Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Likums “Par mērījumu vienotību” paredz, ka Valsts metroloģiskā inspekcija (VMI) ir pilnvarota veikt metroloģisko uzraudzību vietās, kurās lieto, izgatavo, remontē vai realizē mērīšanas līdzekļus. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 236.⁶ pants nosaka, ka VMI izskata tikai APK 99.pantā (metroloģisko prasību neievērošana) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Tā kā VMI likumā noteiktajos gadījumos darbojas kā tirgus uzraudzības institūcija, ir nepieciešams APK noteikt, ka VMI izskata arī tās administratīvo pārkāpumu lietas, kas paredz atbildību par noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizāciju un atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšanu ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to realizēšanu bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem. Nosakot iepriekšminēto administratīvo pārkāpumu izskatīšanu VMI kompetencē, ir nepieciešams grozīt soda apmēru, ko ir tiesīgs uzlikt Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšnieks, saskaņojot šo apmēru ar APK 166.¹⁵p. sankcijās paredzētajiem sodu apmēriem. Pašlaik par APK 99.pantā paredzēto pārkāpumu nav nodalīts atbildības apmērs fiziskajām un juridiskajām personām.
Likuma grozījumi paredz par APK 99.pantā paredzēto pārkāpumu noteikt atsevišķu sankciju apmēru: fiziskām personām līdz divsimt latiem un juridiskām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Likuma grozījumi paredz noteikt, ka VMI izskata ne tikai APK 99.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, bet arī APK 166.¹⁵ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Likuma grozījumi paredz noteikt arī to, ka Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšnieks var uzlikt naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem.
Pieņemti “Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojuma sniegšanu”.
Pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.207 “Noteikumi par distances līgumu”, kas pārņem ES direktīvas 97/7/EC par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem prasībām, kas attiecas arī uz distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kas deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiktu distances līgumā ietveramo informāciju un atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, kā arī kārtību un termiņu, kādā realizējamas atteikuma tiesības, lai pārņemtu Eiropas Savienības Direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 90/619/EEK un Direktīvas 97/7/EK un 98/27/EK.
Noteikumi papildus Patērētāju tiesību aizsardzības likumam nosaka distances tirdzniecības noteikumus finanšu pakalpojumiem un konkrēti – pirms distances līguma noslēgšanas par finanšu pakalpojumu sniegšanu patērētājam sniedzamo distances līgumā ietveramo informāciju, kā arī atteikuma tiesību realizēšanas termiņu, kārtību un citus distances līguma par finanšu pakalpojuma sniegšanu izpildes nosacījumus.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 26.februāra noteikumos Nr.84 “Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība””.
Grozījums noteikumos paredz jaunu pārvadājumu atklāšanas moratoriju, nosakot, ka pēc 2004.gada 25.decembra izsniegto maršruta atļauju derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 2007.gada 1.maiju, t.i.,līdz kopējai sabiedriskā transporta sistēmas reformai.
Noteikumos iekļauta arī norma, kas paredz, ka republikas pilsētas dome, piešķirot pārvadājumu veikšanas tiesības jaunā maršrutā, nepiemēro konkursa procedūru, gadījumā, ja pārvadājumu veikšanai attiecīgās pilsētas maršrutos pašvaldība ir nodibinājusi pārvadātāju. Tādējādi tiktu noteikts Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulas (EEK) Nr.1191/69 “Par dalībvalstu rīcību saistībā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem”1.panta 1.punktā minētais izņēmuma gadījums.
Pieņemti “Noteikumi par Statistiskās informācijas valsts programmu
2005.gadam”, kuri apstiprina Statistiskās informācijas valsts programmu 2005.gadam (1.pielikums).
Noteikumu 1.pielikums “Statistiskās informācijas valsts programma 2005.gadam” satur visu veidu svarīgāko statistisko informāciju, ko Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, ministrijas un citas valsts institūcijas savāc, apkopo un kas ir pieejama informācijas lietotājiem publikāciju veidā vai izdarot pieprasījumus par informācijas savākšanu atbildīgajā institūcijā. Programmā formulēts statistiskās informācijas saturs, norādīts informācijas avots, periodiskums, kopsavilkuma datu ieguves metode un pieejamie statistisko datu izstrādes kopumi, piemēram, pa sektoriem, pa valsts administratīvajām teritorijām, pa darbības veidiem utt. Lai skaidrāk definētu statistiskās informācijas sagatavošanas prioritātes, visas Statistiskās informācijas valsts programmas tematiskās nodaļas sadalītas trijās sadaļās, no kurām augstākās prioritātes – A sadaļā apkopota informācija, kas jāgatavo, izpildot Eiropas Savienības normatīvo aktu (regulu un direktīvu) prasības. Noteikumu 2.pielikums satur informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, kuru normas attiecībā uz informācijas ieguvi un apkopošanu ar šiem noteikumiem tiek pārņemtas.
Visām iestādēm, kas ir atbildīgas par statistiskās informācijas sagatavošanu, uzdots nodrošināt datu lietotāju informēšanu par termiņiem un veidu, kādā iespējams iegūt konkrētu valsts programmā paredzēto statistisko informāciju.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli””.
Grozījums noteic, ka Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par reprezentatīva statusa piešķiršanu atzītai zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupai, ja saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta atzinumu tā ievēro Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos kritērijus par zvejas vai akvakultūras produktu ražošanas un realizēšanas normu paplašināšanu attiecībā uz ražotājiem, kas nav atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas biedri, bet realizē pašu nozvejotās zivis vai audzē akvakultūras dzīvniekus attiecīgajā rajonā, kurā darbojas atzītā zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupa.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumi.
Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām īsteno Lauku atbalsta dienests.
Atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas, kuras pretendē uz kompensācijas saņemšanu par tirgus intervences pasākumu veikšanu, var izņemt no tirgus zvejas un akvakultūras produktus, kā arī tos apstrādāt un uzglabāt pirms atkārtota piedāvājuma tirgū tikai pēc Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu attiecīga apliecinājuma saņemšanas par zvejas un akvakultūras produktu pārbaudi pirms tirgus intervences pasākumu uzsākšanas.
Atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas informē Lauku atbalsta dienesta amatpersonu par plānotajiem tirgus intervences pasākumiem un to īstenošanas vietu ne vēlāk kā 24 stundas pēc zvejas vai akvakultūras produktu pārņemšanas no atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas biedra vai gadījumā, ja atzītai ražotāju grupai ir reprezentatīvas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas statuss, tad no tās biedra, vai no ražotāja, kas nav reprezentatīvas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas biedrs, bet uz viņu attiecas reprezentatīvai ražotāju grupai piemērojamā Eiropas Kopienas noteiktā cena zvejas un akvakultūras produktu izņemšanai no tirgus. Lauku atbalsta dienesta amatpersona pēc informācijas saņemšanas no atzītas zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas informē Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu par plānotajiem tirgus intervences pasākumiem un tirgus intervences pasākumu īstenošanas vietu.
Tirgus intervences pasākumu īstenošanas vietā Lauku atbalsta dienesta amatpersonas pārbauda tirgus intervencei pakļauto zvejas un akvakultūras produktu daudzumu un identitāti, bet Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas – svaiguma un lieluma kategorijas. Pēc pārbaužu veikšanas Lauku atbalsta dienesta amatpersonas zvejas vai akvakultūras produktu izņemšanas vietā sastāda aktu par zvejas vai akvakultūras produktu izņemšanu no tirgus. Aktā norāda: vietu, datumu un laiku, kad zvejas vai akvakultūras produkti izņemti no tirgus; zvejas kuģi (reģistrācijas numurs), no kura izkrauti attiecīgie zvejas produkti, vai tā komersanta (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) nosaukumu un reģistrācijas numuru, kurš audzē attiecīgos akvakultūras dzīvniekus; zvejas produktu nozvejas rajonu; zvejas vai akvakultūras produktu sugas, to svaiguma un lieluma kategorijas; zvejas vai akvakultūras produktu piedāvājuma veidus; no tirgus izņemto zvejas vai akvakultūras produktu daudzumu un cenu; veidu (veidus), kādā zvejas vai akvakultūras produkti tiks izmantoti pēc to izņemšanas no tirgus.
Ja zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupa pārvieto zvejas vai akvakultūras produktus no tirgus to turpmākai apstrādei un uzglabāšanai pirms atkārtota piedāvājuma tirgū, Lauku atbalsta dienesta amatpersona, kas sadarbībā ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonu (inspektoru) veic kontroli, šajos noteikumos minētajā aktā papildus norāda: tā komersanta (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, kurš apstrādās un uzglabās zvejas vai akvakultūras produktus; zvejas vai akvakultūras produktu apstrādes metodes; zvejas vai akvakultūras produktu uzglabāšanas termiņus.
Aktu par zvejas vai akvakultūras produktu izņemšanu no tirgus paraksta Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās amatpersonas. Akts ir apliecinājums par veiktajiem tirgus intervences pasākumiem.
Trīs dienas pirms atkārtotas zvejas vai akvakultūras produktu laišanas tirgū atzīta zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupa paziņo Lauku atbalsta dienestam datumu, kad tiks pārtraukta zvejas vai akvakultūras produktu uzglabāšana.
Pārtikas un veterinārais dienests zvejas un akvakultūras produktu apstrādes laikā vai laikā, kad tie tiek novietoti uzglabāšanā, pārbauda zvejas un akvakultūras produktu svaiguma un lieluma kategorijas tā komersanta uzņēmumos (arī zvejnieku un zemnieku saimniecībās), kurš apstrādā un uzglabā zvejas un akvakultūras produktus. Ja nepieciešams, Pārtikas un veterinārais dienests pēc Lauku atbalsta dienesta uzaicinājuma piedalās arī Lauku atbalsta dienesta rīkotajās neplānotajās pārbaudēs zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un uzglabāšanas laikā. Pārtikas un veterinārais dienests sagatavo rakstisku pārskatu par pārbaudēm, tajā norāda pārbaudes datumu, pārbaudes ilgumu, pārbaudes laikā veiktās darbības un pārbaudes rezultātus. Pārskatu paraksta Pārtikas un veterinārā dienesta atbildīgā amatpersona. Pārtikas un veterinārais dienests par veikto pārbaužu rezultātiem rakstiski paziņo Lauku atbalsta dienestam.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 516 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 50 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 466 pilsonības pretendentiem 75% ir krievi, 10% – baltkrievi, 8% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 83 289 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 14 001 persona.
Pieņemti noteikumi “Gaujas nacionālā parka administrācijas nolikums”.
Gaujas nacionālā parka administrācija ir vides ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Administrācijai ir noteiktas šādas funkcijas: pārvaldīt Gaujas nacionālo parku; īstenot valsts dabas aizsardzības politiku Gaujas nacionālajā parkā; veikt Gaujas nacionālā parka likumā noteiktās funkcijas. 
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, administrācija veic šādus uzdevumus: kontrolē vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu Gaujas nacionālajā parkā; izsniedz atļaujas, atzinumus un saskaņojumus par dabas resursu izmantošanu, reklāmas izvietošanu dabā, brīvdabas izklaides, atpūtas un sporta pasākumu organizēšanu un cita veida darbībām; izstrādā un aktualizē Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības plānu, kā arī organizē tā īstenošanu; koordinē Gaujas nacionālajā parkā veiktos zinātniskos pētījumus un monitoringu dabaszinātņu jomā, apkopo un uzglabā zinātnisko pētījumu rezultātus un monitoringa datus, kā arī nodrošina informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu dabā Gaujas nacionālā parka ārējo robežu apzīmēšanai; nodrošina apmeklētājiem un iedzīvotājiem pieejamu informāciju par Gaujas nacionālo parku un tā aizsardzības režīmu; informē un izglīto sabiedrību jautājumos, kas saistīti ar dabas aizsardzību; sniedz teritoriju plānojumu izstrādei nepieciešamo informāciju par Gaujas nacionālo parku, kā arī saskaņo Gaujas nacionālajā parkā esošo pašvaldību teritoriju plānojumus; saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plānu apsaimnieko Vides ministrijas valdījumā esošo un Vides ministrijai piekrītošo nekustamo īpašumu, kas atrodas Gaujas nacionālajā parkā; nodrošina dabas tūrisma infrastruktūras uzturēšanu un attīstību saskaņā ar dabas aizsardzības plānu; veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Gaujas nacionālā parka administrāciju vada administrācijas direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides ministrs. Administrācijas direktors ir vides valsts inspektors. Administrācijas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv administrāciju.
Gaujas nacionālā parka administrācija  pēc Vides ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par finanšu līdzekļu izlietojumu, dabas aizsardzības nodrošināšanu Gaujas nacionālajā parkā vai par atsevišķu uzdevumu izpildi.
Pieņemti noteikumi “Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikums”.
Ķemeru nacionālā parka administrācija ir vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai noteiktas šādas funkcijas: pārvaldīt Ķemeru nacionālo parku; īstenot valsts dabas aizsardzības politiku Ķemeru nacionālajā parkā.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, administrācija veic šādus uzdevumus: kontrolē Ķemeru nacionālā parka, kā arī sugu, biotopu un dabas resursu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; izsniedz atļaujas, atzinumus un saskaņojumus par dabas resursu izmantošanu, reklāmas izvietošanu dabā, brīvdabas izklaides, atpūtas un sporta pasākumu organizēšanu un cita veida darbību veikšanu; izstrādā un aktualizē Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu, kā arī organizē tā īstenošanu; nodrošina informatīvo zīmju izvietošanu dabā Ķemeru nacionālā parka ārējo robežu apzīmēšanai, kā arī organizē īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību; veicina kultūrvēsturisko un kūrortoloģisko vērtību saglabāšanu, kā arī minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzību; koordinē Ķemeru nacionālā parka teritorijā veiktos zinātniskos pētījumus un monitoringu dabaszinātņu jomā, apkopo un glabā zinātnisko pētījumu rezultātus un monitoringa datus, kā arī nodrošina apmeklētājiem un iedzīvotājiem pieejamu informāciju par Ķemeru nacionālo parku un tā aizsardzības režīmu; informē un izglīto sabiedrību jautājumos, kas saistīti ar dabas aizsardzību; sniedz teritoriju plānojumu izstrādei nepieciešamo informāciju par Ķemeru nacionālo parku, kā arī sniedz atzinumus par Ķemeru nacionālā parka teritorijā esošo rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem; saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plānu apsaimnieko Vides ministrijas valdījumā esošo un Vides ministrijai piekrītošo nekustamo īpašumu, kas atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā; veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Ķemeru nacionālā parka administrācijas darbu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides ministrs. Administrācijas direktors ir vides valsts inspektors.
Pieņemti noteikumi “Teiču dabas rezervāta administrācijas nolikums”.
Teiču dabas rezervāta administrācija ir vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai ir noteiktas šādas funkcijas: veikt Teiču dabas rezervāta un Krustkalnu dabas rezervāta un Teiču dabas rezervāta ārējās aizsargjoslas pārvaldi; realizēt valsts dabas aizsardzības politiku rezervātos un ārējā aizsargjoslā.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, administrācija veic šādus uzdevumus: kontrolē rezervātu un ārējās aizsargjoslas, kā arī sugu, biotopu un dabas resursu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; izsniedz atļaujas, atzinumus un saskaņojumus par dabas resursu izmantošanu, reklāmas izvietošanu dabā, brīvdabas izklaides, atpūtas un sporta pasākumu organizēšanu un cita veida darbību veikšanu; izstrādā un aktualizē rezervātu dabas aizsardzības plānus, kā arī organizē to ieviešanu; nodrošina informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu dabā rezervātu ārējo robežu apzīmēšanai, kā arī organizē īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību rezervātos; koordinē rezervātos veiktos zinātniskos pētījumus un monitoringu dabaszinātņu jomā, apkopo un uzglabā zinātnisko pētījumu rezultātus un monitoringa datus; nodrošina apmeklētājiem un iedzīvotājiem pieejamu informāciju par rezervātiem un to aizsardzības režīmu; informē un izglīto sabiedrību dabas aizsardzības jomā; sniedz informāciju teritorijas plānojumu izstrādei par rezervātiem un ārējo aizsargjoslu, kā arī sniedz atzinumu par rezervātu teritorijā ietilpstošo rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem un dabas aizsardzības plānu apsaimnieko Vides ministrijas valdījumā esošo un Vides ministrijai piekrītošo nekustamo īpašumu rezervātos un ārējā aizsargjoslā; saskaņā ar dabas aizsardzības plānu veic nepieciešamos biotehniskos un pārvaldības pasākumus ekosistēmu, savvaļas sugu un biotopu saglabāšanai un dabiskas attīstības nodrošināšanai.
Teiču dabas rezervāta administrāciju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides ministrs. Administrācijas direktors ir vides valsts inspektors.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments