
Svētki – priekšnosacījums ugunsgrēkam
Daudzos mājokļos un darbavietās jau iededz sveces Adventes vainagos, tūlīt iemirdzēsies arī pirmās svētku eglītes. Advente, Ziemassvētki, Jaungads – šie notikumi seko cits citam, un katrs no tiem saistīts ar atklātas liesmas izmantošanu, bet katra dedzināšana vai uguņošana – ar risku.Publiskos svētku pasākumos, sevišķi, ja tajos piedalās bērni, obligāti jābūt atbildīgajam darbiniekam, kas instruēts ugunsdrošības jautājumos un spēj palīdzēt, lai novērstu ugunsnelaimi Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Adventes vainagus nepieskata
Ugunsgrēka iemesls – Adventes vainags. Šādi ieraksti ik decembri
parādās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izsaukumu sarakstā.
Parasti svētku atribūts atstāts bez uzraudzības un aizdedzies. Visbiežāk tas notiek
darbavietās, nevis mājokļos. Lielākoties izskaidrojums ir vienkāršs – cilvēki
aiziet pusdienās, izskrien uz brītiņu vai pat dodas mājup pavisam, bet par vainagu
piemirst. Svecītes nodeg līdz pamatnei, savukārt skujas, kas kaltušas jau četras
nedēļas, spēji uzliesmo. Ja tuvumā ir citi degoši priekšmeti, rodas ideāli
priekšnosacījumi ugunsgrēkam. Šā iemesla dēļ darbavietās iesaka lietot
elektriskās svecītes. Rūpnieciski ražotas, nevis paštaisītas.
Līdzīgi drošības nosacījumi jāievēro arī attiecībā uz
eglīšu ilumināciju. Dzīvojamās telpās kociņu parasti liek uz galda vai telpas
stūrī, bet nekādā gadījumā pie aizkariem. Jāatceras, ka viss degošais jānovieto
bērniem nesasniedzamā augstumā. Savukārt svecītes, brīnumsvecītes un sērkociņus
pirms un pēc svētkiem nevajadzētu pamest mazuļiem pa ķērienam. Greznošanai neiesaka
izmantot vati, papīru un citus strauji uzliesmojošus materiālus. Ir trīs faktori,
kuriem jāsakrīt, lai izceltos ugunsgrēks: jābūt liesmai vai tās avotam, skābeklim
un labi degošam materiālam. Diemžēl attiecībā uz eglīti sakrīt visi.
Publiska svinēšana – sevišķa atbildība
Par lielāko riska faktoru, kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības
dēļ var novest pie daudzu cilvēku bojāejas, speciālisti atzīst evakuācijas ceļu
nosprostošanu, kā arī pārāk liela cilvēku skaita uzturēšanos telpā, kas šādiem
nolūkiem nav paredzēta. Masu pasākumos ugunsdrošības labad eglīte, kas dažkārt ir
pat vairākus metrus augsta, nedrīkst būt nostiprināta uz neizkustināmas pamatnes vai
novietota evakuācijas ceļos – to paredz ugunsdrošības noteikumi. Publiskos
pasākumos nereti tās mēdz aizkraut ar biļešu kontrolieru galdiņiem un citiem
priekšmetiem. Telpas nedrīkst pārblīvēt. Ja zāle paredzēta 50 svinētājiem, tajā
nekādā gadījumā nav pieļaujama 150 viesu uzturēšanās.
Jāatgādina, ka gadījumos, kad notikuši ugunsgrēki ar daudziem
upuriem diskotēkās, naktsklubos un citās ļaužu blīvi apmeklētās vietās, gandrīz
vienmēr publikā izcēlusies arī panika un daudzi nav spējuši izkļūt no telpām.
Ar tikai licencētu pirotehniku
Ugunsdzēsēji par bīstamākajām uzskata pirmās un otrās pakāpes pirotehniskās ierīces, dažādas raķetes. Turklāt nav izslēgts, ka tās ir nelegālas izcelsmes un nekvalitatīvas. Tirdzniecības vietām, kurām atļauts pārdot pirotehniku, licenci izsniedz uz gadu. Piedevām katrai uguņošanas ierīcei jābūt pievienotai lietošanas instrukcijai latviešu valodā. Tajā jānorāda, no cik gadu vecuma bērns vai pusaudzis drīkst šo pirotehniku izmantot, kur, cik metru attālumā no ēkām un citiem objektiem. Tādējādi pircējam ir iespēja pārliecināties par iegādājamās preces drošību. Lai arī kontrolējošās institūcijas jau pirms Ziemassvētkiem veic tirdzniecības vietu pārbaudes, diemžēl vienmēr iedzīvotāju rokās nonāk nekvalitatīvas uguņošanas ierīces. Sevišķi bīstami ir paštaisīti uguņošanas līdzekļi.
Ugunsgrēkā svarīgas sekundes
Lai arī Latvijā nav obligātas prasības dzīvojamajās telpās
turēt ugunsdzēsības aparātus, ugunsdzēsēji vismaz Ziemas-svētku un Jaungada laikā
iesaka turēt pa rokai prāvāku trauku ar ūdeni. Gan jāatgādina, ka ar ūdeni
nedrīkst dzēst aizdegušos televizorus, elektrisko lampiņu virtenes vai citas
elektroierīces, pirms tās nav atvienotas no strāvas padeves.
Ugunsgrēka dzēšanā svarīga katra sekunde. Ja tūliņ pēc
pirmajiem centieniem liesmas apslāpēt pašu spēkiem tas neizdodas, nekavējoties
jāzvana ugunsdzēsējiem (tālrunis 01 vai 112). Dzīvoklī pasprukusi uguns jau minūtes
laikā var kļūt pilnīgi nekontrolējama. Cilvēkiem bīstamās telpas steidzīgi
jāatstāj, lai neļautu liesmām izplatīties, aiz sevis jāaizver durvis.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv
VUGD statistika 2003./2004. gadu mijā
24.decembrī VUGD saņēma 26 izsaukumus uz ugunsgrēkiem. No uguns un
dūmiem cieta četri cilvēki, izglābti divi.
25.decembrī reģistrēti 28 izsaukumi uz ugunsgrēkiem. Dzīvību zaudēja trīs
cilvēki, tikpat cieta, viens izglābts.
26. decembrī reģistrēti 12 izsaukumi uz ugunsgrēkiem. Bojā gāja divi cilvēki.
Aizvadītajos Ziemassvētkos kopumā VUGD 66 reizes dzēsa ugunsgrēkus. Dūmos un
liesmās bojā gāja pieci cilvēki, cieta septiņi, trīs tika izglābti.
31.decembrī VUGD izbrauca uz 31 ugunsgrēku. Dzīvību zaudēja divi cilvēki, cieta
četri, izglāba septiņus.
1.janvārī reģistrēti 29 ugunsgrēki, divi bojāgājušie, tikpat cietušie, viens
izglābts.
2.janvārī reģistrēti 19 ugunsgrēki. Trīs cilvēki gājuši bojā, cietis viens,
izglābts viens cilvēks.
3.janvārī reģistrēti 17 ugunsgrēki. Dzīvību zaudēja viens cilvēks.
Aizvadītajās Jaungada svinību dienās kopā bija 92 ugunsgrēki, kuros dzīvību
zaudēja astoņi cilvēki, traumas guva septiņi, izglābti deviņi cilvēki.