Ministru kabineta 2004.gada 11.decembra ārkārtas sēdē

Akceptēti grozījumi likumā par valsts budžetu 2004.gadam, kurus finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pirmdien, 13.decembrī, pulksten 10 iesniedza Saeimā.
Grozījumi likumā par valsts budžetu 2004.gadam paredz kopumā par 19,7 miljoniem latu palielināt valsts budžeta ieņēmumus, par 26,5 miljoniem latu palielināt valsts budžeta izdevumus un par 6,85 miljoniem latu palielināt valsts budžeta fiskālo deficītu. Tādējādi likumā paredzētais budžeta deficīts 2004.gadā būtu 1,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (ieskaitot valsts fondēto pensiju līdzekļus).
Valsts budžeta kopējie ieņēmumi pēc grozījumiem plānoti 2,058 miljardu latu, izdevumi – 2,226 miljardu latu, fiskālais deficīts – 160,9 miljonu latu apmērā.
2004. gadā nodokļu ieņēmumi valsts budžetā kopumā tiek prognozēti par 50 miljoniem latu lielāki nekā likumā “Par valsts budžetu 2004. gadam” apstiprinātais plāns. Augstāki nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti uzņēmumu ienākuma nodoklim, akcīzes nodoklim, muitas nodoklim, izložu un azartspēļu nodoklim, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet dabas resursu nodokļa un vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti zemāki nekā gada plāns. Nodokļu ieņēmumu palielinājumu nosaka 2004. gada 11 mēnešos vērojamais straujais ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savukārt ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos, kas precizēti projektu finanšu plūsmai, prognozēts ieņēmumu samazinājums par 40,7 miljoniem latu.
Valsts pamatbudžeta izdevumi ar grozījumiem ir palielināti par 26,6 miljoniem latu. Lielākie papildu līdzekļu piešķīrumi valsts budžeta izdevumos:
• 17 miljoni latu Zemkopības ministrijai tiešo maksājumu izmaksai lauksaimniekiem;
• 1 miljons latu Izglītības un zinātnes ministrijai – sporta nozarei futbola laukumu seguma iegādei;
• 14 miljoni latu pašu resursu iemaksām Eiropas Kopienas budžetā par 2005.gada pirmajiem mēnešiem;
• 1,43 miljoni latu Iekšlietu ministrijai valsts robežas infrastruktūras attīstībai;
• 300 tūkstoši latu Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa būvniecībai;
• 1 miljona latu apmērā vienreizējs finansējums jaunizveidotai apakšprogrammai “Dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai valsts galvoto aizdevumu atmaksai”;
• 2 miljoni latu finansējumam ES struktūrfondu projektu īstenošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā;
• 4,05 miljoni latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai;
• 2,45 miljoni latu iemaksām Eiropas Investīciju bankas kapitālā un rezervēs.
Esošo līdzekļu būtiskākā pārdale:
• no Finanšu ministrijas programmas “Finansējums ES fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana” 5,1 miljona latu pārdale Zemkopības ministrijai finansējumam ES struktūrfondu projektu īstenošanai lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā;
• no Finanšu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 86,5 tūkstošu latu pārdale Kultūras ministrijai Rīgas Akadēmiskā Krievu drāmas teātra nodokļu parāda segšanai;
• no dotācijām pašvaldībām 250 tūkstoši latu novirzīti Aglonas Katoļu ģimnāzijas remontdarbu apmaksai un Aglonas Bazilikas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku norises 2005.gadā nodrošināšanai.
Akceptēts 2005.gada valsts budžeta likuma projekts, kuru finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pirmdien, 13.decembrī, pulksten 10 līdz ar budžetu pavadošo likumprojektu paketi iesniedza Saeimā.
Budžeta projekts 2005.gadā paredz valsts budžeta ieņēmumus 2,57 miljardu latu apmērā, savukārt plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi ir 2,71 miljards latu. Tādējādi 2005.gadā valsts budžeta deficīts tiek saglabāts 133,5 miljonu latu jeb tikai 1,67% apmērā no IKP – tas iekļaujas Māstrihtas kritēriju līmenī.
Salīdzinot ar 2004.gadu, valsts budžeta kopējie ieņēmumi pieaugs par 537 miljoniem latu jeb 26,3%, izdevumi – par 509 miljoniem latu jeb 23,2%.
Plānotie ieņēmumi nākamgad no pievienotās vērtības nodokļa ir 577,3 miljoni latu, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 698,8 miljoni latu, no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 149,1 miljons latu, valsts budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 125,9 miljoni latu, no akcīzes nodokļa – 259,3 miljoni latu, no muitas nodokļa – 17,2 miljoni latu.
Budžeta projektā palielināti izdevumi valdības prioritātēm un nozīmīgākajām sfērām:
• krīzes pārvarēšanai veselības nozarē – 34,5 miljoni latu;
• pedagogu algu finansēšanai – 27,8 miljoni latu;
• bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalstu būtiskam palielinājumam (māmiņu algām) – 10 miljoni latu;
• Skolēnu dziesmu un deju svētkiem – 1,5 miljoni latu;
• prokuroru algu palielinājumam – 1,15 miljoni latu;
• KNAB darbības nodrošināšanai – 153 tūkstoši latu;
• zinātnes fundamentālajiem pētījumiem – 1,78 miljoni latu;
• zinātniskās darbības attīstībai universitātēs – 500 tūkstoši latu;
• Valsts kontroles darbības uzlabošanai – 500 tūkstoši latu;
• Kultūrkapitāla fonda finansējuma palielināšanai – 520 tūkstoši latu, kas ir 10% pieaugums pret šo gadu;
• tiesnešu atalgojuma palielināšanai – 124,6 tūkstoši latu;
• medicīnas ierīču un medicīnas preču piegāžu 5% PVN likmes kompensācijai – 1,07 miljoni latu;
• infekcijas slimību ārstēšanai un izplatības samazināšanai – 2,06 miljoni latu;
• valsts sociālā pabalsta palielināšanai Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem – 806 tūkstoši latu;
• valsts probācijas dienesta darbības pilnveidei – 1,4 miljoni latu;
• valsts atbalsts ar celiakiju slimajiem bērniem – 156,8 tūkstoši latu;
• politiski represēto personu sociālā rehabilitācija, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijās personām ar funkcionāliem traucējumiem – 300 tūkstoši latu.
Sociāli atbildīgas politikas realizāciju apliecina arī saistībā ar budžetu pieņemti un sabiedrībai būtiski valdības lēmumi:
1) neapliekamā minimuma palielināšana no 21 lata mēnesī uz 26 latiem mēnesī un atvieglojumu par apgādībā esošām personām palielināšana no 10,5 latiem uz 18 latiem mēnesī;
2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu proporcijas pārdale par labu pašvaldībām – tās saņems nevis pašreizējos 71,6% no IIN, bet gan 73%, kas kopumā pašvaldību budžetos dos par 6,5 miljoniem latu vairāk, nodrošinot būtisku funkciju realizāciju.
Budžeta projektā paredzēts finansējums ES struktūrfondu un citu ES politiku instrumentu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai – 296,5 miljoni latu un programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” – 153,3 miljoni latu (par 29,4 miljoniem latu vairāk nekā 2004.gadā, nodrošinot šai programmai finansējumu 2% apmērā no IKP).
2005.gada budžets veidots, prognozējot nākamgad 6,7% iekšzemes kopprodukta pieaugumu salīdzināmās cenās un 4,3% inflāciju (gads pret gadu).
Līdz ar budžeta likumprojektu Saeimā tiek iesniegti arī grozījumi vairākos likumos, veidojot tā saucamo budžeta likumu paketi:
1) grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību;
2) grozījumi likumā par akcīzes nodokli;
3) grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli;
4) grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli;
5) grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli;
6) grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā.

Finanšu ministrijas preses dienests, Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments