ATSAUCĒ IETVERT:
Svētki, kad debesis patiesi savienojas ar zemi un zeme - ar debesīm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.2004., Nr. 206 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98471
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Svētki, kad debesis patiesi savienojas
ar zemi un zeme – ar debesīm
Tadeušs Fišbahs, Polijas vēstnieks Latvijā
 Polijas vēstnieks Latvijā Tadeušs Fišbahs un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2001.gada 14.augustā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Klāt Kristus Dzimšanas svētki jeb Ziemassvētki. Aiz muguras paliek
saviļņojošais gaidīšanas un gatavošanās laiks. Gatavošanās notikumam, kas ir
nozīmīgs ģimenei, draugiem, tautai un valstij. Pateicībā par to, kas bijis, novēlu,
lai nākotne nestu cerību uz labākiem laikiem, kas stāv mums priekšā.
Arvien lielāka Ziemassvētku komercializācija bieži vien pārvērš Adventi,
pirmssvētku laiku, par iepirkšanās un lētu izpriecu neprātu. Tomēr reklāmu stendi,
supermārketu un tirdzniecības namu kliedzošās reklāmas, Ziemassvētku dziesmu skaņas
no kompaktdisku un kasešu tirdzniecības letēm, komunistu Salaveci
nomainījušais Laplandes Santa Klauss nespēj cilvēku sirdīs izdzēst to
vissvarīgāko. Kristus Dzimšanas svētki joprojām ir mīlestība, siltums, gaišums,
prieks, tikšanās ar vistuvākajiem, arī domās. Tie ir ģimenes svētki. Svētki, kad
debesis patiesi savienojas ar zemi un zeme – ar debesīm.
Adventus – atnākšana. Senie kristieši šo terminu lietoja, apzīmējot Dieva
Dēla divas atnākšanas: kā cilvēkam, iemiesojoties, un godībā, kā tiesnesim,
pasaules beigās.
Advente, gaidīšanas laiks – laiks, kad garīgi gatavojamies priecīgajiem Kristus
Dzimšanas svētkiem. Bet ne tikai. Šodien kristieša Adventei jābūt arī ar
eshatoloģisku pieskaņu un jāvirza domas nākotnē, kad Dieva Dēls augšāmcēlies un
godībā atnāks otrreiz pasaules beigās. Kristus divu atnākšanu gaidīšana
ir iemesls īstam priekam, jo neaprobežojas tikai ar to pestīšanas notikumu
atcerēšanos, kas jau ir notikuši cilvēces vēsturē, bet ir patiesas Kunga
atnākšanas gaidīšana, kas notiek liturģijā.
Arī šogad Polijā Ziemassvētku priekšvakarā ik mājā bija svinīgas vakariņas –
vigīlija, kuru laikā tradicionāli nelieto gaļas ēdienus. Vigīlija iesākas ar
oblātas – dievmaizītes dalīšanu, svētku vēlējumiem un dāvanu pasniegšanu.
Aizdedz eglītes lampiņas. Ar vigīliju beidzas Ziemassvētku gaidīšanas laiks –
Advente. Jauks ir paradums pie galda atstāt vienu brīvu vietu, ko servē negaidītam
viesim. Tā izpaužas arī mūsu atmiņas par tiem, kuru vairs nav mūsu starpā.
 Flāmu gleznotāja Antonisa van Deika (1599–1641) gleznas “Kristus Pasaules valdnieks” reprodukcija no “Flamische Barockmalerei in der Bildergalerie von Sanssouci” |
Romas pāvests Jānis Pāvils II šā baznīcas gada – Eiharistijas gada –
apustuliskajā vēstulē Mane nobiscum Domini izvirzīja mērķus visiem labas
gribas cilvēkiem, kas risina mūsdienu pasaules tik daudzās problēmas. Runa ir par
simtiem miljonu cilvēku mokošo bada traģēdiju, attīstības valstis pārņēmušajām
slimībām, bezdarbnieku grūtībām, emigrantu smago likteni. Šīs nelaimes skar, kaut
gan savādākā veidā, arī pārtikušos reģionus. Mums jāapzinās, ka tikai ar
savstarpēju mīlestību un rūpēm par cietējiem apliecināsim, ka esam īsti Kristus
mācekļi.
Mums katram Kunga atnākšanas gaidīšana bijis radošu pārdomu un lēmumu, kā arī
vissirsnīgāko novēlējumu laiks. Novēlu man tuvajai Latvijas valstij un tās
sirsnīgajiem cilvēkiem, arī poļu diasporai, visu to labāko. Priecīgus Kristus
Dzimšanas svētkus un panākumiem bagātu Jauno gadu!