Sola nodrošināt metālu uzpirkšanas kontroli

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par metāllūžņu apriti paredz gan beztermiņa licenču noteikšanu metāllietu iepirkšanai, gan krietni samazināt licences pieprasījumam iesniedzamo dokumentu skaitu. Projekta autori sola, ka kontrole pār metālu tirgošanas biznesu, lai nepieļautu zagtu priekšmetu iepirkšanu, tikšot nodrošināta.

Pērn pieņemtie grozījumi likumdošanā, kas ierobežo metāla elektrovadu iepirkšanas tiesības, krasi samazinājuši zādzības no VAS “Latvenergo” infrastruktūras objektiem Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, 16.decembrī Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa, kurā iekļauti arī Vides ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Metāla ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāvji, saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē iesniedza MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi”. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošajiem MK noteikumiem, kas pieņemti 2003.gada 23.decembrī, jaunie paredz licences izsniegt bez termiņa ierobežojumiem, papildus neierobežojot komersantu iespējas iepirkt metālu atgriezumus un lūžņus no fiziskām personām, kā arī ievērojami samazināt licences pieprasītājiem iesniedzamo dokumentu skaitu.

Pielāgojas ES praksei

Noteikumos paredzētie atvieglojumi uzņēmējiem paredz birokrātisko procedūru samazināšanu, kas, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību, atbilst Eiropas Savienības (ES) praksei, skaidro EM Rūpniecības departamenta direktore Astrīda Burka. Līdztekus neatslābs metālu uzpirkšanas vietu kontrole, kuru savas kompetences ietvaros veiks gan Ekonomikas policija, gan VID, kas pat viena pārkāpuma gadījumā tiesīga anulēt uzņēmuma licenci.
Pilnīga metālu atgriezumu un lūžņu aprites nodošana valsts monopola pārziņā netiek praktizēta nevienā ES valstī, tādēļ labākais risinājums ir panākt līdzsvaru starp ES normām par brīvu preču un pakalpojumu kustību un valsts interesēm, skaidro A. Burka. Kā piemēru viņa min pērn pieņemtos grozījumus likumdošanā, kas tiesības iepirkt elektrovadus paredz tikai tām juridiskajām personām, kurām ir licence elektroenerģijas sadalei vai pārvadei. Pateicoties tam, krasi samazinājušās zādzības no VAS “Latvenergo” infrastruktūras objektiem.

“Latvenergo” uzelpo, dzelzceļš joprojām cieš

Pusotra gada laikā, kopš izdarīti minētie grozījumi likumdošanā, metāla zādzību skaits samazinājies par 20 procentiem, skaidro “Latvenergo” pārstāvis Andris Siksnis. Viskritiskākā situācija bijusi 2002.gadā, kad zādzību dēļ no jauna uzstādāmo detaļu izmaksas sasniegušas 620 000 latu. Nozagto vadu masa šā gada 10 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu 2002.gadā, samazinājusies par 90 procentiem. Tiesa, paralēli uzņēmums īsteno dažādus tehniskus pasākumus, kas ievērojami apgrūtina vadu nozagšanu.
Vienlaikus, kā jau “Latvijas Vēstnesis” rakstījis, palielinājies metāla izstrādājumu zādzību skaits no VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) infrastruktūras, kā arī no vagonu ritošā sastāva. Tas noticis uz tā saukto melno metālu detaļu piesavināšanās rēķina, kuru iepirkuma cena pēdējā gada laikā dubultojusies. Kā norāda Valsts policijas Dzelzceļa policijas (DzP) priekšnieks Viesturs Briedis, zādzības veicina tieši iespējamība realizēt nelikumīgi iegūto preci. Proti, metālu uzpircēji, lai arī likums viņiem to liedz, pieņem pat tik acīmredzami zagtus izstrādājumus kā dzelzceļa sliedes. DzP saistībā ar metāla zādzībām no LDz objektiem šā gada 11 mēnešos ierosinājis 132 krimināllietas, savukārt pērn visa gada laikā – 120. Uzņēmumam šogad nodarīti zaudējumi vairāk nekā 22 000 latu vērtībā.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv