1990.gada 18.jūlija sēdes stenogramma

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Dūma tulkojums.

Priekšsēdētājs: Labrīt, cienījamie deputāti! Ir trīs minūtes pāri desmitiem. Es ceru, ka mēs visi esam pamodušies un varam sākt savu šīsdienas necilo vai izcilo darba kārtību. Uzmanību! Sekretariāta vadītāj un sekretariāt, ieņemiet arī jūs savas vietas, lai mēs varam sākt strādāt. Vakar mēs palikām pusceļā ar lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ņemšanas kārtību Latvijas Republikā. Es ceru, ka pēc vakardienas sēdes notika konsultēšanās par šo jautājumu un mēs to šodien varēsim atrisināt un balsot. Bet, pirms sākam darbu, šķiet, visi deputāti būs ieņēmuši savas vietas, lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu! 140. Mēs varam strādāt. Plus divi. Paldies.
Pirms mēs sākam darbu, es informēšu, ka līdz pirmajam pārtraukumam, līdz pulksten 11.30, mēs izskatīsim jautājumus, kas ir darba kārtībā, pulksten 12.00 valdības vadītājs Ivars Godmanis ir apsolījies mums ziņot par valdības programmu. Pēc valdības lūguma, šī valdības programmas apspriešana varētu būt tāda (acīmredzot tiks izdalīti arī rakstiski materiāli par valdības programmu), ka mēs noklausītos valdības ziņojumu un, tā kā Ivaram Godmanim jābrauc uz Maskavu, rīt mēs komisiju sēdēs šo ziņojumu apspriestu, izskatītu arī rakstisko koncepciju, kādu valdība ir iesniegusi, un debates par valdības koncepciju uzsāktu pirmdien, lai mēs būtu nopietni sagatavoti šī dokumenta apspriešanai. Pēc tam, kad mēs būsim to apsprieduši, pirms aiziešanas atvaļinājumā mēs šo valdības koncepciju varētu pieņemt vai arī noraidīt.
Bet tagad turpināsim to, ko aizsākām vakar, un pabeigsim. Tātad par nodokļu likumu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Ceru, tas skaidrs, ka Godmaņa kunga uzstāšanās un tās apspriešana pirmdien tiks translēta./

Priekšsēdētājs: */Jā, tas ir skaidrs. Tas viss būs./
Lūdzu darba grupas vadītāju deputātu Kodoliņu izteikt savus apsvērumus vai priekšlikumus, kas tika ņemti vērā vakar pēc apspriešanas.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Tā kā radās neskaidrības ar ierakstu par 54 kapeikām, tad šodien jums tiek izdalīts jauns variants, kur ir tas pats, tikai tabulas veidā parādīts. Es gribu, cienījamie deputāti, piebilst tikai vienu, ka šis, bez šaubām, ir pagaidu lēmums, un, kā es teicu vakar, jau septembrī, vēlākais– oktobrī, ir jāpieņem likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā, kur arī šie jautājumi tiks atrisināti konkrēti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs šo lēmumu un to tabulu varam ņemt par pamatu, un tas ir tas, ko mēs šodien pieņemsim. Vai deputātiem vajadzīgas kādas minūtes, lai iepazītos ar šo lēmumu? Pāris minūtēs iepazīstieties, ja gadījumā kāds to tikko ir ieraudzījis. Es ceru, ka visi būs iepazinušies ar tabulu, jo lēmumu mēs vakar jau redzējām, un mēs varētu sākt pieņemt lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ņemšanas kārtību Latvijas Republikā. Acīmredzot mums jāatsāk izskatīt pa punktiem un jābalso, jo te ir vairāki punkti. Varbūt ir kādi priekšlikumi? Tātad par 1.punktu. Lūdzu jautājumus.

I.Geidāns: Man ir jautājums Kodoliņa kungam. Es šodien apspriedos ar dažādu iestāžu grāmatvežiem, un viņi saka, ka 2.punktā paredzēto ar jūlija algu reāli nav iespējams izdarīt, jo ir jau aprēķināts. Var tikai, sākot ar augusta darba algu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kodoliņ, nāciet šeit priekšā, jo acīmredzot jautājumi būs, un pieņemšanas laikā jums ir jāatrodas tribīnē.

I.Geidāns: Es atvainojos. Vai jūs dzirdējāt manu jautājumu vai man jāatkārto?

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, ja varētu, lūdzu atkārtot.

I.Geidāns: Es sazvanījos ar vairāku iestāžu grāmatvežiem. Viņi saka, viņi lūdz, ka būtu labāk, ja šo likumu ieviestu ar augusta darba algu, jo jūlija darba algas reāli ir visur sarēķinātas, jo visur jau ir fondi.

Priekšsēdētājs: Paldies, acumirklīti! Pagaidiet, deputāt Kodoliņ, lai deputāti īsu brīdi konsultējas savā starpā, pēc minūtes turpināsim darbu.

A.Kodoliņš: Es, bez šaubām, saprotu grāmatvežu bažas, bet te tomēr ir runa par 290 000 cilvēku, kuri saņems naudu, tātad algu zem (nesaprotami) un viņiem (nesaprotami) arī šajā jūlija mēnesī.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Man ir tāds jautājums. Pirmajā momentā. Mums ir interesanta loģika, skatieties, kā iznāk: simtais rublis– mēs neko neņemam, pirmais pēc simta– mēs noņemam jau pusi rubļa. Un faktiski iznāk, ka mēs pasludinājām, ka simtu mēs neapliekam, bet ar pirmo simtu– visu simtu, šie 54– tas ir jau nodoklis no visa simta. Tas ir, ar vienu roku mēs darām vienu, bet ar otru roku darām pretējo. Nav šīs skalas aprēķina algoritma./

A.Kodoliņš: */Pieņemot šādu labojumu, mums, protams, iznāk samocīts lēmums. Bet jāievēro, ka mēs nepieņemam likumu. Tas ir pagaidu pasākums, lai samazinātu nodokli no iedzīvotājiem./
Tātad šeit ir tikai attiecīgi pieņemts jauns likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad attiecīgi būs arī normālas šīs proporcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ēlerts: Cienījamais Kodoliņa kungs! Es saprotu, ka valstij trūkst naudas, un tāpēc mēs nevaram pieņemt tām algām, kas ir no 100–150 rbļ., tik mazu nodokli, kā tas ir paredzēts Savienības likumā. Bet vai Ekonomikas komisija neizskatīja, kāds ir ienākums nodoklī, ja piemēro visu ienākuma nodokļu skalu, ko vietējā padome saņēmusi, tas ir, augsto ienākuma nodokli, tātad saņēmusi ienākuma nodokli augstajā naudā. Pēc Savienības likuma augstākais nodoklis paredzēts 60%, bet Latvijas Republikas izstrādātajā likumprojektā augstākā nodokļa skala ir 65%? Tātad pieņemt uz diviem mēnešiem šādu Savienības skalu, kas tiešām neatbildīs republikas skalai, man liekas, būtu nepareizi. No otras puses, neņemot šo paaugstinātā nodokļa augšējo daļu, ja pašreiz vairāk jānolīdzina apakšējā daļa, tātad prasīt mazākus nodokļus, mēs arī nevaram. Šo naudas summu var atrast ar ļoti lielām grūtībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Felss: No šī lēmuma ir saprotams, ka izmaiņas skar tikai to algu daļu no 101 līdz 120 rubļiem. Pēc 120 rubļiem parādās vecā kārtība. Vai es pareizi sapratu?

A.Kodoliņš: Jā, pilnīgi pareizi. Tātad tiek samazināts ienākuma nodoklis faktiski līdz 119 rbļ. Attiecībā uz 120 rubļiem jau ir vecā norma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Smoļuks: */Par trešo punktu. Vakar mums tomēr notika asas diskusijas, un es uzskatu, ka par trešo punktu mūs neviens nesapratīs. Tā ir tauta krāpšana, nekas cits. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs izliekamies, ka ņemam nodokli no 100 rubļiem un atstājam to nemainīgu līdz 120, pie tam rēķinot un uzstājoties no augstām tribīnēm, ka 120 rubļi– tā ir nabadzības robeža vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ir krāpšana, es aicinu deputātus nebalsot par pagaidu vai pastāvīgu tautas krāpšanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona. Vai jūs atbildēsit?

A.Kodoliņš: Es varu atbildēt. Ja deputātus vēlējuši cilvēki, kas saņem 75 rbļ., tie maksā ienākuma nodokli 1 rbļ. 65 kap. Tie, kas pašreiz saņem 100 rbļ., nodokli maksā 8 rbļ. 20 kap. Ja deputāti uzskata, ka viņi var arī (nesaprotami) maksāt nodokli, tad, lūdzu, bez šaubām, var pieņemt visādus lēmumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

J.Drobots: */Man ir tāds jautājums. Šī lēmuma pirmajā pantā ir runa par ienākuma nodokli vispār. Otrajā pantā ir runa par ienākuma nodokli no algas. Lūdzu paskaidrot, vai šeit ietilpst jēdziens par honorāru, prēmiju utt.? Ja tā, tad kāpēc tas pirmajā pantā nav norādīts? Vai te neradīsies pārpratumi?/

A.Kodoliņš: Otrajā punktā ir rakstīts, ka ienākuma nodoklis no strādniekiem, kalpotājiem un viņiem pielīdzinātajiem, tātad pilsoņiem (nesaprotami). Tātad šeit ir domātas visas iedzīvotāju kategorijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Priščepovs: */Analizējot tabulu, var izdarīt tādu secinājumu, ka no summas, teiksim 101 rubļa, jā, ir ieguvums, ienākuma nodokļa samazināšanās: agrāk bija 8,74, bet pašlaik 54 kap.– tas ir pozitīvi. Otra atzīme– 110 rubļi, arī te iznāk pa jaunam 5,40, agrāk iekasēja 9,50, un summas izlīdzinās [pie] 120 rubļiem. Bet šajā lēmumā nav parādītas personas, kuras izmanto atvieglojumus.
Man ir tāds priekšlikums. Jūsu komisijai izstrādāt papildus šajā lēmumā vienu punktu, kādām personām tiek piešķirti atvieglojumi, kādām [iedzīvotāju] kategorijām, ar to visiem iedzīvotājiem būs saprotams šis lēmums un neradīsies papildu jautājumi./

A.Kodoliņš: Ja deputāts būtu rūpīgi izlasījis pirmo punktu, tad būtu redzējis, ka tur ir rakstīts, ka saglabājas esošā nodokļu ņemšanas kārtība un arī visas atlaides, kādas ir atrodamas.

Priekšsēdētājs: Tad jūs uzskatāt, ka šāds punkts nav nepieciešams. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Godājamajam referentam tāds jautājums: vai, gatavojot šo lēmumprojektu, jūs esat precīzi noteikuši to cilvēku skaitu, kas šodien saņem aldziņu līdz 100 rubļiem. Kāds būtu ekonomiskais efekts viņiem un cik zaudētu valsts kase. Un savukārt otrs rādītājs: cik ir to cilvēku, kas saņem no 100 līdz 120, un ko dod šie 10 rubļi 80 kapeikas, reizinot ar šo cilvēku skaitu, mums valsts kasē? Kāpēc šāds jautājums? Viss ir ļoti vienkārši un saprotami: tie cilvēki, kas saņem līdz 100 rubļiem, sacīs paldies. Tie cilvēki, kas saņem no 100 līdz 120, pateiks, ka parlaments ar viņiem rīkojas gluži vienkārši negodīgi. Tāpēc mums jāizsver šā lēmuma ekonomiskais efekts un politiskās sekas, jo politiskās sekas var būt ļoti, ļoti būtiskas.

A.Kodoliņš: Šajā īsajā periodā es precīzi nevarēšu pateikt, bet aptuveni pateikšu. Tātad algu līdz 100 rubļiem saņem ļoti daudz iedzīvotāju– apmēram 170 000. Līdz 120 rubļiem– aptuveni 120 000. Pieņemot šo lēmumu, kopā valsts kase zaudē apmēram 8 miljonus rubļu. Ja mēs izveidotu tādu pašu skalu kā Savienības likumā, tad zaudējumi būtu vēl 6– 7 miljoni rubļu.

J.Celmiņš: Cik es atceros, mēs vakar izdiskutējām šo tēmu un vienojāmies, ka šodien šo jautājumu tikai balsosim. Tāpēc man ir priekšlikums: pārtraukt jautājumus un debates un balsot šo lēmumprojektu.

Priekšsēdētājs: Ienācis priekšlikums pārtraukt jautājumu uzdošanu un ķerties pie balsošanas. Man šis priekšlikums ir jāliek uz balsošanu. Jo sākas faktiski debates par to, par ko mēs jau vakar izdebatējām.

No zāles: */Bet mēs te jau stāvam rindā./

Priekšsēdētājs: Tāpēc, lūdzu, deputāti, balsosim– jā vai nē. Vai deputātiem nav iebildumu, ja tie, kas stāv rindā, uzdod jautājumus... (Zālē kņada, sarunas.) Tad jāliek uz balsošanu. Man jāpakļaujas deputātu prasībai. Es nevaru pilnīgi visus kliedzējus apmierināt. Vēlreiz reģistrēsimies. Par balsošanas motīviem vēl varēsit izteikties. Lūdzu, reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 153. Lūdzu, par balsošanas motīviem.

M.Gavrilovs: */Tātad, kolēģi, mums izsniegta kaut kāda skala, es piekrītu kolēģim Plotniekam, kas faktiski attiecas uz cilvēku naudas ienākumiem no 100 līdz 120 rubļiem, te iznāk kaut kāda novirze aplikšanas ar nodokļiem loģikā, iznāk, ka šī grupa, pieaugot viņu ienākumiem, tiks aplikta ar nodokli daudz vairāk nekā tie, kuru ienākumi ir daudz lielāki. Man šķiet, ka tas nav loģiski. Te iznāk tāda nodokļu bedre, ka no katra rubļa no 120 rubļiem puse viņiem jāmaksā kā nodoklis. Man šķiet, ka šis jautājums jārisina visā nodokļu skalā, [arī] tur, kur ir ļoti lieli ienākumi, bet šeit tas skar [daudzus] cilvēkus. Es nesen pieņēmu jautājumā par ārpusbudžeta kultūras un mākslas fondu. Sakarā ar šo tiek apcirpts viss pieaugums, un cilvēkiem nebūs jēgas censties panākt to algu, ienākumus, viņi pusi pieauguma atdos. Tāpēc priekšlikums: tādā veidā atstāt nevar, jāgatavo normāla skala, kur aptvertu visus ienākumus, un tajā izlemt šo jautājumu, bet nevis uz kādas šauras nodokļu maksātāju grupas rēķina./

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir noraidīt šo lēmumu? Bet es domāju, ka jāizsaka priekšlikums par balsošanu, lai mums ir par ko balsot. Lūdzu, pie trešā mikrofona, bet ļoti īsi.

E.Kide: Es arī esmu pret šā punkta pieņemšanu un aicinu balsot pret, jo tieši šī apmaksas zona ir diskriminēta. Un, ja mēs uzskatām, ka nabadzības robeža ir ap 120, tad man ir priekšlikums pieņemt– līdz nabadzības robežai nodokļus neņemt un atrast citus resursus.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir balsot pret visu likumu? Jo bez trešā punkta jau viņam nav jēgas. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Dīmanis: Es aicinu balsot pret šo lēmumu divu apsvērumu pēc: pirmkārt, šeit ir ļoti spēcīgi aplikts darba algas pieaugums. Par katru papildu rubli– 54 kapeikas. Ja rubli mēs saņemam algā, nekas briesmīgs nav, bet, ja rublis ir jānopelna, 54 kapeikas atdot nodokļos– tas ir par traku. Otrs moments– sāpju punkts ir 120 rubļi. Savienības likumā sāpju punkts ir 150 rubļi. Savienības likums ir saudzīgāks, un es domāju, ka tieši no šā redzesviedokļa tas būtu pieņemamāks.

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Man būtu tāds ierosinājums: mazu brīdi paklusēt un nediskutēt savā starpā, bet uzklausīt tos, kuri pie mikrofoniem cenšas kaut ko pateikt. Otra lieta: mēs nevaram pārtraukt apspriešanu, iekams neesam uzklausījuši būtiskus argumentus, ar skaitļiem pamatotus argumentus. Es jūtu, ka šeit deputāts Kodoliņš izmisīgi cenšas mūs par kaut ko pārliecināt. Esiet tik laipni, uzklausiet arī deputātu Muciņu. Viņam ir ciparu rinda. Var būt, ka tad mums radīsies priekšstats.

No zāles: */Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi un pārstāvji, cik procentu... virs 120 rubļiem?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona. Es atvainojos, uz jautājumiem mēs vairs neatbildēsim. Acumirklīti, cienījamie deputāti!

A.Kodoliņš: */13 procenti./

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka visiem šobrīd ir skaidrs, ka būtībā ir tikai divi priekšlikumi: vai nu mēs pieņemam šo likumu, vai uzskatām, ka tas ir negatīvs, un noraidām. Citu priekšlikumu nav? Droši vien ir jābalso, jo diskusijas būs bezgalīgas.

No zāles: Izziņas! (Zālē kņada, rosība.)

Priekšsēdētājs: Pirms balsošanas mēs varam dot deputātam Muciņam vārdu informācijai? Vai kādam deputātam ir iebildumi pret to, ka Muciņš dos informāciju? Nav! Tātad jābalso nav.

L.Muciņš: Man ļoti žēl, ka pareizie argumenti netiek saistīti ar pareizām apspriešanas metodēm. Mēs runājam ar emocijām, bet vajadzētu runāt ar cipariem. Kā es saprotu, šis likums nav par to, ka mēs uzliekam kādam nodokļus, kā mums šeit cenšas iestāstīt cienījamie ekonomisti un arī Gavrilovs, bet par to, ka mēs noņemam nodokļus. Es tikko nogāju lejā, paņēmu vecās nodokļus likmes un sarakstīju visur blakus. Un, ja jūs esat gatavi paklausīties, tad pusotrās minūtēs es jums tās nolasīšu, un viss kļūs skaidrs.
Ja līdz 100 rubļiem līdz šim maksājām 8,20 un uz leju attiecīgi proporcionāli līdz 70, par kuriem neko nemaksāja, tad tagad tiek piedāvāts līdz 100 rubļiem nemaksāt neko, bet, sākot ar 100 rubļiem, maksāt 54 kapeikas 8 rubļu 33 kapeiku vietā. Tātad ieguvums 7 rubļi 20 kapeikas katram cilvēkam, kurš saņem 101 rubli algu. 102 rubļi alga– 1 rublis 8 rubļu 46 kapeiku vietā. 105 rubļi alga– nodokli piedāvā tagad 2 rubļi 70 kapeikas, agrāk 8 rubļi 85 kapeikas, 110 rubļiem tagad piedāvā 5 rubļus 40 kapeikas, bet agrāk bija 9 rubļi 50 kapeikas, 115 rubļiem agrāk bija 10 rubļi 15 kapeikas, tagad piedāvā 8 rubļus 10 kapeikas, 120 rubļi alga– agrāk bija 10 rubļi 80 kapeikas, bet tagad ir 10 rubļi 80 kapeikas. 119 rubļiem starpība ir 10 rubļi 67 kapeikas un 10 rubļi 26 kapeikas. Cilvēkus ir pārņēmušas emocijas, bet skaitļi rāda, ka mēs tautai nodokļus samazinām, un nav ko vilkt garumā. Un tad, kad pieņems jauno likumu, tad arī pārrunāsim visus šīs te cienījamās opozīcijas argumentus. Izskatīsim un piemērosim. Bet tagad jūlijs iet uz priekšu. Un, ja mēs neko nenobalsojam, cilvēki būs spiesti no tiem 100 rubļiem maksāt 8 rubļus tai vietā, lai maksātu 54 kapeikas. Tā ir ņirgāšanās. Vai nu mēs nekā nesaprotam, vai arī...

Priekšsēdētājs: Deputāta Kinna, acumirkli, pagaidiet. Es domāju, ka izteikti visi argumenti. Tā mēs te varam diskutēt bezgalīgi. Tātad deputātiem ir skaidrs: vai nu balsot, vai noraidīt. Es domāju, ka mums vispirms vajag balsot par priekšlikumu pārtraukt jebkādas debates un pēc tam balsot kopumā vai nu lēmumprojektu noraidīt, vai arī to pieņemt un sākt piemērošanu. Lūdzu, priekšlikumu.

I.Bērziņš: Atvainojiet, kāpēc ikviens deputāts var stāvēt pie mikrofona un viņam netiek dots vārds, bet visu cienījamam Aleksejevam, tikko viņš pieceļas, tūlīt tiek dots vārds. To mēs visi redzam. Ja man tiek dots vārds, es gribu izteikties par balsošanas motīviem, jo šeit bija argumentācija arī mūsu cienījamajai opozīcijai. Tā piekrita par 100 rubļiem, ka nodoklis tiek samazināts. Un neviens no cienījamās opozīcijas laikam negrib nodokļus cilvēkiem, kuriem ir alga līdz 100 rubļiem, palielināt. Bet jautājums ir par 120 rubļiem. Es gribu skaidri pateikt, ka šī nabadzības robeža– 120 rubļi ir ļoti nosacīta. Tā nav precīzi aprēķināta. Un pie mūsu milzīgajiem inflācijas tempiem es tikpat labi varu apgalvot, ka šī nabadzības robeža tomēr ir 160, nevis 120 rubļi. Un mēģiniet, cienījamie ekonomisti, man pierādīt pretējo. Tā kā mēs šobrīd, vadoties no mūsu budžeta un mūsu iespējām, varam izdarīt labu cilvēkiem, kas saņem 100 rubļus, nedaudz labu cilvēkiem, kas saņem 110 rubļus, un neizdarīt labu cilvēkiem, kas saņem 120 rubļus, es aicinu visus balsot par, lai vismaz izdarītu labu daļai pašu nabadzīgāko cilvēku. Es piekrītu, ka arī 130 rubļiem vajadzētu samazināt nodokļus, bet ja šobrīd tas nav iespējams... Es vēlreiz saku: nemēģināsim izdomāt kaut kādus mākslīgus griestus, balsosim par konkrēto palīdzību tiem, kam mēs šobrīd varam konkrēti palīdzēt.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bērziņ, bet tā atkal bija argumentācija, kuru mēs jau bijām dzirdējuši. Mums vajadzētu lemt par debašu pārtraukšanu, jo mēs būtībā joprojām debatējam, un pāriet pie balsošanas.
Ir divi priekšlikumi: noraidīt vai pieņemt. Ja pieņemt, tad balsot pa punktiem.

A.Safonovs: */Pagājušajā pirmdienā es sāku šo jautājumu, mēģināšu pielikt kaut kādu punktu. Lūk, nupat izdalīja aprēķinu skalas otro variantu, teiksim tā. Nē, nē, nē, es zinu, ka tas ir cits. Lūk, šeit jau redzama jēga, tāpēc es gribu teikt tā: es pagājušajā pirmdienā ierosināju, kad pacēlās šis jautājums, ieviest pie mums, kaut vai uz laiku, Savienības likumus, un es palieku pie šīs domas. Es tomēr ierosinu ieviest pie mums līdz mūsu likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli izstrādāšanai Savienības likumu./

Priekšsēdētājs: Trešais priekšlikums– ieviest Savienības likumu. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti normāli, ka par nodokļu jautājumiem notiek tik karstas debates, tas ir jebkurā parlamentā pasaulē. Un tomēr, ja mēs gribam arī virs šiem 120 rubļiem radīt labākus nosacījumus, mums ir jārēķinās ar to, cik bagāti mēs esam. Diemžēl Finansu ministrija spēja līdz gada beigām (runa ir tikai par šo gadu) atrast šos 9 miljonus. Mēs labprāt, ja vien varētu, līdz 200 rubļiem noteiktu līmeni, ka netiek ņemti nodokļi, bet tas tiek saistīts ar līmeni, cik mēs esam bagāti vai nabagi. Es, protams, aicinātu balsot par šo variantu, bet, ja mēs gribētu to pārskatīt, tad es aicinātu deputātus uzklausīt finansu ministra vietnieku, kurš piedalās mūsu sēdē, lai viņš pasaka, vai viņi var vēl rast šos 6 miljonus, teiksim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Movels: Par balsošanas motīviem. Es balsošu par šo lēmumu, un es esmu pateicīgs deputātam Muciņam par to, ka man tagad ir pilnīga skaidrība, jo viņš izdarīja to, ko neizdarīja ziņotājs. Es domāju, ka mums tādas kaislības nebūtu virmojušas, ja ziņotājs nenostādītu sevi novērotāja lomā. Tā negatavo lēmumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Izskanēja vēl deputāta Kehra priekšlikums pirms balsošanas dot vārdu finansu ministram. Kā uzskata deputāti? Vajag dot vārdu finansu ministram? Neviens neiebilst? Vārds finansu ministram. Jūs iebilstat? Tātad vārds finansu ministram, un pēc tam ķersimies pie balsošanas.

M.Skulte: Cienījamie deputāti! Neesmu ministrs, esmu vietnieks. Mēs daudz apspriedām savas iespējas attiecībā par ienākuma nodokļa ieviešanu, un mums ir izstrādāti divi varianti jaunam ienākuma nodokļa likumprojektam, kurus mēs esam nodevuši valdībai. Valdības komisija ir izskatījusi, akceptējusi, bet, saprotiet, šo likumprojektu izskatīšana acīmredzot prasīs diezgan ilgu laiku, jo tas ir pamatīgi jāapspriež visās instancēs. Tāpēc mēs, ņemot vērā mazatalgoto cilvēku sociālās intereses, nonācām pie slēdziena, ka nevaram kavēties un līdz jaunā likumprojekta pieņemšanai un izskatīšanai nereaģēt uz viņu prasībām. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Savienībā ar 1.jūliju ir ieviestas jaunās likmes, pacelts nepieciešamais minimums un attiecīgi samazinātas likmes līdz 150 rubļiem, ņemot vērā savas praktiskās budžeta iespējas, jo mums neviens no Savienības nekompensēs šo trūkstošo budžeta ieņēmuma daļu, arī ierosinājām šo projektu, lai vispirmām kārtām atbrīvotu mazatalgotos darbiniekus (līdz 100 rubļiem mēnesī). Šodien nepieciešamais minimums ir 70, un, attiecīgi ņemot vērā savas iespējas, izrēķinājām to starpību, lai varētu līdz 120 rubļiem samazināt nodokļu likmes. Es tās neatkārtošu, to diezgan pārskatāmi minēja deputāts Muciņš, pierādot to starpību, kāda bija līdz šim un kādu mēs varam pielietot, ieviešot jaunos likumus. Ja mēs šodien pieņemsim šo likumprojektu un samazināsim likmes, kā arī ieviesīsim nepieciešamo minimumu un pazeminātās likmes no 1.jūlija, nekāda nelaime nebūs, grāmatveži šo pārrēķinu tikpat sekmīgi var iztaisīt augusta mēnesī, šo summu ieskaitot saņemamajā izpeļņā.

M.Skulte: Starpība ir tā, ka ir pazeminātas likmes līdz 150 rubļiem, tāpēc attiecīgi no 101 līdz 150 rubļiem tiek ņemtas 29 kapeikas, mums ir 54, jo mēs negājām līdz 150, mēs varējām tikai līdz 120, līdz ar to tā likme atšķiras, bet jāņem vērā arī otra puse– mums pašreiz paliek šīs vecās likmes– 13% par šo gadu līdz jaunā likuma pieņemšanai, bet Maskavas projektā šīs likmes palielinās diferenciāli līdz 60%.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav, tāpēc nav jābalso par jautājumu uzdošanas pārtraukšanu. Paldies jums un finansu ministram. Mēs varam ķerties pie balsošanas. Šobrīd ir trīs priekšlikumi, lai mēs vispār uzsāktu lēmuma pieņemšanu vai noraidīšanu. Pirmais priekšlikums: lēmumu noraidīt. Otrais priekšlikums: ieviest republikā Savienības likumu par nodokļiem. Trešais priekšlikums: pieņemt redakcijas komisijas sagatavoto lēmumu. Lūdzu, balsojam. Jautājumu izšķirs ar saņemto balsu vairākumu– vai mēs noraidīsim, ieviesīsim Savienības likumu vai pieņemsim šo te. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pirmo priekšlikumu– noraidīt. Lūdzu rezultātu. 25. Otrais priekšlikums (to vajag izskatīt atsevišķi)– ieviest Savienības likumu. Lūdzu rezultātu. 39. Nevienu paceltu roku es neredzēju. Trešais priekšlikums– pieņemt šo likumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 99. Tātad no šiem trim priekšlikumiem pēdējais ir saņēmis balsu vairākumu. Tagad mums ir jāsāk šā lēmuma pieņemšana.
Tā kā pa punktiem var būt kādas nianses, acīmredzot būs jābalso pa punktiem. Te ir termini un tā tālāk. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par 1.punktu? Nav. Tātad balsojam 1.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Vajadzīgs nododamo balsu vairākums, ja mēs nepieņemam lēmumu kopumā. Lūdzu rezultātu. 112. Paldies. Vai par 2.punktu ir kādi priekšlikumi vai papildinājumi? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam lēmuma 2.punktu, arī par termiņiem– par jūliju. Rezultātu. 133. Par 3.punktu neviena rakstiska iesnieguma vai labojuma nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Es atvainojos, man ir redakcionālas dabas labojums. Lai cilvēki precīzi saprastu, rakstīsim nevis “sekojošas nodokļu likmes”, bet “pazeminātas nodokļu likmes”, tā, kā bija vakardienas lēmumprojektā, jo salīdzinājumā ar pašreizējām tās ir pazeminātas.

Priekšsēdētājs: Tātad pazeminātas. Lūdzu.

M.Gavrilovs: */Priekšlikums par 3.punktu. Tā kā 3.punktā piedāvātā skala ir neloģiska, tās vietā ņemt to, kuru mums iesniedza Latvijas Republikas mazģimeņu pilsoņiem [nodokļu aprēķināšanai], tā ir izturētāka un loģiskāka. Šīs skalas vietā ņemt to, ko mums deva priekš mazģimeņu pilsoņiem. Tāds ir priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Tas gan ir cits priekšlikums. Mēs varam uzskatīt, ka tā ir cita redakcija, bet varam arī likt uz balsošanu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ozols: Ierosinu mūsu 3.punktu pielāgot Padomju Savienības likuma 8.pantam par attiecīgo likumu, uzskatot to ne tikai par ekonomiska rakstura, bet arī par ļoti svarīgu politiska rakstura jautājumu.

Priekšsēdētājs: Es nedzirdēju, lūdzu, atkārtojiet vēlreiz šo priekšlikumu.

I.Ozols: Es atvainojos, bet ziņojumu noraidīja. Es gribu 3.punktam pielāgot Padomju Savienības likuma 8.pantā paredzēto nodokļu skalu.

Priekšsēdētājs: Tas ir pilnīgi nesagatavots priekšlikums. Tad tas ir jādiskutē no jauna. Es personīgi nesapratu, ko jūs ar to gribējāt teikt. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Felss: Mēs taču pirms maza brīža nobalsojām, ka Savienības likumu mēs liekam mierā un vadāmies no šī likumprojekta un vietējām iespējām.

Priekšsēdētājs: Arī šis priekšlikums ir nesagatavots. Es nevaru to likt uz balsošanu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, es tomēr atbalstu. Jūs dzirdējāt, ka arī Ozola kungs...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, miniet uzvārdu.

I.Geidāns: Tas aiz uztraukuma. Jūs jūtat, ka arī Ozola kungs saprata un atbalsta šo ideju, ka mums pieņemt to likmi no 29 kapeikām līdz 5,80, tā, kā būs visos Savienības uzņēmumos. Šī likme ir publicēta arī avīzē. Jau 6.maijā. Un no 1.jūlija tā ir ieviesta visos Savienības uzņēmumos, tātad arī Latvijā. Tāpēc mums nevajag divreiz lielāku likmi, tas taču ir politiski nepareizi.

Priekšsēdētājs: Te var būt viena nelaime, jo visi PSRS deputāti avīzes nelasa un tās tabulas un tās likmes, kas ir rakstītas tur, no galvas neatceras. Tā ka vienkārši atsaukties uz to, kas bija publicēts avīzē, mēs nevaram.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos, bet es pieprasu arī šo variantu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Kādu variantu? Kā, lūdzu?

I.Geidāns: Tas ir Savienības 8., 9.pants.

Priekšsēdētājs: Mēs jau tikko balsojām, ka šo likumu mēs nepiemērojam.

I.Geidāns: Labi, es viņu nesaukšu par Savienības likumu, bet teikšu tās likmes, kas ir šai tabulā.

Priekšsēdētājs: Kādā tabulā?

I.Geidāns: Savienības likuma 9.pantā.

Priekšsēdētājs: Kāds Savienības likums un kāds 9.pants? Cienījamie kungi, šis priekšlikums ir nesagatavots. Ja mums nav pieņemams 3.punkts, mēs varam balsot pret to, un galu galā mēs varam arī lēmumu nepieņemt. Bet mēs nevaram balsot par nesagatavotiem priekšlikumiem. Tie nav iesniegti rakstiski, un tie ir pilnīgi neskaidri. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Aleksejevs: */Man ir kompromisa priekšlikums. Tā kā mēs te darījām visu, lai pie mums būtu labāk nekā Savienībā, tad ļoti neloģiski pieņemt likumu par nodokli sliktāku nekā Savienības, tāpēc, es domāju, atliksim to vēl uz pāris dienām un novedīsim to līdz atbilstībai tām likmēm, kādas pieņemtas Savienībā./

E.Kide: Ja mēs konsekventi atsakāmies pieņemt īsti adekvātu tabulu tam Vissavienības lēmumam, kādēļ tad mēs pieņemam neadekvātu tabulu? Tad par to nevar būt runa.
Un vēl viens priekšlikums: ja mēs balsojam pret Padomju Savienības lēmumu, tad kopumā par punktu, ko mēs nevarētu pieņemt, mēs neesam balsojuši.

Priekšsēdētājs: Tātad deputātiem ir priekšlikums, bet es arī to īsti nevaru pieņemt un likt uz balsošanu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Ņemot vērā to, ko šeit teica deputāts Ozols, mēs piekrītam šim priekšlikumam un tāpēc savu variantu arī atsaucam, jo tas patiešām ir loģiski, es piekrītu, mēs gribējām šeit parādīt, ka pie mums labāk, bet mēs darām sliktāk./

Priekšsēdētājs: Es pilnīgi pieņemu, ka varbūt šis priekšlikums ir ļoti vērtīgs. Attiecībā uz to, kas rakstīts avīzē. Piedodiet, es neesmu lasījis to avīzi, un es nevaru to izlasīt arī tagad un izanalizēt. Tāpēc es domāju, ka mums ir tiesības balsot šo variantu vai arī to noraidīt. Mums ir šīs iespējas. Lūdzu, deputāt Plotniek, pie pirmā mikrofona. Tas bija jūsu priekšlikums, kā Geidāns teica.

A.Plotnieks: Godājamie deputāti! Man būtu priekšlikums no konfrontācijas tomēr pāriet pie kādiem risinājumu meklējumiem. Es piedāvātu tādu variantu: izveidosim nelielu saskaņošanas komisiju, kas kopā ar Finansu ministrijas pārstāvi līdz pusdienas laikam šo jautājumu vēlreiz izskata. Risinājums varētu būt apmēram tāds: mēs saglabājam attiecīgo ārvalstu tabulu un ieviešam tajā korektīvas, tomēr samazinot šo nodokļa aplikšanas procentu tā, lai mēs kaut kur izlīdzinātu rādītāju līdz 120. Bet lai tas nebūtu klaji netaisnīgi, kāds tas šodien ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Dinēvičs: Cienījamie deputāti! Pašreizējā situācijā valdība ir izrēķinājusi, ka no esošā budžeta tā šajā brīdī var atļauties tikai šādus un ne citus nodokļus. Ja mūsu valdība un mēs uzskatām, ka var atgriezties pie nodokļiem un mainīt tos, tad būtu priekšlikums atbalstīt šo mūsu valdības iniciatīvu. Un tāpēc, manuprāt, vajadzētu ņemt vērā Krastiņa kunga papildinājumu, ka šeit ir runa par nodokļu pazemināšanu, un frakcijai nobalsot, lai atbalstītu valdības iniciatīvu par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Seleckis: Es kategoriski izsaku protestu pret to, ka sēdes vadītājs absolūti neievēro to kārtību, kāda mums ir paredzēta attiecībā uz sēdes vadīšanu. Mēs vienreiz esam nobalsojuši, ka debates ir pārtrauktas, mēs nobalsojām, ka PSRS attiecīgais priekšlikums par likuma piemērošanu netiek pieņemts, bet, kad mēs nonācām pie 3.punkta, tika pieļauts, ka sākas atkal no jauna visas debates par to pašu, un līdz ar to balsošana neturpinās. Haosa vairošana un nekas cits. Nekad nevaram pieņemt nevienu lēmumu, jo tie, kuru priekšlikums ir noraidīts, tomēr atrod iespēju, lai varētu sākt no jauna izvirzīt savas pretenzijas.

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt, es pilnīgi pieņemu aizrādījumu. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Viena piezīme. Es sakarā ar kolēģa Dinēviča
apelāciju par mūsu valdības [lēmuma] pareizību. Gribētu vērst uzmanību, nevajag absolutizēt. Mēs jau izveidojām ārpusbudžeta fondu uz [cenu] paaugstināšanas rēķina, iedzīvotāji bija neapmierināti, un tagad šis ārpusbudžeta fonds nevar veidoties tāpēc, ka mūsu kontrahenti, kuri piegādā mums tabaku un vīna un degvīna izstrādājumus, pieprasa cenu paaugstināšanu, un mēs šo fondu faktiski nevaram izveidot. Tāpēc neapelēsim pie valdības, domāsim ar savu galvu, mēs atbildam par mūsu valsts naudu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Skaidrs ir viens, ka pēc “Izvestija” tabulām mēs nevaram pieņemt nekādus lēmumus Latvijā. Tā ka būtībā mēs šobrīd varam izšķirties. Te, deputāt Bojār, nav runa par kaut kādu konfrontāciju. Mums ir iespēja noraidīt šo lēmumu. Bet viens priekšlikums šobrīd ir reāls, un par to mēs balsojam vai arī noraidām. Tāpēc, lūdzu, sagatavoties 3.punkta balsošanai. Ir vajadzīgs nodoto balsu vairākums. Kad balsosim lēmumu kopā, būs vajadzīga 101 balss. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par šo punktu ir balsojis 91 deputāts. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ņemšanas kārtību Latvijas Republikā tādā variantā, kādu to ir iesniegusi redakcijas komisija, ņemot vērā redakcionālo labojumu, kas 3.punktā ir izdarīts. Vajadzīga 101 balss. Lūdzu rezultātu. 100. Tātad lēmums nav pieņemts un tas ir jānodod komisijai tālākai izstrādāšanai un saskaņošanai. Paldies.
Pāriesim pie nākamā jautājuma par lēmumu par pakāpenisku neprecēto, vientuļo ģimeņu un mazo ģimeņu pilsoņu nodokļu atcelšanu. Tagad tas ir savādāk formulēts– par neprecēto un vientuļo un mazo ģimeņu nodokļu ņemšanas kārtību Latvijas Republikā. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Jūs atceraties, ka vakar šis lēmums šinī redakcijā bija iesniegts. Tur bija runa par PSRS attiecīgā likuma piemērošanu, bet, tā kā vairāk vai mazāk pamatots ir iebildums, ka mēs nepiemērojam PSRS likumus, tika paņemtas tās normas, kas ir PSRS likumā, un piemērotas līdz 1.janvārim. Kāpēc līdz 1.janvārim? Tāpēc, ka, pieņemot iedzīvotāju ienākuma nodokļus, mēs acīmredzot varēsim šīs normas iestrādāt jau tajā nodoklī. Tātad šī tabula ir identiska attiecīgajai PSRS tabulai. Es lūdzu deputātus šo lēmumu pieņemt. Tas galvenokārt skar jaunos speciālistus. Viņiem šī nauda ir ļoti būtiska.

Priekšsēdētājs: Vakar jau mēs diskutējām šo lēmumu, tāpēc, es domāju, jautājumi faktiski nav jāuzdod. Varētu izteikties par šī lēmuma balsošanas motīviem. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Bērzs: Vispirms es gribu izteikt pateicību komisijai, kas atrada par iespējamu šīs nakts laikā pārstrādāt lēmumu valsts valodā, izveidot un noformēt tā, kā pastāvīgi formē mūsu parlamenta lēmumus. Taču es gribu principiāli iebilst pret šī lēmuma pieņemšanu, vadoties no tādiem motīviem, ka mums šajā virzienā, manuprāt, vispār būs jāmaina politika un jāpārdala nodokļi tā, lai, samazinot nodokļus tām ģimenēm, kas audzina un uztur bērnus, sabiedrībā kopumā un tie sabiedrības locekļi, kuri sevi negribēs apgrūtināt ar bērnu audzināšanu, viņiem palīdzētu. Es vispār uzskatu, ka bezbērnu un mazģimeņu nodoklis ir nevis jāsamazina, bet jāpalielina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūsu priekšlikums ir vispār noraidīt šādu likumu. Es, būdams vairāku bērnu tēvs, arī solidarizējos ar jums. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Šajā sakarībā par balsošanas motīviem runājot, es salīdzinu PSRS likuma 1. un 2.pantu un redzu, ka tie pilnīgi sakrīt ar mūsu likumu. Es esmu ar mieru balsot.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Geidāns atbalsta PSRS likumu, jo uzskata, ka tas ir ļoti labs un pieņemams. Vairāk par balsošanas motīviem nebija priekšlikumu. Tā ka mēs varam pāriet pie balsošanas. Deputāti, vai ir vajadzība balsot šo likumu pa pantiem? Vai neviens deputāts neprasa balsošanu pa pantiem? Tātad mēs varam ieslēgt balsošanas režīmu. Acumirklīti, tur ir konflikts par iepriekšējo balsošanu. Cienījamie deputāti no balsu skaitīšanas komisijas, nobalsosim šo lēmumu un tad jūs varēsit turpināt noskaidrot tālāk sev interesantus jautājumus. Deputāts Salītis lūdz vārdu.

B.Salītis: Kad mēs pieņēmām projektu kopumā, es balsoju par, bet šeit ir “pret”, tāpēc es lūdzu labot.

Priekšsēdētājs: Balsu skaitīšanas komisija! Deputāts Salītis protestē, ka izdrukā viņš ir nobalsojis “pret”, bet patiesībā viņš ir balsojis par. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju dot savu slēdzienu. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Marjaša: Es esmu balsojusi par, bet nezin kāpēc izdrukā ir, ka neesmu nemaz balsojusi. Bet esmu te uz vietas un balsoju par.

Priekšsēdētājs: Atļausim izšķirt šos divus konfliktus. Vakar, kā mēs redzējām, balsu skaitīšanas komisijai bija tādi paši pārpratumi.

I.Ozols: Balsu skaitīšanas komisija nevar atbildēt par elektroniskās balsošanas skaitīšanas tehniskajām kļūmēm, ja manipulācija neprecīzi izpildīta balsošanas periodā. Tikai iepazīstoties ar izdruku, katrs deputāts principā var novērtēt, vai viņa balss objektīvi, atbilstoši vēlmju izpausmei, ir atspoguļota tabulogrammā, tāpat kā Marjašas kundzes balsošanas rezultāti šinī situācijā, ko viņa var konstatēt, iepazīstoties ar tabulogrammu. Pie tam bez personālās balsošanas konkrētas tabulogrammas lasīšanas mēs nevaram garantēt, vai arī pārējo deputātu vēlēšanās ir precīzi atspoguļota mūsu tabulogrammā. Un vienīgā objektīvā forma var būt tādos strīdu gadījumos nosaukt bez tabulogrammas visus balsošanas rezultātus, un katrs deputāts personīgi apstiprina vai noliedz konkrēto balsošanas rezultātu, kas atspoguļots tabulogrammā. Tas ir komisijas paskaidrojums.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikumu es formulēju tā: šajā strīdus gadījumā nolasīt tabulogrammu un deputātiem apstiprināt, vai balsošanas rezultāts ir bijis pareizs. Tas ir viens priekšlikums. Deputāts Gavrilovs grib izteikt otru priekšlikumu.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums Dobeļa kungam, jo viņš stingri tur savās rokās šo tabulogrammu. Man ir tāds jautājums: ja runa ir par to, ka šeit balsošana notiek nepareizi, strādā mašīna, tad būsim korekti līdz galam. Tad vajag anulēt visus mūsu iepriekšējos balsojumus, bet ne gadījumos, kad tas ir izdevīgi vai nav izdevīgi./

Priekšsēdētājs: Deputāt Dobeli, lūdzu, atbildiet uz jautājumu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Ir būtiski jautājumi, un ir nebūtiski jautājumi. Šinī gadījumā tas ir būtisks jautājums, jo balsošana izšķīrās vārda tiešajā nozīmē ar vienu balsi. Tāpēc vienkārši ir nepieciešams pārbaudīt. Kā frakcijas vadības pārstāvis es regulāri lūdzu izdruku, lai apmēram redzētu, kādā veidā mūsu frakcijas locekļi piedalās šajā balsošanā. Un man liekas, ka Ozola kunga priekšlikums ir ļoti godīgs– pārbaudīt visus. Tā taču ir atklātība, vai ne? Jūs katrs varat apstiprināt savas balsošanas rezultātus. Es domāju, ka tikai tad, kad ir konfliktsituācija– plus mīnus viena, divas balsis–, ir jāķeras pie mana priekšlikuma par objektīvu tabulogrammas rezultātu pārbaudi.

M.Gavrilovs: */Tas, ko ierosina nolasīt, mēs skaidri zinām– tā ir balsošana pēc saraksta. Šai procedūrai vajadzīgi 20 paraksti, pie tam pirms balsošanas, bet nevis lemt par kaut kādu izdevīgu variantu post factum. Tas ir atkal neloģiski./

A.Aleksejevs: */Cienījamie biedri, kungi! Protams, nožēlojams pārpratums balsošanā. Starp citu, mēs bieži dzirdam, ka viens vai otrs deputāts saka: atvainojiet, es kļūdījos, nospiedu ne to pogu. Vai negadījās arī tagad balsojot, ka deputāts domāja, ka viņš nobalsoja par vienu, bet patiesībā nospieda citu pogu. Un šajā gadījumā atkārtoti balsot nevajag. Bet, ja nepieciešams balsot atkārtoti, tad vispār es esmu par, atbalstu, ka gadījumos, kad izšķir 1–2–3 balsis, vajadzīga kontrole. Tāpēc es ierosinu izveidot deputātu komisiju, lai par visiem lēmumiem, kuri tika pieņemti ar 3– 5 balsu vairākumu, balsotu atkārtoti. (Smiekli zālē.)/

Priekšsēdētājs: Paldies. Kāds ir otrais priekšlikums? Lūdzu, trešais mikrofons. Es domāju, ka mums jābeidz. Ja jums nav citu priekšlikumu, tad es tūlīt likšu uz balsošanu. Lūdzu, neatkārtojieties, bet izsakiet priekšlikumus!

I.Caune: Man būtu priekšlikums par izdrukām un balsošanas motīviem. Mums priekšā ir divi tablo. Vajadzētu, lai vismaz pēc mūsu atvaļinājuma būtu iekārtots, ka var uzreiz redzēt priekšā izdruku, jo mēs ne visi uzreiz varam iepazīties ar izdruku, lai gan patiešām ir kļūdas. Ierosinu šo jautājumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Nav problēma. To mēs risināsim turpmāk. Ir priekšlikums? Lūdzu.

E.Repše: Es gribētu teikt, ka tas ir ieinteresētās puses uzdevums– vienmēr pārbaudīt balsošanas rezultātus un gadījumā, ja ir kādi protesti, attiecīgi reaģēt. Šajā gadījumā, tā kā ir atklātas klajas kļūdas, acīmredzot ir jāpārbalso.

Priekšsēdētājs: Tātad otrs priekšlikums ir pārbalsot, nevis pārbaudīt rezultātus. Reāli jau ir divi priekšlikumi.

A.Teikmanis: Kolēģi! Ja mēs salīdzinām kaut vai ar Francijas parlamentu, kur deputāts aptuveni astoņu dienu laikā var mainīt savu balsošanas rezultātu, varbūt mēs varam rīkoties līdzīgi. Piemēram, pēc izdrukas saņemšanas ieinteresētās personas var to pārbaudīt, kā arī pārbaudīt, kā šī balss ir nodota, un mainīt. Līdz ar to nav jāpārbalso, bet tikai katrs, ja viņš tajā ir ieinteresēts, savu balsi var pārbaudīt. Izdrukas mums varētu būt par visiem lēmumiem, kad mēs balsojam kopumā par lēmumu.

Priekšsēdētājs: Tas ir priekšlikums lielajam reglamentam.

Dz.Ābiķis: Man ir priekšlikums: par lēmumiem, par kuriem ir jābalso kopumā un kuru pieņemšanai ir vajadzīgas vairāk nekā 100 balsis, balsot ar kartītēm.

Priekšsēdētājs: Tas atkal ir priekšlikums reglamentam. Mēs jau vairākas reizes esam atgriezušies pie šā jautājuma. Ir divi priekšlikumi, kā iziet no konkrētās situācijas: atkārtot balsošanu un otrs– nolasīt un apstiprināt rezultātus, vai tie ir pareizi vai ne. Tas arī apvienos otro pārbalsošanu: nolasīt un apstiprināt rezultātu. Pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Man liekas, ka mēs jau vairākkārt atgriežamies pie jautājuma– ticēt vai neticēt tehnikai. Ko tad galu galā mēs darīsim? Beidzot taču vienreiz šis jautājums ir jāizlemj– ticēt vai neticēt. Ja mēs izejam no tā, ka ticam tehnikai, tad, draugi mīļie, nevajag taisīt jebkuras manipulācijas, vienalga, vai to dara mūsu puse vai otra puse, bet beidzot mums jāsāk disciplinēt pašiem sevi, vai nu nospiest pogu, vai nenospiest. Es arī varu aizgulēties vai aizlasīties un tā tālāk. Taču mums par savu rīcību jāatbild, jo mēs katrs tomēr no psiholoģijas zinām, ka savas domas mēs varam grozīt. Šādas pārbaudes neko nedod, tām nav nekādas loģikas.

Priekšsēdētājs: Ziniet, šoreiz runa ir par konkrētiem deputātu protestiem, ka balsošanas rezultāti neatbilst, un šie protesti man ir jāizskata. Jūsu priekšlikumu mēs atkal nododam deputātam Ozolam un deputātam Kurdjumovam, kuri darbojas ar šiem balsošanas sistēmu jautājumiem, lai viņi vēlreiz izskata šo priekšlikumu. Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Pirmkārt, mums par laimi vai par nelaimi te nav klāt deputāts Kurdjumovs. Viņš droši vien šajā brīdī vēlreiz apstiprinātu, ka balsoja tā, un mašīna nekļūdījās. Tas ir pirmais. Nevajag novelt no slimās galvas uz veselo.
Un otrais, atkārtoju, ierosinājums. Nevar būt runa ne par kādu lasīšanu, runas teksta nolasīšanu, jo pirms balsošanas pēc saraksta procedūras nebija 20 parakstu. Tie tika iesniegti ar atpakaļejošu datumu. Mums šeit juristi izskaidros, ka tā ir nelikumīga rīcība./

M.Stepičevs: Es ļoti lūdzu kolēģus pārtraukt šo nevajadzīgo diskusiju, jo katram deputātam ir tiesības izteikt savu vēlmi. Ja vēlme nav izteikta ar mašīnas starpniecību, tad viņš var piecelties un pateikt: lūdzu, saprotiet... Ja viņš kļūdījies, viņš vienmēr drīkst labot. Jāpārtrauc diskusija, jāsāk strādāt. Ejam runāt pie mikrofona piecas reizes, runājam vienu un to pašu. Jo lielākas muļķības pasaka, jo uzskata, ka tas ir labāk.

Priekšsēdētājs: Vai varu uzskatīt, ka tas ir jūsu priekšlikums nobalsot par diskusiju pārtraukšanu?

M.Stepičevs: Pārtraukt un pēc saraksta pārbaudīt, kas izteikts attiecībā uz nenosauktajiem rezultātiem.

Priekšsēdētājs: Tikai nezinu, kā mēs balsosim par diskusijas pārtraukšanu– ar kartītēm? Balsosim ar mašīnu. Ir priekšlikums pārtraukt diskusiju.

No zāles: Jā, bet kā ar tiem, kas bija pieteikušies runāt pirms šā priekšlikuma?

Priekšsēdētājs: Man ir divi priekšlikumi. Domāju, ka neko jaunu jūs neizdomāsit. (Zālē rosība, čalas.) Lūdzu rezultātu: nolemts pārtraukt diskusiju.
Man bija divi priekšlikumi: viens– pārbalsot, otrs– nolasīt izdruku un deputātiem apstiprināt. Deputāti man tādu priekšlikumu izvirzīja, es taču neko nevaru darīt. Trešais priekšlikums: atstāt visu, kā ir bijis. Tātad apstiprināt to rezultātu, kāds ir bijis, t.i., 100 balsis.

B.Salītis: Es pieprasu, lai manu balsi uzskatītu “par”, jo es balsoju par. Vairāk neko es neprasu. Kāpēc vajadzīgs kaut kas jauns?

Priekšsēdētājs: Deputāts Salītis pieprasa, lai viņa balsi uzskata “par”, ņemsim vērā. Principā tas ir ceturtais priekšlikums, ļoti loģisks. Bet kādā veidā mēs ar balsošanu apstiprināsim?

P.Simsons: Man ir piektais priekšlikums. Cienījamie kolēģi! Klausīsimies to, ko citi runā, un nebūsim tik veikli un centīgi aizbāzt mutes un pārtraukt kaut kādas diskusijas. Man ir konkrēts priekšlikums, varbūt arī jautājums: vai deputātam ir tiesības pārliecināties par to, ka viņa gribas izpausme ir fiksēta tieši tādā veidā, kā viņš to ir izteicis, vai ar pirkstu nospiežot pogu vai paceļot roku? Es domāju, ka ir tāda iespēja.

Priekšsēdētājs: Ir tāda iespēja.

P.Simsons: Skaidrs. Nevar būt nekādu iebildumu pret to, ka deputāte Marjaša pārbauda, kā ir fiksēta viņas balss, ja es pārbaudu, ja deputāts Salītis pārbauda. Es konstatēju, ka mana balss ir fiksēta pareizi, bet pārējie konstatē, ka viņu balsis fiksētas nepareizi. Tad viņi iebilst un pasaka, kā viņi ir balsojuši un kā viņi grib balsot. Un pret to nevar būt nekādu iebildumu. Cita lieta, kā deputāts Gavrilovs saka, ka nevajag visu nolasīt, tā ir cita lieta, bet mēs katrs varam pārbaudīt, vai mūsu balss ir fiksēta tā, kā mēs gribam. Tāpēc mans ierosinājums ir nestrīdēties, bet katram, kas to grib, dot iespēju nolasīt savu balsošanas rezultātu, kuru tad arī vai nu noliegt, koriģēt, vai apstiprināt.

M.Gavrilovs: */Īvāna kungs! Man pie jums ir neatlaidīgs lūgums: deputāti var izvirzīt jebkurus ierosinājumus, bet tāpēc jūs sēžat Prezidijā, lai pieņemtu tos ierosinājumus, kuri atbilst likumam vai reglamentam, bet pēc reglamenta tagad nevar būt balsošana pēc saraksta./

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka viens no priekšlikumiem šobrīd var būt, ka mēs varētu apstiprināt balsošanas rezultātus, ņemot vērā deputāta Salīša un deputātes Marjašas protestu, ka viņi nobalsojuši par. Lūdzu, vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam. Vai mēs varam pieņemt tādu priekšlikumu, ka mēs rezultātu apstiprinām zālē, ņemot vērā deputāta Salīša un deputātes Marjašas protestu?

I.Ozols: Es atvainojos, manā priekšlikumā nevienu mirkli netika piedāvāta personālā balsošana. Personālā balsošana ir balsošana, kad ne mazāk kā ar 20 deputātu pieprasījumu tiek pieteikta personālā balsošana ar sekundāru balsošanas rezultātu– publikāciju presē, masu informācijas līdzekļos. Šāds jautājums netika izvirzīts. Deputāti ir pilnīgi tiesīgi pieprasīt, kādā veidā viņi vēlas uzzināt balsošanas rezultātus– personīgi iepazīstoties ar tabulogrammu vai pieprasot balsu skaitīšanas komisiju konkrēti nolasīt tabulogrammu. Tā ir deputātu vairākuma prasība. Un viens no variantiem, ko es piedāvāju, bija– nolasīt, lai katrs deputāts varētu pārliecināties par rezultātu un mēs momentāni varētu pieņemt galarezultātu. Vienlaikus uzskatu, ka daudz racionālāks bija priekšlikums, ko izteica deputāts Simsons,– tikai tie deputāti, kuri, iepazinušies ar tabulogrammas rezultātiem, pieprasa grozīt savus balsošanas rezultātus.

V.Stefanovičs: Man tikai viens jautājums: kā mašīna var kļūdīties? Ja man kāds to atbildēs, es nevaru saprast. Cilvēks var kļūdīties, bet, kā mašīna var kļūdīties, to es nevaru saprast.

Priekšsēdētājs: Ziniet, man konkrētu deputātu...

V.Stefanovičs: Pirms tam vajag, ja cilvēks pirms tam tūlīt paziņo, nevis pirms tam, kad jau paziņoti rezultāti, to es nevaru saprast. Katrs var pateikt, ka kļūdījies, ka tā var notikt.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Varbūt mēs varētu pārtraukt sarunas. Man jau ir trīs priekšlikumi: pirmais– apstiprināt balsošanas rezultātu, visiem balsojot un ņemot vērā deputātu Salīša un Marjašas protestu. Otrs– pārbalsot no jauna, un trešais– nolasīt izdruku un deputātiem apstiprināt, vai rezultāts ir pareizs. Mēs varam balsot par šiem trijiem priekšlikumiem, kurš no tiem saņems balsu vairākumu, par to arī balsosim. Ceturtais priekšlikums– atstāt, kā bijis. Jums ir priekšlikums? Pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Man ir dažas piezīmes un ierosinājumi. Pirmais. Mēs ar jums apzināti vai neapzināti, objektīvi vai mašīnas vainas dēļ pieņēmām vispār labu lēmumu. Komisijai atliek vēl nedaudz pastrādāt un, pieņemsim, nākošajā pirmdienā otrdienā tā varēs iesniegt mums lēmumu, kas apmierinās visus.
Otrkārt, es uzskatu, ja mēs nobalsojām, tad vajag būt godīgiem pret sevi un atstāt mūsu lēmumus spēkā.
Un trešais. Tā kā mums kļūdas atkārtojas ne pirmo reizi, tad to cēlonis acīmredzot ir tur, ka daļa deputātu izjūt pastāvīgu ideoloģisku spiedienu. Tāpēc ierosinu nākošajā reizē, kad balsosim par svarīgiem momentiem, aizklāto balsošanu, ar biļeteniem. Tad viss būs objektīvi, nekādu kļūdu./

Priekšsēdētājs: Man ir jau četri priekšlikumi. Viens no priekšlikumiem ir– atstāt tā, kā bija. Deputāti man šādus priekšlikumus izvirzīja, tā ka šobrīd mēs varam izšķirties, kas saņems balsu vairākumu, tad mēs arī iziesim no šīs krīzes situācijas.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem var?/

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons– par balsošanas motīviem, lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Es gribu atgādināt, ka lēmums atstāt, kā bija, atbilstu balsošanas kārtībai, iedaļai, ko mēs apstiprinājām lēmumā par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Ja mēs gribam pieņemt kaut kādu jaunu kārtību, tad attiecīgi jāizmaina pieņemtais lēmums par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Vai mēs cienīsim mūsu pieņemtos likumus vai necienīsim? Lūk.../

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, tas neattiecas uz to gadījumu, kad mēs runājam par likumprojektiem, bet šinī gadījumā mēs runājam par četriem priekšlikumiem. Pēc deputāta Salīša un deputātes Marjašas protesta mums ir jāiziet no kritiskās situācijas. Viņi pieprasīja balsis ieskaitīt “par”. Tieši tāpēc, lai izietu no šīs situācijas, to var lemt tikai koleģiāli, bet ne vienpersonīgi.
Mums ir četri priekšlikumi: atstāt, kā bija, apstiprināt balsošanas rezultātus, visiem kopēji balsojot, pārbalsot, un ceturtais– apstiprināt, vai izdrukā ir bijusi kļūda vai nav. Tātad pirmais priekšlikums– pārbalsot– acīmredzot ir radikālākais. Tātad četri priekšlikumi. Par balsošanas motīviem, lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es atļaušos atgādināt, ka šos četrus priekšlikumus mums vajag novērtēt, izejot no reglamenta un likuma par tautas deputāta statusu, jo mēs nevaram, kā pretējā frakcija pareizi aizrādīja, likt uz balsošanu jebkuru priekšlikumu, kurš neatbilst reglamentam. Sakarā ar to, ka katram deputātam ir tiesības iesniegt protestu, mēs dzirdējām, ka pēc balsošanas, kura visumā netika apstiprināta, divi deputāti– Salītis un Marjaša– iesniedza protestu, ka viņu balsošana nav pareizi ierakstīta. Frakcijas “Līdztiesība” iebildumi, ka Salītis neesot nospiedis pogu, nemaz neiztur kritiku. Viņiem ir atzīmēts, ka deputāte Marjaša nav balsojusi, tur kaut kas neesot bijis kārtībā. Tādējādi mums ir jāizskata tikai šie divi protesti. Ja viņi protestē, tad mums jādara tāpat, kā to dara Maskavā, kad deputāti savas balsis atsauc vai groza, ja uzskata, ka elektronika nav strādājusi pareizi. Mums ir jāpieplusē šīs divas balsis pie simt balsīm klāt, un tā rezultātā mums nekas nav jāpārbalso. Lemsim vienreiz pēc reglamenta un likuma par deputāta statusu. Ja man ir tiesības protestēt, es protestēju pret šo rezultātu 100 un skaitli 102.

Priekšsēdētājs: Es jūsu ierosinājumu sapratu. Šo konfliktu izšķirs balsu skaitīšanas komisija pēc tam, kad abi deputāti iesniegs rakstisku protestu vai šo pašu protestu izteiks mutiski. Pieņemams ir šāds priekšlikums– izšķirs balsu skaitīšanas komisija. Nobalsosim par to, ka minēto deputātu protestu izšķirs balsu skaitīšanas komisija, ka mēs viņu pilnvarojam to darīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par priekšlikumu, ka iesniegtos protestus par balsīm izšķirs balsu skaitīšanas komisija. Vajadzīgs nodoto balsu vairākums. Lūdzu rezultātu: 104 balsis par to, ka skaitīšanas komisijai jāizšķir jautājums un jāziņo par balsošanas rezultātu.
Tagad mēs varam pāriet pie balsošanas par lēmumu par neprecēto, vientuļo un mazģimeņu pilsoņu nodokļu ņemšanas kārtību Latvijas Republikā. Visi argumenti un jautājumi ir izteikti. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāti, lūdzu koncentrēties. Balsojam par lēmumprojektu par neprecēto, vientuļo un mazģimeņu pilsoņu nodokļu ņemšanas kārtību Latvijas Republikā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 119. Lēmumprojekts ir pieņemts.
Nākamais mūsu darba jautājums– apsveikuma telegramma Ukrainai. Lūdzu, te ir deputātu mapītes. Es nezinu, vai telegramma ir sagatavota– te pat neko nevajag ziņot. Ja kādam deputātam ir priekšlikums vai papildinājums, vai labojums, lūdzu, izsakiet to. Pirmais mikrofons.

V.Mucenieks: Ja šīs telegrammas teksts ir tāds, kāds tas vakar tika izsniegts, tad tādā gadījumā tas galīgi neatbilst lietas būtībai, jo Ukraina neatkarību nav pasludinājusi. Un vispār krievu valodā telegramma nav uzrakstīta. Mēs taču varējām atrast kādu cilvēku, kas varēja uzrakstīt literārā valodā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visas iebildes telegrammas sakarā piezīmējiet. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Es tomēr domāju, ka šādu nopietnu dokumentu mums vispirms vajadzētu apskatīt komisijā. Komisijā tas nav darīts. Telegramma ir kļūdaina, arī politiski, un mums nevajadzētu pārsteigties. Mēs šo jautājumu apskatīsim, sagatavosim uz pirmdienu, un tad pavisam citā redakcijā mēs varam to nosūtīt. Varenā Ukrainas valsts, es ceru, arī pirmdien pastāvēs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

S.Buka: */Man šķiet, ka runāt telegrammā par to, ka Ukraina atdzimst kā valsts, drusku naivi. Lieta tā, ka Ukraina šodien oficiāli ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle, t.i., visā pasaulē atzīts starptautisko juridisko tiesību subjekts, tā ka šeit laikam kaut kas jāprecizē, tādā formā tas būs ne gluži pareizi./

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais mikrofons.

A.Krastiņš: Man ir ierosinājums: šodien telegrammu nepieņemt, tas ir, noraidīt šo projektu. Pirmkārt, mums patlaban nav Ukrainas deklarācijas teksta, ir tikai tā atreferējumi laikrakstos. Kā pareizi tika norādīts, viņi ir pasludinājuši savas valsts neatkarību un tikai perspektīvā centīsies kļūt neatkarīgi.
Otrkārt, protams, Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika nav starptautisko tiesību subjekts. Tādējādi šī telegramma nav pieņemama, lai mēs nenokļūtu muļķīgā situācijā, apgalvojot to, kas nemaz nav.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir telegrammu pārstrādāt?

A.Krastiņš: Pārstrādāt un tad, kad būs zināms Ukrainas suverenitātes deklarācijas teksts, uzdot Ārlietu komisijai izstrādāt telegrammas tekstu.

Priekšsēdētājs: Tas ir, līdz pirmdienai, vai ne? Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Man ir jautājums telegrammas teksta autoriem. Mēs rakstām: “šajā vēsturiskajā stundā, kad Lielā Ukraina...”– ar lielo burtu. Kas ir domāts ar Lielo Ukrainu? Robežas, kuras tai bija toreiz, agrāk, vai ne?/

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons.

I.Bērziņš: Es vēlreiz atgriezīšos pie tā, ko jau ierosināja mans kolēģis Jānis Krūmiņš no Ārlietu komisijas. Šādu dokumentu tomēr ir jāuztic izstrādāt Ārlietu komisijai, ja jau mēs viņu esam ievēlējuši. Tāpēc paldies par šo tekstu, mēs to izmantosim savā darbā. Ukrainas valstij nekas nenotiks, ja mēs telegrammu nosūtīsim vēlāk, kad tā būs nopietni izstrādāta un pieņemta pirmdien. Konkrēto tekstu tagad atliksim un nelabosim. Labosim tad, kad tekstu jau būs iesniegusi Ārlietu komisija.

Priekšsēdētājs: Vai telegrammas teksta autoriem nav nekādu iebildumu, ka telegrammu tiešām izstrādā komisija? Te jau bija dzirdamas tādas pretenzijas. Ko, lūdzu? Jā, tātad autori nav augstprātīgi, viņi piekrīt, ka telegrammas tekstu komisija vēl izskata un precizē, vadoties pēc tiem priekšlikumiem, kas šodien tika izteikti. Pirmdien mēs telegrammu varētu pieņemt Augstākajā padomē un nosūtīt. Lai mēs varētu uzrakstīt atbildi, mums tiešām jāredz suverenitātes deklarācija.
Lūdzu, vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Par vadīšanas kārtību. Vēlreiz atgriežos pie jautājuma, kuru mēs pieņēmām dienas kārtībā izskatīšanai– jautājums par delegācijas, ko nosūtām uz Maskavas pilsētas Tautas deputātu padomi, sastāvu. Es gribu zināt, kad tiks izskatīts šis jautājums?/

Priekšsēdētājs: Pulksten 12.00 mēs esam ieplānojuši izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas valdības programmu. Ir šāds ierosinājums: sakarā ar to, ka deputātiem nebija iespēja pilnīgi iepazīties ar valdības programmu, kura mums ir iesniegta un nodrukāta atsevišķā brošūrā vai pat grāmatā, un ņemot vērā, ka šis jautājums tiešām ir tāds, ka daudzas problēmas acīmredzot jāatrisina diskutējot, ierosinām apspriest jautājumu varbūt sekojošā kārtībā.
Vispirms noklausīsimies Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa ziņojumu par Latvijas Republikas valdības programmu. Pēc tam uzdosim jautājumus, un tālāk ar šo programmu strādāsim komisijās, lai mēs komisijās varētu profesionāli izdiskutēt tos jautājumus, kas attiecas uz konkrētām komisijām, kuras saistītas ar valdības izvirzītām problēmām. Debates par valdības programmu tiks atklātas nākošajā nedēļā. Lēmumu par valdības programmu vajadzētu pieņemt 3.augustā, tas ir, pirms došanās atvaļinājumā jeb brīvdienās. Tāds ir ierosinājums. Ministru padomes priekšsēdētājs savam ziņojumam lūdz apmēram stundu laika. Vai šajā sakarā jums ir kādi iebildumi vai citi ierosinājumi? Lūdzu, nav.
Tātad sākam izskatīt jautājumu. Lūdzu, vārds Ivaram Godmanim, Ministru padomes priekšsēdētājam, ziņojumam par Latvijas Republikas valdības programmu.

I.Godmanis: Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Atļaujiet man sniegt jums ziņojumu, ko ir sastādījusi valdība un kas pamatā balstās uz to materiālu, kas nupat jums tika izsniegts.
Vispirms es gribu atvainoties par tām kļūdām un neprecizitātēm, kas ir ieviesušās tulkojumos, īpaši krievu tekstā. Tehniskais personāls tuvākajā laikā izdarīs visu, lai šīs tehniskās neprecizitātes praktiski nogludinātu.
Pēckara gados republikā realizēts daudz voluntāru un ekonomiski nepamatotu pasākumu, tāpēc tautas saimniecībā ir izveidojušās nopietnas disproporcijas un strukturālas deformācijas. Piespiedu kolektivizācija un kampaņa par viensētu likvidēšanu sagrāva lauksaimniecības materiāli tehnisko bāzi. Lielākā daļa izveidoto kopsaimniecību un valsts saimniecību nav spējušas efektīvi saimniekot. Tā rezultātā neapmierinoši tiek izmantota republikas galvenā nacionālā bagātība– zeme. Salīdzinājumā ar pirmskara periodu lauksaimnieciski izmantojamās zemes platība samazinājusies par 1,1 miljonu hektāru. Tajā pašā laikā kopējais iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 800 000 jeb par 43%, bet pilsētu iedzīvotāju skaits– par 1,2 miljoniem jeb 2,9 reizes. Lauksaimniecības produkcijas ražošana salīdzinājumā ar 1938.gadu pieaugusi tikai 1,5 reizes, turklāt tas daļēji noticis uz importētās spēkbarības rēķina. Lauksaimniecības produkcijas patēriņš republikā audzis daudz lēnāk nekā ražošana, jo ievērojama daļa lopkopības produkcijas tiek piegādāta vissavienības fondam. Šo faktoru ietekmē radušās tagadējās grūtības iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Augstvērtīgo pārtikas produktu patēriņš ievērojami atpaliek no Latvijas Republikas pirmskara patēriņa līmeņa. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 1989.gadā patērēts 77 kg gaļas (bez taukiem un otrās kategorijas starpproduktiem) un 454 kg piena un piena produktu, pārrēķinot pienā. Taču pirmskara gados attiecīgi bija 85 kg un 566 kg. Nesamērīgi lielais pilsētu iedzīvotāju pieaugums ir ekonomiski nepamatots un ir rūpniecības ekstensīvās attīstības tiešās sekas, ievedot darbaspēku un izejvielas un izvedot gatavo produkciju. Katrai atsevišķai vissavienības ministrijai darbojoties šaurās resoru interesēs, republikas rūpniecība ir izveidojusies nevis par vienu ekonomisku kompleksu, bet gan par dažādu vertikāli centrētu uzņēmumu un ražotņu konglomerātu ar atpalikušu tehnisko bāzi.
Rūpniecības tehniskā atpalicība ir ekstensīvas attīstības kursa un aplamās investīciju politikas rezultāts. Rūpniecības tehnoloģiskajai rekonstrukcijai joprojām netiek veltīta pienācīga uzmanība, lai gan pamatfondu nolietojums pārsniedz 50% un ievērojama daļa tiek ekspluatēta 10 un vairāk gadu. Daudz jauniegādāto iekārtu tiek izmantotas nevis novecojušo iekārtu nomaiņai, bet gan jaunu darba vietu radīšanai. 1989.gadā novecojušo ražošanas iekārtu nomaiņai izmantoti tikai 14% no kopējiem kapitālieguldījumiem rūpniecībā, bet vissavienības pakļautības uzņēmumos– tikai 11. Ekstensīvā rūpniecības attīstība nebija saskaņota ar attiecīgās sociālās infrastruktūras attīstību, tāpēc republikā izjūtama asa dzīvokļu krīze, nepietiek vietu pirmsskolas bērnu iestādēs, liela daļa skolu spiestas strādāt divās maiņās. No mūsdienu prasībām ievērojami atpalikusi veselības aizsardzības iestāžu materiāli tehniskā bāze.
Latvijas Republikas valdība, ņemot vērā šo situāciju, par galvenajiem savas darbības uzdevumiem atzīst:
Pirmkārt, panākt un nodrošināt republikas sociālās un ekonomiskās attīstības stabilitāti. Garantēti apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas, patēriņa precēm un pakalpojumiem, medicīniskās palīdzības, izglītības, kultūras sasniegumiem, stabilas sociālās nodrošinātības.
Otrkārt, panākt tautsaimniecības atveseļošanu, pakāpeniski pārejot uz tirgus attiecībām, nodrošināt dažādu īpašuma formu līdztiesīgu darbību, sekmēt privātsaimnieciskā sektora attīstību.
Treškārt, panākt stabilas līgumattiecības starp Latvijas Republiku un PSRS, tās republikām un citām valstīm, lai tiktu garantēta līdztiesīga, paritāra un ekvivalenta preču apmaiņa un tirdzniecība. Paplašināt ārējos ekonomiskos sakarus un ārzemju investīciju
iesaistīšanu republikas tautsaimniecībā.
Ceturtkārt, veikt republikas iekšējā preču tirgus aizsardzības pasākumus, ieviešot preču izvedumu un ievedumu kvotas, kā arī savu naudas sistēmu perspektīvā un pārkārtojot muitas darbību republikas interesēm.
Piektkārt, veikt pasākumus vienota Baltijas tirgus izveidei un panākt ciešu ekonomisko, kultūras un politisko saišu nodibināšanu ar Skandināvijas zemēm un citām Rietumeiropas valstīm.
Sestkārt, nepieļaut tālāku dabas piesārņošanu un panākt pakāpenisku vides atveseļošanu.
Septītkārt, valsts varas galvenais un primārais uzdevums ir personu tiesību un īpašuma aizsardzība. Nepieļaut valsts varas pat-varīgu iejaukšanos cilvēku savstarpējās attiecībās, kā arī juridisko personu savstarpējos darījumos, kas notiek uz brīvas vienošanās pamata. Latvijas Republikas valdība organizēs tādu likumdošanas aktu un saimniekošanas mehānismu izstrādāšanu, kas kopsakarībā ar tautsaimniecības attīstības prognozēm un plānoto valsts budžeta sadali nodrošinās šo galveno uzdevumu kvalitatīvu izpildi.
Pēc šī ievada atļaujiet man raksturot galvenos valdības darbības programmas virzienus, kas ir minēti jums izdalītā materiāla satura rādītājā.
Pirmkārt, Latvijas Republikas darbības ārpolitiskie aspekti. Valdības ārpolitikas darbības galvenais pamatmērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu de facto saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās padomes 4.maija Deklarāciju. Mūsu iespējas nosaka reālais Latvijas valsts starptautiski tiesiskais statuss, Latvijas Republikas atzīšana pasaules valstīs. Latvijas Republikas valdības starptautiskā atzīšana ir tieši atkarīga no tā, cik lielā mērā Latvijas Republikas valdība realizēs suverēno varu visā republikas teritorijā, ieskaitot aizsardzību, robežapsardzību, muitu, valsts drošību un ārējos sakarus. Šie uzdevumi jārisina Augstākās padomes, valdības kompetences līmenī sarunās ar PSRS. Latvijas Republikas valdība attiecībām ar PSRS piešķir prioritāru nozīmi, jo Latvijas Republikas valdības starptautiskā atzīšana Rietumvalstīs saistāma ar Latvijas un PSRS attiecību noregulēšanu. Latvijas valstiskās neatkarības atzīšana no PSRS puses un līdztiesīgas līgumsistēmas izveidošana starp abām valstīm, kurā jāietver valstu savstarpējo robežu un to režīmu noteikumi, savstarpējās ekonomiskās attiecības, sadarbība humanitārajā jomā, cilvēku un pilsoņu tiesību savstarpējā aizsardzība, sadarbība cīņā pret noziedzību un savstarpējo drošības interešu respektēšana, kā arī PSRS karabāzes statuss Latvijas Republikā. Latvijas Republikas ārpolitikas galvenais uzdevums attiecībās ar PSRS ir panākt, lai ar politiskiem līdzekļiem nodrošinātu Latvijas valsts neatkarības neaizskaramību.
Sakarā ar to un novērtējot Latvijas ģeopolitisko stāvokli, valdība atzīst, ka Latvijas ārpolitikas pamatprincips ir neitralitāte. Valdība savā ārpolitiskajā darbībā atbalstīs un sekmēs demilitarizāciju un vienotas Eiropas veidošanās tendenci. Latvijas Republikas valdība uzskata par mērķtiecīgu pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Padomju Savienību. Ņemot vērā PSRS valdības paziņojumu, ka PSRS pārtaps par suverēnu valstu savienību un savienoto republiku lielākā daļa ir deklarējusi savu suverenitāti, valdība veltīs īpašas pūles līguma slēgšanai ar Krievijas Federāciju un citām republikām. Viens no svarīgākajiem valdības ārpolitikas instrumentiem ir Latvijas Republikas Ministru padomes pastāvīgā pārstāvniecība Maskavā, kurai jānodrošina Latvijas Republikai nepieciešamie sakari ar PSRS, ar savienoto republiku valdībām, ārvalstu diplomātisko korpusu. Paredzēts izveidot arī tirdzniecības centrus lielākajās PSRS pilsētās.
Sarunu mehānisma stabilizācija ar PSRS rada priekšnoteikumus Latvijas Republikas de facto atzīšanai no Rietumvalstu puses. Atzīšanas procesu Latvijas Republikas valdība sekmēs, realizējot aktīvu ārpolitiku, veidojot konsulārās attiecības ar ārvalstīm, iesaistoties kā novērotājai un dalībniecei dažādu starptautisko organizāciju darbībā un aktīvi piedaloties dažādās starptautiskās konferencēs. Valdība paredz, ka tā spēs nodrošināt savu līdzdalību Helsinki–2 apspriedē, kas notiks Maskavā 1991.gadā. Valdība attīstīs esošos un dibinās jaunus sakarus ar ārvalstu valdībām. Tuvākajā laikā Latvijas Republikas valdība radīs priekšnoteikumus Ziemeļu padomes locekļu reprezentatīvo centru izveidošanai Rīgā, kā arī analoģisku centru atvēršanai šajās valstīs. Politisko uzdevumu realizēšanā ārvalstīs tiks izmantoti saimnieciskie sakari, koordinējot Ārlietu ministrijas un valdības Ārējo ekonomisko sakaru departamenta darbību. Valdība izmantos arī divpusējos un daudzpusējos sakarus, kas pēdējā laikā nodibināti ar ārvalstīm, līdz ar ko tautas diplomātija sekmēs republikas atzīšanu. Valdība izmantos kontaktus ar ārzemju latviešu organizācijām, lai atbalstītu Latvijas Republikas ārpolitiku. Atjaunojot tradicionāli tuvās attiecības ar Baltijas valstīm, valdība ir sekmējusi savstarpējo atzīšanu. Atjaunojot 1940.gadā likvidēto Baltijas vienību, ir noslēgusi ekonomiskās sadarbības līgumu. Valdība paredz tālāk attīstīt juridisko bāzi politiskās un ekonomiskās attiecībās ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu stabilu politisko un ekonomisko savienību Baltijā. Šī savienība atvieglos Baltijas ieiešanu pasaules politiskajā, ekonomiskajā un kultūras apritē un nodrošinās vienotas ekonomiskās politikas veidošanu attiecībās ar PSRS un citām valstīm. Tuvākajā laikā tiks atvērtas Latvijas Republikas pārstāvniecības Lietuvā un Igaunijā.
Ņemot vērā, ka valstīm, kas atrodas ap Baltijas jūru, ir daudz vienojošu faktoru, Latvijas Republikas valdība uzskata par nepieciešamu veidot Baltijas jūras baseina valstu reģionālo kopību, jo Ziemeļeiropas valstu politika arī ir orientēta uz ciešu ekonomisko un politisko attiecību nodibināšanu, sadarbību ar Baltijas valstīm. Latvijas pieredze attiecībās ar Austrumeiropas valstīm rāda, ka ir līdzīgas pozīcijas pasaules ekonomiskajā sistēmā. Tas jāizmanto Latvijas interesēs. Svarīga ir arī šo valstu pieredze, kas gūta politiskajās un ekonomiskajās reformās un kas ir izmantojama Latvijā. Latvijas ārpolitikai ir jāizmanto jaunradīto demokrātiju atbalsts Latvijas neatkarības centieniem. Valdība atzīst par nepieciešamu veikt pasākumus, lai tuvinātos Eiropas ekonomiskajai asociācijai un nākotnē integrētos ar to, meklējot Latvijas vietu Eiropas un pasaules tirgū. Latvijas Republikas valdība plāno dibināt kontaktus ar Eiropas koptirgus struktūrām. Šajā virzienā darbs sākts, izsniegti triju Baltijas valstu galvu vēstījumi Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei. Valdība pētīs iespējas sakariem ar jaunattīstības valstīm, ņemot vērā to attīstības līmeni, kā arī potenciālo resursu bāzi, un centīsies arī mainīt ziemeļu un dienvidu sadarbības formu stereotipus.
Cienījamie deputāti! Ar šo praktiski es esmu darījis zināmu Latvijas Republikas valdības ārpolitiskās darbības esenci. Visa šī ārpolitiskā darbība viennozīmīgi būs atkarīga no tā, vai izdosies noslēgt attiecīgo līgumu ar Padomju Savienību. Jums izdalītajos materiālos lasāms valdības ierosinājums par šo līgumu, kurš sastāv no vairāk nekā 20 pantiem. Šis līgums krievu valodā ir pievienots jums izsniegto materiālu pašās beigās. Laika trūkuma dēļ es negribu līgumu šeit analizēt. Es domāju, ka deputāti ar viņu iepazīsies un komisijās izteiks savu attieksmi.
Valdība absolūti apzinās to, ka, pamatojoties vienīgi uz ārpolitisko darbību problēmas Latvijā neatrisinās. Tādēļ atļaujiet pāriet man pie iekšpolitiskajiem jautājumiem. Un otrs jautājums, ko es gribu skart,– tā ir ekonomiskā sistēma Latvijā. Pirmā sadaļa šeit ir īpašuma attiecības vai īpašuma konversija. Valdība uzskata, ka viens no Latvijas Republikas saimnieciskās krīzes galvenajiem cēloņiem ir deformēta, Latvijas apstākļiem nepieņemama īpašuma attiecību, bezsaimnieka īpašuma sistēma. Visa nacionālā bagātība praktiski bija valsts īpašumā.
Viens no galvenajiem republikas ekonomiskās reformas mērķiem ir dažādu īpašuma veidu un formu līdztiesības nodrošināšana un tirgus sistēmas izveidošana. Jāatrod ieinteresēti saimnieki pašreizējā valsts īpašuma lielākai daļai. No Latvijas Republikas nacionālās bagātības 1988.gada beigās, neskaitot zemi, no 43,3 miljardiem rubļu tikai 7 miljardi rubļu (16%) bija iedzīvotāju personiskais īpašums, tas ir, privātīpašums. Ražošanas līdzekļi praktiski bija valsts īpašumā. Īstenojot īpašuma konversiju, valdība paredz tuvāko četru piecu gadu laikā, izmantojot republikas iedzīvotāju un ārvalstu privātkapitāla līdzekļus, privatizēt 25–30% nacionālās bagātības, neskaitot zemi un citus dabas resursus. Pasaules pieredze rāda, ka īpašuma konversija ir viens no vissarežģītākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem pasākumiem, kas prasa ilgu– no viena līdz diviem gadiem– sagatavošanas darbu. Latvijas valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Augstākajai padomei labojumus un grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijā attiecībā uz īpašumu, kuri jau ir pieņemti, kā arī likumu un lēmumprojektu par uzņēmumiem, uzņēmējdarbību, akciju sabiedrībām un agrāro reformu. Turpmāk paredzēts izstrādāt un pieņemt detalizētu īpašuma un konversijas programmu, lēmumus un rīkojumus, veikt nepieciešamos organizatoriskos pasākumus šīs programmas īstenošanai. Paredzēts konversijas rezultātā valsts īpašumā objektus nodot, pārdot privātpersonām, privātpersonu grupām vai kolektīviem, kā arī nodot vietējās pašvaldības orgāniem, sabiedriskām organizācijām vai reliģiskām kopienām.
Programmas tālākās realizācijas gaitā valdība veiks Latvijas Republikas nacionālās bagātības inventarizāciju un uzskaiti, noteiks objektu vērtību. Rezultātā sastādīs privatizējamo objektu sarakstus, noteiks privatizācijas posmus un objektus, kurus pagaidām ekonomiski lietderīgi atdot valsts īpašumā, kā arī PSRS īpašuma objektus, kuri pārņemami republikas īpašumā. Programmas ietvaros paredzēts izstrādāt īpašuma konversijas metodoloģiju. Privatizācijas un uzņēmējdarbības speciālistu sagatavošanai savlaicīgi tiek reorganizēts vairāku republikas mācību iestāžu, kā arī zinātniskās pētniecības institūtu darbs. Jaunās mācību programmas tiek izstrādātas, izmantojot ārzemju pieredzi. Eksperimenta veidā paredzēts valdības noteiktajā kārtībā devalstiskot atsevišķu īpašumu objektus un uzņēmumus. Attiecīgie likumdošanas dokumenti tuvākajā laikā tiks iesniegti Augstākajai padomei.
Valdība paredz īpašuma konversiju uzsākt ar to īpašuma objektu privatizāciju, kuri ir saistīti, pirmkārt, ar īpašuma objektiem, kuriem ir samērā neliela vērtība un kurus iespējams pārdot privātām personām; otrkārt, ar nozarēm, kas nodrošina tirgu ar pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem; treškārt, ar saimniecības sfērām, kurām kapitāla aprite ir relatīvi ātra. Šīm prasībām atbilst tirdzniecības pakalpojumu sfēra, amatniecība, lauksaimniecības produktu pārstrādes un uzglabāšanas uzņēmumi un organizācijas, kā desu ražotnes, maiznīcas, siernīcas, dzirnavas un citas. Vispirms paredzēts privatizēt mazos veikalus, kuros ir trīs līdz pieci strādājošie. Šādi veikali sastāda apmēram trešo daļu no visiem Latvijas veikaliem, kā arī nelielos sabiedriskos ēdināšanas uzņēmumus, kas ir apmēram puse, un praktiski visus– apmēram 3000– sadzīves pakalpojumu sfēras pieņemšanas punktus. Rūpniecībā īpašuma konversija tiek uzsākta ar mazo uzņēmumu, kuros ir līdz 800 strādājošo, privatizāciju. Tādi uzņēmumi ir ap 140. Citu tautas saimniecības nozaru privatizējamo objektu skaits un sastāvs, to pamatfondu vērtība un strādājošo skaits tiks precizēts īpašuma konversijas programmā. Vidēja un liela uzņēmuma devalstiskošana galvenokārt jāveic, pārveidojot šos uzņēmumus paju vai akciju sabiedrībās, vispirms tajās iesaistot uzņēmumā strādājošos un pakāpeniski pārejot uz vērtspapīru atklātu realizāciju biržā gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu investoriem. Valsts saglabās īpašumu uz vairumu lielo uzņēmumu, vai to daļu paju vai akciju veidā. Vietējās pašvaldības orgānos paredzēts izveidot reģionālās privatizācijas struktūrvienības.
Īpašuma konversija agrārajā sektorā tiks veikta agrārās reformas ietvaros. Izdarot nelielu atkāpi, es gribētu pateikt valdības nostāju. Viens no galvenajiem jautājumiem, veidojot akciju sabiedrības, ir jautājums, kā darīt ar akcijām– izdalīt, pārdot, piešķirt kredītu uz akciju izpirkšanu. Kā noteikt akciju kapitāla kopējo apjomu, it īpaši uzņēmumos, kuros nolietoti pamatfondi. Valdība strādās pie kopējās metodoloģijas, un valdībai ir uzskats, ka ir jāpiemēro daudzveidīgas formas. Nevar iet tikai pa vienu ceļu, izvirzot jautājumu praktiski asi: vai nu pārdot, vai sadalīt. Vai nu pārdot, vai sadalīt tikai strādājošiem uzņēmumiem, vai laist brīvā tirgū. Šeit ir nepieciešams pielietot visas formas. Un, protams, pati dzīve ar zināmu valdības kontroli parādīs, kura no šīm situācijām un kura no šīm metodēm ir efektīvāka vienā vai otrā nozarē, ražotnē vai vienā vai otrā dzīves sfērā.
Neapšaubāmi, ka jautājums, kas ir saistīts ar devalstiskošanu, turpmāk ir būtiski papildināms ar uzņēmējdarbības principiem. Kādus uzņēmējdarbības principus aizstāvēs valdība? Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar privatizāciju un saimnieka lomu. Valdība uzņemsies uzņēmējdarbības tiesību, brīvās iniciatīvas, demonopolizācijas, konkurences un īpašuma līdztiesību aizsardzību. Šos principus valdība realizēs neatkarīgi no uzņēmēju tautības, reliģiskās un politiskās pārliecības. Es pasvītroju: neatkarīgi no uzņēmēju tautības, reliģiskās un politiskās pārliecības valdība garantē, ka uzņēmēju darbību Latvijā varēs veikt viena privātpersona vai ģimene, vairākas privātpersonas, apvienojot savu kapitālu uz savstarpēja līguma pamata, bet, nedibinot uzņēmumu, privātpersonas vai juridiskās personas, izveidojot privātsabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tās ir paju vai akciju sabiedrības. Sadalot pajas vai akcijas savā starpā, privātpersonas vai juridiskās personas izveido publisku sabiedrību ar ierobežotu atbildīgumu, pārdodot šīs sabiedrības pajas vai akcijas atklātā tirgū visiem interesentiem, valsts un vietējās pašvaldības orgāniem, kā arī sabiedriskajām organizācijām, dibinot attiecīgos uzņēmumus. Valsts regulēs uzņēmēju darbību ar nodokļu un subsīdiju palīdzību, kā arī konkursu veidā ar sadalāmiem valsts pasūtījumiem. Uzņēmēju darbības reorganizācija republikā jau uzsākta. Valdības 1990.gada aprīļa lēmumā noteikta kārtība par ārpusresoru veidošanos. Lai uzņēmēja darbība tiktu likumiski pamatota, Latvijas Republikas Augstākajai padomei iesniegts izskatīšanai likumprojekts par uzņēmējiem un uzņēmēju darbību. Latvijas valdība izstrādā un pieņem lēmumus par uzņēmumu reģistrēšanu un to pārveidošanu par akciju sabiedrībām, kā arī likumprojektu par dažāda veida uzņēmēju darbību un kārtību, kādā monopolizētie un mākslīgi izveidotie uzņēmumi decentralizējami.
Gribu pāriet pie trešās sadaļas. Pirmā sadaļa ir jautājums par privatizāciju, devalstiskošanu. Otrais svarīgākais virziens ir uzņēmēju darbības atbalstīšana un stimulēšana. Trešais jautājums– kā tas tiek realizēts preču un pakalpojumu tirgū. Latvijas Republikas mazumtirdzniecības apgrozījumi, ieskaitot arī sabiedriskās ēdināšanas apgrozījumus, 1989.gadā sasniedza 5,5 miljardus rubļu. Sniegti maksas pakalpojumi par 815 miljoniem rubļu. Preču un pakalpojumu tirgu ierobežo tā nesabalansētība ar iedzīvotāju ienākumiem, tā apgrozījums pieaug galvenokārt uz cenu paaugstināšanas rēķina, sašaurinoties preču sortimentam un izzūdot lētām precēm. Neapmierinātais pircēju pieprasījums 1989.gadā sasniedza aptuveni 1,5 miljardus rubļu. Preču krājums š.g. sākumā nodrošināja tikai 18 kapeikas no iedzīvotāja noguldītā rubļa. Republikā pietrūkst tirdzniecības platību, visa cenu sistēma nav saistīta ar pieprasījumu un piedāvājumu. Un nesekmē ne preču, ne pakalpojumu tirgus sabalansētību. Lai censtos likvidēt šīs negatīvās tendences, valdība paredz:
1. Izstrādāt likumprojektu par tirdzniecību, kas atbilst tirgus attiecībām valsts uzdevumu izpildē.
2. Realizēt lēmumu par preču izvešanas ierobežošanu, risināt republikas valūtas un muitas problēmas, paaugstināt nodokļus peļņai, kas iegūta, pārdodot preces ārpus republikas pēc uzņēmēju iniciatīvas. Paplašināt komercdarbību arī izsoles veidā.
3. Līdz š.g. 1.oktobrim nodot ar valsts pasūtījumu saistītos materiālos resursus ministrijai, paredzot tālāku nodošanu brīvajā tirgū.
Ar 1991.gadu ieviest valsts pasūtītāju institūtu– ministrijas, rajonu, pilsētu izpildkomitejas.
5. Visus materiālos resursus un vietējos būvmateriālus kapitālajai celtniecībai nodot pasūtītāja rīcībā.
6. Materiāli tehniskos resursus sociālajai sfērai nodot vietējiem pašpārvaldes orgāniem un iestādēm.
7. Materiālo resursu ministrijas vairumtirdzniecības firmās daļu materiālu pārdot par tirgus cenām, rīkot gadatirgus un izsoles. Valdība paredz pakāpeniski līdz 1991.gada sākumam atcelt ierobežojumus cenu veidošanā, izņemot nelielu preču un pakalpojumu klāstu. Tas ļaus līdzsvarot preču un pakalpojumu tirgu. Arī pretmonopola likums labvēlīgi ietekmēs cenu veidošanos. Paredzami divpakāpju līgumi tirdzniecībā ar PSRS.
Pirmajā pakāpē uzņēmēju pastāvīgie vai ar starpniekiem veidotie līgumi par piegādēm no PSRS ar norēķiniem precēs, sākuma posmā naudā rubļos vai konvertējamā valūtā nākamajos posmos. Norēķinos uzņēmējiem atļauts izmantot pašražotās, kā arī Latvijā un citur par saviem līdzekļiem iepirktās preces.
Otrajā līguma pakāpē valdības līmenī ar PSRS republiku valdībām un centrālo valdību būs paredzēti darījumu pamatnoteikumi. Pasākumi sociālās sfēras vajadzību apmierināšanai, tautsaimniecībai svarīgāko energonesēju un izejvielu ievedumi, elektrība, nafta, gāze, kokvilna. Neapšaubāmi, ka situācija, kas saistīta ar tirgu un preču apmaiņu, ir viennozīmīgi saistīta ar finansu, budžeta un kredīta situāciju Latvijā. Tāpēc atļaujiet pāriet pie šīs sadaļas.
Svarīgākā sadaļa šeit ir nodokļu politika. Privāts ražotājs ir ieinteresēts peļņas iegūšanā, tādēļ viens no aktuālākajiem valdības uzdevumiem ir radīt tiesiskās un ekonomiskās normas, lai uzņēmums varētu realizēt savas personiskās intereses un reizē dot labumu visai sabiedrībai. Viens no svarīgākajiem instrumentiem ir nodokļu sistēma, kuras projekts pašreiz ir izstrādes stadijā. Augstākās padomes deputātiem tas tiks izsniegts septembrī. Nodokļu sistēmas pamatā būs šādi nosacījumi:
1. Nodoklim jābūt pietiekami minimālam, lai tas stimulētu ražošanu.
2. Nodoklim jāveicina jaunu tehnoloģiju ieviešana un materiālu ietilpības samazināšana, jāveicina līdzekļu pārdale par labu zinātnei, kultūrai un citiem sociāliem mērķiem, kā arī jāaizsargā mazāk nodrošinātie iedzīvotāju slāņi. Īpašuma nodoklim jābremzē pārmērīga īpašumu koncentrācija. Galvenie nodokļi būs šādi: peļņas nodoklis no uzņēmēju darbības, apgrozījuma nodoklis, akcijas nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kapitālu nodoklis, zemes nodoklis, transporta nodoklis un muitas nodoklis. Katrā likumprojektā paredzēts, ka maksājumu likme veidos kā republikas, tā arī vietējo padomju budžetu. Ja rajons gribēs vairāk tērēt, tam būs vairāk jādomā par ražošanas attīstīšanu. Pagaidām valdība un vietējās pašvaldības orgāni un iestādes saskarsies ar budžeta deficīta problēmu. Tāpēc valdībai kopā ar Augstāko padomi jāmeklē optimāls sakars starp vajadzībām, kādas tiek finansētas no budžeta iespējām. Valdība šo problēmu risinās, pirmkārt, ar budžetu izdevumu samazināšanu vispirms jau ražošanas jomā, maksimāli atceļot visādas valsts dotācijas un vienlaikus risinot jautājumu par pilnīgu un daļēju kompensāciju patērētājiem, pirmām kārtām iedzīvotājiem ar zemu dzīves līmeni, jo dotāciju atcelšana izraisa krasu cenu paaugstināšanu. Otrkārt, nepieciešamības gadījumā izlaidīs valsts aizņēmumu obligācijas. Treškārt, veiks pasākumu kompleksu uzņēmēju darbības tālākai aktivizēšanai.
Tomēr reāli jāapzinās, ka šis process nebūs viegls. Tas būs realizējams tikai ar visu Latvijas iedzīvotāju aktīvu darbību. Valdībai ir bažas, ka problēmu loks var iezīmēties daudz asāk un tas var negatīvi ietekmēt republikas finanses. Ražošanas apjoma samazināšanās, rentabilitātes līmeņa samazināšanās un negatīvās novirzes no plānoto rādītāju nodrošināšanas vēl jo vairāk var negatīvi ietekmēt budžeta izpildi. Republikas Augstākās padomes pieņemtais likums par Latvijas Republikas budžeta tiesībām paredz principiāli jaunu kārtību republikas valsts un vietējo budžetu veidošanā. Jāatzīst, ka budžeta līdzekļi būs nepietiekami, tāpēc bez maksājumiem budžetā tiks izmantoti arī ārpusbudžeta mērķa fondi.
Viena no būtiskākajām problēmām, ar ko saskaras un pret ko valdība cīnīsies, ir jautājums, kas saistīts ar inflāciju. Neapšaubāmi tā ir problēma, kas parādās paralēli ar privatizāciju un paralēli ar tirgus attiecību ieviešanu mūsu sabiedrībā. Tāpēc atļaujiet minēt valdības paredzētos pasākumus inflācijas apkarošanai.
Vispirms raksturosim pašreizējo situāciju un noskaidrosim, kas ir galvenie inflācijas izraisītāji Latvijā.
1. PSRS budžeta deficīta ilggadējā naudas emisijas segšana.
2. Tādu objektu masveidīga finansēšana, kuri atmaksājas ilgākā laikā vai neatmaksājas vispār.
3. Pārmērīgs valsts izdevumu īpatsvars sabiedriskā patēriņa fondiem.
4. Monopolisms ražošanas sfērā.
Kādas problēmas ir Latvijas Republikā?
1. Saistība ar PSRS naudas nekontrolējamo emisijas sistēmu.
2. Nav savas naudas, finansu un banku sistēmas.
3. Trūkst kontroles pār naudas un preces plūsmu pāri Latvijas Republikas robežām. Tāpēc sešu mēnešu laikā nekavējoties ir jārealizē Deklarācijas politikas mehānisms. Tas nozīmē:
1) atcelt kontroli pār cenām, izņemot cenas precēm un pakalpojumiem, kas ir Latvijas Republikas valdības klīringa preču apmaiņas vienošanās objekti ar citām PSRS vai citām republikām un valstīm; cenas par 2,5% pienam, maizei (atsevišķu veidu maizei), dzīvokļiem, sabiedriskajam transportam, elektroenerģijai un gāzei, komunālajām vajadzībām. Iesaldēt darba algas absolūtā izteiksmē vai ar progresīvu nodokļu palīdzību;
2) paaugstināt banku procentu likmes kredīta un depozīta operācijām, samazināt naudas masu apgrozījumā, paaugstināt Latvijas bankas rezerves;
3) samazināt budžeta deficītu, ierobežojot izdevumus valsts kapitālieguldījumu finansēšanai un vairākos sociālos izdevumos: par dzīvokļiem, transportu un pārtiku;
4) noslēgt līgumus ar PSRS un citām republikām par savstarpējām piegādēm uz licencētā maksājuma klīringa pamata;
5) organizēt muitas kontroli, uz republikas robežām regulējot preču izvešanas apjomu;
6) deinflācijas politika tālākai perspektīvai– četriem pieciem gadiem– acīmredzot, pirmkārt, ir saistīta ar Latvijas Republikas valūtas ieviešanu, kur arī ir izvērtējami vairāki etapi, konvertējamība ar rubli uz līguma pamata ar PSRS un citu republiku valūtām caur rubli; otrs etaps ir atteikties no maksājuma klīringa un ar PSRS valūtu saskaņotiem kursiem, pāriet uz brīvi peldošu valūtas kursu. Tam nepieciešami šādi papildpasākumi. Jāizvērš privatizācija, jāattīsta konkurence, jāierobežo monopolisms, jāveido un jāstabilizē preču un pakalpojumu tirgus, jāiesaista ārvalstu kapitāls, uzkrājot valūtas rezerves, ceļot darba ražīgumu, izmantojot modernu tehnoloģiju un nodrošinot preču kvalitāti.
Atļaujiet nelielu atkāpi.
Viens no visbūtiskākajiem jautājumiem, kas tika diskutēts valdībā, bija jautājums, kas saistīts ar savas valūtas ieviešanu. Patlaban valdība apspriedusi vismaz trīs četrus mehānismus: tā ir tiešā pāreja uz latu, tā ir pāreja uz tā saucamo preču naudu, tā ir pāreja, izmantojot vēl īpašu abu šo mehānismu apvienojumu. Valdība līdz šā gada beigām intensīvi strādās pie vienota vai viena modeļa reālas izstrādes, lai mēs varētu likt priekšā Augstākajai padomei. Patlaban pasākumi, kādus mēs liekam priekšā inflācijas apkarošanai, būs saistīti tikai ar rubli. Mēs neuzskatām, ka tuvākajā laikā mēs varētu būt spējīgi pāriet uz savu valūtu. Šeit es runāju burtiski par tuvākajiem mēnešiem.
Neapšaubāmi, ka, realizējot privatizāciju un preču–tirgus attiecības, viens no jautājumiem ir iedzīvotāju sociālā aizsargāšana. Tāpēc trešā būtiskākā nodaļa mūsu valdības programmas sadaļā skar tieši šo sfēru. Valdības politika iedzīvotāju sociālās aizsargātības jomā pirmām kārtām būs vērsta uz to, lai paaugstinātu dzīves līmeni līdz noteiktam iztikas minimumam sociāli neaizsargātām un mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, bet pārējām grupām censties nodrošināt sasniegtā dzīves līmeņa saglabāšanu. Visu iedzīvotāju dzīves līmeņa tālāku paaugstināšanu nodrošinās tautsaimniecības efektivitātes kāpinājums, un tas ir vienīgais ceļš. Šeit mums vajadzētu izdalīt vairākas sadaļas: pirmā– darbs un darba alga. Republikas iedzīvotājiem galvenā sociālā garantija ir un būs viņu darbs un tam atbilstošs atalgojums. Valdība turpmāk noteiks tikai darba samaksas minimālo līmeni. Augstākā padome noteiks darba laika maksimālo un atvaļinājuma minimālo ilgumu. Visus ar darba samaksu saistītos jautājumus nosaka katrā uzņēmumā administrācija vai pie privatizācijas– īpašnieks, tos saskaņojot ar arodbiedrību. Minimālais darba algas līmenis, ņemot vērā dzīves dārdzības indeksu izmaiņas, būs jāievēro visiem darba devējiem un visām budžeta iestādēm neatkarīgi no īpašuma formām.
Darba tirgus veidošanās rezultātā Latvijā parādīsies bezdarbs. Valdības uzdevums ir bezdarbniekus sociāli aizsargāt. 29 000 līdz 30 000 brīvu darba vietu nomainīs darbaspēka pārpalikums. Pēc pasaules prakses, tas varētu sastādīt 2 līdz 4 procentus no nodarbināto skaita. Tas ir apmēram 23 000 līdz 48 000. Valdība uzņemas nodrošināt bezdarbnieku sociālo aizsardzību, pirmkārt, izmaksājot pabalstu pašam bezdarbniekam un viņa ģimenes locekļiem, otrkārt, radot bezdarbniekiem iespējas pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju, treškārt, realizējot aktīvu nodarbinātības politiku. Šajā nolūkā valdība izstrādās uz iesniegs likumu par nodarbinātību, kurš regulēs ar bezdarbu saistītos jautājumus. Izveidos fondu no sociālās apdrošināšanas maksājumiem, lai finansētu visus ar bezdarbu saistītos izdevumus. Veidos darba biržu ar finansēšanu no minētā fonda. Valdība izstrādās nodokļu diferencēšanas elastīgu mehānismu. Lai ieinteresētu uzņēmumus un iestādes aktīvi iesaistīties iedzīvotāju profesionālās meistarības paaugstināšanā, šim nolūkam tiks atskaitīti līdz 5 procenti no savas peļņas.
Valdība vērš uzmanību uz problēmām, kādas ir Latvijas iedzīvotāju ataudzes jomā. 1989.gadā un 1990.gadā pirmajos piecos mēnešos ir samazinājusies dzimstība. Tā nenodrošina pat paaudžu normālo nomaiņu, tāpēc valdībai jāizstrādā un tā izstrādās nacionālo programmu Latvijas iedzīvotājiem, kurā būtu noteikti pasākumi šo jautājumu risināšanai un kurā būtu jārealizē pārdomāta ekonomiskā politika iedzīvotāju izvietojuma un starprepublikāniskās migrācijas jomā.
Tagad mēs gribētu raksturot pašu svarīgāko sadaļu, kas saistās ar iedzīvotāju sociālo aizsargātību. Šī sadaļa saucas– dzīves iztikas minimums. Tas ir arī jūsu materiālos.
Jaunajos apstākļos valdībai jāgarantē atsevišķu iedzīvotāju kategoriju dzīves iztikas minimums. Minimālās nodrošinātības budžets ietver izdevumus pārtikas produktu, rūpniecības preču iegādei un pakalpojumu apmaksai, kā arī brīvprātīgos obligātos maksājumus un nelielu uzkrājumu daļu. Iztikas minimums sastāda apmēram divas trešdaļas no šīs summas, un tas raksturo dzīvei elementāri nepieciešamo līdzekļu minimumu. Valdība, izmantojot ekonomiskās zinātnes pakalpojumus, pēc vairākām metodēm veikusi šī iztikas minimuma aprēķinu. Mēs uzskatām, ka pašreiz par dzīves iztikas minimumu, veidojot patēriņa grozu, Latvijā varētu uzskatīt 100 rubļus mēnesī. Šāds secinājums izriet arī no ģimenes budžeta apsekojuma datiem pa mēnesi. Valdība turpmāk regulāri informēs iedzīvotājus par iztikas minimumu atbilstoši cenu pieaugumam un to paaugstinās. Es vēlreiz gribētu atgādināt šo skaitli– 100 rubļi. Pēc vairākiem rēķiniem, ar kuriem mēs iepazīstināsim arī deputātus, atsevišķu metožu un arī skaitlisko nodrošinājumu svārstības varētu būt augstākais 5–7 rubļi. Jāatzīmē, ka Latvijas Republikā pašreiz katrs piektais vai ceturtais cilvēks saņem mazāk par dzīves iztikas minimumu. 2,4 procentiem iedzīvotāju ienākums ir līdz 75 rubļiem 7,4 procentiem– no 75 līdz 100, tātad kopumā patlaban zem tā iztikas minimuma, ko apstiprinājusi valdība, dzīvo apmēram 10 procenti.
Attiecībā pret visām iedzīvotāju kategorijām valdība piemēros vienotās cenas uz tām precēm, kurām cenas joprojām tiks regulētas. Loģiski, ka brīvā tirgus vai līgumcenas būs tāpat vienādas visām iedzīvotāju grupām. Vienlaikus situācijā, kad patēriņa groza ietvaros veidojas preču resursu deficīts, valdība ar talonu un kartīšu sistēmas palīdzību atsevišķu preču iegādes iespējas garantēs noteiktām iedzīvotāju kategorijām: darba nespējīgajiem, I un II grupas invalīdiem, daudzbērnu mātēm.
Atļaujiet šeit nelielu atkāpi.
Tātad, veidojot patēriņa grozu, kas sastāda 100 rubļu, veidojot šo nomenklatūru, jāņem vērā, ka, raugoties pēc nodarbinātības, Latvijā ir vairāki sociālie slāņi. Un, ja mēs skatāmies pēc cenu indeksācijas metodes un skatāmies pēc dzīves dārdzības, tad, neapšaubāmi, katram sociālajam slānim būs dažādas izmaksas. Valdība apņemas garantēt un ņemt vērā šo metodiku, daļēji kompensējot tās izmaksas, kas neizbēgami parādīsies, pārejot uz brīvām līgumcenām vai brīvām tirgus cenām, ņemot pašu minimālo līmeni, tas ir, to indeksācijas līmeni, kas attiecas uz vismazāk nodrošinātajiem, tiem, kuri saņem 100 rubļus. Tas ir pirmais princips. Otrs princips: ja, mainoties cenām patēriņa grozā, ko valdība garantēs ar preču masu, cenu nelīdzsvarotības dēļ kāds no patēriņa groza elementiem var tikt skalots ārā no groza, valdība vienlaikus ar pašvaldību momentāni ieslēgs talonu vai kartīšu mehānismu, pareizāk sakot, talonu mehānismu uz šo preci. Jo pašā sākumperiodā, pārejot uz līgumcenām, šīs svārstības var tiešām būt vairāk nekā nekontrolējamas.
Runājot par īpašām piemaksām uz īpašu palīdzību viszemāk apmaksātām grupām, valdība paredz šādus kompensācijas mehānismus: pirmkārt, ģimenēm ar bērniem, kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem nosakot atkarībā no bērnu skaita ģimenē; otrkārt, paaugstināt pensiju minimālo līmeni no pensiju fonda līdzekļiem (ievērojot to, ka pensionāru dzīves apstākļi ar vienādu pensijas līmeni ir diferencēti, vietējai pašvaldībai būs jāuzņemas atbildība par tās teritorijā dzīvojošajiem pensionāriem, paredzot budžetā arī līdzekļus pensionāru papildu materiālajai nodrošināšanai virs likumā paredzētajiem līdzekļiem); treškārt, mainīt minimālo darba samaksu tajās nozarēs, kuras finansē no valsts budžeta. Visas šīs procedūras tiek veiktas, balstoties uz dzīves dārdzības indeksācijas principa pamata, dzīves iztikas minimuma izmaiņas cenu pieauguma rezultātā ražošanas nozarēs nodarbinātiem sedzot ar izmaiņām darba samaksas noteikumos starp darba devēju un darba ņēmēju. Tātad tur, kur runa ir nevis par budžeta iestādēm un par nestrādājošiem, dzīves dārdzības indeksācija, kuru paziņos valdība, būs jāņem vērā, slēdzot kopējos kolektīvos līgumus starp darba devēju un darba ņēmēju. Tātad šajā ziņā kompensācijas līdzekļu avots būs uzņēmumu ienākumi. Piektkārt, pieaugot preču cenām un pakalpojumu tarifiem, kompensācija pārējām strādājošo kategorijām, kuri vienlaikus saņem arī pensiju, atalgojums virs dzīves iztikas minimuma tiks veikts atkarībā no republikas budžeta un darba devēja iespējām. Iztikas minimums gadā periodiski jākoriģē atkarībā no dzīves dārdzības izmaiņām. To darīs valdība, ievērojot inflāciju un patēriņa struktūras izmaiņas, vienlaikus nosakot iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu kompensācijas mehānismu un kompensācijas avotus. Izmaiņas dzīves dārdzības līmenī ceturksnī nedrīkst pārsniegt 7 procentus. Pretējā gadījumā valdībai nekavējoties jāveic pasākumi iedzīvotāju ienākumu koriģēšanai.
Tātad šī robeža ir 7 procenti. Šajā nolūkā tiek veidots patēriņa grozs (naturālās mērvienībās) dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām un izveidots cenu un tarifu dinamikas reģistrācijas mehānisms tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā. Patēriņa groza saturu apstiprina Ministru padome uz laiku līdz pieciem gadiem. Valdība ik ceturksni apstiprina oficiālo dzīves dārdzības indeksu.
Pēc nepieciešamo priekšdarbu veikšanas valdība izlemj jautājumu par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju. Šajā sakarībā nepieciešama regulatora objektīva informācija par iedzīvotāju naudas ienākumiem un patēriņa un pakalpojumu cenu līmeni un tā izmaiņām. Paredzēts ieviest deklarācijas par iedzīvotāju ģimenes naudas ienākumiem, kuras ik gadu iesniedzamas finansu iestādēm, lai noteiktu ienākumu lielumu, rēķinot uz vienu ģimenes locekli tipiskās iedzīvotāju grupās. Cenu izmaiņu reģistrācijā republikā plašāk jāaptver preču nomenklatūra visā preču tirdzniecībā, jārada arī cenu reģistratoru dienests. Sakarā ar to, ka iedzīvotāju ienākumu indeksāciju varēs veikt ne ātrāk kā 1991.gadā, jau šogad nepieciešams izveidot pagaidu kompensācijas mehānismu sakarā ar dzīves dārdzības celšanos, tas ir, algu, pensiju, stipendiju, pabalstu un citu maksājumu pieaugumu atbilstoši summai, par kādu palielinājies valdības apstiprinātais iztikas minimums.
Cienījamie deputāti! Tā ir nevis tuvā, bet nedaudz tālāka nākotne. Runājot par deklarācijām un par to, ka katrs strādājošais iesniedz deklarāciju par saviem ienākumiem, valdība šo procedūru 1991.gadā paredz kā obligātu, lai varētu to izmantot ne tikai kā nodokļu iekasēšanas mehānismu, bet lai varētu noteikt šo iztikas minimumu un situāciju, kas saistīta ar patēriņa groza izmēriem un to nomenklatūru, kas atrodas patēriņa grozā.
Es domāju, ka no jautājuma par sociālo aizsargātību jāgriežas pie vēl smagāka jautājuma– pie sociālās nodrošināšanas. Latvijā 1990.gada 1.janvārī bija 646 000 (neskaidrs ieraksts) pensionāru un pabalsta saņēmēju, tātad katrs ceturtais republikas iedzīvotājs. Bez tam noteikts skaits iedzīvotāju saņem militārās pensijas no Aizsardzības ministrijas fondiem. Vidējais pensijas lielums 1989.gadā– 94 rubļi mēnesī, kolhozniekiem– tikai 80, vecuma pensionāriem– 100 un 81 rublis mēnesī. Republikā vēl arvien ir vairāk nekā 57 000 gados vecu cilvēku un invalīdu, kas ir 9,2 procenti no visiem pensionāriem, kuru pensiju pabalsti ir mazāki par 70 rubļiem mēnesī. Tas automātiski nozīmē: ja valdība nosaka 100 rubļu minimālo iztikas minimumu patēriņa grozam, tad nevar būt tādas grupas, kas saņem zem 100 rubļiem. Tas pirmkārt attiecas uz šiem 10 procentiem. Pensiju vēlamais līmenis, pēc valdības domām, būtu 55 līdz 80 procenti no darba algas, bet ne zemāks par iztikas minimumu. Šā gada sākumā republikā bija 571 000 maznodrošinātu pensionāru. No tiem 20 000 bija pensija līdz 70 rubļiem mēnesī, 459– no 70 līdz 120. Lai celtu dzīves līmeni gados vecākiem invalīdiem, ģimenēm, kurās ir bērni, valdība paredz izstrādāt un pieņemt Latvijas Republikas likumu par valsts pensijām. Es ļoti atvainojos– šeit ir kļūda: valdība lūgs Augstāko padomi pieņemt šo likumu, lai noteiktu minimālo pensiju, ne zemāku kā iztikas minimumu, atbilstoši republikas finansēm, un paaugstinātu pensiju maksimālo līmeni. Tiks izveidots sociālās nodrošināšanas fonds. Valstij jāpārņem no arodbiedrībām valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Pensiju fonds veidosies, pēc valdības domām, no šādiem avotiem: pirmkārt, darba devēja, valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, otrkārt, pilsoņu sociālās apdrošināšanas maksājumi, treškārt, pensiju nodeva, ko ietur no strādājošo pensionāru pensijām, ceturtkārt, valsts budžeta līdzekļi, piektkārt, citi iesaistītie līdzekļi.
Tādējādi, cienījamie deputāti, es praktiski esmu īsi raksturojis to sadaļu jūsu izdalītajā materiālā, kas, protams, daudz izvērstākā veidā jums ir izsniegts. Esmu nonācis pie struktūrpolitikas.
Atļaujiet īsumā raksturot situāciju, kā valdība stādās priekšā stāvokli struktūrpolitikā tautsaimniecībā, un akcentēt galvenos virzienus, sīkāk tie izklāstīti jums izsniegtajā materiālā. Pirmkārt, atļaujiet pievērsties kopējām problēmām. Valdības struktūrpolitika būs vērsta uz Latvijas Republikas izdevīgā ģeogrāfiskā un ģeopolitiskā stāvokļa priekšrocību izmantošanu, tradicionālā austrumu– rietumu kontaktu ceļa izmantošanu. Jūra, neaizsalstošās ostas, ceļu tīkli, īpaši dzelzceļa, naftas un gāzes vadu tīklu izbūves pamati. Tautsaimniecības struktūrpolitikas pamatā būs Latvijas Republikas dabas resursu pilnīga un racionāla izmantošana. Tā ir koksne, būvmateriāli, izejvielas, lauksaimniecības produkti, arī otrreizējās izejvielas. Vienlaikus jārod iespēja, kā atjaunotā ģeoloģijas zinātne var atklāt pagaidām nezināmu izejvielu bagātības un enerģijas avotus, kas noteikti liks izdarīt korekcijas šajā politikā. Nozaru attīstības perspektīvas jārisina, apsverot pašapgādes iespējas, īpaši ar cukuru, tā ir normāla adaptācija pasaules tirgū, ievērojot pasaules tirgus cenu svārstības. Valdība virzīs savu struktūrpolitiku uz Latvijas Republikas tautsaimniecības starpvalstu sakaru saglabāšanu un tālāku pilnveidošanu, specializējoties noteiktu izstrādājumu realizācijā ārpus republikas tādos daudzumos, kas nodrošinās optimālus ražošanas apjomus.
Latvijas valdība arī turpmāk veidos savu ekonomiku ciešā kopsakarā ar PSRS resursiem un noieta tirgu. Ekonomisko sakaru saraušanā objektīvi nav ieinteresēta ne Latvija, ne PSRS. No Latvijas produkcijas piegādēm diezgan jūtami ir atkarīga vairāku PSRS rūpniecības nozaru, kurās ir liels nodarbināto skaits, funkcionēšana, kā arī patēriņa tirgus apgāde ar dažiem rūpniecības preču izstrādājumiem. Latvijas īpatsvars PSRS ražošanas kopapjomā ir nozīmīgs vairākos produkcijas veidos, šo ražojumu klāsts minēts programmā. Caur Rīgu un Ventspils ostu tiek realizēta vairāk nekā puse no PSRS Baltijas baseina ostu kravas apgrozījuma. Ražošanas tehniskā līmeņa un efektivitātes kāpināšanas interesēs tiks izmantotas reālās iespējas ārvalstu tehnoloģijas un ražošanas organizācijas pārņemšanā un ieviešanā. Valdība veiks ekonomiski attīstīto valstu kapitālu un tehnoloģiju iesaistīšanu Latvijas tautsaimniecībā, labi nodrošinātu tehniski progresīvu ekonomisko nozaru attīstību republikā. Šo procesu valdība veicinās, pieņemot likumus par ārvalstu investīciju aizsardzību, to kapitālu peļņas un dividenžu repatriācijas nodrošināšanu, regulējot muitas nodokļus izejvielu un gatavās produkcijas importa un eksporta operācijās. Valdība regulēs Latvijas ekonomikas attīstību pēc prognozējamā iedzīvotāju skaita un ekonomikas aktīvās daļas, kas ir galvenais faktors, kurš nosaka republikas vajadzības un attīstības iespējas atkarībā no sasniegtā zinātniski tehniskā līmeņa un iedzīvotāju nodarbinātības struktūras.
Tuvākajos gados pilnīgi būs jānovērš iedzīvotāju skaita mehāniskais pieaugums, pieņemot emigrācijas likumu, kurā būtu ievērotas gan Latvijas Republikas un vietējās pašvaldības orgānu, gan arī citu intereses un vajadzības. Iesniegtajā programmā norādīts iedzīvotāju dabiskā pieauguma iespējamais lielums. 15 gadu laikā kopējais pieaugums sagaidāms 115 000 cilvēku, bet darba spējīgā vecumā diemžēl tikai 34 000. Kopā ar tiem, kas saņem pensijas pēc atvieglotiem noteikumiem, republikā ir 622 000 pensionāru, tai skaitā 469 000, kas saņem vecuma pensijas. Sakarā ar to, ka pensijas ir mazas, patlaban strādā katrs trešais pensionārs. Darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita nelielā pieauguma dēļ valdība nepieļaus materiālās ražošanas nozaru tālāku ekstensīvu attīstību. Valdības struktūrpolitika veicinās darba ražīguma pieaugumu, lai samazinātu nodarbināto skaitu materiālās ražošanas nozarēs, galvenokārt rūpniecībā, un palielinātu strādājošo skaitu nozarēs, kas apkalpo iedzīvotājus. Pašlaik ražošanas sfērā ir nodarbināti 64,5 procenti, bet apkalpošanas sfērā un citās neražojošajās nozarēs– tikai 33 procenti no visiem strādājošajiem. Savukārt ekonomiski attīstītās valstīs tas ir 55 procenti. Valdība savā struktūrpolitikā nepieļaus ražošanas uzņēmumu un sociālās infrastruktūras tālāku koncentrāciju Rīgas reģionā, kurā pašreiz dzīvo vairāk nekā 55 procenti iedzīvotāju. Es domāju lielo reģionu. Pašā Rīgā ir 34 procenti, kā arī pārējās republikāniskās pilsētās. Ar nodokļu un kredīta politikas palīdzību un investīcijām tiks veicināta saimnieciskās darbības aktivizēšana Latgales novadā un Kurzemes rietumu piekrastē, kā arī atsevišķos citos lauku rajonos. Attiecībā uz Liepājas ostu valdība stāda par mērķi atjaunot tās senās tirdzniecības funkcijas, kā arī jūtami paplašināt citu ostu darbību. Ražošanas un apdzīvotības decentralizācijā valdība izstrādās vairākus likumdošanas aktu projektus, kas paredz arī zināmus ekonomiskus stimulus.
Atļaujiet īsi raksturot tās galvenās rūpniecības un tautsaimniecības nozares, kas visaktuālāk skar Latviju un ar kurām, pēc valdības domām, saistās galvenās problēmas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, lūdzu, runājiet lēnāk, mēs jūsu laiku pagarināsim uz tulkošanas rēķina.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ļoti atvainojos, ja runāju pārāk ātri, tiešām ir grūti kontrolēt tulkojumu. Es ceru, ka deputātiem ir izdalīts materiāls. Es faktiski balstos uz to, kas ir materiālā un, iespējams, iet cauri tam tekstam un zināmā mērā raksturo tos momentus, kurus es šeit neminu. Vēlreiz gribu teikt, ka šis zināmā mērā ir saīsināts ziņojums.
Pirmkārt, atļaujiet raksturot situāciju ar enerģētiku valdības skatījumā, jo tā ir vislielākā problēma Latvijā. Svarīgāko kurināmā un energoresursu patēriņš Latvijā 1990.gadā ir 11 miljoni tonnu nosacītā kurināmā. Pasaules tirgus cenās tas ir 1,15 miljardi dolāru, no kuriem dabasgāzes iegādei būs nepieciešami 330 miljoni, dīzeļdegvielai– 221 miljons, benzīnam– 123 miljoni, elektroenerģijas iegādei– 99 miljoni dolāru. Valdība uzskata, ka jāpanāk, lai izklāstāmās programmas realizācijas rezultātā tuvāko divu trīs gadu laikā energoresursu patēriņu, izņemot lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību, republikā saglabātu 1990.gada līmeni. Jāņem vērā, ka tarifi un cenas par energoresursiem jāpaaugstina līdz ekonomiski pamatotam līmenim. Valdība šajā jautājumā paredz veikt sekojošus pasākumus: pirmkārt, izveidot un nostabilizēt kurināmā un degvielas rezerves, nodrošināt tās ar nepieciešamo noliktavu ietilpības palielinājumu; otrkārt, izveidot energoresursu iepirkumu uz alternatīvo piedāvājumu pamata, likvidēt atsevišķu piegāžu monopolu. Šajā nolūkā piemērot Latvijas ostas ne tikai kurināmā un naftas produktu eksportam, bet arī iespējamam importam. Nepieciešams pilnveidot saimniekošanas sistēmu enerģētikā. Valdība uzskata, ka īpaši jāakcentē divas pamatfondu kategorijas: pirmkārt, jaudīgie energoavoti, augstspiediena gāzes vadi, gāzes sadales stacijas, maģistrālās elektropārvades līnijas, siltumtīkli, kurināmā un degvielas bāzes; otrkārt, sadales tīkli, lokālie energoavoti, servisa un remonta uzņēmumi. Pirmā līmeņa uzņēmumos dominējošajam jābūt republikas valsts īpašumam. Otrā līmeņa energoobjekti var funkcionēt kā patstāvīgi mazi uzņēmumi uz visīpašuma formu pamata.
Latvijai, izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli, perspektīvā iespējams veidot ekoloģiski tīrus naftas pārstrādes uzņēmumus, apmierināt tautsaimniecības vajadzības pēc naftas pārstrādes produktiem, kā arī eksportēt tos. Šajā nolūkā jāslēdz līgumi ar PSRS republikām un tālāk perspektīvā jāizmanto atradnes Latvijā. Nav izslēdzama iespēja naftu piegādāt arī no citām ārvalstīm. Ņemot vērā energoresursu deficītu un sadārdzināšanos, īpaša vērība tiks veltīta vietējiem energoresursiem. Elektroenerģijas patēriņš tautas saimniecībā kopumā pieaugs, kaut gan iespējama šīs enerģijas piegādes samazināšanās no Igaunijas un Lietuvas. Tāpēc iespējams, ka pēc 10–15 gadiem būs jāorientējas tikai uz saviem enerģētiskajiem resursiem. Sagaidāms elektroenerģijas deficīts: 1995.gadā Latvijā, pēc pašreizējā patēriņa apjoma prognozes, trūks 8 miljardi, 2000.gadā– 4 miljardi kilovatstundu. Tāpēc jāpaplašina esošās termoelektrostacijas, jābūvē jaunas, paredzot izmantot dabasgāzi. Jāizskata jautājums par Rīgas TEC–3 būves nepieciešamību un iespēju. Tas ir viens no valdības uzdevumiem– rast ekonomisku pamatojumu šīs TEC–3 izveidei. Jāveic esošo hidroelektrostaciju modernizācija. Jāizvērtē, vai ekonomiski izdevīgi ir būvēt TEC Daugavpilī un Liepājā. Tāpēc, ievērojot darba izpildes termiņus, vienīgais ceļš ir energoresursu maksimāla taupīšana.
Lai nodrošinātu Latviju ar pašražoto elektroenerģiju, pēc 1995.gada ir nepieciešams būvēt lielas jaudas elektrostaciju. Paredzot par kurināmo izmantot ogles, vienlaikus jāpārtrauc kondensācijas, elektrifikācijas un projektēšanas sagatavošanas darbi. Tuvāko gadu laikā jāizskata varianti alternatīviem priekšlikumiem atkarībā no ogļu markām un no to piegādes avotiem. Tas ļautu palētināt ģenerējošo jaudu uzstādīšanu, kā arī palielināt to ekonomisko izdevīgumu un ekosistēmas aizsardzību. Tālākā periodā nav izslēdzama nepieciešamība izpētīt drošas atomelektrostacijas celšanas iespējas. Šo variantu izmaksas dotas programmā. Valdība uzskata, ka, pastāvot šai saspringtajai situācijai enerģētikā, valdībai jāizstrādā un jāiesniedz jums, cienījamie deputāti, likums par enerģijas racionālu izmantošanu un taupīšanu, lai visa tauta saprastu, ka Latvija atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ir tādā stāvoklī, ka tai nav savu papildu energoresursu, un tas nozīmē, ka šis likums tautsaimniecībā var izvērsties par vienu no noteicošajiem, jo bez enerģētikas problēmas risināšanas visas pārējās sadaļas, par kurām es runāšu, būs tikai sekundāras.
Atļaujiet pāriet pie situācijas rūpniecībā. Kāds ir valdības skatījums uz rūpniecību? Valdība uzskata, ka, pārejot uz tirgus ekonomiku, neatkarīgās Latvijas Republikas rūpniecībā būs šādas svarīgākās problēmas: 1) republikas rūpniecības uzņēmumu pakļautība dažādiem resoriem un ministrijām, reālas uzņēmumu saimnieciskās patstāvības trūkums, nenokārtotās saimnieciskās un īpašuma pārvaldīšanas attiecības tautas saimniecībā; 2) samērā novecojušie, nolietotie ražošanas fondi, pamatfondi; 3) nepietiekama fundamentālās un lietišķās zinātnes sasaiste republikas vajadzībām, tās nesekmē zinātniski tehnisko progresu, ekoloģisko problēmu risināšanu un jaunu izstrādājumu izlaidi; 4) nepilnīgi tiek izmantoti vietējo izejvielu resursi, līdz ar to ir pārāk liela atkarība no ievestām izejvielām un materiāliem. Valdības struktūrpolitika rūpniecības attīstības jomā, pirmkārt, būs orientēta uz visu nozaru un uzņēmumu funkcionēšanas stabilitāti, uz visu, ieskaitot arī to pašreizējo dalījumu vissavienības un republikas pakļautības uzņēmumos, kurš, pēc valdības dziļākās pārliecības, ir mākslīgs un nav ekonomiski pamatots.
Struktūrpolitika rūpniecības attīstības jomā tiks orientēta arī uz iedzīvotāju nodarbinātības normālu līmeni un uz viņu vajadzību maksimālu apmierināšanu ar vietējiem ražojumiem. Šajā nolūkā:
1. Valdība sekmēs starpnozaru, nozaru un atsevišķu uzņēmumu ražotņu veidošanu ar noslēgtu ražošanas ciklu, veicinot horizontālu saikņu veidošanos starp uzņēmumiem.
2. Valdība veicinās rūpniecības orientēšanu uz energoietilpības un materiālietilpības samazināšanu.
3. Valdība paredz pāreju uz inženierdomas ietilpīgas un pasaules tirgū konkurētspējīgas produkcijas ražošanu, vienlaikus plaši izmantojot republikas zinātnisko potenciālu un kvalificētu darbaspēku. Taču valdība redz arī lielas problēmas– kā sasaistīt esošo zinātnisko domu, īpaši tehniskā ziņā, ar to rūpniecības struktūru, kāda ir Latvijā izveidota. Diemžēl Latvijas Republikā abas šīs lietas var izrādīties stipri norobežotas, tātad viens no valdības uzdevumiem, finansējot un subsidējot, panākt šeit zināmu satvaru.
4. Valdība pievērsīs uzmanību nozarēm, kuras aktivizē visas tautsaimniecības tālāku attīstību, kā arī nodrošina vitāli svarīgu sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanu.
5. Valdība sekmēs to uzņēmumu un nozaru attīstību, kuras var nodrošināt brīvi konvertējamās valūtas stabilu ieplūšanu republikā.
6. Valdība centīsies likvidēt disproporcijas rūpniecības izvietojumā Latvijas Republikas teritorijā.
7. Valdība paredz ekonomiski plaši atbalstīt mazo uzņēmumu veidošanu, ierobežot gigantu rašanos un ar pretmonopolu likumu sekmēt veselīgas tirgus konkurences veidošanos, īpaši ņemot vērā arī pozitīvo kopuzņēmumu dibināšanas metodi. Visi minētie struktūrpolitiskie aspekti būs saistīti ar uzņēmumu un arī ar militārā kompleksa daļēju pārprofilēšanu, kurai jānotiek pakāpeniski, pārdomāti un pamatoti, nekaitējot republikas kopējām, kā arī strādājošo un visu pārējo iedzīvotāju interesēm.
Struktūrpolitiku rūpniecībā un citās nozarēs valdība realizēs, galvenokārt izmantojot ekonomisko mehānismu un maksimāli atsakoties no administratīvajiem līdzekļiem. Pārejas periodā acīmredzot tiks saglabāts valsts pasūtījums sociālās un kultūras sfēras vajadzību apmierināšanai, kā arī fiksētas cenas daļai pirmās nepieciešamības preču. Valdības ekonomiskās ietekmes mehānismu struktūrpolitikas realizācijā rūpniecībā varētu raksturot īsumā šādi: 1) elastīga nodokļu sistēma ar noteiktu atlaižu un paaugstinājumu skalu, 2) elastīga kredītpolitika ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir nodokļu politikā, kā arī kapitāla pārplūdes veicināšana no vienas nozares otrā republikas interesēm atbilstošā virzienā, 3) valsts tiešā investīciju politika, ar kuru var ietekmēt atsevišķas nozares attīstību vēlamā virzienā, 4) valsts īpašuma konversija, privatizācija un labvēlības režīma nodrošināšana maziem uzņēmumiem, 5) valdības piedalīšanās akciju veidā ar savu īpašumu jaunu progresīvu ražotņu un tehnoloģiju veidošanā, 6) licencēšanas un votēšanas izmantošana eksporta un importa veicināšanai, 7) ārzemju firmu un privātpersonu tiešo investīciju izmantošana svarīgāko ražotņu attīstībā.
Visi šie valdības ekonomiskās ietekmes mehānisma komponenti tiks ietverti jau izstrādāto un vēl sagatavojamo saimniecisko likumu paketē, ko valdība ir iesniegusi un vēl iesniegs Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Jums izsniegtajā programmā minēti arī svarīgākie virzieni atsevišķu nozaru attīstības veicināšanā. Melnajā metalurģijā ir nepieciešama Liepājas kombināta “Sarkanais metalurgs” rekonstrukcija, ieviešot elektrokausēšanu un pārejot galvenokārt uz reģiona vietējām izejvielām, kā arī pārkārtojot velmējumu sortimentu atbilstoši Baltijas reģiona vajadzībām. Priekšlikumi uzņēmuma rekonstrukcijai un energoapgādei ir izstrādāti, valdība tos izvērtēs. Lai mašīnbūvē un metālapstrādē labāk izmantotu republikas mašīnbūves potences, nepieciešama tehnoloģijas pilnveidošana, produkcijas tehniskā līmeņa paaugstināšana, radiotehnikas, elektrovilcienu, mikroautobusu un sadzīves tehnikas konkurētspējas paaugstināšana. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas valdībai jārisina, ir jautājums par Baltijas uzņēmumu kooperētu saišu attīstību neatkarīgi no nozares un reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves lokāla specializāciju, saglabājot produkcijas eksporta iespējas. Jārisina šai nozarei specifiskās materiālietilpības un energoietilpības samazināšanas problēma, ražojot citām rūpniecības nozarēm un sociālajai sfērai vajadzīgo tehniku. Valdība paredz nozares uzņēmumu pārprofilēšanas variantu izstrādāšanu, izvērtēšanu, lai saistītu mašīnbūvi, metālapstrādi ar visām tautsaimniecības nozarēm, orientējot nozari uz iekārtu piegādi citām nozarēm. Nozares problēmu risināšanā valdība centīsies pilnībā izmantot aizsardzības rūpniecības konvencijas iespējas. Ķīmiskās rūpniecības nozares izstrādājumu klāsts jātuvina republikas un reģiona vajadzību apmierināšanai, jāsaglabā produkcijas eksporta iespējas, pilnīgojot produkcijas kvalitāti un pazeminot līdz racionālam līmenim izejvielu ievedumu un energopatēriņu. Pilnīgi jāizmanto izvietotais ražošanas potenciāls un Latvijas ķīmijas zinātnes sasniegumi. Koksnes pārstrādes rūpniecībā– kokapstrāde, celuloze un papīra rūpniecība vieno izejvielu bāzi. Valdības uzdevums ir pilnīgi un racionāli panākt, lai tiktu izmantoti vietējie koksnes resursi. Kokapstrāde ir jāorientē uz tehnisko renovāciju, lai nodrošinātu kvalitatīvas galaprodukcijas ražošanu, izmantojot visus cirsmas un koksnes pārstrādes atkritumus. Jānodrošina mēbeļu, kvalitatīva zāģmateriāla, finieru un sērkociņu konkurētspēja ārējā tirgū. Celulozes un papīra rūpniecībā valdība sekmēs tās tehnisko attīstību un atbalstīs ekoloģiski drošu celulozes ražotņu attīstību, es pasvītroju, atbalstīs ekoloģiski drošas celulozes ražotnes, tas ir, rūpniecības celšanu Latvijā. Pilnīgāk jāizmanto koksne, lai apmierinātu vietējās vajadzības un nodrošinātu celulozes un papīra eksportu.
Un beidzamais– vieglā rūpniecība. Tekstilrūpniecības izejvielu bāze pārsvarā ir ārpus Latvijas, tāpēc tā jāorientē uz vietējām vajadzībām atbilstošu produkciju; paredzams veidot kopuzņēmumus ar Vidusāzijas republikām. Valdība jau tagad nopietni strādā pie tā, ka pastāvošais vecais variants, ka pa centralizēto sagādi varēja iegūt izejvielas un izmantot šis izejvielas, radot produkciju un paņemot visu apgrozījuma nodokli– reāli dzīvē vairs nebūs iespējams, tāpēc vienīgais ceļš, kā turpināt attīstīt mūsu vieglo rūpniecību, īpaši tekstiljomā, ir izveidot kopuzņēmumus ar izejvielu ražotājiem Vidusāzijas republikās. Tas ir vēl viens pamats tiešo uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanā ar republikām, arī ar tām, kas ir PSRS sastāvā.
Atļaujiet pāriet īsumā tagad no rūpniecības pie samilzušajām problēmām agrorūpnieciskajā kompleksā. Pašreiz lauksaimniecībā, tās produkcijas pārstrādē un pārtikas ražošanā situāciju saasina lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības samazināšanās. Pēckara gados tā ir samazinājusies par 1,1 miljonu hektāru. Atgūt visu zaudēto tuvākajos 5–7 gados vēl nebūtu lietderīgi, jo vispirms nepieciešams sakārtot pašreiz lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistītās platības. Lai nodrošinātu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas pirmskara līmeni uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits palielinājies no 1,9 uz 2,7 miljoniem, no katra zemes hektāra jāiegūst 2 reizes lielāka raža. Tādu ražības pieaugumu sasniegt nav izdevies. Tāpēc iedzīvotāju apgāde ar pārtikas produktiem lielā mērā ir atkarīga no piegādēm, tai skaitā it īpaši no graudu iepirkuma lielā daudzumā. Pirmajā posmā, kamēr vēl nav noformulētas līgumsaistības ar PSRS vai ar atsevišķam tās republikām par savstarpējām piegādēm, mēs nezinām, kādu lopbarības graudu daudzumu reāli varēsim iepirkt, neskatoties uz mūsu rīcību patlaban Kazahijā un citās republikās. Valdība iedzīvotāju nodrošināšanā orientējas uz republikas rīcībā esošajiem lopkopības pārtikas produktiem vismaz jau sasniegtajā līmenī. Tā tas ir piena ražošanā, arī realizācijā ārpus republikas robežām. Šajā nolūkā nepieciešams no lauksaimniecības produkcijas ražotājiem iepirkt 170 tūkstošus tonnu gaļas, 1 miljonu 500 tūkstošus tonnu piena un piena produktu iedzīvotāju patēriņam, bet realizācijai ārpus republikas– 600 tūkstošus tonnu, olas– 625 miljonus gabalu. Lai šādu minimāli nepieciešamo lopkopības produkcijas daudzumu iepirktu no ražotājiem un nodrošinātu attiecīgos valsts resursus attiecībā uz gaļu un olām, lopu ēdināšanai būtu jāizlieto 1,7 miljoni tonnu spēkbarības. Tā kā ražotās koncentrētās lopbarības apjoms atkarībā no veģetācijas apstākļiem veido 0,7 līdz 1,2 miljonus tonnu, minimāli nepieciešamā lopkopības produkcijas ražošanas līmeņa uzturēšanai līdztekus zemes meliorācijas un kaļķošanas darbiem, augkopības sējumu struktūras izmaiņām graudkopības attīstības virzienā ik gadu būs jāiepērk lopbarības graudi un kombinētās lopbarības ražošanai vajadzīgās piedevas 0,5–1 miljona tonnu apjomā. Tādējādi lopbarības piegādi varēs garantēt tikai pašreizējā situācijā. Olu ražotājām saimniecībām, putnu fabrikām, kas ražo putnu gaļu, ir mazs lopbarības patēriņš uz produkcijas vienību.
Stabilu līgumattiecību izveidi ar citām republikām par savstarpējām piegādēm, kas ir valdības uzdevums Nr.1, varētu prognozēt ne agrāk kā pēc 2–3 gadiem. Šeit es domāju par stabilām līgumpiegādēm, kas dos iespēju pāriet uz otru lauksaimnieciskās ražošanas attīstības posmu. Ir pamats prognozēt, ka lauksaimniecības produkcijas ārējais tirgus, un vispirms Austrumos, tuvākajā desmitgadē būs neierobežots. Mums uz to jāorientējas. Tai pašā laikā ar atsevišķiem produkcijas veidiem– liniem, kartupeļu pārstrādes produktiem un citiem– jāmēģina paralēli iekļūt Rietumu tirgū. No galvenajiem pārtikas produktu veidiem, ko ražo no republikas izejvielām, līdzīga situācija ir iedzīvotāju apgādē ar cukuru. Izaudzējamo cukurbiešu apjoms dod iespēju saražot tikai vienu trešdaļu no kopējā cukura daudzuma, ko patērē iedzīvotāji. Tāpēc valdība uzskata, ka tuvākajos 3–5 gados jāparedz cukurbiešu pārstrādes jaudu modernizācija, dodot iespēju paplašināt cukurbiešu audzēšanu, lai apmierinātu pusi no cukura apgrozījuma. Tā kā šī problēma ir visās Baltijas republikās, nepieciešams uzsākt savstarpējas konsultācijas par dabisko cukura aizstājēju ražotnes izveidošanu. Līdz tam iztrūkstošais cukura daudzums vai jēlcukurs būs jāiepērk. Lai samazinātu izdevumus piedevu ievešanai, kas nepieciešamas kombinētās lopbarības ražošanai, valdība izskatīs iespējas jaudu iedalīšanai minerālpremiksu un pārējo piedevu ražošanai no vietējām izejvielām. Pirmām kārtām no tām, kas veidojas, pārstrādājot lauksaimniecības produkciju. Pakāpeniski mazinot atkarību no ārējiem faktoriem iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražošanas attīstības sekmēšanai valdība paredz:
Pirmkārt, ar 1991.gada 1.janvāri konsekventi realizēt tirgus ekonomikas nosacījumus attiecībā uz pārtikas ražošanā nepieciešamajām izejvielām un pārtikas produktiem. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības produkciju un pārtikas produktus ražotāji pārdod par līgumcenām un viņiem ir tiesības pašiem izvēlēties pircējus vai arī nodot savu produkciju pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un saņemt no tiem gatavus pārtikas produktus. Bez Lauksaimniecības ministrijas izdotās licences lauksaimniecības produkciju un pārtikas produktus nedrīkstēs izvest ārpus republikas. Produkcijai, ko ražotāji pārdos uzņēmumiem, kur to iepirks valsts vajadzībām, valsts noteiks iepirkuma cenas un kārtību, kādā tās pārskatāmas, lai nodrošinātu preču ekvivalentu apmaiņu starp tautsaimniecības nozarēm, bet graudiem, liniem un cukurbietēm– arī subsīdijas, kuru apmērus precizēs katru gadu atkarībā no šo kultūru veģetācijas apstākļiem. Mazumtirdzniecības cenas produkcijai, ko ražos no valsts vajadzībām iepirktām izejvielām, valsts noteiks pilnā šīs produkcijas vērtības apmērā vai arī piešķirs rajonu Tautas deputātu padomēm dotācijas, lai tirdzniecības organizācijām kompensētu starpību starp produkcijas vērtību, piegādi un mazumcenām.
Otrkārt, nolīgumos ar republikām, valstīm materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādes nomenklatūra, kas nepieciešama lauksaimniecības produkcijas un pārtikas ražošanai, tiks uzskatīta par primāro, t.i., 0,5–1 milj. tonnu graudu un kombinētās lopbarības ražošanai nepieciešamo 0,2–0,3 milj. tonnu piedevu iepirkšana kā obligāts nosacījums. Lai republikas iedzīvotājus apgādātu ar vajadzīgo maizes produktu sortimentu, olām, gaļu un gaļas izstrādājumiem, 2–4 gadu laikā jāparedz Latvijā izveidot savu graudu fonda rezervi.
Treškārt, jāturpina iepriekšējās valdības programmas realizācija sakaru tīkla izbūvē, izglītības, medicīniskās apkalpošanas un kultūras iestāžu celtniecībā un uzturēšanā laukos par valsts un municipāliem līdzekļiem, kā ar reģionālās mašīnbūves attīstība lauksaimniecības un pārtikas ražošanas vajadzībām.
Ceturtkārt, jāpārņem kā valsts parādi bankas kredītu parādi 0,6 miljardu rbļ. apmērā, kas uzkrājušies lauksaimniecības uzņēmumos Latvijā neekvivalentu ekonomisko nosacījumu dēļ.
Piektkārt, lai sekmētu agrārās reformas un īpašuma konversijas realizāciju, ir jāizstrādā un jārealizē valdības mērķprogramma atsevišķu republikas lauku rajonu kompleksai attīstībai par valsts līdzekļiem.
Sestkārt, lai novērstu lauksaimniecības produkcijas zudumus ražošanā, glabāšanā, pārstrādē nepietiekama un atpalikuša tehniskā aprīkojuma dēļ, kuru PSRS robežās nevar nopirkt, jāiedala agrorūpnieciskajam kompleksam daļa no valdības rīcībā esošās konvertējamās valūtas.
Septītkārt, pārtikas ražošanas decentralizācijas nolūkā, kā arī būvmateriālu deficīta daļējai segšanai tiks paredzēti atviegloti ekonomiskie nosacījumi lauksaimniecības uzņēmumiem un zemnieku apvienībām, kas veido un attīsta lauksaimniecības produkcijas pārstrādi un būvmateriālu ražošanu, kā arī uzņēmumiem, kas pārkārtojas uz reģionālo mašīnbūvi, paredzot gan nodokļu atlaidi, gan bankas procentu nomaksu uz valsts līdzekļu rēķina par kredītiem, kas saņemti šīm vajadzībām, gan valūtas iedalīšanu tehnoloģisko iekārtu paraugu iegādei.
Astotkārt, jānodrošina reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves attīstība, iedalot tās vajadzībām centralizēti sadalāmos materiāli tehniskos līdzekļus tādos apmēros, kas ļautu tuvākajos piecos gados vismaz trīskāršot tās produkcijas izlaidi, kura lauksaimniecību apgādātu ar nepieciešamu un mūsu apstākļiem piemērotu tehniku.
Devītkārt, radīt labvēlīgus apstākļus biznesa skolu programmu apgūšanai ārvalstīs zemniekiem un agrorūpnieciskā kompleksa speciālistiem.
Tagad ļoti svarīgs moments par lauksaimniecību. Visi šie pasākumi ir ļoti skaisti. Tie ir valdības uzdevums. Taču sekmīga visu to problēmu, ko valdība paredz attiecībā uz agrorūpniecisko kompleksu, atrisināšana lielā mērā ir atkarīga no agrārās reformas realizācijas. Valstij ir jāgarantē, ka tiks nodrošināta lauksaimniecības ražošanas stabilitāte un pieaugums ne tikai tālākajā nākotnē, bet arī rīt un parīt. Tādēļ, izstrādājot likumdošanas aktu projektus, valdība meklēs optimālus risinājumus, kā savienot pašreizējās lauksaimniecības struktūras ar jaunām, kā sekmēt paju akciju sabiedrību veidošanos, kā veidot nozaru asociācijas un citas lauksaimniecības ražošanas pašvaldes struktūras, kā rast materiāli tehniskos līdzekļus un finanses zemnieku saimniecību nostiprināšanai atbilstoši jaunajām prasībām. Nevar gaidīt, kamēr zemnieks pats sakrās līdzekļus, lai uzceltu nepieciešamās ēkas. Valdība uzskata, ka šim nolūkam jāparedz bezprocenta kredītu piešķiršana, kurus valsts dzēsīs pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Valdība ar šo nolikumu atbalstīs arī lauku sociālās infrastruktūras objektu nodošanu pagastu pašvaldības orgānu pārziņā un sekmēs tradicionālās Latvijas lauku sētas atjaunošanu.
Īpaša situācija Latvijā kā jūras valstī ir situācija ar zivīm. Atļaujiet raksturot valdības nostāju attiecībā pret zivsaimniecības kompleksu Latvijā. Būs par traku.

Priekšsēdētājs: Kā, lūdzu?

I.Godmanis: Republikas teritorijā ir 42 zivsaimniecības uzņēmumi, no kuriem 24 ir PSRS Zivsaimniecības ministrijas pakļautībā. Tie ir spējīgi saražot produkciju un sniegt pakalpojumus kopumā par 510 miljoniem rubļu gadā. Gada laikā tiek nozvejots apmēram 500 000 tonnu jūras produktu, no kuriem 3,3 tūkst. tonnu vai 0,7% iegūst specializētajās zivaudzētavās republikas iekšējos ūdeņos, 14% nozvejo Baltijas jūrā. Tātad, kā jūs redzat, 14,7% no zvejas saistīti ar Latviju, pārējais viss tiek zvejots tālu ārpus Latvijas. Atlantijas un Klusā okeāna ūdeņos iegūst 427 000 tonnu vai 85% jūras produktu. No okeānos nozvejotā jūras produktu daudzuma 85% nozvejo 18 ārvalstu ekonomiskajās zonās. Starp PSRS republikām mēs, tas ir– Latvija (šeit rakstīts– PSRS republikām, bet tie ir dati dotajā brīdī), pēc nozvejotā produktu daudzuma ieņemam trešo vietu.
Latvija, kurā iedzīvotāju skaita kopējais apjoms ir pāri par 1,5 procentiem, zivis nozvejo pēc apjoma kā trešā starp 15 republikām un gadā iegūst uz vienu republikas iedzīvotāju 186 kg zivju. Japānā iegūst 90 kg zivju uz vienu iedzīvotāju, PSRS– 35,7 kg. Tas parāda, kāda intensitāte ir šim kompleksam Latvijā. Katrs republikas iedzīvotājs patērē apmēram 40 kg iegūtās produkcijas vai 23 procentus produkcijas. Brīvā jūras produkta daļa– 80% no iegūtā– var tikt izmantota apmaiņai vai tirdzniecībai ar ārvalstīm. Viens skaitlis. Ja pēc esošajām cenām norēķinās par visiem resursiem, gan materiāli tehniskajām, gan attiecīgi jautājumā par degvielu, tad paliek pāri produkcija, kas maksā 240 miljonus rubļu. Kā redzams, 85% no iegūtajiem jūras produktiem mēs zvejojam ārpus republikas ūdeņiem un tikai 15% Baltijas jūrā un iekšējos ūdeņos.
Tāpēc, lai nodrošinātu zivsaimniecības kompleksa tālāku darbību, valdība uzskata, ka nepieciešams izveidot Latvijas Republikas zivsaimniecības ministriju. Kādi uzdevumi ir šai zivsaimniecības ministrijai? Pirmkārt, pārņemt no PSRS tiesības un arī pienākumus slēgt starptautiskos līgumus ar 18 ārvalstīm zvejniecībā, uz kuru pamata republikas zvejnieki strādās ārvalstu ekonomiskajās zonās. Vienlaikus būtu jāved sarunas ar ārvalstīm par savstarpēji izdevīgu līgumu slēgšanu zvejniecībā. Otrkārt, pēc teritoriālā jūras kontinentālā šelfa un Baltijas jūras ekonomiskās zonas pārņemšanas savā pārvaldē valdībai būtu jāizstrādā programma, kuras izpildei jānodrošina iekšējo ūdeņu, teritoriālās jūras un ekonomiskās zonas ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana. Valdībai jāveic pasākumi resursu izpētē, papildināšanā, aizsardzībā un izmantošanas regulēšanā. Šai darbībai jātiek virzītai uz to, lai palielinātu zivju ieguvumu no šīm akvatorijām. Saprotams, ka šī programma prasīs ne tikai finansu un materiālos resursus, bet arī mērķtiecīgu sadarbību ar visām valstīm Baltijas jūras baseinā. Treškārt, kompleksi saražotā produkcija pilnā mērā neatbilst tirgus prasībām. Produkcijai nav vajadzīgais fasējums un noformējums. Tāpēc viens no uzdevumiem ir tirdzniecībai piegādāt produkciju nevis ar zemu, bet ar augstu gatavības pakāpi. Līdz šim netika pilnā mērā apmierināts pircēju pieprasījums pēc atvēsinātas zivju produkcijas. Pārkārtojot īpašuma formas, izmantojot ekonomisko sviru mehānismus, cenas, nodokļus un investīcijas, valdībai jāveic pasākumi pamatfondu atjaunošanai un ražošanas pārkārtošanai uz augstāku mehanizācijas tehnoloģijas līmeni, lai radītu iespējas ražot produkciju atbilstoši pasaules tirgus prasībām.

Priekšsēdētājs: Pēc reglamenta pašreiz ir starpbrīdis, kādi būtu jūsu lūgumi un ieteikumi?

I.Godmanis: Man būtu lūgums,– ja ir iespējams, rīkot nelielu starpbrīdi, apmēram 10 minūtes, un tad es varētu vēl iepazīstināt jūs ar pārpalikušo materiālu, kas saistās ar celtniecību, transportu, sakariem un vietējo pašpārvaldi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Man būtu priekšlikums cienījamajam Godmaņa kungam– neskaitīt visu to statistiku, kas ir tabulās, bet par katru nodaļu dot secinājumus, pateikt to, kas ir jauns atšķirībā no vecajām koncepcijām. Vienkārši drusku īsāk.

I.Godmanis: Jā, sapratu.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā, ka šis starpbrīdis saistīts arī ar pusdienām, mums tomēr precīzāk jānorunā.

I.Godmanis: Es varētu saīsināt savu ziņojumu, lai burtiski iekļautos 15 minūtēs.

Priekšsēdētājs: Varbūt tomēr mēs vēl 10 minūtes uzklausīsim un tad lemsim. Jūs par procedūru abi divi gribat runāt?

A.Aleksejevs: */Es gribēju ierosināt, lieta tā, ka.../

Priekšsēdētājs: */Nē, stādieties priekšā!/

A.Aleksejevs: */Lieta tā, ka mēs acīmredzot uzdosim jautājumus, tāpēc es domāju, ka varbūt arī var šodien ievērot mūsu reglamentu, pēc pārtraukuma turpināt referātu un uzdot jautājumus, bet tā, manuprāt, 10 minūtes neko neatrisina./

Priekšsēdētājs: Jums, Godmaņa kungs, uzreiz skaidri un atklāti jāpasaka par šīsdienas problēmām ar jūsu laiku. Lai deputāti to zina un lai mēs arī varam noorientēties.

I.Godmanis: Man ir sekojošs priekšlikums. Es gribētu cienījamajiem deputātiem lūgt dot iespēju nolasīt man ziņojumu līdz galam. Tas aizņemtu vēl, pēc manām domām, apmēram minūtes 15. Pēc tam es varētu īsi atbildēt uzjautājumiem. Es paredzu, ka ļoti daudzi gribēs uzdot jautājumus. Es esmu uzaicinājis arī visu valdību šeit piedalīties. Tā kā šis materiāls jums ir izsniegts diemžēl tikai šorīt un valdība ļoti intensīvi strādā pie šī materiāla, es varētu atbildēt uz tādiem jautājumiem, kādā veidā valdība paredz ņemt vērā jūsu priekšlikumus vai jūsu kritiku, kuru jūs izteiksiet, apspriežot tālāk komisijās. Atsevišķi arī par mūsu projektu, kas jums te ir izdalīts. Mēs to ņemsim vērā un ziņosim. Tomēr uzskatu, ka diez vai es būšu spējīgs atbildēt šodien uz visiem jautājumiem, sākot no a līdz z. Es varu to mēģināt, bet es tikai baidos, ka šinī ziņā zināmā mērā cietīs kvalitāte. Kaut gan es esmu pieaicinājis šeit ministrus, deputāti pastāv uz to, lai par katru no sadaļām saņemtu vairāk vai mazāk specifisku vai kanalizētu informāciju. Protams, es varētu lūgt arī ikvienu ministru nākt man talkā un palīdzēt atbildēt uz šiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Es domāju, ka mūsu pienākums ir apmierināt premjerministra lūgumu attiecībā uz uzstāšanās laiku un uzklausīt viņu. Man tomēr ir piezīme: visi zālē klātesošie deputāti, ceru, prot lasīt un to, par ko runāja Godmaņa kungs, mēs varējām izlasīt paši. Lūgums referentiem: turpmāk par tādām lielām problēmām runāt tikai to, kas ir parādījies jauns, salīdzinot ar referāta tekstu, kas ir mūsu rīcībā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Tā mēs tērējam laiku, lūdzu, turpiniet.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, es vienkārši ņemu vērā to, ka mūs klausās radioklausītāji. Tāpēc es gribētu nolasīt pilnu ziņojumu. Es saprotu, ka esmu spējīgs komentēt īsos vārdos arī savu attieksmi pret katru no šīm nodaļām un pateikt to, ko es saskatu tur jaunu. Var būt, ka to mēs varam apvienot, kad būs jautājumi.
Atļaujiet raksturot situāciju, kā valdība stādās priekšā tālāko attīstību celtniecības kompleksā. Celtniecības jomā struktūrpolitikas pirmais uzdevums ir palielināt to būvmateriālu ražošanas jaudas, kuri nepieciešami individuālajai celtniecībai, fermeru saimniecībām un pārējai lauku celtniecībai– ēku restaurācijai, rekonstrukcijai, arī jaunajai celtniecībai. Strauji pieaugot celtniecības apjomam, būvmateriālu ražošanas apjoms republikā 1989.gadā, ja runājam par cementu, šīferi, ķieģeļiem, ir mazāks nekā 75% un pašlaik ļoti lēni pieaug. Lai novērstu šo disproporciju, valdība veicinās nelielu uzņēmumu tīklu izveidošanu dažādu silikāta bloku un keramisko ķieģeļu, kā arī siltumizolācijas materiālu ražošanai. Valdība uzskata, ka jānodrošina iesāktā darba turpināšana, jāpanāk cementa rūpnīcas uzcelšana ražošanai pēc tā sauktā sausā paņēmiena. Jāpilnveido tehnoloģija arī saliekamo dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanai. Fermeru saimniecību attīstība samazina dzelzsbetona lietošanu lauku celtniecībā, palielinot koka elementu un ķieģeļu īpatsvaru kopējā būvmateriālu patēriņā. Valdība paredz iespēju robežās iegādāties ārvalstu iekārtas un ar tām saistītās tehnoloģijas mērķu asignējuma ceļā. Šeit ir runa, pirmkārt, par Brocēnu cementa rūpnīcu un ir runa par Sauriešu kaļķu rūpnīcu. Taču nepieciešams neatlaidīgi stimulēt nozares ražojumu eksportu, lai šos izdevumus kaut kādā veidā segtu, ņemot vērā to, ka attīstītās valstis ne labprāt ražo šos ekoloģiski varbūt ne absolūti vēlamos produkcijas veidus. Patlaban republika tikai nelielos daudzumos eksportē Lodes ķieģeļus, celtniecības stiklu, putstirona stiklu un cementu. Valdība uzskata, ka jāizskata iespējas garantēt ārzemju kapitāla investīcijas un produkcijas piegādes. Mainot projekta kontraktīvos risinājumus un stimulējot materiālo izmantošanu, valdība uzskata, ka jau 1991., 1992.gadā ir iespējams ietaupīt līdz 120 000 tonnu cementa. Informācijai: pašreizējais cementa patēriņš pārsniedz miljonu tonnu gadā. Ir iespējams ietaupīt 18 000 tonnu metāla un 60 miljonus gabalu ķieģeļu. Valdība veicinās, lai 1991.gadā tiktu nodotas ekspluatācijā sienu materiālu ražošanas jaudas par 150 miljoniem nosacīto ķieģeļu, lai samazinātu šo materiālu deficītu.
Celtniecībā valdība iesaka sekojošu prioritāšu secību: ekoloģiskās nozīmes objekti, būvindustrijas un pārtikas ražošanas objekti, komunālās nozīmes objekti, skolas, slimnīcas, poliklīnikas, kultūras iestādes. Tālāk seko, pirmkārt, dzīvojamo māju kapitālais remonts, pārējie sociālās nozīmes objekti un tad rūpniecības un ražošanas objekti. Sākumposmā līdz privatizācijas pabeigšanai valdība regulēs investīciju procesu ar īpašu nodokli, lai bremzētu ekonomiski nepamatotu celtniecību un veicinātu iekārtu atjaunošanu, lai stimulētu nepieciešamo objektu celtniecību sociālajā sfērā. Investīcijas nodoklis būs diferencējams atkarībā no prioritārajiem virzieniem, teritorijas un nepabeigtās celtniecības samazināšanās. Valdība paredz, ka, sākot ar 1991.gada 1.janvāri, celtniecības procesā jāievieš tirgus attiecības visos objektos, kurus cels republikas teritorijā.
Norēķini starp pasūtītāju un izpildītāju notiks pēc līgumcenām, kuras noteiks konkursa kārtībā un fiksēs abu pušu līgumā. Lai novērstu līgumcenu krasu kāpumu, centralizēti sadalāmo materiālu resursu fondi nododami pasūtītājiem, ministrijām un pašvaldības orgāniem. Šādi radīts pasūtītāja diktāts būvmateriālu ražošanā pagaidām var nedarboties. Galveno veidu produkcijas valsts pasūtījums būvmateriālu ražošanā jānosaka 70% apmērā no sasniegtā produkcijas ražošanas apjoma. Līgumcenas nosakāmas tikai pārējai produkcijas daļai. Tātad, runājot par to, lai būvmateriālu ražošanā nebūtu pilnīgi brīvi noteiktas cenas, kas var izsaukt nekontrolējamu ķēdes redakciju, mēs uzskatām, ka 30% būtu jālaiž par brīvām cenām, bet 70% tomēr būtu regulējami.
Runājot par celtniecības organizācijām, valdības politika ir ne vairāk un ne mazāk kā materiālu resursu nodošana pasūtītājam. Pāriešana uz brīvo tirgu veicinās celtniecības pamatvienību patstāvības pieaugumu un atteikšanos no pakļautības trestiem. Ilgāk saglabāsies specdarbu trests un tikai ar servisa funkcijām. Lielāks skaits organizāciju celtniecībā, būvmateriālu ražošanā un projektēšanā būs ar ārpusresoru statusu. Valdība uzskata, ka celtniecībā jāveidojas, jāattīstās mazajiem uzņēmumiem. Līdz ar to celtniecībā notiks valsts uzņēmumu daļēja konversija. Tāpēc valdība līdz 1990.gada beigām izveidos darba grupu priekšlikumu sagatavošanai šajā jomā. Tiks sagatavoti likumprojekti par celtniecību un investīcijas nodokli. Valdība sekmēs projektēšanas decentralizāciju un daļēju privatizāciju, licencēšanas ienākšanu projektēšanas kooperatīvos, birojos, ražošanas grupās un valsts projektēšanas organizācijās. Paredzēts izstrādāt republikā veicamās jaunās celtniecības normatīvo dokumentu sistēmu atbilstoši Latvijas Republikas saimniekošanas interesēm, kā arī izveidot kompleksu neatkarīgas ekspertīzes dienestu, kas nodrošinātu visu tautsaimniecības prasību likumu ievērošanu.
Nākošā sadale, ar ko es jūs gribēju iepazīstināt, ir situācija, kas saistās ar transporta un ceļu saimniecību. Es domāju, ka tas, kas ir uzrakstīts jums izsniegtajā materiālā, atļauj varbūt raksturot tos akcentus, kurus es uzskatu par pašiem būtiskākajiem. Pats būtiskākais aspekts ir tas, lai visi transporta veidi pārietu republikas jurisdikcijā. Pirmām kārtām tas attiecas uz jūras transportu, dzelzceļa transportu, arī uz citiem transporta veidiem. Valdība uzskata, ka perspektīvā jūras transportam jākļūst par vienu no galvenajiem konvertējamās valūtas objektiem. Nav noslēpums, kas ir patlaban bagātākais valūtas uzņēmums Latvijā. Pēc tās naudas, kas ir ārējo ekonomisko sakaru bankā, tā ir Latvijas kuģniecība.
Tālāk gribu pāris vārdus minēt par ceļu izveidi. Tātad, lai nodrošinātu transporta kompleksa darbību, būtu jāpanāk autoceļu tīkla tālāka attīstība. Šajā nolūkā ir nepieciešami līdzekļi 55 miljoni gadā. Būtu jāmaina šo līdzekļu savākšanas kārtība, būtu jāveido ārpusbudžeta ceļu fonds, kur ieskaitītu daļu no nodokļiem, piemēram, transporta nodokli u.c. Tas dotu iespēju līdz 1995.gadam mēģināt izmainīt melnā ceļa kopgarumu līdz 9 tūkstošiem kilometru, tas ir, 45% no ceļu kopgaruma. Attiecībā uz kopējo komplekso transporta attīstību Latvijā jums izsniegtajā materiālā ir runa, ka jārada vienota tiesiskā bāze, kas neeksistē. Mums ir dažāda jurisdikcija dažādos transporta virzienos.
Tālāk īsi raksturošu situāciju, kas saistās ar sakariem. Vienā vārdā– viss, kas saistās ar sakariem,– ir jāmaina tarifi. Tas attiecas uz pastu, tas attiecas uz pārējiem sakaru veidiem. Jums izsniegtajā materiālā ir redzams, ka sakaru tehnikas atpalicības iemesls ir niecīgie kapitālieguldījumi Latvijā– 0,2% no nacionālā ienākuma. Normālās valstīs– 1,5%. Bet tajās, kas mēģina izkļūt no krīzes,– līdz pat 5%. Pašreizējā sakaru sistēma nenodrošina republikas vajadzības tautsaimniecībā, lai gan šobrīd ir 26 telefoni no 100, bet tas ir tomēr stipri par maz. Runa ir par to, kā pāriet uz tirgus attiecībām arī sakaru sfērā. Es vēlreiz gribu pasvītrot– jums izsniegtajā materiālā jūs varat ar to iepazīties– tas ir jautājums, kas saistās ar tarifu izmaiņu gan pastā, gan attiecībā uz pakalpojumiem. Sakaru ministrijas iesniegtajā materiālā parādīts, kā no dotējamās nozares divu gadu laikā tā var kļūt par nozari, kas nes peļņu. Neapšaubāmi, ka viens no ļoti būtiskiem momentiem sakaru sistēmas attīstībā ir sakaru tehnoloģijas ieviešana. Tā ir viena no primārajām lietām, kas saistās arī ar ārējiem ekonomiskajiem sakariem. Jums izsniegtajā materiālā ir rādīts arī, kā decentralizēt sakaru sistēmu Latvijā. Man tiešām jāatvainojas, ka es nevaru precīzāk iedziļināties.
Ekoloģijas sistēma. Šeit mums valdībā runāt ļoti grūti, jo mums nav institūcijas, kas nodarbojas ar ekoloģijas problēmām. Mēs tomēr uzskatām, un valdība acīmredzot paliks pie savām domām– griezties pie Augstākās padomes. Agri vai vēlu jautājums, kas saistās ar ekoloģiju un vides aizsardzību, būs risināms atsevišķas ministrijas formā. Es saprotu Augstākās padomes attieksmi pret to, ka tas var nonākt resoru pakļautībā. Tomēr, izstrādājot programmu, mēs nonācām pie secinājuma, ka mums nav institūta, no kā prasīt atbildību. Mēs varam prasīt no katra resora atbildību, bet tas ir viens atbildības veids. Ja būtu viens resors, no kura mēs prasītu kopējo atbildību, kas kontrolētu un arī strādātu, risinot šo situāciju visās nozarēs, būtu cita kvalitāte. Es domāju, ka agri vai vēlu mēs pie šīs situācijas nonāksim. Jūs varat to šajā materiālā izlasīt. Galvenais, ka, tāpat kā daudzās normālās valstīs, situācija, kas saistīta ar ekoloģiju, rada nepieciešamību veidot apkārtējās vides aizsardzības ministriju Latvijas Republikas sastāvā.
Neapšaubāmi, ka savā referātā es ilgi un dikti esmu cīnījies ar lietām, kas saistītas ar ražošanu. Es nonācu pie sociālās, izglītības un kultūra sfēras, par kuru agrāk teica, ka tā darbojas pēc pārpalikuma principa. Arī manā referātā tā tas iznāca. Neko nevar darīt. Es ceru, ka jums izsniegtajā materiālā šī proporcija nav tik izteikta.
Te man Kiršteina kungs jautāja, kas ir jauns valdības politikā. Valdības politikas jaunums, galvenais virziens, iespējams, ir tāds– es jums teicu, ka budžeta veidošanās situācija būs ļoti kritiska tāpēc, ka mums nav vēl noskaidroti pie šīs vaļējās sistēmas daudzi ienākumu avoti. Taču tad, ja plānotais budžets, kas tiks sadalīts sociālajai sfērai, kopēji kultūrai, izglītībai, sportam utt., tad tai daļai, kas būs ražojošai sfērai, mums naudas programmā pietrūks.
Pietrūks naudas. Tad mēs rīkosimies pēc principa, ka ņemsim nost naudu tām ražojošām sfērām, kuras tika dotētas. Mums ir sfēras, kuras pašas nepelna naudu, bet toties šīs sfēras nodrošina to cilvēku fizisko klātbūtni Latvijā, kas var ražošanas sfērā strādāt un var pelnīt šo naudu. Tad labāk ieguldīt naudu, lai šie cilvēki ir gatavi to darīt, nevis ieguldīt naudu par tiešu ražotni. Šis princips tiks dzelžaini ievērots. Tā ir mūsu valdības programma. Tas, protams, nenozīmē, ka situācijā, kad budžets mums var stipri mainīties, mēs pilnībā saglābsim tos dotāciju asignējumus sociālajai sfērai. Taču proporcijas šeit būs viennozīmīgas. Es domāju, ar to mēs atšķirsimies varbūt no iepriekšējām administrācijām. Sīkāk tas ir ierakstīts šajos materiālos, kas jums ir izsniegti.
Es aicinātu ļoti nopietni apspriest jautājumu par reģionālo attīstību. Par tiesisko politiku es varu pateikt, ka jauns šeit ir viens– pārejot uz privatizāciju, pavisam principiāli izmainās tiesiskās politikas jēga. Ja mēs pārejam uz īpašuma formu daudzveidību, tad nav tikai sociālistiskas īpašuma aizsardzības institūcijas, bet ir visu veidu īpašuma aizsardzība. Ne tikai kriminogēni, bet arī faktiski tiesiski un juridiski šajos priekšlikumos uzrakstīts garš virziens, kādā mēs gribam strādāt. Protams, ievērojot principu, ka kārtības sargāšana ir padarīta decentralizēta, municipāla, bet viss, kas saistās profesionāli ar krimināllietām, tomēr tiek atstāts centralizētu republikas orgānu rīcībā. Es gribētu, lai deputāti ļoti lielu uzmanību pievērstu beidzamajai nodaļai, kas ir saistīta ar reģionālo pašvaldību.
Cienījamie deputāti, atļaujiet man nobeigt savu ne sevišķi izdevušos runu ar vienu šādu frāzi: “Mēs izveidojām valdībā municipālo departamentu, mēs uzskatām, ka tas būs tas instruments, ar kura palīdzību izdosies saskaņot resoru pretrunas ar teritoriju pretenzijām. Mēs radījām šo departamentu, mēs centīsimies strādāt un veidot šo departamentu tieši kā šo pretrunu saskaņotāju. Par to, ka šīs pretrunas ir absolūti pastāvošas pašas par sevi, nav jautājumu. Cienījamie deputāti! Pilnīgi atbalstot ideju, ka Latvijā vajadzētu attīstīties pašvaldībai, es tomēr uzskatu, ka visam ir savas robežas. Ja Augstākā padome ir iecēlusi valdību, es domāju, ka valdības priekšlikumi būs tādi, ka mēs cīnāmies par mūsu neatkarīgās valsts izveidošanu de facto, un to mēs panāksim tad, ja mums būs viena valdība un nevis pēc īsa brīža 33 mazas valdības. Ja mēs nesamērosim šo te pašvaldības ideju un pašvaldības centienus ar valdības kopējo politiku, tā būs liela traģēdija. Katrā ziņā no valdības puses mēs soli esam spēruši, savu instrumentu mēs esam izveidojuši. Es ceru uz atsauksmi arī no pašvaldības. Es praktiski esmu beidzis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man ir iesniegti sekojoši priekšlikumi, kuri acīmredzot būs jāizskata un jāizsaka principiāla attieksme, lai mēs tālāk varētu organizēt savu darbu. Ir ienācis priekšlikums turpināt darbu sekojoši: attiecīgiem ministriem uzdot jautājumus komisijās un turpināt darbu rīt, komisijās izskatot valdības programmu. Debates par valdības programmu atklāt pirmdien. Tagad aprobežoties ar to, ka mēs esam noklausījušies šo informāciju un tālāk studējam valdības iesniegto rakstveida programmu. Mūsu kolēģi, kuri to ierosināja, uzskata, ka tādā veidā mēs varētu konstruktīvi virzīties uz priekšu, nevis tagad sākt uzdot jautājumus. Jautātāju skaits ir ļoti liels. Šo priekšlikumu lieku uz balsošanu, jo to ir iesnieguši deputāti. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Trešais mikrofons, lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es tomēr domāju, tā kā tas, ko mēs šodien dzirdējām, attiecas uz katra republikas iedzīvotāja likteni, tad diezin vai vajag atņemt deputātiem iespēju uzdot šodien dažus jautājumus, kuri radušies Ministru padomes priekšsēdētāja referāta laikā. Jo darba komisijas diezin vai varēs uzaicināt visus ministrus uz katru darba komisiju, diezin vai katrā komisijā varēs piedalīties Ministru padomes priekšsēdētājs. Mēs saprotam– viņš šodien nav gatavs atbildēt, un mēs neesam gluži gatavi uzdot jautājumus, bet atbildes uz noteiktiem jautājumiem gribētos saņemt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir divi priekšlikumi. Trešais, lūdzu.

V.Dozorcevs: Cik man zināms, pirmdien Godmaņa kungs būs ļoti tālu no Latvijas. Kā mēs runāsim pirmdien?

I.Godmanis: Es gribu atbildēt, lai deputātiem būtu skaidrs. Mums šodien 15.00 ir jāizlido uz Maskavu, jo mums ir sarunāts 18.00 tikties ar Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāju Silajevu, ar attiecīgiem ekonomikas un pārējiem viņu valdības pārstāvjiem. Mēs braucam šādā sastāvā: ekonomikas ministrs, vietnieks par ekonomisko reformu (pēc Silajeva ielūguma). Tas tiešām jāizdara šodien, jo termiņi mūs spiež. Tas ir jautājums, kas saistās ar abpusējām piegādēm. Pirmais jautājums ir par degvielu arī ziemai. Tas ir viens.
Otrs– šodien vakarā vai rīt no rīta man personiski un ārlietu ministram ir jātiekas ar PSRS ārlietu ministru Ševardnadzi pēc viņa lūguma. Mēs esam sakontaktējušies ar PSRS Ārlietu ministriju. Mums ir jāapspriež, kaut kādā veidā jāsakoordinē, jāinformējas abpusēji par situāciju, kas izveidosies rīt no rīta, kad mēs brauksim vizītē uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur mums ir paredzēta tikšanās, cik man zināms, ar ārlietu ministru Beikeru, iespējams– arī augstākā līmenī.
Tāpēc man ir sekojošs priekšlikums. Cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka šeit gan programmas izstrāde, gan praktiskā politikas virzība kopā klājas pāri viena otrai, man varbūt jāatvainojas, ka šis ziņojums iznāca pārāk garš. Tajā pašā laikā es tomēr ceru, ka deputāti iepazīsies ar šo materiālu. Man ir liels lūgums iepazīties ar šo materiālu un izteikt savus priekšlikumus ne tikai komisijās, bet arī, protams, spriežot un pieņemot galīgo lēmumu par valdības programmu. Domājams, ka to varam izdarīt augusta sākumā, jo parlaments strādās līdz 6.augustam. Ja visus šos materiālus apkopotu, mēs augusta sākumā veltītu vairākas dienas debatēm. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka visiem deputātiem ir konkrēti jautājumi, bet ir lūgums iepazīties ar to materiālu, ko esam izsnieguši. Tālāk visus šos priekšlikumus, kas ienāks komisijās, kas varētu ienākt arī šeit plenārsēdēs nākamnedēļ, speciāli valdības pārstāvji stenogrammā fiksēs. Mēs esam izveidojuši valdībā komisiju, kas ir līdzīga redakcijas komisijai. Tā šos priekšlikumus iestrādās programmā vai arī neiestrādās programmā, cenšoties pierādīt, ka tie varbūt neatbilst kopējai valdības politikai. Tādā gadījumā mums augusta sākumā pirms aiziešanas atvaļinājumā jāpieņem galīgais lēmums. Diemžēl ir tāda situācija, ka praktiskā politika klājas pāri tam, kas mums būtu jādara tuvākā gada laikā. Konkrēti tas saistās ar praktisku darbu, piemēram, Kazahijā– un diemžēl zemākā līmenī. Šīs sarunas Kazahijā mums pagaidām ir bezrezultatīvas. Tāpēc es piedāvāju šādu mehānismu arī cienījamiem deputātiem, kas nupat uzstājās ar jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Šā vai citādi mums pašreiz jādara daudzi darbi un mēs nevaram izvēlēties tikai vienu darbu un visus pārējos likt pie malas. Nekas neloģisks nebūs, ja mēs debatēsim un uzdosim jautājumus komisijās kopā ar ministriem. Debatēsim un uzdosim jautājumus, ja vajadzēs, arī plenārsēdē kopā ar ministriem. Lēmumu pieņemsim jeb debates nobeigsim kopā ar Ministru padomes priekšsēdētāju. Šajā situācijā tas, manuprāt, ir optimāls risinājums, un tāpēc ir divi priekšlikumi. Mans pienākums ir rīkot par šiem priekšlikumiem balsošanu.

I.Godmanis: Es gribētu tikai papildināt cienījamo priekšsēdētāju, ka tajās dienās, kad plenārsēdē tiks apspriesta valdības programma, es noteikti ceru, ka piedalīsies arī valdība, atskaitot mūs. Es lūgšu, lai tie, kas ir Latvijā, visi būtu plenārsēdē šeit.