Nevalstisko organizāciju jaunās, Eiropas iespējas

Galvenā problēma ir un paliek finanses

A.Gobiņš norādīja arī uz vairākām problēmām, kas aktuālas NVO. “Politiskā vide Latvijā nav atklāta un aicinoša, lai NVO varētu aktīvi darboties. Problēmas ir arī ar juridisko vidi. Piemēram, noteiktā pārreģistrācija vairāk sagādā grūtības nekā palīdz. Bet viena no svarīgākajām problēmām, protams, ir finansējums. Daudzi tā sauktie klasiskie finansētāji beidz savu darbību Latvijā, un līdz ar to jāmeklē jauni. Paši Latvijas pilsoņi nav īpaši aktīvi nevalstiskā sektora atbalstītāji. Turklāt bieži vien NVO uztic pienākumus, bet nauda šo funkciju veikšanai nav paredzēta. Līdz ar finanšu trūkumu pašām NVO pietrūkst kapacitātes un zināšanu, lai ietekmētu politikas procesu. Dažkārt problēmas rada arī pašapziņas trūkums.”

Jāzina, ko un kā

Eiropas lietu biroja vadītāja Sanita Deslandes ir pārliecināta, ka mūsu nevalstiskās organizācijas var ietekmēt lēmumus ne tikai Latvijā, bet arī ES. Domājot par savu interešu pārstāvēšanu ES, ir skaidri jāzina, ar ko nodarbojas katra institūcija. Bez tam svarīgi nedaudz zināt arī katras institūcijas vēsturi. Šāda informācija nepieciešama, lai secinātu, caur kuru institūciju konkrēto lēmumu virzīt. “Piemēram, Eiropas Komisija (EK) ir institūcija, kas sagatavo tiesību aktu projektus, savukārt ES Ministru padomē darbojas ES dalībvalstu valdību pārstāvji. Ministru padomē tiesību akti tiek apspriesti, šajā stadijā dokumentā tiek iestrādātas dalībvalstu intereses. Vēl likumdošanas procesā piedalās Eiropas Parlaments, kura uzdevums arī ir apspriest un pieņemt tiesību aktu,” stāsta S.Deslandes.
S.Deslandes atzina, ka lēmumus ES iespējams ietekmēt, darbojoties gan Latvijas, gan ES līmenī. “Ja izvēlamies strādāt “caur Briseli”, tad galvenie atslēgvārdi ir EK, Eiropas Parlaments, konsultatīvās institūcijas vai specializētās aģentūras. Bet, ja lēmumi tiek ietekmēti šepat Rīgā, galvenais ietekmes mehānisms ir caur ministrijām un to izveidotajām darba grupām.”
S.Deslandes iesaka, cenšoties panākt lēmumu ietekmēšanu ar EK starpniecību, gan strādājot ar Komisijas atbildīgajiem ierēdņiem, gan izmantojot lobija organizācijas un Eiropas nozaru asociācijas. Organizācijām jāapsver arī lēmumu ietekmēšana ar konsultatīvo institūciju un aģentūru starpniecību. Vieglāk sasniedzama varētu būt Reģionu komiteja, kā arī Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komiteja, jo tajās darbojas Latvijas pārstāvji.
S.Deslandes iesaka aktīvi darboties arī šepat Latvijā. Tā kā ES ir valstu savienība, pieņemtajos dokumentos tiek iestrādātas arī dalībvalstu intereses. Kā jau minēts, dalībvalstu intereses visspilgtāk atklājas ES Ministru padomē. “Lai panāktu sava viedokļa iestrādāšanu nacionālajās pozīcijās, jāsadarbojas ar nozaru ministrijām un tās izveidotājām darba grupām,” stāsta ierēdne.

Svarīgie “lielie” dokumenti

ES likumdošanas kopumu veido aptuveni 80 000 lappušu biezie normatīvie akti. Darbs pie jaunas likumdošanas norit nepārtraukti. Diezin vai nevalstiskās organizācijas spēj izsekot līdzi visiem normatīviem, pie kuriem strādā ES. S.Deslandes iesaka pievērst uzmanību Eiropas Padomes lēmumiem un secinājumiem. “Tie ir dokumenti, kuros pastāstīts, uz kurieni virzās ES, kad un kas gaidāms.” Par nozīmīgiem uzskatāmi Eiropas Komisijas plānošanas dokumenti. “Tie ir darba plāni, stratēģijas, rīcības plāni – “Baltā grāmata” un “Zaļā grāmata”. Būtiski ir arī ES iniciatīvu un programmu izveidošanas un īstenošanas dokumenti.”
Visi šie dokumenti uzskatāmi par “lielajiem dokumentiem”, kas norāda, kādā virzienā ES strādās. Neviens ES tiesību akta projekts nerodas tukšā vietā. Politika tiek plānota. Ja redzams, ka kādā no “lielajiem dokumentiem” parādās jautājumi, kas organizāciju interesē, jākļūst uzmanīgam – drīzumā var parādīties arī normatīvo aktu projekts.

Likumā noteiktās tiesības

Latvijā ir izveidota tiesiskā bāze, lai nevalstiskās organizācijas varētu piedalīties nacionālās pozīcijas izstrādāšanā. Ministru kabineta noteikumi Nr.286 “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana” un Ministru kabineta instrukcija Nr.9 “Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes kārtība, kā arī informācijas aprites kārtība” noteic, kā Latvijā tiek izstrādātas nacionālās pozīcijas. S.Deslandes atgādina: “Jums ir tiesības piedalīties nacionālo pozīciju sagatavošanā. Ministrijām ir jūs jāuzklausa. Tas ir noteikts normatīvajos aktos. Atraidīt jūs nedrīkst.”
Normatīvajos aktos paredzēts, ka pozīcijas veido nozaru ministrijas un to pakļautības iestādes, kā arī to veidotās darba grupas. Turklāt pozīciju izstrādes laikā jākonsultējas arī ar nevalstiskajām organizācijām vai sociālajiem partneriem. Pēc tam pozīcija tiek saskaņota ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām ministrijām. Pozīciju apstiprina Ministru kabinets un Saeimas Eiropas lietu komisija. S. Deslandes aicināja NVO pārstāvjus būt aktīviem. “Ja ministrija no jums prasa ātru atbildi, ziniet, ka tā nav ministrijas kaprīze. Lai gan normatīvais akts top vairāku gadu garumā, saskaņošanas laiks ir īss. Tā kā no ministrijas tiek prasīta ātra atbilde, arī NVO jāreaģē ātri.”

Uzziņai:

Kur meklēt ES dokumentus?
Prelex datu bāzē ir pieejami dokumentu projekti. Šajā datu bāzē var izsekot dokumentu virzībai ES institūcijās. www.europa.eu.int/prelex/
Eur–lex datu bāzē ir pieejami pieņemtie tiesību akti vai citi dokumenti. Tos var meklēt pēc to numura un satura. www.europa.eu.int/eur-lex/
Padomes darba dokumenti pieejami, kontaktējoties ar atbildīgo nozares ministriju.