Sestdien, 18.decembrī, Rīgā darbu sāka Baltijas asamblejas 23.sesija.
Atklājot sesijas darbu, delegātus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Viņa akcentēja Baltijas asamblejai būtiskus jautājumus, kas skar tās iekšējās reformas un tālākās darbības perspektīvas, kā arī Baltijas valstu lomu visa reģiona attīstībā: “Jaunā politiskā telpa ir mainījusi arī mūsu trīspusējās sadarbības raksturu; ir pieaugusi Baltijas valstu nozīme un ietekme kā Baltijas jūras reģionā, tā Eiropā kopumā. Mūsu sadarbība pārtop partnerībā, kas veicina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veiksmīgu dalību ES politikas veidošanā un Baltijas jūras reģiona kā viena no dinamiskākajiem Eiropas reģioniem attīstību, vienlaikus rūpējoties par drošību un stabilitāti Eiropā un pasaulē”.
Uz Baltijas asamblejas gada laikā paveikto atskatījās tās prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs. Jautājums par to, kādai jābūt Baltijas asamblejai turpmāk, aizvadītajā gadā tika diskutēts ļoti bieži amplitūdā no pilnīgas likvidācijas līdz ļoti augstu pilnvaru piešķiršanai. “Latvijas delegācija vienmēr uzskatījusi, ka Baltijas asambleja sadarbībā ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi kalpo kā spēcīga platforma viedokļu apmaiņai un saskaņošanai par dažādiem jautājumiem, problēmu identificēšanai un risināšanai, pieredzes un informācijas apmaiņai,” uzsvēra J.Reirs.
Ieskicējot nākotnes vīziju, Baltijas asamblejas prezidents norādīja, ka Prezidijs sagatavojis priekšlikumu, kas paredz to pilnvarot pieņemt lēmumus un dokumentus sesiju starplaikos. Savukārt Igaunijas delegācija ierosinājusi nākamās sesijas laikā organizēt Baltijas asamblejas Prezidija un Baltijas valstu nacionālo parlamentu spīkeru tikšanos. Tāpat delegātu apspriešanai tiks nodots priekšlikums, kas ļauj pašām valstīm noteikt parlamentāriešu skaitu Baltijas asamblejas nacionālajās delegācijās.
Pēcpusdienā Baltijas asamblejas sesijas delegāti sāka diskusiju par Baltijas valstu informācijas apmaiņu un rīcības koordinēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos, kā arī sadarbību, sniedzot palīdzību trešajām pusēm un apmainoties pieredzē ar tām.
Svētdien, 19.decembrī, Rīgā darbu turpināja Baltijas asamblejas 23.sesija. Tās ietvaros notika diskusija par migrācijas sociālajiem aspektiem, tika uzklausīti komiteju ziņojumi par gada laikā paveikto, kā arī pieņemtas septiņas rezolūcijas un galadokuments.
Asamblejas delegāti uzklausīja komiteju priekšsēdētāju ziņojumus par komiteju darbību 2004.gadā un izvirzītajām prioritātēm nākamajam gadam.
Tieslietu komitejas priekšsēdētājs M.Pietkevičs informēja, ka komiteja veikusi labojumus Baltijas asamblejas tiesiskajos aktos un darbojās ar Šengenas sistēmas ieviešanas jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot nelegālajai migrācijai. Par nākamā gada uzdevumu izvirzīts mērķis turpināt aizsākto darbu Baltijas valstu darbības koordinācijā Šengenas sistēmas ieviešanā un cīņā pret organizēto noziedzību.
Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komiteja izskatīja jautājumus, kas skar enerģētikas konservēšanu un apkures sistēmu, kā arī alternatīvos enerģijas avotus un ostu attīstību. Nākamgad īpašu uzmanību iecerēts pievērst projektam “Via Baltica” un Baltijas valstu dzelzceļa attīstībai.
Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja apsprieda izglītības kvalitātes un minoritāšu valodas un integrācijas jautājumus. Nākamā gada prioritāte – izglītības kvalitāte un kultūras mantojuma saglabāšana.
Sociālo lietu komiteja uzsvēra, ka aizvadītajā gadā spriests par Baltijas valstu veselības sistēmu finansēšanas un attīstības tendencēm, kā arī par darba tirgus problēmām un turpmāko attīstību Eiropas Savienības kontekstā. Nākamgad tiks risinātas demogrāfiskās situācijas un tās uzlabošanas, kā arī ģimeņu un bērnu problēmas, aktuāla ir arī cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācija.
Baltijas asamblejas noslēgumā tās delegāti pieņēma septiņas rezolūcijas:
• par darba tirgus politiku un migrāciju Eiropas Savienības ietvaros;
• par veselības aprūpes finanšu sistēmu Baltijas valstīs;
• par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību izglītības kvalitātes jomā;
• par Baltijas valstu sadarbību Šengenas rīcības plāna īstenošanā;
• par nepieciešamību izvērtēt Baltijas valstīm okupācijas rezultātā radītos zaudējumus;
• par stāvokli Ukrainā;
• par Krievijas Federācijas Valsts domes apsūdzībām.
Pēc Latvijas delegācijas iniciatīvas tika pieņemts arī aicinājums Baltijas Ministru padomei. Pamatojoties uz situāciju, kāda izveidojusies Latvijas uzņēmuma SIA “Laval un partneri” sakarā ar tā darbības problēmām Zviedrijā, Baltijas asambleja aicina:
Eiropas Komisiju izvērtēt, vai Zviedrija ir pilnībā ieviesusi direktīvu “Par darbinieku nosūtīšanu veikt darbu pakalpojumu sniegšanas ietvaros” un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu, kas paredz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojuma atcelšanu Kopienā to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību tādā Kopienas valstī, kurai nepieder personas, kam domāti pakalpojumi;
Baltijas Ministru padomi sniegt atzinumu Baltijas asamblejai par Eiropas Savienības tiesību ievērošanu Zviedrijā attiecībā uz SIA “Laval un partneri”.
Pieņemtajā galadokumentā Baltijas asamblejas delegāti noteica šādas darbības prioritātes:
• sadarbība ar jaunajām ES kaimiņvalstīm;
• dzīves līmeņa un izglītības kvalitātes uzlabošana Baltijas valstīs pēc pievienošanās ES un NATO;
• nevalstisko organizāciju nozīme pilsoniskās sabiedrības veidošanā un cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācija sabiedrībā.
Sadarbībā ar Baltijas Ministru padomi noteikti šādi darbības virzieni:
• Baltijas jūras ekonomikas reģiona attīstība;
• civilās aizsardzības un iedzīvotāju drošības attīstība reģionā;
• jūras vides aizsardzība un drošības palielināšana jūrā.
Nolemts, ka nākamā Baltijas asamblejas sesija notiks 2005.gada 24.–26.novembrī Tallinā, Igaunijā.
Svētdien, 19.decembrī, Baltijas asamblejas sesijas delegāti pieņēma aicinājumu par Eiropas Savienības tiesību ievērošanu Zviedrijā attiecībā uz SIA “Laval un partneri”.
Pamatojoties uz situāciju, kāda izveidojusies Latvijas uzņēmumam SIA “Laval un partneri” sakarā ar tā darbības problēmām Zviedrijā, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāve Silva Golde ierosināja pieņemt aicinājumu Eiropas Komisijai un Baltijas Ministru padomei.
Baltijas asamblejas dokumentā aicināts:
Eiropas Komisijai izvērtēt, vai Zviedrija pilnībā ieviesusi direktīvu “Par darbinieku nosūtīšanu veikt darbu pakalpojumu sniegšanas ietvaros” un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantu, kas paredz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojuma atcelšanu Kopienā to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību tādā Kopienas valstī, kurai nepieder personas, kam domāti pakalpojumi;
Baltijas Ministru padomei sniegt atzinumu Baltijas asamblejai par Eiropas Savienības tiesību ievērošanu Zviedrijā attiecībā uz SIA “Laval un partneri”.