
SIA “Elvi grupa” valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
SIA “Elvi grupa” mārketinga daļas vadītāja Sanita Beķere Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Spītējot asajai konkurencei, J.Čerņavska vadītā grupa neatkāpjas, bet izvēlas uzbrukuma taktiku. J.Čerņavskis apliecina, ka turpinās jaunu ar logo “Elvi” rotātu tirdzniecības vietu atklāšanu. “Darbs norit, kā plānots. Šobrīd mūsu veikalu ķēdē ietilpst 59 tirdzniecības vietas, bet līdz gada beigām veikalu skaitam būtu jāsasniedz septītais desmits. Iespējams gan, ka kāda veikala atklāšana varētu aizkavēties līdz nākamā gada sākumam,” stāsta J.Čerņavskis. Te jāuzsver būtiska “Elvi grupas” aktivitāšu īpatnība – daļa jauno veikalu ēku tiek speciāli būvētas, daļa – remontētas, pielāgojot jaunajām prasībām. Turklāt šos darbus veic dažādi uzņēmumi – veikalu īpašnieki, jo “Elvi” veikalu ķēde tiek veidota, izmantojot franšīzes principu.
Ko dod franšīze?
J.Čerņavskis paskaidro: “No makroekonomikas viedokļa franšīze ir izdevīga resursu, arī finanšu līdzekļu piesaistē. Protams, ir lielie uzņēmumi, kuri, ieguldot tikai pašu līdzekļus, var atklāt jaunas tirdzniecības vietas un attīstīt savu biznesu. Ja paraugāmies uz pasaules līderiem šajā nozarē, redzam, ka tie katru dienu kaut kur atver jaunu veikalu. Turklāt ne jau kaut kādu veikalu, bet lielu supermārketu. Un mazajiem uzņēmumiem jāspēj konkurēt ar šiem gigantiem.” J.Čerņavskis norāda, ka, pievienojoties “Elvi” tīklam, uzņēmēji gūst iespēju izmantot jau gatavu darbības sistēmu. “Tā ir uzņēmēja iespēja turpināt savu biznesu mūsdienu apstākļos, turklāt strauji augoša tīkla ietvaros,” uzsver J. Čerņavskis. Darbojoties tīklā, kas darbojas pēc franšīzes principa, uzņēmumiem arī ir vieglāk veikt nepieciešamos rekonstrukcijas un būvniecības darbus. Protams, lai veiktu šādas investīcijas sava biznesa izaugsmē, vajadzīga uzņēmība, taču dalība tirdzniecības ķēdē sniedz lielāku drošību par ieguldīto līdzekļu lietderīgu izmantojumu.
Nav noslēpums, ka daudzi uzņēmēji bīstas ņemt kredītu biznesa
attīstīšanai, jo raizējas par savu spēju naudu atdot. Taču nopietna tīkla
dalībniekiem uzņēmējdarbības riska pakāpe ir krietni zemāka. Svarīgi ir arī
centralizētie līgumi par dažādu iekārtu, piemēram, kases aparātu, iegādi. Un,
visbeidzot, kopējais zīmols ļauj palielināt pārdošanas apjomus. “Pat veikali, kas
līdz šim nav bijuši sevišķi veiksmīgi, pēc pievienošanās mūsu tīklam nereti
pārdod par 40 procentiem vairāk preču. Un vienubrīd kāda veikala apgrozījums pieauga
par 700 procentiem,” stāsta S.Beķere.
Vēl viens būtisks faktors – pievienojoties tīklam, veikalnieki apdzīvotajās
vietās joprojām paliek “savējie”. S.Beķere uzsver: cilvēkiem ir svarīgi
apzināties, ka viņi var iepirkties konkrēta uzņēmēja veikalā. Taču pircēju
apsvērumi nekādi nebūtu uzskatāmi par iracionāliem – vairums iedzīvotāju
apzinās, ka, iepērkoties Latvijas uzņēmumu, nevis transnacionālo kompāniju,
veikalos, dod labumu gan valstij, gan pašvaldībām. J.Čerņavskis norāda, ka “Elvi
grupas” iepirkuma organizācija pirmām kārtām ir orientēta uz sadarbību ar
vietējiem ražotājiem. “Tīkla stratēģija paredz, ka, piemēram, Saldū pērkam
vietējās maiznīcas cepto maizi, Liepājā – tur ražotos produktus,” saka
J.Čerņavskis.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs uzsver, ka arī šādā iepirkuma stratēģijā
izpaužas franšīzes priekšrocības, jo vietējiem veikaliem neapšaubāmi ir vieglāk
organizēt vietējo ražojumu iepirkšanu. Lokālo produktu iepirkums tiek realizēts arī
centralizēti, atbilstoši reģioniem: Kurzemē veikalos tirgo “Užavas alu”,
Vidzemē – “Piebalgas alu”, bet “Elvi” Zemgales veikalos būtiska vieta
ierādīta Bauskas aldaru brūvējumam. Protams, visur ir nopērkama arī lielo alus
darītavu, piemēram, “Aldara”, produkcija. J.Čerņavskis lēš, ka reģionālo
ražojumu īpatsvars tīkla veikalos ir apmēram 25 procenti, un piebilst, ka tas
attiecas galvenokārt uz pārtikas precēm – vietējā ražojuma veļas pulveri Latvijā
atrast būtu problemātiski.
1. maijs neatnesa graujošas sekas
Daudzi mūsu valsts uzņēmēji, arī tirgotāji, šā gada 1. maiju
uzskatīja par zināmu robežšķirtni, kuru šķērsojot sākas neatgriezeniskas
pārmaiņas
Kopš liktenīgā datuma pagājis pusgads, un ir iespējams izvērtēt – kas uzlabojies,
kas pasliktinājies. J.Čerņavskis: “Mūsu uzņēmuma darbā principiālas izmaiņas
nav notikušas. Varam runāt vienīgi par jauniem principiem sadarbībā ar preču
ražotājiem un piegādātājiem – vienotais tirgus mums sniedz vēl ciešākas
sadarbības iespējas.”
Ir gan citas pārmaiņas, no kurām izvairīties, šķiet, nav spējis neviens
uzņēmējs. S.Beķere atzīst, ka tirdzniecību nelabvēlīgi ietekmē degvielas cenu
kāpums. “Pēc 1. maija dažām rūpniecības preču grupām cenas pat kritās.
Savukārt degvielas cenu kāpums negatīvi iespaido visu preču cenas,” saka S.Beķere.
Viņa arī norāda, ka šajā aspektā atkal izpaužas to uzņēmumu priekšrocības, kuri
sadarbojas franšīzes līguma ietvaros. “Elvi grupai” ir sava loģistikas sistēma,
un tās izmantošana ļauj krietni samazināt transporta un noliktavu izmantošanas
izmaksas, kā arī atvieglo preču realizāciju. Kā piemēru S.Beķere min “Elvi”
sadarbību ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Medus
aģentūra”. Izmantojot “Elvi grupas” loģistikas tīklu, divās nedēļās tiek
pārdots vairāk sabiedrības ražojumu, nekā tā parasti varēja realizēt mēneša vai
pat divu laikā. S.Beķere arī uzsver, ka “Elvi grupa” pagaidām ir vienīgais
vietējais mazumtirdzniecības vietu tīkls, kas izveidojis savu loģistikas sistēmu.
Neraugoties uz “Elvi” vadības optimismu, tomēr jāvaicā: kādas ir Latvijas
tirgotāju izredzes saglabāt savu vietu vienotā tirgus apstākļos? Pārāk atšķirīgi
tomēr ir mūsu tirgotāju un lielo ārvalstu kompāniju materiālie resursi un iespējas.
J.Čerņavskis uzskata, ka situācija nav bezcerīga, tieši otrādi – vien jāizvēlas
pareiza stratēģija: “Ir vērojama tīklu veidošanās tendence. Atsevišķiem
veikaliem nebūs iespējas izdzīvot, paliks tikai tīkli, kuri savukārt aizvien
paplašināsies. Robežas noteiks tikai katra tīkla spēja attīstīties. Kas attiecas uz
“Elvi” – mēs apzināmies savu konkrēto nišu tirgū un vēlamies tajā palikt uz
ilgu laiku. Mūs pazīst kā vietējos tirgotājus, un mēs piedāvājam atšķirīgu
preču sortimentu.” Savulaik ievērību izpelnījās “Elvi grupas” sarunas ar vēl
vienu nozīmīgu Latvijas mazumtirdzniecības tīklu – “Iepirkumu grupu”. Diemžēl
vienošanās gan netika panākta, un katrs tirdzniecības tīkls darbojas patstāvīgi.
J.Čerņavskis atzīst: “Protams, apvienojot spēkus, mēs noteikti būtu krietni
lielāki tirgus dalībnieki, un tas būtu izdevīgi abām pusēm.”
Tirgū paliks vien daži dalībnieki
Konsolidācijas izdevīgumu saprot arī ārvalstu lielie uzņēmumi, un
to apvienošanās neapšaubāmi ietekmēs Latvijas tirgu. Spilgts piemērs ir nesen
noslēgtā vienošanās starp “RIMI Latvia” mātesuzņēmumu “ICA AB” un
kompāniju “Kesko Food”, kurai pieder lielveikali “Citymarket” un diskontveikali
“Supernetto”. Uzņēmumi jau saņēmuši Eiropas Komisijas atļauju kopuzņēmuma
veidošanai, un no nākamā gada Baltijas tirgū darbosies kopīgiem spēkiem.
J.Čerņavs-kis norāda, ka pēc apvienošanās šo lielo uzņēmumu darbība kļūs vēl
efektīvāka un rentablāka, jo jaunais uzņēmums viens kontrolēs lielu tirgus daļu.
“Uzņēmuma mārketinga politikas spiediena rezultātā pieaugs
konkurence starp pārējiem tirgus dalībniekiem,” prognozē J.Čerņavskis. Tirgus
monopolizācija var ietekmēt cenu līmeni, tomēr būtiska būs konkurējošo uzņēmumu
politika. Protams, jārēķinās ar lielo tirdzniecības kompāniju iespējamo ekspansiju
Latvijas mazpilsētās, pretendējot uz mūsu valsts uzņēmumu tirgus daļu.
J.Čerņavskis norāda, ka tas atkarīgs no lielo uzņēmumu mārketinga stratēģijas,
taču iespējams, ka daudzu apdzīvotu vietu apgūšana nemaz neietilpst tirdzniecības
gigantu plānos.
S.Beķere atzīmē, ka arī šobrīd “Elvi” darbojas līdzās citiem tirdzniecības
tīkliem un atsevišķiem veikaliem un ir apliecinājis spēju sekmīgi konkurēt. Viņa
norāda – pagājušajā vasarā veiktais pētījums apliecina, ka šobrīd
visnopietnākais “Elvi” veikalu sāncensis ir “RIMI”. “Konkurence mums liek
sarosīties un strādāt. Mums jākļūst vēl profesionālākiem, jāpievērš vēl
lielāka uzmanība darbinieku apmācībai. “Elvi” zīmola izmantošana nozīmē
noteiktu kvalitātes standartu,” uzsver S.Beķere.
“Svarīgi, lai pircējs, ieejot jebkurā mūsu tīkla veikalā, nejustu nekādas
apkalpošanas līmeņa atšķirības,” saka J.Čerņavskis, apliecinot, ka
profesionālās kvalifikācijas celšanai “Elvi grupā” tiek pievērsta aizvien
lielāka uzmanība. Tāpēc pieredzējuši speciālisti centralizēti apmāca visu jauno
tīkla veikalu darbiniekus. Acīmredzot šādi pasākumi ir obligāti ikvienam Latvijas
tirdzniecības uzņēmumam, kas vēlas sekmīgi strādāt skarbajos konkurences
apstākļos.
“Tirdzniecības tīklos ietilpstošo veikalu skaits arvien palielinās, bet
individuālie veikali tiek izstumti no tīkla. Šāda situācija saglabāsies un
attīstīsies,” rezumē J.Čerņav-skis. “Elvi” vadītāji spriež, ka acīmredzot
Latvijā paliks trīs četri starptautiskie mazumtirdzniecības tīkli un viens
nacionālais. Turklāt citu valstu pieredze rāda, ka visbiežāk trīs vai četri
uzņēmumi kontrolē apmēram 80 procentus tirgus. J.Čerņavskis gan norāda, ka šobrīd
Latvijas tirgus vēl ir ļoti sadrumstalots: “Piemēram, Stendē ir septiņi vai astoņi
pārtikas veikali!” “Elvi grupas” valdes priekšsēdētājs spriež, ka maksimāla
tirgus koncentrēšanās varētu būt vērojama pēc 7–10 gadiem. Tāpēc aktuāls
kļūst jautājums: kurš no pašreizējiem nacionālajiem tīkliem patērētājiem
šķitīs tik interesants, lai spētu izdzīvot?
Atbildi sniegs nākotne un Latvijas tirgotāju spēja attīstīties atbilstoši mūsdienu
Eiropas tirgus prasībām.
Juris Bārtulis, “LV”