģionālā attīstība un pārrobežu sadarbība, kā arī izglītība un zinātne.

– Kādu paredzat mūsu divpusējo sakaru attīstību jaunajā gadā?

B.Laizāne: – Latvijas un Nīderlandes savstarpējā interese un attiecību aktivitāte pieaug, jo palielinās informācijas un cilvēku plūsma starp abām valstīm, ekonomiskā aktivitāte un kultūras sadarbība. Nīderlandei un Latvijai ir līdzīgs ārpolitiskais skatījums – mēs esam vienotas pārliecībā par spēcīgas ES un NATO pastāvēšanas nepieciešamību, kā arī par ANO un starptautiskās tiesību sistēmas stiprināšanu. Šī pārliecība tiek īstenota aktīvā daudzpusējā ārpolitikā, ko cementē reģionālā sadarbība un aktīvas divpusējās attiecības. Nīderlandes sekmīgā prezidentūra Eiropas Savienībā noslēdzas ar Eiropas nākotnei ļoti būtiskiem lēmumiem par tālāku ES paplašināšanu. Svarīgākais nākamgad būs mums arī attīstīt un pilnveidot transatlantisko sadarbību gan NATO ietvaros, gan plašākā kontekstā. Tikai sadarbība starp Eiropu un Ziemeļamerikas partneriem var novērst draudus, kas ir vienlīdz reāli okeāna abās pusēs.
M.Klišāns: – Svarīgi būs nodrošināt Saprašanās memoranda praktisko īstenošanu. 2005. gadā tiks iesniegti pirmie divpusējo projektu pieteikumi Latvijas Finanšu ministrijā, lai varētu pretendēt uz Norvēģijas finansiālā atbalsta saņemšanu. Mūsu vēstniecība arī plāno divu jaunu Latvijas goda konsulātu atvēršanu Norvēģijā – Kristiansunnā un Stavangerē.
V.Krastiņš: – Sagaidu, ka somi paši nāks lielākā skaidrībā par savu ES politiku – tad būs iespējas produktīvākai sadarbībai. Un ceru, ka ilgstošie pūliņi vainagosies ar panākumiem – pie mums būs ne tikai somu bodes, bet arī kopuzņēmumi rūpnieciskajā laukā.
A.Sarkanis: – Kā minēja prezidents Aleksandrs Kvasņevskis manas akreditācijas sarunā, mūsu valstu divpusējās attiecības ir ciešas, saturīgas un kopumā harmoniskas, un nav pamata šaubīties, ka varētu būt citādi. Es uzskatu tāpat. Tuvākais apliecinājums tam būs Rīgas dienas Varšavā janvāra beigās.

– Kādi jaunajā gadā būs jūsu vēstniecības galvenie uzdevumi?

B.Laizāne: – Gads sāksies ar Valsts prezidentes oficiālo vizīti Nīderlandē. Prezidenti pavadīs gan vairāki ministri, gan lielāko Latvijas uzņēmumu vadītāji. Neapšaubāmi, lielu daļu laika visa gada laikā aizņems nu jau par ikdienu kļuvušo ES un NATO jautājumu risināšana – gan par nākamo ES budžetu, iekšlietu un tieslietu un citiem drošības politikas jautājumiem. Būtiski pieaugusi arī Latvijas un Nīderlandes uzņēmēju savstarpējā interese, paredzam arī vairāku kultūras sadarbības projektu īstenošanu.
A.Sarkanis: – Latvijas un Polijas savstarpējā sadarbība un viedokļu saskaņošana, plānu un projektu koordinēšana, raugoties ne tikai divpusēji, bet vairāk Eiropas Savienības ietvaros. Divpusējo politisko un sabiedrisko attiecību veicināšana. Reģionālās infrakstruktūras attīstības veicināšanas jautājumi. Cik nu vēstniecības kapacitāte ļaus, atbalsts saimnieciskās, kultūras un tūrisma sakaru attīstībai. Veicināt Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības atvēršanu Varšavā.
V.Krastiņš: – Uzdevumi ir skaidri. Baltijas un Ziemeļvalstu iespējami kopīga politika ES iekšpusē un ārpusē. Somu rūpniecisko investīciju straujš pieaugums. Regulāra prāmju satiksme starp Somijas ostām un Rīgu kā pamats tūrisma kāpinājumam.

– Jūsu vēlējums Latvijas sabiedrībai Jaunajā gadā.

B.Laizāne: – Novēlu ikvienam dzīvespriecīgu, darbīgu un mīlestības piepildītu Jauno gadu. Domāju, ka ticība sev un Latvijai, mērķtiecība un neatlaidība ir mūsu cilvēku un valsts sekmju formula arī nākamajam gadam.
V.Krastiņš: – Sociālā polarizēšanās Latvijā novedusi pie neticības un neuzticības, pie nejēdzīgiem komentāriem internetā... Pie vēlmes visur un vienmēr saskatīt tikai negatīvo. Šo tumšo starojumu var kliedēt un novākt tikai labestība. Smieklīgi? Pavisam nē, tas ir garīgās dzīvības un nāves jautājums katram personīgi, sabiedrībai, tautai, valstij. Mērķtiecīga labestība – tas ir mans vēlējums Jaunajā gadā!
A.Sarkanis: – Lai veselība, izpratne un sapratne, gudrība un mīlestība, prasme un enerģija pavada mūs visus! Vien, cik paši izdarīsim, tik būsim gandarīti. Ja tas piepildītos, tad arī visai mūsu valstij būs labāk.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv