Eiropas jautājumi sanāk Ārlietu ministrijas rokās

Vakar valdības sēdē ministru diskusijas ieilga, izskatot Ministru prezidenta rosinātu jautājumu par Eiropas lietu biroja (ELB) iekļaušanu Ārlietu ministrijas sastāvā. Pret šādu reorganizāciju iebilda aizsardzības ministrs Einars Repše un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainārs Latkovskis. Oponenti norādīja, ka jautājums nav pietiekami pārrunāts ne valdībā, ne sabiedrībā, tādēļ sasteigts.

Atšķirīgi vērtē ELB darbu un pakļautību

Ministru prezidents Aigars Kalvītis pauda viedokli, ka, atsaucoties uz ārlietu ministra Arta Pabrika ierosinājumu, nav nepieciešams ELB turpmāk saglabāt Valsts kancelejas struktūrā (VK). Birojs nezaudēs esošo vadītāju, darbiniekus, tam netiks piemērotas Ārlietu ministrijas (ĀM) īpatnības. Un ELB nodošana ĀM pārraudzībā veicinās Eiropas lietu koordināciju, uzlabos trūkstošo kapacitāti, jo patlaban ELB nereti konkurē ar ĀM un pilda galvenokārt Ministru prezidenta padomdevēja funkcijas.
Aizsardzības ministrs E. Repše norādīja, ka, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, Eiropas jautājumi skar arī iekšlietas, ne tikai ārlietas, tādēļ, viņaprāt, nav vēlama Eiropas lietu koncentrēšana ĀM rokās. Šā iemesla pēc ELB bija atdalīts no ĀM un darbojās kā neatkarīgs eksperts visām valsts institūcijām un premjera konsultants ES jautājumos. “Līdzīga pieredze ir citās ES valstīs – Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lielbritānijā. Mums būtu jādomā, kādēļ no tās atsakāmies un ko iegūstam. ELB atrašanās vieta valsts pārvaldē ir būtiska. Ja starpministriju koordinācijas darbs Eiropas lietās tiks pakļauts ĀM, man ir bažas, ka tas notiks šīs ministrijas specifikas ietvaros.”
Pretējs viedoklis ir ārlietu ministram Artim Pabrikam. Pirms valdības sēdes ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna apstiprināja ĀM ierosinājumu mainīt ELB pārraudzības modeli. “Tas ir ministra Arta Pabrika lēmums, izvērtējot ELB līdzšinējo darbību, kam ir tieša saistība ar ES lietu koordinācijas efektivitāti. ES lietas koncentrēt ĀM pārraudzībā ieteikuši arī eksperti, balstoties uz citu valstu pieredzi.” Ārlietu ministrs valdības sēdē uzsvēra, ka ELB vieta valsts pārvaldē viņu nodarbina jau piecus mēnešus. ĀM patlaban notiek reorganizācija, un viens no tās mērķiem ir kapacitātes stiprināšana. ELB iekļaušana ĀM struktūrā, viņaprāt, būtu loģisks solis. A.Pabriks ir novērojis, ka nereti abas institūcijas veikušas vienu un to pašu uzdevumu, tādēļ ir pamats runāt par funkciju dublēšanu. “Premjers, pirms izlemj ES jautājumus, griežas ĀM. Līdz šim mūsu valsts pozīcijas ES lietās ir gatavojusi ĀM. Domāju, ka ELB saglabāšana pašreizējā statusā būs tā darbība tukšgaitā,” secināja A.Pabriks.

Ierēdņi politiskus lēmumus nekomentē

A.Kalvītis uzsvēra, ka ELB vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes pēc reorganizācijas saglabās amatu, tāpat viņa būs premjera padomniece Eiropas jautājumos. Pati ELB vadītāja uzskata, ka šis ir politisks lēmums, un to nekomentē.
ELB tika nodibināts 2003.gada 1.decembrī, pārņemot daļu funkciju no kādreizējā Eiropas integrācijas biroja. Tā uzdevumi ir nodrošināt Latvijas ES politikas izstrādi, sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un valdībai par Latvijas ES politiku, organizēt ar ES saistīto jautājumu izskatīšanu valdībā un pieņemto lēmumu īstenošanu, iesaistīties ar Latvijas dalību ES saistīto stratēģiski svarīgo jautājumu risināšanā, kā arī koordinēt ministriju darbu Eiropas politikas īstenošanā.
Konsultatīvo pakalpojumu kompānijas “Fontes R&I” šogad Valsts kancelejā iesniegtajā ziņojumā par kancelejas funkciju auditu, sniedzot izvērtējumu un priekšlikumus par atsevišķu VK struktūrvienību darba uzlabošanai, ieteikts ELB saglabāt VK sastāvā, ņemot vērā gan integrācijas procesa ES svarīgumu, gan arī nepieciešamību nodrošināt starpnozaru koordināciju un sasaisti ar ilgtermiņa valsts attīstības plāniem. Tāpat ieteikts no ĀM atdalīt pozīciju koordinācijas un izstrādes funkciju, iekļaujot to Eiropas lietu biroja sastāvā.