Mazuļus skaitīs nākamgad

Apkopots šoruden paveiktais nārstojošo lašu aizsardzībā. Audzis atklāto kriminālpārkāpumu skaits, savukārt administratīvi sodīto ir mazāk nekā pērn. Arī nelegālo zvejasrīku uziets mazāk.

Latvijas Makšķernieku asociācijas prezidents Egons Simsons (no kreisās) un vides ministrs Raimonds Vējonis (no labās) apbalvo akcijas “Lašiem būt!” himnas autoru Robertu Gobziņu gadskārtējās akcijas “Lašiem būt!” nobeiguma pasākumā 15. decembrī Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Gadskārtējās akcijas “Lašiem būt!”, kuru rīko Vides ministrija un Latvijas Makšķernieku asociācija (LMA) sadarbībā ar citām vides valsts iestādēm un institūcijām, nobeiguma pasākumā 15.decembra vakarā Rīgā pateicības saņēma aktīvākie akcijas dalībnieki. Īpaši atzinīgi novērtēts Liepājas Reģionālās vides pārvaldes veikums, līdz ar to liepājnieki bija tie, kas ieguva “Bensona sporta kluba” dāvāto motorlaivu “Honda Marine”.
Šoruden akcijā bija piedalījušies teju tūkstotis cilvēku – vides valsts inspekcijas un reģionālo vides pārvalžu inspektori un darbinieki, Gaujas nacionālā parka, kā arī Ķemeru nacionālā parka, Ziemeļvidzemes rezervāta un Jūras vides pārvaldes inspektori, Krasta apsardzes darbinieki, Salacgrīvas pašvaldības domes pilnvarotās personas, zemessargi, robežsargi, vairāki simti policistu un gandrīz trīssimt LMA biedru, brīvprātīgie un sabiedriskie vides inspektori. Talkā gājuši arī pāris Valsts meža dienesta darbinieku.
Ievērojamais iesaistīto cilvēku skaits un aktīvā upju sargāšana devusi savu artavu lašu aizsardzībā. Tomēr liela loma par labu zivīm bija arī klimatiskajiem apstākļiem, kas veicināja lašu un taimiņu agru ienākšanu upēs un strauju nārsta norisi. Kā “LV” jau rakstīts, lielākā daļa lašu līdz novembra vidum jau bija nonārstojuši atšķirībā no citiem gadiem, kad nārsts aizkavējās un atbildīgajām valsts iestādēm nācās pagarināt lieguma termiņu līdz janvārim. Maluzvejnieku rūpalam traucēja arī augstais ūdens līmenis. Savukārt nelielajās upēs mazo hidroelektrostaciju izraisītās ūdens svārstības palīdzējušas maluzvejniekiem paņemt savu daļu, uzskata LMA vides projektu direktors Rolands Lebuss, atsaucoties uz akcijas dalībnieku novērojumiem. Pēc viņa sniegtajām ziņām, ūdens svārstību dēļ daudzviet regulāri atsegtas zivju nārsta vietas, līdz ar to bojāgājuši ikri.
Cik sekmīgi izdevies šoruden nosargāt zivju nārstu, precīzi būs zināms nākamgad, kad Latvijas Zivju resursu aģentūra monitoringa ietvaros veiks mazuļu uzskaiti Ventā, Gaujā un Salacā. Šogad uzskaitē konstatēta iepriecinoša tendence – minētajās upēs lasēnu skaits būtiski audzis, piemēram, Ventā posmā no Kuldīgas līdz Zlēkām pat desmit reižu. Zivju pētnieki atzinuši, ka šis pozitīvais pavērsiens saistāms ar lašu nārsta pastiprināto aizsardzību pērn.
Kā jau minēts, pretēji akcijas sākumā izteiktajām prognozēm, šogad kopumā administratīvi sodīto cilvēku skaits, izņemto nelegālo zvejasrīku, kuru skaits tik un tā ir vairāki simti, un uzlikto soda naudu apjoms samazinājies, informē akcijas rīkotāju runasvīrs R.Lebuss. Tas, visticamāk, saistīts ar maluzvejniecības intensitātes kritumu – mazāk pārkāpumu, mazāk arī konstatēto pārkāpumu. Savukārt konkrēti Valsts policijai šis gads, piedaloties akcijā, bijis ražīgāks. Proti, 266 pārbaudēs konstatēti 464 pārkāpumi, kas ir par 377 vairāk nekā pērn.
Kopumā vides inspektori un policisti konstatējuši četrpadsmit kriminālpārkāpumus.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai:

Lašu kāpuri no ikriem izšķiļas aprīlī un apmēram mēnesi pavada nārsta ligzdā starp oļiem. Maijā tie attīstās par mazuļiem. Dzīves ilgums upēs – gads, divi vai pat ilgāk – mazuļiem atkarīgs no to augšanas tempa: strauji augošie ātrāk sasniedz smolta jeb sudrabošanās stadiju. Smoltu migrācija uz jūru notiek tikai pavasarī.