Vēršas plašumā dzelzceļa apzagšana

Metāla zagļi uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūrai ik gadu nodara desmitiem tūkstošu latu zaudējumus, kā arī apdraud vilcienu kustības drošību. Taču – agrāk zaga pārsvarā krāsmetāla izstrādājumus, bet pašlaik šis noziedzīgais rūpals ieiet jaunā fāzē – garnadži arvien vairāk ņem tā sauktā melnā metāla darinājumus, tajā skaitā pat sliedes un vagonu detaļas. Vienlaikus vakar Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotā darba grupa sagatavojusi noteikumu projektu, kas atvieglotu metālu uzpircēju biznesu.

Arvien vēršas plašumā metāla detaļu zagšana no sliežu ceļiem un vilcieniem, tas kavē kustības grafiku, kā arī apdraud pasažieru un kravu drošību Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Dzelzceļa infrastruktūras plaša apzagšana sākās 90.gadu pirmajā pusē līdz ar krāsaino metālu pirkšanas un pārdošanas bumu. Sākotnēji zagļu tīkojumu mērķis pārsvarā bija bronzas un vara izstrādājumi, pēc tam bija kārta alumīnijam. Noziedzīgajam rūpalam ejot plašumā un nodarot prāvus zaudējumus, nācās zināmā mērā upurēt infrastruktūras kvalitāti un pieņemt lēmumu aizstāt krāsmetāla detaļas ar tā sauktā melnā metāla analogiem. Taču pēdējā gadā arvien vairāk zog arī tos.

Zagļi darbojas mehanizēti

“Ir dramatiski augusi melno metālu iepirkuma cena – gada laikā tā divkāršojusies, sasniedzot ap 130 latu par tonnu,” zādzību kraso pieaugumu skaidro Valsts policijas Dzelzceļa policijas (DzP) priekšnieks Viesturs Briedis. Policijas informācija liecina, ka aizvadītajos gados no dzelzceļa zaga galvenokārt kabeļus, vagonu alumīnija gaisa sadalītājus, maģistrālās daļas, bukšu vākus, bet tagad garnadži pamanās aiznest smagas čuguna detaļas, pat sliedes. Tiesa, pagaidām tās noņem neekspluatētās dzelzceļa līnijās vai pievadceļos. V.Briedis skaidro: noziedznieki, kas lielākoties ir lauku rajonu iedzīvotāji, pie dzelzceļa piebrauc nomaļās, mežiem aizaugušās vietās ar auto, kur tas nav iespējams, – ar traktoru, sliedes sagriež gabalos un aiztransportē uz zināmām metālu uzpirkšanas vietām. Visbiežāk šādi likumpārkāpumi notiek neizmantotajā līnijā Ventspils–Liepāja, Rīgas, Ogres, Aizkraukles rajonā. Līdztekus, kur tas iespējams, joprojām zog krāsaino metālu izstrādājumus, kuru iepirkuma cena par tonnu ir 1300–1400 ASV dolāru.

Galvenā problēma – iespējas realizēt zagto

Vilcienu ritošā sastāva biežāk zagto detaļu skaitā ir jau minētie vagonu gaisa sadalītāji, kuru noņemšana dezorganizē bremzēšanas sistēmu, kā arī tā sauktās bremžu kurpes. Tādējādi metālu zādzības ne tikai negatīvi ietekmē vilcienu kustības grafikus, bet arī tiešā veidā apdraud pasažieru un kravas drošību valstī, kur liela daļa dzelzceļa kravu ir videi un cilvēka veselībai bīstamas. Kā atzīst V.Briedis, zādzības sekmē plašās iespējas realizēt nelikumīgi iegūtos metāla izstrādājumus. Uzpirkšanas punktu darbiniekiem, kas nodarbojas ar metāllietu iegādi no privātpersonām, ir stingri jāraugās, lai nepieņemtu zagtu preci. Taču bieži iepircēji pieņem acīmredzami kriminālas izcelsmes lietas, arī dzelzceļa sliežu gabalus. Veicot pārbaudes vairāk nekā 100 metālu uzpirkšanas punktos, DzP šogad sastādījusi 17 administratīvo pārkāpumu protokolus gan par tirdzniecību bez patenta un reģistrācijas atļaujas, gan par uzņēmējdarbību bez licences vai pārkāpjot licencē minētos nosacījumus. Savukārt par metāla zādzībām no VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) objektiem šā gada 11 mēnešos ierosinātas 132 krimināllietas. Pērn visa gada laikā – 120. Kopējo uzņēmumam nodarīto zaudējumu apmērs šogad ir vairāk nekā 22 000 latu, pērn – 40 000. Zādzības tiek atklātas līdz 60 procentos gadījumu, informē V. Briedis.
Papildu drošības pasākumus pret zādzībām LDz nav plānojis, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļā. Pagājušonedēļ LDz ziņoja, ka uzņēmums līdz 2008. gadam īstenos signalizācijas sistēmu modernizāciju 47,6 miljonu latu vērtībā. 32 stacijās plānots nomainīt pārmiju un luksoforu vadības sistēmas, 83 pārbrauktuvēs – modernizēt vadību, bet Jelgavā, Rīgā un Daugavpilī – nomainīt dispečeru centralizācijas sistēmas. Plānots arī 356 km garumā uzstādīt automātiskās bloķēšanas sistēmu un rekonstruēt augstsprieguma līnijas 182 km garumā. Pirmajam modernizācijas posmam sekos otrs, kurā paredzēts uzlabot citus dzelzceļa posmus.

Komersantus neierobežos

Minētais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi”, kuru EM izveidotā darba grupa 16. novembrī nodeva starpinstitūciju saskaņošanai, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajiem tāda paša nosaukuma MK noteikumiem Nr. 757, paredz, ka turpmāk licences tiks izsniegtas bez termiņa ierobežojumiem, papildus neierobežojot komersantu iespējas iepirkt krāsainos metāllūžņus no fiziskām personām, informē EM sabiedrisko attiecību nodaļa. Noteikumu projekts paredz arī ievērojami samazināt licences pieprasītājam iesniedzamo dokumentu skaitu.
Darba grupa, kurā ir arī Iekšlietu, Vides un Tieslietu ministriju pārstāvji, kā “Metāla ražotāju un tirgotāju apvienība”, izstrādāto noteikumu projektu esot radījuši, lai “nodrošinātu pienācīgu vides aizsardzības prasību izpildi, metālu atgriezumu un lūžņu tirgus daļas pārskatāmību, kas ļautu samazināt zaudējumus tautsaimniecībā, kuru iemesls ir iespējamās metālu zādzības un neskaidrā metāllūžņu izcelsme, nodrošinātu metāllūžņu aprites vienotu uzskaites kārtību un līdz ar to atvieglotu to kontroli,” informē EM.
Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonas, kas varētu sniegt sīkākus paskaidrojumus par noteikumu projekta sagatavošanu, vakar pēcpusdienā vairs nebija pieejamas.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv