ATSAUCĒ IETVERT:
Par NATO ārlietu ministru sanāksmi Briselē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.12.2004., Nr. 197 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97741
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par NATO ārlietu ministru sanāksmi
Briselē
Vakar, 9.decembrī, NATO galvenajā mītnē
Briselē notika alianses ārlietu ministru sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja ārlietu
ministrs Artis Pabriks. Sanāksmē apspriesta situācija Ukrainā un NATO operācijas
Afganistānā, Irākā un Balkānos.
Uzrunājot Ziemeļatlantijas padomi, A.Pabriks pauda gandarījumu par situācijas attīstību Ukrainā un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt, lai atkārtotās vēlēšanas būtu demokrātiskas un dotu iespēju Ukrainas tautai brīvi paust savu gribu. Brīvu un demokrātisku vēlēšanu rīkošana varētu dot jaunu impulsu NATO un Ukrainas attiecību tālākā attīstīšanā.
Ārlietu ministrs uzsvēra nepieciešamību stiprināt transatlantiskās attiecības un atzīmēja, ka pašreiz īpaši svarīga ir vienota ASV un Eiropas valstu nostāja Ukrainas jautājumā. A.Pabriks arī norādīja, ka būtiski ir turpināt NATO misijas Irākā un Afganistānā, un apliecināja Latvijas interesi turpināt savām iespējam atbilstošu ieguldījumu.
Ārlietu ministrs pievienojās NATO valstu kolēģu laba vēlējumiem ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam, kurš pēdējo reizi piedalījās NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē.
Sanāksmes ietvaros notika arī NATO un Krievijas padomes tikšanās, kurā tika apspriesta alianses un Krievijas attiecību attīstība. Piedaloties diskusijā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, A.Pabriks uzsvēra, ka Latvijas un kaimiņvalstu dalība NATO jau ir palielinājusi drošības, stabilitātes un savstarpējās uzticības līmeni Baltijas jūras reģionā. Piemēram, kopš dalības NATO tiek kontrolēta un patrulēta Baltijas valstu gaisa telpa. Savukārt, lai stātos spēkā līgums, kas ierobežo parasto bruņojumu Eiropā (CFE – Treaty on Conventional Forces in Europe), Krievijai ir jāizpilda 1999.gadā uzņemtās saistības par karaspēka izvākšanu no Moldovas un Gruzijas.
Uzrunājot Ziemeļatlantijas padomi, A.Pabriks pauda gandarījumu par situācijas attīstību Ukrainā un uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt, lai atkārtotās vēlēšanas būtu demokrātiskas un dotu iespēju Ukrainas tautai brīvi paust savu gribu. Brīvu un demokrātisku vēlēšanu rīkošana varētu dot jaunu impulsu NATO un Ukrainas attiecību tālākā attīstīšanā.
Ārlietu ministrs uzsvēra nepieciešamību stiprināt transatlantiskās attiecības un atzīmēja, ka pašreiz īpaši svarīga ir vienota ASV un Eiropas valstu nostāja Ukrainas jautājumā. A.Pabriks arī norādīja, ka būtiski ir turpināt NATO misijas Irākā un Afganistānā, un apliecināja Latvijas interesi turpināt savām iespējam atbilstošu ieguldījumu.
Ārlietu ministrs pievienojās NATO valstu kolēģu laba vēlējumiem ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam, kurš pēdējo reizi piedalījās NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē.
Sanāksmes ietvaros notika arī NATO un Krievijas padomes tikšanās, kurā tika apspriesta alianses un Krievijas attiecību attīstība. Piedaloties diskusijā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, A.Pabriks uzsvēra, ka Latvijas un kaimiņvalstu dalība NATO jau ir palielinājusi drošības, stabilitātes un savstarpējās uzticības līmeni Baltijas jūras reģionā. Piemēram, kopš dalības NATO tiek kontrolēta un patrulēta Baltijas valstu gaisa telpa. Savukārt, lai stātos spēkā līgums, kas ierobežo parasto bruņojumu Eiropā (CFE – Treaty on Conventional Forces in Europe), Krievijai ir jāizpilda 1999.gadā uzņemtās saistības par karaspēka izvākšanu no Moldovas un Gruzijas.
Ārlietu ministrijas preses centrs