ATSAUCĒ IETVERT:
Pārrunājot pašvaldību problēmas malkas iegūšanā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.12.2004., Nr. 198 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97838
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pārrunājot pašvaldību problēmas
malkas iegūšanā
Vakar, 13.decembrī, Ministru prezidents Aigars
Kalvītis tikās ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un valsts akciju sabiedrības
“Latvijas valsts meži” (LVM) valdes priekšsēdētāju un prezidentu Robertu
Strīpnieku. Tikšanās laikā pārrunātas iespējas, kā, izmantojot LVM resursus,
uzlabot pašvaldību iespējas iegūt malku.
A.Kalvītis šo tikšanos iniciēja pēc Kuldīgā notikušajām sarunām ar Kurzemes reģiona pašvaldību vadītājiem. Viņi valdības vadītāju informēja par sarežģījumiem, ar kādiem saskaras pašvaldības, nodrošinot savus iedzīvotājus ar malku. Atsevišķos rajonos, piemēram, Lietuvas pierobežā, ir neliels mežu blīvums, un valsts rīcībā ir tikai aptuveni 30% no Latvijas mežiem, pārējais ir privātīpašums. Iespējams, šie ir iemesli, kādēļ atsevišķām pašvaldībām rodas sarežģījumi, nodrošinot savus iedzīvotājus ar malku.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka jautājuma risināšanai nepieciešama ciešāka sadarbība tieši ar pašvaldībām. Un tādēļ A.Kalvītis ierosināja LVM nosūtīt vēstuli pašvaldībām ar lūgumu apkopot un identificēt konkrētas problēmas, ar kurām tās sastopas, nodrošinot savus iedzīvotājus ar malku. Gan Ministru prezidents, gan zemkopības ministrs, gan LVM vadītājs uzsvēra, ka pašvaldībām tiks nodrošināta malka.
Sarunas gaitā R.Strīpnieks uzsvēra līdzšinējo veiksmīgo LVM un pašvaldību sadarbību – LVM nāk pretim pašvaldībām, radot iespējas tām piedalīties izsolēs, kurās tiek izsolītas malkas cirsmas, nevis augstvērtīgu lietaskoku cirsmas. Līdz ar to šajā gadā pašvaldības iegādājušās 18 tūkstošus kubikmetru malkas par aptuveni 3–4 latiem kubikmetrā. Savukārt 2005.gadā šādā veidā plānots piedāvāt jau aptuveni 70 tūkstošus kubikmetru. Vienlaikus R.Strīpnieks aicināja pašvaldības sludināt konkursus par nepieciešamību iegādāties malku, nevis gaidīt, kad kāds to piedāvās.
Tikšanās noslēgumā R.Strīpnieks pastāstīja par LVM darbu, uzsverot, ka kopumā šis gads bijis veiksmīgs. Nākotnē LVM plāno lielāku uzmanību veltīt konkurētspējas stiprināšanai, īpaši – piesaistot zinātnes potenciālu.
A.Kalvītis šo tikšanos iniciēja pēc Kuldīgā notikušajām sarunām ar Kurzemes reģiona pašvaldību vadītājiem. Viņi valdības vadītāju informēja par sarežģījumiem, ar kādiem saskaras pašvaldības, nodrošinot savus iedzīvotājus ar malku. Atsevišķos rajonos, piemēram, Lietuvas pierobežā, ir neliels mežu blīvums, un valsts rīcībā ir tikai aptuveni 30% no Latvijas mežiem, pārējais ir privātīpašums. Iespējams, šie ir iemesli, kādēļ atsevišķām pašvaldībām rodas sarežģījumi, nodrošinot savus iedzīvotājus ar malku.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka jautājuma risināšanai nepieciešama ciešāka sadarbība tieši ar pašvaldībām. Un tādēļ A.Kalvītis ierosināja LVM nosūtīt vēstuli pašvaldībām ar lūgumu apkopot un identificēt konkrētas problēmas, ar kurām tās sastopas, nodrošinot savus iedzīvotājus ar malku. Gan Ministru prezidents, gan zemkopības ministrs, gan LVM vadītājs uzsvēra, ka pašvaldībām tiks nodrošināta malka.
Sarunas gaitā R.Strīpnieks uzsvēra līdzšinējo veiksmīgo LVM un pašvaldību sadarbību – LVM nāk pretim pašvaldībām, radot iespējas tām piedalīties izsolēs, kurās tiek izsolītas malkas cirsmas, nevis augstvērtīgu lietaskoku cirsmas. Līdz ar to šajā gadā pašvaldības iegādājušās 18 tūkstošus kubikmetru malkas par aptuveni 3–4 latiem kubikmetrā. Savukārt 2005.gadā šādā veidā plānots piedāvāt jau aptuveni 70 tūkstošus kubikmetru. Vienlaikus R.Strīpnieks aicināja pašvaldības sludināt konkursus par nepieciešamību iegādāties malku, nevis gaidīt, kad kāds to piedāvās.
Tikšanās noslēgumā R.Strīpnieks pastāstīja par LVM darbu, uzsverot, ka kopumā šis gads bijis veiksmīgs. Nākotnē LVM plāno lielāku uzmanību veltīt konkurētspējas stiprināšanai, īpaši – piesaistot zinātnes potenciālu.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments