
Par Baltijas padomes 10.sēdi 2004.gada 18.decembrī Rīgā
Sestdien, 18.decembrī, Baltijas asamblejas
23.sesijas laikā notika 10.Baltijas padomes sēde. Šogad aprit desmit gadi, kopš savu
darbību uzsāka Baltijas padome.
Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes priekšsēdētājs, Latvijas ārlietu
ministrs Artis Pabriks sniedza ziņojumu par šajā gadā paveikto. Tajā pozitīvi
novērtēta Latvijas izvirzīto prioritāšu – ES jautājumu, drošības, personu
brīvas kustības, ekonomiskās integrācijas, kā arī Baltijas jūras vides un
sadarbības un pieredzes nodošanas – īstenošana. “Šogad īstenota Baltijas
Ministru padomes institūcijas reforma, jo Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO
radīja objektīvu nepieciešamību pēc pārmaiņām un reģionālās sadarbības
struktūru pielāgošanas jaunajai situācijai,” sacīja A.Pabriks.
Runājot par nākotnes perspektīvu, A.Pabriks uzsvēra: lai efektīvi izmantotu cilvēku
un finanšu resursus, Baltijas valstu interesēs ir izvērtēt plašākā reģionālā un
ES kontekstā pašreizējās trīspusējās, kā arī reģionālās sadarbības saturisko
piepildījumu un secīgi intensificēt diskusiju ar pārējām reģiona valstīm.
Tā kā nākamais būs Igaunijas prezidentūras gads, Baltijas padomes turpmākās
darbības plānu ieskicēja Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Rauls Melks. Viņš
akcentēja sadarbības nozīmi un uzsvēra, ka triju Baltijas valstu izpildvaras
pārstāvju dialogs un rīcības saskaņošana tādās jomās kā enerģētika,
transports, vides jautājumi un sadarbība iekšlietu sektorā turpināsies. “Būtu
svarīgi, lai 2005.gadā tiktu pieņemts Šengenas līguma pievienošanās plāns un mūsu
valstis šim līgumam pievienotos vienlaikus,” sacīja R.Melks.
Šis bija pēdējais gads, kad Baltijas Ministru padomē darbojās 18 vecāko amatpersonu
– nozaru komitejas. Turpmāk to skaits būs piecas – aizsardzības, enerģētikas,
iekšlietu, transporta un sakaru un vides jomās.
Saeimas preses dienests