Par Valsts kontroles vēstuli Valsts prezidentei, lūdzot izvērtēt Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”

Valsts kontrole ir vērsusies ar vēstuli pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas ar lūgumu pirms likuma “Grozījumi Valsts kontroles likumā” izsludināšanas izvērtēt situāciju, kad ar 9.decembrī Saeimā apstiprinātiem likuma grozījumiem tiek radīti draudi Valsts kontroles neatkarībai.
Grozījumi likuma 26.panta pirmajā daļā un 27.panta pirmajā daļā paredz samazināt valsts kontroliera, Valsts kontroles padomes locekļa un Revīzijas departamenta kolēģijas locekļa pilnvaru laiku no septiņiem uz četriem gadiem.
Valsts kontrole vērš Valsts prezidentes uzmanību uz faktu, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole ir pilntiesīga ANO dalībvalstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas INTOSAI un Eiropas valstu augstāko kontrolējošo institūciju starptautiskās organizācijas EUROSAI locekle. Augstāko revīzijas iestāžu neatkarības principi ir noteikti virknē INTOSAI un EIROSAI rekomendāciju un vadlīniju, ko respektē visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
INTOSAI 1977.gada Limas deklarācijā par finanšu kontroles direktīvām ir noteikts, ka “augstākās revīzijas iestādes tikai tad var objektīvi un efektīvi veikt savus uzdevumus, ja tās ir neatkarīgas no pārbaudāmās iestādes un pasargātas no ārējās ietekmes. Tām ir jābūt nodrošinātām ar nepieciešamo funkcionālo un organizatorisko neatkarību”. Minētā deklarācija starptautiskā praksē tiek uzskatīta par valsts finanšu līdzekļu revīziju Magna Carta.
Noslēguma sarunu laikā starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību par 28.sadaļu “Finanšu kontrole” tika panākta vienošanās, ka ir jānostiprina Valsts kontroles neatkarība. Valsts kontroles amatpersonu pilnvaru termiņa normas uzskatāmas par valsts augstākās finanšu kontroles iestādes neatkarības apdraudējumu.
Šāda parlamenta attieksme pret Valsts kontroles neatkarību tikai dažus mēnešus pēc pievienošanās Eiropas Savienībai var tikt uzskatīta par šīs vienošanās pārkāpšanu.
Vairumā Eiropas valstu, veicot izmaiņas likumdošanā, panākts, ka augstākās finanšu kontroles iestāžu vadītāju un atbildīgo amatpersonu pilnvaru laiks pārsniedz parlamenta pilnvaru laiku. Atgriešanās pie četru gadu pilnvaru laika Latvijas Republikas Valsts kontroles amatpersonām nozīmētu iespēju tikt vairāk ietekmētām no politiskās varas.
Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Kiprā, Īrijā, Francijā, Itālijā, Dānijā valsts augstāko finanšu institūciju vadītāji tiek apstiprināti amatā uz laiku līdz aiziešanai pensijā, Vācijā, Ungārijā, Austrijā šis pilnvaru laiks ir 12 gadu, Čehijā un Slovēnijā – 9 gadi, Horvātijā – 8 gadi, Slovākijā un Zviedrijā – 7 gadi, Beļģijā, Somijā, Islandē, Polijā, Rumānijā, Eiropas Savienības Revīzijas palātā – 6 gadi, Lietuvā, Igaunijā, Serbijā un Maltā – 5 gadi. Norvēģijā, Portugālē un Grieķijā pilnvaru laiks ir 4 gadi, Spānijā – 3gadi.
Latvijā Valsts kontroles amatpersonu pilnvaru laiku 1997.gadā Saeima palielināja no četriem uz septiņiem gadiem. Šo pilnvaru termiņu Saeima, 2002.gada maijā apstiprinot jauno Valsts kontroles likumu, saglabāja.
Vēstulē Valsts prezidentes uzmanība ir vērsta arī uz to, ka Saeima nav atbalstījusi priekšlikumu veikt izmaiņas likuma 44.panta otrajā daļā, ar kuru bija paredzēts nostiprināt Valsts kontroles finansiālo neatkarību. Šobrīd par Valsts kontroles budžeta pieprasījumu tiesīgs lemt Ministru kabinets, kas ir viens no Valsts kontroles revidējamām vienībām. Tādējādi tiek pieļauta interešu konflikta situācija. Valsts kontroles priekšlikums bija – Saeimai kļūt par institūciju, kurai vienīgai būtu tiesības lemt par Valsts kontroles finansēšanu.
Valsts kontrole lūdz Valsts prezidenti pirms likuma “Grozījumi Valsts kontroles likumā” izsludināšanas izvērtēt aprakstīto situāciju un izmantot tiesības nodot Saeimai likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Indira Ozola, Valsts kontroles konsultante