
Otrais latvietis aiz Krišjāņa Valdemāra
Nodibināts Jāņa Bisenieka fonds
Pirms fonda dibināšanas sēdi vada Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods un Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksrektors prof. Voldemārs Strīķis Foto: Sigizmunds Timšāns |
Novembra nogalē Jelgavas muzejs vēsturiskajās “Academia Petrina”
telpās uzņēma kuplu interesentu saimi, atzīmējot agronoma Jāņa Bisenieka
140.dzimšanas dienu. Talantīgais tautas darbinieks un izcilais saimnieciskā darba
stratēģis pirms 100 gadiem bija sasniedzis savas izpausmes pilnbriedu. J.Bisenieks bija
ieguvis prāvus naudas līdzekļus, daudzu Latvijas teritorijas novadu zemnieku atzinību,
kā arī tam laikam plašus sakarus ar ārzemēm. Tādēļ sākās sagatavošanas darbi,
lai lauksaimniecības mašīnu un rīku, kā arī mākslīgo mēslu tirdzniecību
pārveidotu par sabiedrisku uzņēmumu. Jau 1906.gadā nodibināja “Latviešu
lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību”, kuras valde atradās Jelgavā. Tā sekmēja
daudzu jaunu veikalu izveidi Kurzemē (ietverot pašreizējo Zemgali), Latgalē un arī
ārpus Latvijas.
Tajā pašā gadā J.Bisenieks nodibināja “Latviešu savstarpīgo apdrošināšanas
biedrību” ar valdes sēdekli Jelgavā. Nākamajos gados nodibināja šādas biedrības:
“Latviešu savstarpīgo dzīvības apdrošināšanas biedrību” (Jelgavā 1909.g.),
“Tirgotāju un rūpnieku ekonomisko sabiedrību” (Rīgā 1910.g.), “Rīgas būv–
un imobiļu iegūšanas biedrību” (Rīgā 1910.g.), “Baltijas Lauksaimnieku
savstarpīgo kredītbiedrību” (Rīgā 1910.g.), “Grāmatrūpniecības ekonomisko
sabiedrību” (Jelgavā 1910.g.), “Jelgavas Komercbanku” (Jelgavā 1912.g.) un
“Kurzemes Kuģniecības biedrību” (Jelgavā 1913.g.). Visos šajos uzņēmumos un
biedrībās J.Bisenieku ievēlēja par valdes priekšsēdētāju. Visi uzņēmumi sekmīgi
attīstījās, tā radot spīdošu liecību par J.Bisenieka ārkārtējām organizatora un
darba spējām.
Vēl jāmin J.Bisenieka devums mecenātismā, darbojoties dažādās latviešu kultūras,
izglītības, zinātnes, banku un sporta organizācijās. Nu, pēc simt gadiem, visi tie,
kas šajā brīdī atradās muzeja lielajā izstāžu zālē, vienprātīgi atzina par
lietderīgu J. Bisenieka vārda iemūžināšanu, nodibinot Jāņa Bisenieka fondu. Fonda
dibināšanas rosinātāji bija: Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks – Jurijs
Strods, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors – Juris Skujāns, Jelgavas
Latviešu biedrības priekšsēdētājs Pauls Rēvelis, Hercoga Jēkaba kluba direktors
Andris Tomašūns.
Lai risinātu fonda juridisko statusu, fonda juridiskās dibinātājiestādes piedāvāja
klātesošajiem šādus fonda mērķus: saglabāt Jāņa Bisenieka piemiņu, izzinot viņa
veiksmīgo saimniecisko darbību un lielo devumu sabiedrībai; popularizēt Jāņa
Bisenieka dzīves gājumu, rosību uzņēmējdarbībā, dāsno devumu Jelgavas
izglītības, zinātnes, kultūras, sporta augsmē; apkopot uzņēmējdarbības pieredzi,
veicināt uzņēmēju mecenātismu, gādāt un saskaņā ar nolikumiem godprātīgi
izlietot novadnieku un citu personu ziedojumus, dāvinājumus, novēlējumus, kā arī
citus līdzekļus; sekmēt un finansiāli atbalstīt rosīgu un radošu Jelgavas pilsētas
sabiedrības dzīvi; atbalstīt jauniešu un studentu vispusīgu izglītību un
līdzdalību pilsētas augsmē, rīkot dažādus konkursus; rosināt kultūras norises,
veselīgu dzīvesveidu, sporta aktivitātes.
Pēc fonda dibinātāju slēgtās sēdes notika plašas neoficiālas pārrunas. Atzinīgi
tika novērtēts Jelgavas domes darbinieku darbs. Īpaši LLU cildināja bijušā rektora
Voldemāra Strīķa daudzveidīgo darbu sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža
zinātņu akadēmiju.
Dr. sc. ing. Sigizmunds Timšāns