Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Otrais latvietis aiz Krišjāņa Valdemāra Nodibināts Jāņa Bisenieka fonds. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2004., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97756

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 14.12.2004.

Laidiena Nr. 198, OP 2004/198

Vēl šajā numurā

10.12.2004., Nr. 197

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Otrais latvietis aiz Krišjāņa Valdemāra
Nodibināts Jāņa Bisenieka fonds

BISENIEKS.PNG (89997 bytes)
Pirms fonda dibināšanas sēdi vada Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods un Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksrektors prof. Voldemārs Strīķis
Foto: Sigizmunds Timšāns

Novembra nogalē Jelgavas muzejs vēsturiskajās “Academia Petrina” telpās uzņēma kuplu interesentu saimi, atzīmējot agronoma Jāņa Bisenieka 140.dzimšanas dienu. Talantīgais tautas darbinieks un izcilais saimnieciskā darba stratēģis pirms 100 gadiem bija sasniedzis savas izpausmes pilnbriedu. J.Bisenieks bija ieguvis prāvus naudas līdzekļus, daudzu Latvijas teritorijas novadu zemnieku atzinību, kā arī tam laikam plašus sakarus ar ārzemēm. Tādēļ sākās sagatavošanas darbi, lai lauksaimniecības mašīnu un rīku, kā arī mākslīgo mēslu tirdzniecību pārveidotu par sabiedrisku uzņēmumu. Jau 1906.gadā nodibināja “Latviešu lauksaimnieku ekonomisko sabiedrību”, kuras valde atradās Jelgavā. Tā sekmēja daudzu jaunu veikalu izveidi Kurzemē (ietverot pašreizējo Zemgali), Latgalē un arī ārpus Latvijas.
Tajā pašā gadā J.Bisenieks nodibināja “Latviešu savstarpīgo apdrošināšanas biedrību” ar valdes sēdekli Jelgavā. Nākamajos gados nodibināja šādas biedrības: “Latviešu savstarpīgo dzīvības apdrošināšanas biedrību” (Jelgavā 1909.g.), “Tirgotāju un rūpnieku ekonomisko sabiedrību” (Rīgā 1910.g.), “Rīgas būv– un imobiļu iegūšanas biedrību” (Rīgā 1910.g.), “Baltijas Lauksaimnieku savstarpīgo kredītbiedrību” (Rīgā 1910.g.), “Grāmatrūpniecības ekonomisko sabiedrību” (Jelgavā 1910.g.), “Jelgavas Komercbanku” (Jelgavā 1912.g.) un “Kurzemes Kuģniecības biedrību” (Jelgavā 1913.g.). Visos šajos uzņēmumos un biedrībās J.Bisenieku ievēlēja par valdes priekšsēdētāju. Visi uzņēmumi sekmīgi attīstījās, tā radot spīdošu liecību par J.Bisenieka ārkārtējām organizatora un darba spējām.
Vēl jāmin J.Bisenieka devums mecenātismā, darbojoties dažādās latviešu kultūras, izglītības, zinātnes, banku un sporta organizācijās. Nu, pēc simt gadiem, visi tie, kas šajā brīdī atradās muzeja lielajā izstāžu zālē, vienprātīgi atzina par lietderīgu J. Bisenieka vārda iemūžināšanu, nodibinot Jāņa Bisenieka fondu. Fonda dibināšanas rosinātāji bija: Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks – Jurijs Strods, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors – Juris Skujāns, Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Pauls Rēvelis, Hercoga Jēkaba kluba direktors Andris Tomašūns.
Lai risinātu fonda juridisko statusu, fonda juridiskās dibinātājiestādes piedāvāja klātesošajiem šādus fonda mērķus: saglabāt Jāņa Bisenieka piemiņu, izzinot viņa veiksmīgo saimniecisko darbību un lielo devumu sabiedrībai; popularizēt Jāņa Bisenieka dzīves gājumu, rosību uzņēmējdarbībā, dāsno devumu Jelgavas izglītības, zinātnes, kultūras, sporta augsmē; apkopot uzņēmējdarbības pieredzi, veicināt uzņēmēju mecenātismu, gādāt un saskaņā ar nolikumiem godprātīgi izlietot novadnieku un citu personu ziedojumus, dāvinājumus, novēlējumus, kā arī citus līdzekļus; sekmēt un finansiāli atbalstīt rosīgu un radošu Jelgavas pilsētas sabiedrības dzīvi; atbalstīt jauniešu un studentu vispusīgu izglītību un līdzdalību pilsētas augsmē, rīkot dažādus konkursus; rosināt kultūras norises, veselīgu dzīvesveidu, sporta aktivitātes.
Pēc fonda dibinātāju slēgtās sēdes notika plašas neoficiālas pārrunas. Atzinīgi tika novērtēts Jelgavas domes darbinieku darbs. Īpaši LLU cildināja bijušā rektora Voldemāra Strīķa daudzveidīgo darbu sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju.

Dr. sc. ing. Sigizmunds Timšāns

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim