
Daudz, daudz reižu Ziemassvētkos un Vecgada vakarā dziedāta šāda dziesmiņa:
Šo Ziemassvētku egle Rātslaukumā Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Reiz mežā dzima eglīte,
Un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna
Bij ziemā, vasarā.
Par to jāpateicas Eiženam Mindenbergam, komponista L.Bekmaņa
dziesmas atdzejotājam. “Eglīti” 1941.gada sākumā 10 000 eksemplāru lielā
metienā izdeva VAPP Dziesmu un nošu apgādniecība, piešķirot tai 3.numuru sērijā
“Pionieru un oktobrēnu dziesmas”. Mazliet dīvaina ir šīs nepolitiskās
vispārcilvēciskās dziesmas piemērošana padomiskajām organizācijām. Un noticis ir
tā, ka tauta šo oktobrēnu dziesmu ir pieņēmusi un piemērojusi arī Ziemassvētkiem.
Bet kas ir E.Mindenbergs? Grāmatā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (1992,
2003) viņa dzīvesstāsta nav. Vajadzēja gan būt.
Eižens Mindenbergs dzimis 1894.gada 6.aprīlī Liepājā. Viņš piedalījies Pirmajā
pasaules karā, ticis ievainots un kļuvis par invalīdu uz visu mūžu. No 1936. līdz
1940.gadam bijis žurnāla “Kara Invalīds” redaktors. 1939.gadā sācis studijas
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Miris ar balsenes vēzi 1966.gada
23.augustā Rīgā.
E.Mindenberga pirmie dzejoļi iespiesti 1933.gadā. Izdota dzejas un atdzejas grāmata –
“Sirds un prāts” (1937). Pēc Otrā pasaules kara viņš galvenokārt tulkojis un
atdzejojis (A.Beks, A.Čehovs, H.Fallada, M.Gorkijs, I.Krilovs, M.Ļermontovs,
S.Mihalkovs, I.Ņikitins, N.Pogodins, A.Puškins, A.Surkovs, V.Šveikerts u.c.). Ar
tuvinieku gādību man nodots E.Mindenberga arhīvs, kas prasa nopietnu pētīšanu.