
Lai saprastu latvieti, jāsaprot stāsts par viņa maizi
Indra Čekstere Amatas novada Āraišos notiekošajā Maizes dienā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Plašo vēstījumu “Mūsu maize”, kas iepazīstina ar latviešu
izsenis koptajām maizes cepšanas tradīcijām un kas nule ieraudzījis dienasgaismu,
sacerējusi etnogrāfe un kultūras vēsturniece Indra Čekstere. Grāmatu par latviešu
maizes cepšanas tradīcijām un maizes lomu latvieša dzīvē izdevis Latvijas
Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs sadarbībā ar akciju sabiedrību “Hanzas
maiznīca”.
Izdevums iecerēts kā vērtīgs tradīciju nesējs Latvijas ģimenēs un reprezentatīvs
kultūras avots ārvalstu viesiem. Tādēļ grāmata izdota uzreiz latviešu un angļu
valodā. Materiāli tai vākti daudzu gadu garumā visā Latvijā, un tas ir plašs
izziņas krājums. Atspoguļotas katra novada īpatnības. Vietējo kolorītu izceļ un
papildina bagātīgs vietvārdu, dziesmu, ēdienu recepšu, zīmējumu un fotoattēlu
klāsts.
“Grāmatā izmantoti teksti no maniem atmiņu pierakstiem un aptaujas lapām par maizes
cepšanu Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē, kā arī teksti no vēsturiskiem
materiāliem. Visos tekstos pieminētās ieražas, tradīcijas, ticējumi un nostāsti ir
mūsu tautas kopīgais garīgais mantojums, nevis manas fantāzijas radīts tēlojums,”
saka autore.
“Mūsu maizes” nozīmīgumu šodienas sociālajā kontekstā novērtējis Latvijas
institūts. Tā direktors Ojārs Kalniņš domā, ka latviešu zemes mīlestība un maize,
ar šo mīlestību cepta, ir saglabājusies cauri visiem nācijas sociālās, politiskās
un kultūras attīstības gadsimtiem. “Lai saprastu latvieti, jāsaprot stāsts par
viņa maizi,” uzskata O.Kalniņš.
“LV” informācija