
– Kā jūsu akreditācijas valstī izjūtams jaunais Latvijas valstiskuma statuss – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts?
I. Šulca: – Paruna saka: “Pasaki, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas
esi tu.” Mūsu – gan čehu, gan latviešu – sabiedrotie kopš 1. maija ir Eiropas
valstis, kas ar cieņu izturas pret Eiropas valstu kultūras mantojumu un valstiskuma
tradīcijām. Gan Latvija, gan Čehija ir mazas valstis. Pēc 1. maija mūsu sabiedroto
attiecības ir kļuvušas stiprākas. Mums ir vairāk kopīgu nekā atšķirīgu pozīciju
būtiskos starptautiskās drošības jautājumos vai, piemēram, runājot par Eiropas
Savienības tālāku attīstību.
E. Skuja: – Latvijas un arī Igaunijas dalībvalsts statuss ES un NATO ir
palīdzējis izlīdzināt domstarpības un sāncensību, kas dažreiz bija vērojama
iestāšanās periodā. Gan Latvijai, gan Igaunijai tagad ir iespējas piedalīties
lēmumu pieņemšanas procesā, kur bieži abu valstu intereses sakrīt.
M. Riekstiņš: – Jaunais Latvijas statuss kā pilntiesīgai NATO un Eiropas
Savienības dalībvalstij ir jūtams gan emocionālā, gan praktiskā ziņā. Mūsu
amerikāņu draugi neapšaubāmi ir gandarīti, ka Latvija ir veikusi veiksmīgu reformu
procesu, nostiprinājusi demokrātiskās vērtības un kļuvusi par patiesu sabiedroto
jautājumos, kas saistās ar jaunajiem izaicinājumiem starptautiskajā vidē –
visupirms cīņā ar terorisma izpausmēm pasaulē. Mūsu dalība ES un NATO ir devusi
Latvijai papildu atpazīstamību, lai gan šeit vēl ir daudz darāmā. Praktiskajā
ziņā Latvija aktīvi piedalās ES dalībvalstu politikas koordinācijā. Tas notiek
visās galvaspilsētās, Vašingtona te nav izņēmums. Arī divpusējā darba kārtībā
ar ASV parādās tēmas, par kurām līdz šim neesam detalizēti diskutējuši.
– Kas bijis nozīmīgākais aizvadāmā gada notikums mūsu divpusējās attiecībās?
I. Šulca: – Mūsu attiecības ir nepārtrauktā attīstībā.
Attiecību kvalitāti raksturo ekonomisko, politisko, kultūras attiecību sinerģisms.
Grūti izdalīt vienu, jo viens izriet no otra. Šogad Prāgas NATO sammita sagatavošanas
grupas vadītājs Aleksandrs Vondra saņēma Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni
un vēl piecas Čehijas amatpersonas tika apbalvotas ar Latvijas Aizsardzības ministrijas
piemiņas medaļām. Tas ir kārtējais apliecinājums īpašām divpusējām attiecībām
drošības politikā. Čehijā iznāca pirmā Baltijas rakstnieku vārdnīca. Kārļa
Universitātes letonikas programma saņēma lielu mūsu Izglītības un zinātnes
ministrijas grāmatu dāvinājumu. Prāgā notika pirmais Baltijas valstu tūrisma
seminārs. Sāk īstenoties pirmais liela mēroga Čehijas, Latvijas un Krievijas
uzņēmējdarbības projekts, kas paredz Jelgavā ražot ZIL mašīnas.
E. Skuja: – Abu valstu dalība ES un NATO ir mainījusi tradicionālo divpusējo
darba kārtību, bet kā acīmredzamu ieguvumu es gribētu nosaukt atviegloto
robežšķērsošanas kārtību, ko mēs varam baudīt kopš 1.maija.
M. Riekstiņš: – Par būtiskāko uzskatu NATO paplašināšanās procesa
noslēgumu, kas svinīgi tika atzīmēts ar visu jauno dalībvalstu valdību vadītāju
ierašanos Vašingtonā aprīlī, lai iesniegtu Vašingtonas līguma ratifikācijas
dokumentus, līdz ar to nostiprinot mūsu dalību Ziemeļatlantijas aliansē de iure.
– Kādu mūsu valstu divpusējo attiecību attīstību paredzat 2005.gadā?
I. Šulca: – Līdz šim Centrāleiropas tirgus nav bijis
prioritārs Latvijas ārējā ekonomiskajā politikā. Ekonomiskā sadarbība ir arī
vājākais punkts divpusējās attiecībās. Ceru, ka 2005.gadā varēsim uzsākt
ekonomisko attiecību “atveseļošanas programmu”. Jau ceturto gadu mūsu darba prioritāte būs tūrisma un Latvijas
kultūras mantojuma popularizēšana.
Mūsu vēsturē ir zināmas līdzības, arī skumjas. Čehu un latviešu sīkstā cīņa
par neatkarību noteikti ir abpusēju simpātiju un solidaritātes avots arī divpusējās
attiecībās. Turpināsim dažādos Čehijas reģionos stāstīt par Latvijas vēsturi,
rādot Latvijas Kara muzeja veidoto izstādi “Latvija. Zeme. Tauta. Valsts”.
E. Skuja: – Noteikti pieaugs abpusējās informētības un intereses līmenis
vienam par otru, gan kontakti uzņēmēju starpā, gan arī iedzīvotāju kustība no
vienas valsts uz otru. To veicinās gaisa transporta attīstība, ceļu kvalitātes
uzlabošanās un jaunā prāmja līnija Ventspils–Sāremā.
M. Riekstiņš: – Strādāsim pie Valsts prezidentes vizītes ASV. Plānojam
pievērst uzmanību ekonomisko sakaru attīstīšanai un investīciju piesaistīšanai.
Ceru, ka mums kopīgi ar citām Baltijas valstīm izdosies veiksmīgs turpinājums tikko
Londonā notikušajai biznesa konferencei ASV investoriem par iespējām Baltijas
valstīs. Par svarīgu uzskatu jautājumu par ceļošanas nosacījumu atvieglošanu
Latvijas pilsoņiem. Paredzu gan, ka darbs šajā ziņā būs sarežģīts, jo
imigrācijas jautājumi ir ļoti sensitīvi un iestādes, kas tos pārrauga, –
konservatīvas.
– Jūsu vēlējums Latvijai jaunajā gadā?
E. Skuja: – Man ir divi vēlējumi, abi nopietni. Pirmais –
novērtēsim to, ko esam paveikuši, un būsim lepni par to. Un mācīsimies no saviem
kaimiņiem to, ko mēs varētu izdarīt labāk. Otrais – nēsāsim atstarotājus!
M. Riekstiņš: – Latvijas sabiedrībai vēlu saticību un vairāk ticības
nākotnes ieceru īstenošanā. Lai ikvienam izdodas tas, ko sirds vēlas. Atcerēties, ka
panākumu atslēga ir mūsu pašu pārliecībā un darbos.
I. Šulca: – Mēs būsim tik lieli un tik stipri, cik liela un stipra būs mūsu
mazā Latvija! Mums, latviešiem Čehijā, 2004.gads bija arī Latvijas hokeja zvaigžņu
gads. Milzīgs bija mans lepnums, kad Latvijas līdzjutēju tūkstoši pēc mūsu
komandas uzvarām lepni dziedāja “Dievs, svētī Latviju”! Lai mums nākotnē vairāk
brīžu, kad lepni varam teikt: “Esmu no Latvijas! Tā ir mana Dzimtene!”
Jānis Ūdris, “LV”