Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
No kurienes radusies "Eglīte"?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.12.2004., Nr. 205 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98407

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 24.12.2004.

Laidiena Nr. 206, OP 2004/206

Vēl šajā numurā

23.12.2004., Nr. 205

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

No kurienes radusies “Eglīte”?

Daudz, daudz reižu Ziemassvētkos un Vecgada vakarā dziedāta šāda dziesmiņa:

EGLE.PNG (123106 bytes)
Šo Ziemassvētku egle Rātslaukumā
Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Reiz mežā dzima eglīte,
Un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna
Bij ziemā, vasarā.

Par to jāpateicas Eiženam Mindenbergam, komponista L.Bekmaņa dziesmas atdzejotājam. “Eglīti” 1941.gada sākumā 10 000 eksemplāru lielā metienā izdeva VAPP Dziesmu un nošu apgādniecība, piešķirot tai 3.numuru sērijā “Pionieru un oktobrēnu dziesmas”. Mazliet dīvaina ir šīs nepolitiskās vispārcilvēciskās dziesmas piemērošana padomiskajām organizācijām. Un noticis ir tā, ka tauta šo oktobrēnu dziesmu ir pieņēmusi un piemērojusi arī Ziemassvētkiem.
Bet kas ir E.Mindenbergs? Grāmatā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992, 2003) viņa dzīvesstāsta nav. Vajadzēja gan būt.
Eižens Mindenbergs dzimis 1894.gada 6.aprīlī Liepājā. Viņš piedalījies Pirmajā pasaules karā, ticis ievainots un kļuvis par invalīdu uz visu mūžu. No 1936. līdz 1940.gadam bijis žurnāla “Kara Invalīds” redaktors. 1939.gadā sācis studijas Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Miris ar balsenes vēzi 1966.gada 23.augustā Rīgā.
E.Mindenberga pirmie dzejoļi iespiesti 1933.gadā. Izdota dzejas un atdzejas grāmata – “Sirds un prāts” (1937). Pēc Otrā pasaules kara viņš galvenokārt tulkojis un atdzejojis (A.Beks, A.Čehovs, H.Fallada, M.Gorkijs, I.Krilovs, M.Ļermontovs, S.Mihalkovs, I.Ņikitins, N.Pogodins, A.Puškins, A.Surkovs, V.Šveikerts u.c.). Ar tuvinieku gādību man nodots E.Mindenberga arhīvs, kas prasa nopietnu pētīšanu.

Ilgonis Bērsons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!