
Lai gan pēdējā laikā sūdzību skaits par notāru prettiesisku rīcību ir samazinājies, Solvita Āboltiņa lūdza Ingu Muciņu šo jautājumu apspriest Zvērinātu notāru padomē un nākt klajā ar priekšlikumiem, kādā kārtībā šo procesu varētu veikt.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa: “Periodiskā atestācija nav jāuztver kā sods, bet gan kā veids, kā paaugstināt kvalifikāciju un vēlreiz apliecināt atbilstību amatam. Tas radīs sabiedrības uzticību notāru kompetencei un mudinās notārus regulāri iepazīties ar jaunākajiem tiesību aktiem.” Periodiskās atestācijas sistēma ir ieviesta kaimiņvalstī Igaunijā un devusi pirmos pozitīvos rezultātus.
Inga Muciņa informēja, ka Zvērinātu notāru padome aktīvi risina sarunas ar apdrošināšanas kompānijām, lai apdrošinātu kolektīvo notāru atbildību un tādējādi pasargātu klientus no zaudējumiem, kas radušies notāru vainas dēļ. Tieslietu ministre pauda atbalstu šai iniciatīvai, norādot, ka tas varētu radīt drošības sajūtu sabiedrībā.
Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Inga Muciņa informēja arī par to, ka valsts iespējas izmantot notāru pakalpojumus varētu būt daudz plašākas, piemēram, notariāli apstiprinot vecāku atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no valsts, notārs varētu veikt papildu dokumentu pārbaudi un reizē apliecināt, ka bērns ir attiecīgo vecāku atvase. Tieslietu ministre konceptuāli atbalstīja šādu ideju, taču lūdza iesniegt konkrētus priekšlikumus, kā tas būtu risināms, vienlaikus uzsverot, ka par kompetences paplašināšanu varēs runāt tikai tad, kad notāri pienācīgi veiks jau uzticētos pienākumus.
Lai uzlabotu notāru darbu, tuvākajā laikā plānots ieviest elektronisku mantojuma lietu reģistru, kas jau šobrīd darbojas testa režīmā.
Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas valsts amatpersonas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam. Zvērinātu notāru darbību nosaka Notariāta likums.
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa