Kopprodukta dinamika izteikti pozitīva

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) ievērojamu palielināšanos.

Nule publiskotie statistikas rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo deviņu mēnešu periodu, IKP kopumā pieaudzis par 8,5 procentiem. Šis ir lielākais IKP kāpums kopš 2001. gada pirmā ceturkšņa. Lai būtu iespējams gūt objektīvu priekšstatu par kopprodukta izmaiņām, CSP aprēķinājusi arī šā gada trešā ceturkšņa un pērnā gada attiecīgā laika perioda rādītāju attiecību.
Atsevišķu tautsaimniecības jomu salīdzinājumā vērojams IKP veidojošais tautsaimniecības nozaru pieaugums. Apjomu palielināšanās šā gada deviņos mēnešos notikusi tirdzniecībā (9,8 procenti), transporta un sakaru nozarē (12,1 procents), apstrādes rūpniecībā (7,4 procenti) un būvniecībā (12 procenti). Būvniecībā, kur šobrīd ir vieni no straujākajiem salīdzinošo cenu pieauguma tempiem, liela nozīme ir jaunu projektu realizēšanai. Pārsvarā tiek celtas rūpniecības ēkas, dzīvojamās mājas un viesnīcas. Pozitīvi vērtējams fakts, ka būvēts tiek ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Lielāko jaunuzcelto objektu vidū minams loģistikas nodaļas komplekss Smārdē un ražotnes uzņēmumā “Rankas piens”.
Strauji attīstās arī transporta un sakaru nozare, kuras datos redzams kāpums pasažieru transportā. Palielinājies gan autobusu, gan lidpārvadājumu pakalpojumus izmantojušo pasažieru skaits. Fakts, ka aizvien vairāk cilvēku izmanto starptautisko autobusu satiksmi un aviolīnijas, skaidrojams ar pastiprināto interesi par darbu ārvalstīs, kā arī ar tūrisma plūsmas palielināšanos Latvijā.
Ievērojams ir IKP pieaugums pakalpojumu sfērā. Šā gada trešā ceturkšņa rezultāti liecina par pieaugumu gandrīz visās nozarēs, un salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu tas atbilst 10,2 procentiem. Būtiskākais kāpums ir noticis viesnīcu un restorānu (19,1 procents), transportu un sakaru (17 procenti) un komercpakalpojumu nozarē (10,4 procenti) Visvairāk IKP pieaugumu trešajā ceturksnī veicinājis apjomu pieaugums pakalpojumu sektorā un būvniecībā. Būtiska attīstība notikusi kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumu nozarē, kuras kāpums vērtējams ar 26,7 procentiem. Lielu daļu no šā rādītāja veidojusi vērā ņemamā azartspēļu apakšnozares attīstība.
Atsevišķās nozarēs notikusi arī attīstības tempu samazināšanās, piemēram, apstrādes rūpniecībā, mežsaimniecības un kokmateriālu sagatavošanas nozarē.
Latvija šobrīd IKP pieauguma ziņā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni ar 9,1 procenta rezultātu ieņem līderpozīciju Baltijas valstu vidū. Igaunijas IKP pieaugums atbilst 6,2 procentiem, bet Lietuvas – 6,2 procentiem.