Neapšaubāmi, ka šīs sēdes galvenie jautājumi bija grozījumi šī gada budžetā un pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts par nākamā gada budžetu. Liels uzsvars šajos nozīmīgajos dokumentos vērsts uz cilvēkiem un viņu sociālo vajadzību nostiprināšanu un apmierināšanu. Šodienas sēde bija ļoti saspringta, jo tajā tika akcentēta virkne jautājumu, kas skar lauku iedzīvotāju interešu aizstāvību, kā arī vēlme pieņemt šī un nākamā gada budžeta projektu jau šodien, jo ir panākts, ka mūsu lauku cilvēkiem tiek dota zaļā gaisma tiešo un vairāku citu maksājumu izmaksai, proti, lai jau šogad viņi saņemtu nepieciešamos līdzekļus. Jāizmaksā miljoni – tā ir ļoti liela nauda, kas ieplūdīs mūsu cilvēku maciņos. Zaļo un Zemnieku savienības prioritāte, neapšaubāmi, ir lauku cilvēki. Tāpēc šī pastiprinātā uzmanība.
Otrs jautājumu loks, ko mēs vēlreiz akceptējām šī gada budžeta grozījumos un nākamā gada budžeta projektā, ir investīcijas pašvaldībām. Daudzās pašvaldībās ir iesākti un turpinās jau esošo būvju kapitālremonti vai arī notiek jauna būvniecība – virkne sociālo objektu un dažādu sporta haļļu būvēšana, skolu siltināšana, kas vēl turpinās, bet citur ir pabeigta, jo gads jau beidzas. Šis jautājums ir viena no mūsu prioritātēm, tāpēc ieguvis arī materiālu risinājumu.
Priekšā vēl ražīga darba nedēļa, kurā galīgajā lasījumā tiks pieņemts nākamā gada budžeta projekts, kā arī likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, kas skar īres griestu saglabāšanu; arī jautājumi, kas skar valsts kontroliera vēlēšanas. Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta īres griestu saglabāšanu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Minētie jautājumi joprojām ir aktuāli mūsu frakcijai, un par tiem mēs vēl diskutēsim.

Arī manā ieskatā svarīgākais jautājums, ko Saeima izskatīja šodienas plenārsēdē, ir saistīts ar 2004.gada valsts budžeta grozījumiem un 2005.gada valsts budžetu. Es gribētu turpināt mana kolēģa iesākto sarunu par šīm tēmām, jo esmu arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Gribētu pastāstīt par šiem jautājumiem detalizēti.
2004.gada deviņos mēnešos Latvijas tautsaimniecība attīstījusies ļoti strauji, bet iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 8,5%. Līdz ar to ir reāla nepieciešamība precizēt valsts budžeta ieņēmumu prognozi, ņemot vērā ieņēmumus, kā arī precizēt ārvalstu finanšu palīdzību un veikt dažādus pārkārtojumus finansēšanā starpministriju programmās un apakšprogrammās. Mēs šodien ļoti veiksmīgi pieņēmām 2004.gada budžeta grozījumus abos lasījumos, nobalsojot arī par steidzamību. Šo balsojumu ar vairāk nekā divām trešdaļām balsu atbalstīja pārliecinošs Saeimas deputātu vairākums.
Ko paredz 2004.gada budžeta grozījumi? 2,45 miljoni paredzēti iemaksām Eiropas Investīciju bankā; 14 miljoni paredzēti Eiropas Kopienas budžeta iemaksām, tādējādi atspoguļojot nākamā gada budžetu; 1 miljons paredzēts Latvijas Olimpiskās komitejas aizdevumu galvotāju aizdevumu atmaksai; 1 miljons paredzēts futbola laukumu segumu iekārtošanai visā Latvijā; 1,73 miljoni latu – Iekšlietu ministrijas robežu izbūvei; 4 miljoni paredzēti bibliotēkas celtniecībai, 2 miljoni paredzēti Zemkopības ministrijas lauksaimniecības strukturālā projekta īstenošanai, bet, kas ir svarīgi, 17 miljoni latu paredzēti tiešo maksājumu izmaksām lauksaimniekiem.
Pēdējā balsojumā, es domāju, Saeima ir nodarbojusies ne tikai ar laba vēlējumiem, bet arī ar vienu labu praktisku darbu - panākt to, lai lauksaimnieki šo naudiņu varētu dabūt jau šogad un šogad varētu ar to rīkoties, tādējādi padarot patīkamākus Ziemassvētkus un Jauno gadu.
Kas attiecas uz 2005.gada valsts budžetu, tad tas maksimāli vērsts uz investīcijām un Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvi, vienlaicīgi sabalansējot valsts atbalstu sabiedrības sociālajām vajadzībām.
Pateicoties veiksmīgai nodokļu iekasēšanai, šī gada laikā ir izdevies samazināt budžeta deficītu un nākamā gada projektā prognozēt, ka tā apjoms būs 133,5 miljoni latu jeb 1,67% no iekšzemes kopprodukta.
2005.gada valsts budžets paredz ieņēmumus 2,57 miljardu latu apmērā, savukārt plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi ir 2,71 miljards latu. Salīdzinot ar 2004.gada valsts budžetu, kopējie ieņēmumi pieaugs par 537 miljoniem latu jeb 26,3%. Par visbūtiskāko no 2005.gada valsts budžeta prioritātēm jāuzskata Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei paredzētie 296 miljonu latu. 2005.gada valsts budžets risina arī veselības aprūpes sistēmas aktuālās finansēšanas problēmas, šajā nozarē paredzot krīzes pārvarēšanai piešķirt 34,5 miljonus latu.
Viena no valdības prioritātēm atspoguļota arī valsts programmā par aizsardzību, drošību un integrāciju NATO, piešķirot programmai 153 miljonus latu, kas ir par 29 miljoniem vairāk nekā 2004.gadā, tādējādi programmai nodrošinot finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
2005.gada budžetā ir paredzēts būtisks pieaugums gan pedagogu algām, kas ir 27,8 miljoni, gan arī zinātnes fundamentālu pētījumu finansēšanai 1,8 miljoni latu. 
2005.gadā budžets plāno kompleksi uzlabot arī iedzīvotāju sociālo sfēru. Par 59 miljoniem latu pieaugs sociālā budžeta izdevumi, nodrošinot būtisku pensiju indeksāciju nākamajā gadā. Tātad, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju Latvijā, 10 miljoni latu ir atvēlēti bērnu dzimšanas un kopšanas pabalstu palielinājumam.
Nozīmīgs mūsu valstī ir arī tas, ka pakāpeniski tiek palielināts ar PVN neapliekamais minimums. 2005.gadā 21 lata vietā mēnesī mēs maksāsim 26 latus.

Šodien es gribētu paskaidrot, kāpēc Tautas saskaņas partija nobalsoja pret grozījumiem 2004.gada budžetā, kurus šodien izskatīja Saeima.
Neskatoties uz to, ka ieņēmumu daļa palielinājās un šī daļa bija tieši no sociālā budžeta naudas, kura, pēc mūsu domām, bija jāpiešķir pensionāriem, tā tika izdalīta gan zemniekiem, gan sportam, gan struktūrfondu projektu īstenošanai. Mums liekas, ka tas nav godīgi. Ja sociālais budžets palielinājās, mūsuprāt, to vajadzēja virzīt tieši tiem cilvēkiem, kuri tagad atrodas visgrūtākajā stāvoklī. Mēs zinām, ka šodien masu plašsaziņas līdzekļos tika izplatīta informācija, ka iztikas minimums tagad ir 100 lati, bet mēs zinām, cik ir vidējā pensija. Sakarā ar to Tautas saskaņas partija nobalsoja šodien pret grozījumiem 2004.gada valsts budžetā.
Mēs mēģināsim sociālajai sfērai nākamā gada budžetā paredzēt līdzekļus, kas uzlabos situāciju medicīniskā aprūpē, palielinās kompensējamo zāļu un medikamentu daļu, un sekosim, kā īstenosies Māsterplāna ieviešana veselības aprūpē. Mūsuprāt, katras zonālās slimnīcas likvidācija jāuzņem ļoti nopietni, lai tās rezultātā nepazeminātos veselības aprūpes līmenis.

Prieks visus sveikt trešajā Adventē un novēlēt priecīgi sagaidīt ceturto Adventi, kā arī tikpat priecīgiem un možiem nonākt pie Ziemassvētku sagaidīšanas.
Latvijas Pirmā partija uzskata, ka šodienas sēdes darba kārtības galvenais jautājums bija 2005.gada valsts budžeta projekta pieņemšana. Latvijas Pirmā partija šo budžeta projektu atbalstīja, jo šajā projektā līdzekļi bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalstam ir paredzēti pietiekami, kā arī iespēju robežās pietiekami lieli pabalsti atvēlēti investīciju projektiem pašvaldībās. Mūs apmierina arī tas, ka pensiju indeksācijai paredzēta nopietna summa. Latvijas Pirmās partijas pārstāvji turpinās arī strādāt darba grupā, kas strādā pie likuma izmaiņām, lai sakārtotu pensiju likumu, un mēģinās meklēt iespējas, kā varētu kompensēt to darba stāžu, ko cilvēki nostrādājuši līdz 1996.gadam. Šī problēma, protams, prasīs naudu, bet pie tās ir jāpiestrādā, jo patiešām esam parādā mūsu pensionāriem.
Mūsu partiju apmierina paredzētie līdzekļi skolotāju algu palielināšanai. Svarīgi likumprojektu pieņemt līdz gada beigām, lai tajā paredzētie pabalsti varētu sākt darboties, tādēļ mēs piekritām, ka likumprojektu atzīst par steidzamu, piekritām arī tam, ka likumprojektā zināma summa paredzēta dažādu pašvaldību projektu atbalstam.
Šodien skatītais budžeta variants nepasliktināja perspektīvas nevienai no minētājām jomām, tāpēc Latvijas Pirmā partija piekrita to atbalstīt. Mūs apmierina tas, ka veselības aizsardzībai tiek atvēlēti 34 miljoni latu. Beidzot nospraustas tās jomas, kas skar ārstu algu palielināšanu un pakalpojuma cenu precīzu noteikšanu, tomēr jautājums varētu būt izstrādāts precīzāk.
 Sociālo un darba lietu komisija stingri sekos tam, lai atvēlētā nauda uzlabotu veselības aprūpes sistēmu.

Šodien no frakcijas “Jaunais laiks” vairāki deputāti devās pildīt ministru amatus, bet viņu vietas ieņēma citi jauni deputāti. Tādējādi mūsu rindās sveicam Baibu Brigmani, Ēriku Škaparu un Māru Ceriņu.
Kā jau te kolēģi minēja, šodien bija ļoti saspringta Saeimas sēde. Galīgajā lasījumā pieņēmām 2004.gada budžeta grozījumus, bet pirmajā lasījumā 2005.gada budžeta projektu.
Attiecībā uz 2004.gada budžeta grozījumiem svarīgākais bija tas, ka uz 2004.gadu tika pārnesti maksājumi, kuri sākotnēji bija paredzēti 2005.gadā, tādējādi atslogojot nākamā gada budžetu. To bija iespējams izdarīt, jo šogad nodokļu ieņēmumi izrādījās sekmīgāki, nekā tika prognozēti. 2005.gada budžetu, kuru šodien pieņēma pirmajā lasījumā, var salīdzināt ar Induļa Emša valdības budžetu. “Jaunais laiks” bija pret budžeta redakciju, kuru izstrādāja Emša valdība, jo tajā bija vairāki būtiski trūkumi – nepietiekams finansējums medicīnai, netika paredzēts finansējums zinātnei, kā tas bija noteikts likumā “Par zinātni” – 0,1% no iekšzemes kopprodukta, kā arī nebija paredzētas kompensācijas par īres griestu pacelšanu.
Emša valdības izstrādātajā budžetā mums bija lieli iebildumi arī no makroekonomiskā viedokļa, jo paredzēto 2% budžeta deficītu mēs uzskatām par makroekonomiski bezatbildīgu.
Tomēr valsts budžeta projektā, kas zināmā mērā līdzinās arī iepriekšējam, veikti daži būtiski grozījumi.
Pirmkārt, ievērojami paaugstināts finansējums medicīnai. Zinātnei paredzēti 2,5 miljoni – arī Ministru kabinets, kad tiks veikti budžeta grozījumi – šogad vai nākamgad, paredzējis papildu 2,5 miljonus. Bez tam budžetā 1,5 miljoni paredzēti Dziesmu svētkiem – mūsu latviešu kultūras tradīciju saglabāšanai.
Pateicoties labai nodokļu iekasēšanai šajā gadā, nākamgada budžeta deficīts paredzēts tikai 1,6-1,7% apmērā, kas ir ievērojami samazināts salīdzinājumā ar iepriekš izstrādāto budžetu. “Jaunais laiks” uzskata, ka budžets ir daudz atbilstošāks arī no makroekonomiskā viedokļa, un tādēļ “Jaunais laiks” to šodien atbalstīja.

Šodien galvenais sēdē bija 2005.gada budžeta projekta pieņemšana pirmajā lasījumā. Pamatā tas tiešām ir “vecais” Induļa Emša valdības budžets. Līdz ar to mēs varam secināt, ka Tautas partijas apgalvojums, ka valdības gāšana notika tādēļ, ka budžets bija galīgi nepieņemams, nav gluži patiess, jo šodien šo pašu budžetu atbalstīja gan Tautas partijas premjers, gan finanšu ministrs.
Protams, arī šim budžetam ir zināmi trūkumi, jo finanšu pieaugums zinātnei, mūsuprāt, ir nepietiekams, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi – 1% valsts līdzekļu zinātnei no iekšzemes kopprodukta 2010.gadā. Mērķdotācijās pašvaldību investīcijām – 5,5 miljoni – nav nekāds progress. Tāpat joprojām nav skaidrs, kādā veidā tiks sniegts finansiāls atbalsts denacionalizēto namu īrniekiem. Varbūt šie jautājumi kļūs skaidrāki likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” otrajā lasījumā.
Tomēr arī mūsu apvienība atbalsta šo budžetu, jo, neapšaubāmi, tas ir labāks par iepriekšējo tādēļ, ka ir papildu finanses veselībai, kuras, cerams, valdība spēs saprātīgi un mērķtiecīgi dalīt, jo tā būs īpaša programma, ko dala ar Ministru kabineta lēmumu. Steidzamība, kādā budžetu izskata, tas ir, nepilnas nedēļas laikā, pamatota ar to, ka pretējā gadījumā jaunajā gadā visi lielie pieaugumi virknei nozaru – vide, zemkopība, satiksme, pabalsti ģimenēm ar bērniem – janvārī paliks iepriekšējā gada līmenī. Tātad mazāk, nekā valsts šobrīd var atļauties.
Šī zināmā steiga ir pamatota. Mēs būsim “par”, bet uzskatām, ka frakcija tomēr iesniegs priekšlikumus uz otro lasījumu, jo nedomājam, ka Saeimai būtu pasīvi jāizpilda jebkuri Ministru kabineta norādījumi, ka mums nevar būt nekādas idejas par vienu otru atbalsta programmu pašvaldību jautājumos, kaut vai par to, kāpēc tik ilgi nevar uzsākt pirms dažiem gadiem nodegušās Cesvaines vidusskolas jaunās ēkas būvniecību. Mūsuprāt, tas ir nepieļaujami!
Šodien zīmīgi, ka Saeima atbalstīja arī to, ka tiek nostiprinātas policistu robežsargu tiesības uz bērnu piedzimšanas pabalstiem. Divi likumprojekti, kuros iesniegti arī mūsu priekšlikumi. tika skatīti pēdējā lasījumā – viens no tiem otrreizējā caurlūkošanā, bet otrs trešajā lasījumā. Saistībā ar Radio un televīzijas likumu Saeimas atbildīgā komisija tomēr palika pie tā, ka Ministru kabinetam ir atstājamas tiesības īpašos gadījumos veikt pasākumus, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas. Tāda bija arī mūsu ideja, tikai nedaudz atšķirīgā priekšlikumā, nekā to atbalstīja komisija. Mēs balsojām, protams, “par”.
Un Krimināllikums trešajā lasījumā. Lielāka atbildība turpmāk būs sabiedrisko pasākumu rīkotājiem, kas līdz šim bieži vien rīkojušies ļoti bezatbildīgi, un nav bijis iespējams viņus sodīt. Tāpēc mēs atceramies pirms sešiem gadiem 3.marta mītiņu, kuram bija zināmas kaitīgas sekas, proti, kaitīgas sekas tieši valsts tēlam
starptautiski, kad tika pieļauts, ka piketētāji nonāk uz vienas no Rīgas centrālajām ielām un traucē transporta kustību vismaz pusstundu. Arī pret šādiem gadījumiem ir preventīvi jāvēršas.

Protams, šodienas plenārsēdes galvenais jautājums – budžets. Mūsu frakcija nobalsoja pret šo budžetu. Es mēģināšu paskaidrot mūsu frakcijas pozīciju.
Pirmkārt, protams, šis budžeta projekts ir daudz labāks par iepriekšējo gadu projektiem. Ministru kabinetam paveicies, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ļauj palielināt izdevumus sociālajā sfērā, piešķirt naudu investīcijām, turklāt saglabājot pieļaujamo budžeta deficītu. Līdz ar to valdībai rokas ir brīvas. Atliek tikai prātīgi izmantot šo iespēju. Mēs varam tikai uzslavēt izpildvaru par piedāvāto darba samaksas un bērnu pabalstu palielināšanu.
Bet palika dažas problēmas. Pirmkārt, problēma ar denacionalizēto namu īrniekiem. Otrkārt, medicīna. Medicīna jau sen kļuvusi par tik nopietnas problēmas avotu, ka līdz šim to nevarēja atrisināt neviena valdība. Aigara Kalvīša kunga valdībai bija unikāla iespēja pārcirst šo Gordija mezglu, tomēr valdība izdomāja mistisku budžeta programmu, tā saucamo krīzes pārvēršanas programmu ar 34,5 miljoniem, un nekas nav zināms, kas tur iekšā. Interesanti, kas būs ar šo programmu. Vai nevar gadīties tā, ka tiks rīkoti tikai pieredzes apmaiņas braucieni, eiroremonti un veikti nevienam nevajadzīgi pētījumi. Šaubos, ka šī nauda nonāks ārstu vai pacientu rīcībā. Tieši šī iemesla dēļ mūsu frakcija nobalsoja “pret”.

Atskatoties uz šīsdienas plenārsēdi, mēs redzam, kāda demokrātija valda mūsu Saeimā.
Pieņemot 2004.gada valsts budžeta grozījumus, priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija tikai 15 minūtes, un tas notiek pie tāda svarīga dokumenta.
Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemts arī budžeta projekts 2005.gadam. Kaut arī sociālajām programmām tika iedalīta kaut kāda nauda, īsto naudu saņēma militāristi un Eiropas maksājumi, bet medicīnai un visām citām sociālajām programmām tikai iedalīja to, kas palika pāri.
Tanī pat laikā šodien Saeimā tā arī neizskatīja pēdējā – galīgajā – lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Denacionalizēto māju īrnieki tā arī palika uz nedēļu neziņā, kas ar viņiem būs, ja no 1.janvāra īres maksa būs bezizmēra. Šo likumu vajadzēja izskatīt tieši šodien, lai beidzot būtu skaidrība, kas būs tālāk.
Sveicu visus ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.