ATSAUCĒ IETVERT:
Vēl trīs gadus īres griesti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2004., Nr. 204 https://www.vestnesis.lv/ta/id/98329
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Vēl trīs gadus īres griesti
Jaunās īres maksas no aprīļa
Savukārt Saeima atbalstīja deputātes Ineses Šleseres priekšlikumu atļaut īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrniekam dzīvot kopā ne tikai ar laulāto, bet arī ar darbnespējīgiem īrnieka ģimenes locekļiem, ja tie ir viņa apgādībā un ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.
Atbalstu neguva cits I.Šleseres priekšlikums, kas aizsargāja ilggadēja dienesta dzīvokļa īrnieka un tā nepilngadīgo bērnu intereses. Tika rosināts noteikt: ja uz darba attiecību pamata dibināts valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa vai dienesta īres līgums ir turpinājies vairāk nekā desmit gadu un īrnieks visu šo laiku ir bijis darba attiecībās ar valsts vai pašvaldības iestādi, tam ir tiesības slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja ar viņu kopā dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns.
Pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam Saeima atbalstīja vēl kādu I.Šleseres priekšlikumu. Tas uzdod bāriņtiesām vai pagasttiesām rūpēties par to, lai ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras ar tiesas spriedumu tiek izliktas no saviem agrākajiem dzīvokļiem, vēl pirms izlikšanas tiktu nodrošinātas ar citām dzīvošanai derīgām telpām. Finansiālā seguma nav Saeimā pieņemtajā 2005.gada valsts budžetā valsts līdzdalībai denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā līdzekļi patlaban nav paredzēti. Tiek solīts, ka nauda būs nākamgad, veicot grozījumus budžetā.
Kā zināms, namīpašnieki jau lūguši Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu neizsludināt grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz saglabāt īres griestus vēl trīs gadus. Ja Valsts prezidente grozījumus tomēr izsludinās, namīpašnieki vērsīsies Satversmes tiesā. “Gaidīt vēl trīs gadus mēs negribam un nevaram,” atzina Latvijas Namīpašnieku asociācijas viceprezidents Dmitrijs Trofimovs.
Ar 70 balsīm par, 15 pret, bet vienam deputātam atturoties, izlemts īres griestu liktenis. Saeimas ārkārtas 20.decembra sēdē galīgajā lasījumā pieņemti likuma “Par dzīvojamo telpu īri” grozījumi, kas nosaka jaunus īres maksas griestus turpmākajiem trim gadiem. Bet vēl pirms nepilniem sešiem mēnešiem Saeimas balsojums bija pretējs – īres griestus, pamatojoties uz iepriekšējām iestrādēm likumā, bija plānots nākamgad atcelt.
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Savu nostāju, balsojot pret īres griestu saglabāšanu, arī šoreiz
nemainīja Tautas partija. Atturējās bijušais reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrs, neatkarīgais deputāts Andrejs Radzevičs, bet balsojumā
nepiedalījās pašreizējais ministrs Māris Kučinskis.
Likumdevējs ir noteicis, ka denacionalizētajās mājās, kurās īrnieks dzīvokli
lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, maksimālā īres maksa 2005.gadā būs
0,60 latu, 2006.gadā – 0,72 lati, bet 2007.gadā – 0,84 lati par kvadrātmetru. Kā
zināms, šogad īres griesti ir 0,48 lati par kvadrātmetru. Namīpašnieks drīkstēs
brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu tikai tad, kad būs stājušies
spēkā minētie grozījumi, tātad pēc 2005.gada 1.janvāra. Brīdinājumus
privātpersonām jāizsūta trīs mēnešus pirms īres maksas palielināšanas. Tātad
jaunā paaugstinātā īres maksa būs jāsāk maksāt tikai nākamgad aprīlī.
Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā īrniekiem būs tiesības rakstveidā saņemt
informāciju par maksu un tās aprēķināšanas metodiku.
Dzīvojamās telpas īres līgumā būs jānorāda persona, kurai maksājama īres maksa,
un maksa par pakalpojumiem, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja
īres maksa un maksa par pakalpojumiem kārtojama kā bezskaidras naudas norēķins,
līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.
Ir atbalstīts ierosinājums, ka izīrētājam vai pakalpojumu sniedzējam ir
jāatlīdzina īrniekam zaudējumi, ja netiek nodrošināti pamatpakalpojumi – apkure,
aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana. Bet Īres valdes izdoto
lēmumu izpildi, kuri likumā noteiktajā termiņā nav apstrīdēti, pēc savas
kompetences nodrošinās attiecīgā pašvaldība.
Ministru kabinetam būs līdz 2005.gada 1.martam jāizstrādā un līdz 2005.gada
1.jūlijam jāievieš valsts un pašvaldības atbalsta programma un kompensāciju
mehānismi īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētajā vai likumīgajam
īpašniekam atdotajā dzīvojamajā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz
īpašuma tiesību atjaunošanas brīdim.
Savukārt Saeima atbalstīja deputātes Ineses Šleseres priekšlikumu atļaut īrētajā dienesta viesnīcas telpā īrniekam dzīvot kopā ne tikai ar laulāto, bet arī ar darbnespējīgiem īrnieka ģimenes locekļiem, ja tie ir viņa apgādībā un ja to paredz dienesta dzīvojamās telpas īres līgums.
Atbalstu neguva cits I.Šleseres priekšlikums, kas aizsargāja ilggadēja dienesta dzīvokļa īrnieka un tā nepilngadīgo bērnu intereses. Tika rosināts noteikt: ja uz darba attiecību pamata dibināts valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa vai dienesta īres līgums ir turpinājies vairāk nekā desmit gadu un īrnieks visu šo laiku ir bijis darba attiecībās ar valsts vai pašvaldības iestādi, tam ir tiesības slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja ar viņu kopā dzīvo vismaz viens nepilngadīgs bērns.
Pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam Saeima atbalstīja vēl kādu I.Šleseres priekšlikumu. Tas uzdod bāriņtiesām vai pagasttiesām rūpēties par to, lai ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras ar tiesas spriedumu tiek izliktas no saviem agrākajiem dzīvokļiem, vēl pirms izlikšanas tiktu nodrošinātas ar citām dzīvošanai derīgām telpām. Finansiālā seguma nav Saeimā pieņemtajā 2005.gada valsts budžetā valsts līdzdalībai denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā līdzekļi patlaban nav paredzēti. Tiek solīts, ka nauda būs nākamgad, veicot grozījumus budžetā.
Kā zināms, namīpašnieki jau lūguši Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu neizsludināt grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz saglabāt īres griestus vēl trīs gadus. Ja Valsts prezidente grozījumus tomēr izsludinās, namīpašnieki vērsīsies Satversmes tiesā. “Gaidīt vēl trīs gadus mēs negribam un nevaram,” atzina Latvijas Namīpašnieku asociācijas viceprezidents Dmitrijs Trofimovs.