Kur un kā veidosies latviešu terminoloģija

Nākotnē aizvien vairāk un vairāk jaunu jēdzienu mūsu ikdienā ienāks ar ES likumu starpniecību. Šie likumi jau šobrīd ir un arī vēlāk būs arī mūsu likumi. Taču ir kāda nianse – šie likumi gandrīz nekad netiks rakstīti latviešu valodā, mūs tie sasniegs tulkojumu veidā.
Tas ir jāpieņem, ar to jāsamierinās un jāsāk domāt, kā rīkoties, lai mēs spētu ietekmēt šo tulkojumu un tajos lietotās terminoloģijas kvalitāti.

Kāpēc tapa Tulkošanas un terminoloģijas centrs

Kad jaunās dalībvalstis sāka tulkot ES likumdošanas kopumu (acquis), to vajadzēja izdarīt īsā laikā (ja ņem vērā apjomu) un bieži vien ar skopiem cilvēkresursiem un līdzekļiem. Un pēkšņi radās nepieciešamība atrast vārdus, kā nosaukt daudzas jaunas parādības. Šai laikā mūsu dzīvē strauji ieplūda jauni jēdzieni, jo dzelzs aizkars bija kritis, saskārāmies ar jaunām sistēmām, struktūrām un parādībām, kuras pirms tam nepazinām. 90. gadu beigās notika arī straujš kāpums tehnoloģiju attīstībā, radās daudz jaunu tehnoloģisko risinājumu, kuriem arī vajadzēja atrast nosaukumus mūsu valodā.
Iedibinātā terminrades un terminu apstiprināšanas sistēma vairs nespēja tikt galā ar lielo darba apjomu. Sāka veidoties plaisa starp terminoloģijas standartizācijas un terminrades vajadzībām un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas (TK) jaudu. Plaisa pa šiem gadiem ir kļuvusi tikai dziļāka.
Lai pārtulkotu ES likumus, toreizējās kandidātvalstīs tika izveidoti tulkošanas centri. Latvijā – Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC). Tulkojot ES acquis, pakāpeniski kļuvām par vienu no galvenajiem spēlētājiem terminoloģijas standartizācijā un radīšanā un izveidojām savu terminoloģijas izstrādes un izpētes sistēmu. Ievērojot Valsts valodas likumu, jaunos terminus apkopojām sarakstos un iesniedzām LZA Terminoloģijas komisijai. Diemžēl tās lēnās un novēlotās darbības dēļ esam saskārušies arī ar sāpīgām problēmām. Kad bijām iztulkojuši jau apmēram 30 tūkstošus lappušu ES likumu, beidzot tika pieņemts oficiāls LZA TK lēmums par termina EU regulation atveidi. Diemžēl no diviem iespējamajiem variantiem apstiprināja nevis terminu nolikums, kuru līdz tam lietojām, bet terminu regula. Nācās labot visus jau iztulkotos dokumentus.
Šis piemērs raksturo to, cik nopietnas sekas rodas, ja lēmumi netiek pieņemti laikus.

Jauna situācija

Pašlaik spēles noteikumi mainās. Turpmāk ES likumus tulkos ES ierēdņi iestādēs Briselē un Luksemburgā. Tam ir savi plusi un mīnusi. Mūsu valoda ir oficiāla ES valoda, tas garantē, ka nebūs jomu, par kurām nespēsim diskutēt latviešu valodā, jo pilnīgi visu likumu pārtulkošana nozīmē to, ka tiks izveidota arī attiecīgā terminoloģija.
Taču šos tulkotājus mēs vairs ietekmēt nespēsim. Nedz viņi paši, nedz mēs šobrīd nezinām, vai viņiem ir saistoši LZA TK lēmumi. Pat ja tur strādājošie tulkotāji būtu simtprocentīgi lojāli Valsts valodas likuma normām un lietotu tikai LZA TK apstiprinātos terminus, LZA TK nespētu pietiekami ātri reaģēt uz šo tulkotāju vajadzībām un dažu stundu laikā pieņemt lēmumu. Šeit būtu lietderīgi paskaidrot, ka tulkojumi top ātri, lai tos varētu paspēt publicēt, kas jādara vienlaikus visās 20 ES valodās.

Jāsāk rīkoties

Lai ES likumu tulkojumos tiktu izmantota pareiza, speciālistiem pieņemama un latviešu valodas un terminoloģiskajai sistēmai atbilstoša terminoloģija, nekavējoties jāsāk rīkoties. Latvijā jāizveido terminoloģijas atbalsta punkts. Es ierosinātu šo funkciju uzticēt Tulkošanas un terminoloģijas centram, kur uzkrāta nepieciešamā pieredze, pārtulkojot vairāk nekā 100 000 lappušu ES tiesību aktu.
Jāizveido nacionālā datu bāze, kurā laikus tiktu ievietoti visi apstiprinātie un ar speciālistiem saskaņotie termini. To lietošanai vajadzētu būt obligātai. Šai nacionālajai datu bāzei ir jābūt ērti lietojamai, uzticamai un pieejamai bez maksas.

Valoda jāsargā visiem

Jāsāk politiska diskusija par ES iestādēs strādājošo tulkotāju pienākumu ievērot oficiāli apstiprinātu terminoloģiju. Nedrīkst būt situācija, kad, slēpjoties aiz ES ierēdņu neaizskaramības un objektivitātes, nozaru ekspertiem un valodniekiem vairs nav nekādu iespēju ietekmēt tulkojumu kvalitāti, tulkojumos lietotos terminus un valodu. Rūgta pieredze jau ir. Skaļākais piemērs – eiras aizstāšana ar euro Konstitūcijas līgumā. Bet ir arī citi atsevišķi gadījumi, kad uz darba grupām Briselē aicinātie Latvijas eksperti ir spiesti samierināties ar sliktu tulkojumu kvalitāti un viņiem nepieņemamiem terminiem. Nedrīkst novērtēt par zemu ES likumdošanas tulkojumu ietekmi uz valodu.
Jāatceras, ka latviešu tulkotāji tulko arī mājas lapu saturu, veido ES iestāžu un fondu nosaukumus, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka ikviena tur strādājoša tulkotāja veikums agri vai vēlu var nonākt līdz teju vai katram Latvijas iedzīvotājam un ietekmēt viņa valodu.
Ir jāizveido sistēma, kā radīt atgriezenisko saiti, kā ļaut ekspertiem ietekmēt terminus, kā ļaut tur strādājošajiem tulkotājiem izmantot ekspertu pieredzi un zināšanas, lai veidotu normālu, mums pieņemamu terminoloģiju. Apzinos, ka šā jautājuma risināšana ir garš un, pieļauju, ērkšķains ceļš, taču, jo drīzāk sāksim, jo īsāks tas būs.
Kolēģi no vecajām dalībvalstīm nereti mēdz teikt, ka eksistē eiroangļu valoda, eirospāņu valoda utt., bet tā tiekot lietota Briselē un ikdienu neietekmējot, taču es aicinātu neatkārtot kļūdas un nepieļaut neveiklas eirolatviešu valodas veidošanos. Mūsu valoda ir pārāk maza un pārāk daudz locīta un liekta vēstures gaitā, lai mēs to palaistu vienu pasaules plašajos ceļos.

Mg.philol. Ilze Dika,