Eiropas Parlaments atbalsta sarunu sākšanu ar Turciju

Neapmierināti ar slēgto balsojumu

Pirms balsu nodošanas par Turciju vairāki deputāti izrādīja neapmierinātību ar to, ka balsojums būs slēgts. Galvenokārt tika norādīts, ka EP ir atklāta un demokrātiska institūcija un deputātiem nevajadzētu slēpt savu viedokli. Daži tos, kas atbalstīja slēgto balsojumu, dēvēja par gļēvuļiem.
Vairāki preses izdevumi savukārt norādīja, ka slēgts balsojums ir tāpēc, ka Vācijas un Francijas deputāti izvairās no atbildības vēlētāju priekšā. Zināms, ka daudzviet Eiropā attieksme pret ieceļotājiem no Turcijas ir naidīga un deputāta atbalsts sarunu sākšanai ar šo valsti var būt ļoti nepopulārs.

Latvijas deputāti balso dažādi

“Latvijas Vēstneša” satiktie Latvijas deputāti neslēpa savu izvēli un atklāja, kā balsojuši. Mūsējo vidū vienprātības nav – cits atbalstījis, cits noraidījis sarunu sākšanu ar Turciju. Dažāda deputātu attieksme vērojama pat vienā politiskā grupā.
Kā varat lasīt vakardienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Nāciju Eiropas grupas deputāte Inese Vaidere iestājās pret sarunu sākšanu ar Turciju. Arī šodien pēc balsojuma viņa apliecināja, ka balsojusi pret rezolūciju. Viņa ieteica Turcijai piešķirt privileģētās partnerības statusu. Arī Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina, ka balsojis pret sarunu sākšanu ar Turciju. “Galvenais arguments man ir neskaidrība ar Kipras jautājumu. Tas, manuprāt, degradē līdzšinējos ES demokrātijas, cilvēktiesību un likumības principus.”
Savukārt citi sastaptie Nāciju Eiropas grupas deputāti atzina, ka atbalstījuši sarunu sākšanu ar Turciju. Guntars Krasts teica: “Es balsoju par iestāšanās sarunu sākšanu ar Turciju. Tomēr rezolūcijā ir teikts, ka sarunu sākšana automātiski nenozīmē pozitīvu rezultātu – Turcijas dalību ES.” Jautāts, vai tā nav Turcijas tracināšana, sakot – sāciet sarunas, bet patiesībā mēs jūs ES nemaz negribam, G.Krasts atbildēja: “Tas nav nekas jauns. Arī Latvijas gadījumā netika garantēts pozitīvs sarunu rezultāts. (..) Tiesa, Turcijas gadījums ir nedaudz individuāls. Nedz Latvijā, nedz kādā citā ES valstī Turcijas jautājums nav plaši un pilnīgi izdiskutēts. Tas arī ir viens no argumentiem, kāpēc rezultāts netiek garantēts, jo nav skaidrs, kā attīstīsies sabiedriskā doma. Varbūt tāpēc pat ir labāk, ja mēs godīgi pasakām Turcijai – mēģiniet, bet nav garantēts. Turklāt jāņem vērā daudzie nosacījumi, kas varētu tikt izvirzīti Turcijai, piemēram, ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai. Arī tie varētu mainīt sabiedrisko domu.”
Līdzīgi kā G.Krasts, arī Valdis Dombrovskis atbalstījis sarunu sākšanu ar Turciju. “Ziņojumā bija skaidri norādīts, ka sarunu sākšana vēl nenozīmē sekmīgu sarunu noslēgumu. Tas nozīmē, ka viss ir atkarīgs no Turcijas spējas izpildīt Kopenhāgenas kritērijus. Nekādas atlaides Turcijai šo kritēriju izpildē netiks dotas.”
V.Dombrovskis arī atklāja, ka parakstījis dokumentu, lai balsojums būtu slēgts. “Jā, es tiešām par to parakstījos.” Tomēr deputāts piebilda, ka viņa mērķis nav bijis slēpt savu nostāju Turcijas sakarā. “Mani argumenti šajā sakarā bija vairāk pragmatiski. Kolēģis, kurš vāca parakstus slēgtajam balsojumam, vairākkārt ir parakstījis dažādas deklarācijas un vēstules, kas bijušas svarīgas man.”
Zināms, ka arī Tatjana Ždanoka balsojusi par sarunu sākšanu ar Turciju. Savukārt deputāts Rihards Pīks šajā plenārsesijā nepiedalījās un līdz ar to nedz atbalstīja, nedz noraidīja sarunu sākšanu ar Turciju. Kā “Latvijas Vēstnesim” paskaidroja R.Pīka palīgs, deputāts atrodoties Ukrainā, kur novēro vēlēšanas.

Noraida privileģēto partnerību

Izstrādātā rezolūcija, kurā pausts atbalsts sarunu sākšanai ar Turciju, tika pieņemta ar 407 balsīm “par” un 262 “pret”. 29 deputāti atturējās. Savukārt balsojums par izšķirošajiem grozījumiem, kuros tika piedāvāta alternatīva Turcijai – privileģētās partnerības statuss, tika noraidīts.