1990.gada 18.jūlija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

J.Freimanis: Teikmaņa kungs! Es domāju, ka jūsu aizrādījums ir pilnīgi vietā, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamā delegācija, kas brauks, noteikti būs arī ar pilsētas padomes piedalīšanos.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, deputāti, ko jūs trokšņojat? Es galīgi nesaprotu, par ko tagad notiek debates. Uzdodiet jautājumus, un pēc tam es jums visiem došu vārdu uzstāties debatēs, tā, kā pienākas...

J.Freimanis: Jūsu aizrādījums ir vietā, tikai diemžēl situācija ir izveidojusies tāda, ka ar Ļeņingradu bija tas pats un ar Maskavas pilsētas padomi arī tas pats. Es domāju, ka jūsu aizrādījums bija vietā, varbūt kaut kur esam kļūdījušies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Kolēģi Freimani, vai jūs nevarētu pateikt, kādā nozarē jūs esat speciālists, ar ko jūs esat labāks par, teiksim Rīgas pilsētas mēru?/

Priekšsēdētājs: Varat uz šo jautājumu neatbildēt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man gribētos saņemt precīzāku informāciju, no kā ir saņemts uzaicinājums uz Maskavas pilsētas padomi, vai tas ir izdarīts kaut kādas komisijas vārdā, vai no Maskavas padomes vadības, vai tas ir, teiksim, no kāda viena Maskavas padomes deputāta?/

J.Freimanis: Šo jautājumu kārtot bija pilnvarots deputāts, viņa uzvārds ir Beļajevs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Freimaņa kungs, kā jūs domājat, tā ir normāla parādība, ka Latvijā dzīvo ap 50% krievvalodīgo iedzīvotāju, tomēr saformētajā komisijā braucienam uz sarunām Krievijā nav neviena krieviska uzvārda? Neviena krievu tautības pārstāvja! Tas no tīri ētiskiem apsvērumiem./

J.Freimanis: Es atbildēšu uz šo jautājumu. Nez kāpēc cilvēki iedomājas, ka tad, ja brauc cilvēks ar latviešu uzvārdu, viņš par krievu uzvārdiem nedomā. Mēs domājam par visiem uzvārdiem.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Kā Rīgas pilsētas deputātam man ir konkrēts priekšlikums...

Priekšsēdētājs: Pašreiz ir jautājumi...

J.Gulbis: Jautājums būs arī, bet vienlaikus, lai šo jautājumu atrisinātu, kā pārstāvi šajā komisijā un pat vadīt šo komisiju ierosinu Teikmaņa kungam.

J.Freimanis: Tas ir atkarīgs no Augstākās padomes, principā tas ir iespējams– kā Augstākā padome lems, tā būs.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi? Kā pirmo priekšlikumu esmu pierakstījis deputāta Gulbja ierosinājumu– deputātam Teikmanim vadīt šo delegāciju.
*/Lūdzu, otrais mikrofons./

I.Ivanovs: */Es atbalstu biedra Gulbja ierosinājumu– iekļaut biedru Teikmani un Ždanoku no frakcijas “Līdztiesība”./

Priekšsēdētājs: */Tā./ Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par deputātu Freimani./

Priekšsēdētājs: */Mēs vēl par balsošanas motīviem nerunājam./

I.Geidāns: Man ir piedāvājums. Cienījamie kolēģi! Ja esmu pareizi informēts, tad Stepičeva kungs nav latviešu tautības un viņš ir Rīgas pilsētas deputāts, varbūt mēs varētu viņu iekļaut šajā delegācija?

Priekšsēdētājs: Deputāt Geidān, vai mēs iekļaujam vai neiekļaujam? Kāds ir jūsu priekšlikums?

I.Geidāns: Noteikti iekļaut!

Priekšsēdētājs: Teiksim, iekļaut. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Iesaku iekļaut delegācijā Ždanoku.

Priekšsēdētājs: Šeit jau bija priekšlikums.

R.Repša: Es gribētu aicināt cienījamos kolēģus nelidināties pa mākoņiem, šīs sarunas galu galā notiek jau rīt. Tā delegācija ir noformēta, Ārlietu komisijā darbs ir izdarīts, un tagad ar saviem nepārdomātajiem variantiem nepārvilksim tam strīpu, pēc tam būs vēl citas delegācijas un visas ieinteresētās personas varēs braukt.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot uzvārda sakritība...

J.Freimanis: Es negribētu par šo delegāciju šeit izvērst kaislības.

Priekšsēdētājs: Jūs pastāvat uz četriem cilvēkiem? Vai citu skaitlisko sastāvu neierosināsim? Nē.

S.Zaļetajevs: */Man ir ierosinājums, pirmkārt, par valdības pārstāvjiem nelemt, lai valdība lemj pēc saviem ieskatiem, izlemt tikai par Augstākās padomes deputātiem, un ierosinājums, konkrēti, piecus cilvēkus– piecus Augstākās padomes deputātus./

Priekšsēdētājs: */Atļaujiet jums iebilst, mūsu praksē mēs jau apstiprinājām pārstāvjus no valdības. Viņš jau ir ieteikts, kāpēc mums vajadzētu viņu noraidīt, vai viņam nebūs.../

S.Zaļetajevs: */Nē, es nemaz negribu noraidīt šo jautājumu. Lieta tā, ka, cik es sapratu no deputāta Freimaņa ziņojuma, galīgi nav izlemts, viens cilvēks vai divi, attiecībā uz personām es arī ne gluži līdz galam sapratu. Lai tas paliek pēc valdības ieskatiem, neaizvērsim viņam ceļu, nosūtīs tā vienu– lūdzu, nosūtīs divus– arī labi. Domāju, ka Augstākajai padomei šajā ziņā nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Freimani, vai jums nav pilnīgas skaidrības? Vai valdība jums konkrēti nav iesniegusi?

J.Freimanis: Iepriekšējais skaits, par kuru sākumā bija runa, arī ar maskaviešiem, bija 3 plus 2. Mēs bijām naivā pārliecībā, ka šos 2–3 cilvēkus varēsim ātri saformēt, un arī saformējām. Kas attiecas uz šiem diviem cilvēkiem, tad tika lūgts, lai akadēmiķis Kalniņš šo jautājumu kārto. Liekas, ka viņi pašlaik ir apstājušies pie viena delegāta. Vai viņi sūtīs vēl kādu? Man liekas– pastāv liela iespēja, ka viņi nesūtīs.

Priekšsēdētājs: Bet tad tiešām deputātam Zaļetajevam ir taisnība– ne par vienu no valdības nevajag balsot?

J.Freimanis: Par vienu vajag. Par Hariju Kramiņu var, jo viņam ir biļete. Viņš noteikti brauks. Harijs Kramiņš. Bez tam viņš ir atbildīgais darbinieks par līgumsaistībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Daini Īvān!

D.Īvāns: Cienījamie deputāti! Man ir pavisam radikāls priekšlikums: piedodiet, bet man liekas, ka mēs nodarbojamies ar niekošanos. Padomju Savienībā ir vairāki tūkstoši pilsētu, un arī pasaulē tā tas ir, un, ja mēs katru reizi nodarbosimies ar delegāciju sastādīšanu šeit, Augstākajā padomē, uz katru pilsētu, uz katru apdzīvoto vietu, tad mēs vispār neko citu vairs šeit nedarīsim. Ja jau mēs esam uzticējuši Ārlietu komisijai kaut ko darīt un realizēt, veidot kaut kādu ārpolitiku, tad mēs, man liekas, to viņai varētu atļaut, un es iesaku vispār šo jautājumu nebalsot. Tikai uzklausīt mūsu priekšlikumus komisijai, lai komisija pati izlemj, jo galu galā šī ir priekšsarunu delegācija, kura veiks kaut kādas konsultācijas, un mēs te caurām dienām spriežam par to. Drīz varbūt brauks uz Černobiļu vai uz Čeļabinsku, un mēs Augstākajā padomē stundām tērēsim laiku, lai apspriestu– iekļaut kādu delegācijā vai ne. Ja mēs uzskatām, ka to vajag apspriest Augstākajā padomē, tad likvidēsim Ārlietu un visas pārējās komisijas.

Priekšsēdētājs: Tā, ir jāsāk no radikālākā priekšlikuma. Radikālākais priekšlikums acīmredzot ir sekojošais: “Pieņemt zināšanai Ārlietu komisijas ziņojumu”, un punkts. Nākamais priekšlikums būs par to, ka delegācija būs četru cilvēku sastāvā, un tad balsot visas kandidatūras: Bērziņu, Freimani, Kodoliņu, Kramiņu, Teikmani, Ždanoku un Stepičevu. Citu priekšlikumu nebija? Lūdzu, reģistrēsimies! Tagad uz balsošanu tiek likts pirmais, kā es noformulēju, tomēr radikālākais priekšlikums: vispār neapspriest kandidatūras un pieņemt tikai zināšanai komisijas informāciju. Jūs par balsošanas motīviem? Lūdzu, deputāt Sergej Dīmani!

S.Dīmanis: Es iesaku vispār... Man tāds priekšlikums: atturēties no balsošanas vispār. Pirmkārt, mēs jau otro reizi divu dienu laikā uzurpējam zemākstāvošas padomes tiesības. Otrkārt, pēc manām domām, šeit ir izvirzīti ne visai pārdomāti politiskie kritēriji. Cik es saprotu, neviens no frakcijas nebija iekļauts delegācijā tāpēc, ka mēs nebalsojām par Deklarāciju. Bet jādzīvo taču ir uz priekšu, vai ne? Es, ja nemaldos, esmu iekļauts Satversmes izstrādāšanas grupā, tas nozīmē, ka man tad vispār ir jāiet projām no parlamenta? Nu tad varbūt atrisināsim šo jautājumu?
Un vēl viens jautājums ir jāatrisina būtiski– vai mēs iekļausim, vai jūs iekļausit šādās delegācijās mūsu frakcijas pārstāvjus vai ne. Šo jautājumu vajag atrisināt principā. Ja mēs pārstāvam noteiktu vēlētāju grupu, tad es domāju, ka sarunas var būt lietderīgas, mērķtiecīgas un rezultatīvas tikai tad, ja tiks ievērotas dažādu sociālo slāņu, infrastruktūru intereses. Citādi nekā nebūs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jūs uzreiz izteicāt trīs priekšlikumus. Pirmais, pie tam visradikālākais priekšlikums– balsot to, lai vispār nebalsotu. Tā bija? Otrais, es ne visai pareizi sapratu,– par jūsu aiziešanu. Un trešais, kā es sapratu, bija principiāls jautājums– par to, vai delegācijās iekļausim vai neiekļausim frakcijas “Līdztiesība” deputātus, kolēģus, lai tiktu pārstāvēts viss mūsu parlamenta politiskais spektrs, ja ir runa par parlamenta delegācijām.
Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es runāšu par balsošanas motīviem. Pirmkārt, es gribētu teikt, ka šis nupat izteiktais priekšlikums par Sergeja Dīmaņa iekļaušanu mūsu delegācijas sastāvā, kas runās par valstisko statusu Latvijā, nav nekādā ziņā saistāms ar to, kas runās ar Maskavu. Un šinī gadījumā Dīmaņa kandidatūras iekļaušana pirmajā delegācijas variantā ir pilnīgi loģiska, nepieciešama, un es domāju, tas mums visiem ir saprotams.
Attiecībā uz Maskavu, šīs ir sākotnējās sarunas. Te ir principiālas nostādnes. Un šajā sakarā mēs Ārlietu komisijā to šodien izskatījām. Frakcijas vadītājs Dīmanis neminēja vēl vienu argumentu. Viņš tikai teica, ka ir izvirzīta Ždanokas kandidatūra. Jā, tas tā bija, bet tālāk bija turpinājums, mēs uzskatījām, ka šīm principiālajām sarunām ir nepieciešams, lai frakcija “Līdztiesība” iesniegtu savus priekšlikumus, ar kādu platformu tā šajās sarunās nāks, kādi jautājumi tiks izskatīti. Un tālāk mēs to tad Ārlietu komisijā izskatītu un vērtētu, vai tas ir savienojams vai nav savienojams ar to sākotnējo platformu, par kuru mēs šinī gadījumā vēlamies vienoties ar Maskavas padomi. Šajā sakarā tika pieņemts šāds priekšlikums. Es domāju, ka tas ir spēkā arī turpmāk, ja kāds grib pieteikties kaut kur braukt, it sevišķi šādā globālā plaknē, kur ir divas frakcijas. Tādā gadījumā ir jāiesniedz priekšraksts, tēzes, par kurām būs runa un pēc kurām tad arī varētu vadīties, un kuras būtu atskaites punkts. Tā kā šinī gadījumā šāda iesnieguma nebija, delegācijas sastāvs joprojām ir tāds, kā Freimaņa kungs to paziņoja.

Priekšsēdētājs: Jā, jau ir 37 minūtes. Lūdzu, otrais mikrofons.

M.Stepičevs: Es domāju, ka manas kandidatūras izvirzīšana bija ļoti nenopietna, jo šeit delegācijas pārstāvji tiek izvirzīti ne jau pēc tautībām. Tāpēc lūdzu manu kandidatūru noņemt.

Priekšsēdētājs: Jūs, lūdzu, par balsošanas motīviem?

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Vispirms, es gribu izteikt protestu pret to, ko šeit ierosināja mūsu kolēģis Budovskis. Tas ļoti līdzinās deputātu uzskatu un pozīciju sava veida cenzūrai. Augstākās padomes deputātam tas ir nepieņemami.
Otrais varbūt vairāk attiecas uz jautājuma būtību. Man gribējās lai pirms balsošanas deputāti ņemtu vērā kaut vai precedentu, kāds bija mūsu kontaktos, pirmajos kontaktos, oficiālajos kontaktos ar zviedru Riksdagu. Cik es atceros, zviedru parlamentārieši savā uzaicinājumā skaidri norādīja, ka viņi grib redzēt ne tikai valdošā vairākuma, bet arī opozīcijas pārstāvjus Tieši tādā veidā tika saformēta pirmā delegācija. Tāpēc es speciāli jautāju kolēģim Freimanim, kas atsūtīja uzaicinājumu, pamatojoties uz ko tas tiek darīts. Es domāju, ka mēs vienkārši nokļūsim nelabā stāvoklī, ja neievērosim apsvērumus, kuri pastāv vispār pasaules starpparlamentu praksē./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es tā saprotu, ka tas sastāvs, kas ir sastādīts Ārlietu komisijā, faktiski jau ir izstrādājis savu platformu, ar kuru tad viņi tur brauc. Tāpēc es arī noņemu savu kandidatūru un lūgšu par mani nebalsot. Un tomēr es domāju, ka šī notikusī apspriešana liecina, ka Ārlietu komisijai tomēr vajadzētu izdarīt diezgan nopietnus secinājumus, pirms viņa veido šādas delegācijas. Es varu ierosināt par šo delegācijas sastāvu nebalsot vispār. Ja mēs te sāksim kaut ko lemt ar balsošanu, tad tas beigu beigās varētu traucēt šo darbu. Tas darbs jau ir iesākts. Nav jēgas balsot, bet Ārlietu komisijai katrā ziņā vajadzētu izdarīt secinājumus.

Priekšsēdētājs: Ja tā nopietni formulējam abus jūsu visradikālākos priekšlikumus, tad jābalso par to, ka šī informācija jāpieņem zināšanai, un ar to arī aprobežoties. Pieņemt zināšanai arī to, ka Freimaņa kungs, manuprāt, trīs reizes paskaidroja, ka tas jautājums līdz galam nav izdomāts. Es tomēr ceru, ka agri vai vēlu mēs atgriezīsimies pie parlamentārās prakses. Par to, ko es jums teicu un par to aģitēja arī deputāts Zaļetajevs, ja mēs runājam par parlamenta delegācijām. Bet tas viss nāks ar citu mehānismu starpniecību, ar loģikas mehānismu starpniecību.
Tātad balsojam par to, ka pieņemam zināšanai. Lūdzu rezultātu: 87, 18, 14. Jābalso arī par otru priekšlikumu: izskatīt skaitlisko un personālo sastāvu. Lūdzu rezultātu: 26, 69, 20. Tātad ir pieņemts pirmais priekšlikums. Lēmums pieņemts zināšanai.
Lēmumprojekts par Latvijas Republikas Satversmes jaunās redakcijas un republikas jaunās pilsonības koncepcijas projekta izstrādāšanu. Vai ir vajadzīgi kādi ziņojumi šajā sakarā? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es gribu informēt, ka Einars Repše, kas ir iekļauts pilsonības koncepcijas izstrādāšanas grupā, izteicis vēlmi strādāt Satversmes izstrādāšanas grupā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Es gribu atgriezties pie tā jautājuma, jo bija vēl trešais– deputāta Dīmaņa priekšlikums likts uz balsošanu, vai opozīcija vispār tiek iekļauta Ārlietu komisijas delegācijā. Tas ir skaidrs, ja mēs komisijā esam mazākumā, tad jebkurš mūsu priekšlikums būs izbalsots. Man gribētos tomēr, lai parlaments principā lemj, vai sūtīs vienas frakcijas delegāciju, vai opozīcijas pārstāvjus, kaut vai par novērotājiem, arī sūtīs.

Priekšsēdētājs: Es tomēr domāju, ka šo jautājumu vajag izlemt abās frakcijās. Izlemsim, kad praktiski apstiprināsim nākamo delegāciju.
Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Par sarakstu. Šeit nav precizējuma pirmajā grupā. Frakcija precizēja: Beskrovnova vietā– Drobots./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, nesadzirdēju./

M.Gavrilovs: */Beskrovnova vietā– deputāts Drobots./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Ja mēs runājam par personām, tad es sapratu Endziņa kunga piedāvāto variantu tā, ka Einars Repše pāriet uz Satversmes jaunās redakcijas izstrādāšanas grupu. Mēs kādreiz runājām un cienījamais Gorbunova kungs tikko atgādināja par proporcijām frakciju sastāvā. Līdz ar to parādās, ka šeit ir 12 no Tautas frontes frakcijas un seši no frakcijas “Līdztiesība”. Mums vairs nav tās proporcionalitātes. No neatkarīgajiem deputātiem vispār nav. Tāpēc grupa apspriedās un piedāvā papildināt šo sarakstu ar Odiseju Kostandu– nepievienojušos deputātu, ar Juri Celmiņu– Pilsoņu kongresa delegātu, Ziedoni Ziediņu– lauksaimnieku, un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man viens konceptuālas dabas jautājums. Pēc kādiem principiem ir vadījušies kolēģi, sastādot šo sarakstu? Vai tajā tikai mehāniski ir ievērots frakciju pārstāvniecības princips, vai arī tas, lai šī komisija būtu spējīga aiziet līdz galam un izstrādāt kādu sakarīgu dokumentu? Tādēļ mums ir konceptuāli jautājumi, kuri būs jāizlemj. Mums ir jautājums, pēc kāda principa vadījušies? Tikai tāpēc, lai būtu pietiekoši daudz no tiem un pietiekoši daudz no tiem? Vai kaut kā savādāk?

S.Dīmanis: Es domāju, ka iekļaut Pilsoņu kongresa pārstāvjus šajā komisijā būtu nepareizi, jo Pilsoņu kongress līdz šim laikam vēl ir nelikumīgs. To noteicis iepriekšējās Augstākās padomes lēmums.

A.Teikmanis: Man ir jautājums, vai šajā darba grupā būtu iekļaujami tikai deputāti, jeb, kā es zinu no iepriekšējās prakses, tika iekļauti tie, kas nav deputāti?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Atbildēs Endziņš.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Es vienmēr esmu domājis, ka valdībai ir jābūt kādam manevram (nesaprotams vārds), tāpēc komisijā jābūt gan labējam spārnam, gan kreisajam spārnam, lai centrs jeb valdība pieņemtu vienīgo optimālo risinājumu. Patlaban komisijas sastāvs manā skatījumā neļauj pieņemt šādu optimālu risinājumu, un tie, kas patiesi domā par Latvijas pilsonību, būs spiesti izveidot alternatīvu komisiju, sagatavot alternatīvu projektu un ar šādu alternatīvu projektu griezties pie mums Augstākajā padomē, tādējādi darbu sarežģījot. Kāpēc man ir jāizsaka tāda pārliecība? Man nav saprotama frakcijas “Līdztiesība” nostāja, ka cilvēki, kas nav atbalstījuši Latvijas Republiku, var piedalīties Latvijas Republikas pilsonības koncepcijas izstrādāšanā. Piemēram, Vladimirs Smirnovs– Rīgas garnizona politpārvaldes priekšnieks, okupācijas karaspēka kadrs (es atkārtoju lēnām, lai var pārtulkot), svešas valsts partijas biedrs, nav pieņēmis 4.maija Latvijas Neatkarības deklarāciju. Ja mēs vadāmies pēc šāda principa, tad jājautā, kāpēc komisijā nav, piemēram, kāds Amerikas vai Anglijas pilsonis, bet tajā ir pilsonis, kas grib saglabāt PSRS pilsonību, bet piedalīsies pilsonības statusa izstrādāšanā. Tādā gadījumā man nav skaidrs šis sadalījums, un es personiski domāju, ka jautājuma apspriešanu frakcijā vajag atlikt.

A.Kiršteins: Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Pirms mēs runājam par šādu grupu sastādīšanu, mums bija ierosinājums Nacionālās neatkarības kustības deputātiem, kuri te ir (es arī frakcijas vadībai izstāstīju), ka mums debatēm par šo jautājumu acīmredzot vajag ziedot pusdienu. Kāpēc? Man rokās ir rietumu bruņoto spēku mītnes 1945.gada 12.maijā izdotā direktīva, ka pastāv Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi. Ja pēc Otrā pasaules kara šie pilsoņi ir bijuši, tad acīmredzot ir vajadzīgas vairākas darba grupas. Viena grupa noskaidros, kur ir palikuši Latvijas Republikas pilsoņi, kas ar viņiem ir noticis, lai mēs varētu runāt par kaut kādu jaunu pilsonību. Tas ir viens.
Otra darba grupa acīmredzot ir vajadzīga, lai tā spētu analizēt šos starptautiskos datus, dokumentus. Un uzreiz ir jautājums, vai ir spēkā Prāgas konvencija par sauszemes karu un 1949.gada Ženēvas konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību, jautājums par visiem tiem likumiem, kas nevar būt spēkā anektētā teritorijā. Es domāju, ka pēc šo jautājumu izdiskutēšanas mēs varētu veidot vienu vai divas darba grupas. Šeit es dzirdēju deputātu Dīmani sakām, ka nevar būt Pilsoņu komitejas vai Pilsoņu kongresa pārstāvis. Es domāju otrādi, šajā komisijā nevar būt PSRS pilsonis. Tas ir noteikti jāizdiskutē, un mans priekšlikums ir, ja nākošajā nedēļā ievēlē, tad vispirms debatēm par šīm koncepcijām ziedot pusdienu vai dienu, bet pēc tam veidot šo darba grupu. Pretējā gadījumā notiks tas pats, ka mums ir vesels lērums komisiju, piemēram, viena komisija pētīs Drošības komiteju, lai gan tās statuss ir zināms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Godīgi sakot, es, Anatolij Valerianovič, gribētu jums izteikt savu protestu. Jūs pieļaujat, ka šeit kāds uzstājas un dala deputātus labajos un sliktajos. Es pagaidām nedzirdēju likumu par tādu dalīšanu, un pagaidām tāds nav izstrādāts. Ja kādu interesē, tad es domāju, darīsim tā: lai visi mūsu deputāti uzraksta vissīkāko autobiogrāfiju, sākot no vecvecmāmiņām, kurš no viņiem ir labais, kurš no viņiem– sliktais, kura vecvecmāmiņa ļauj strādāt Augstākajā padomē pie likumprojektiem un kura vecvecmāmiņa, tā sakot, to neļauj darīt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Kas attiecas uz pirmo mūsu projektu, man būtu redakcionāls labojums– nevajadzētu runāt par Satversmes jaunās redakcijas projektu, bet par Latvijas Republikas pagaidu likumprojektu izstrādāšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Es atvainojos deputātiem, varbūt es neskaidri pateicu. Dīmaņa kungam bija jautājums. Dīmaņa kungs, jurists Celmiņš ir mūsu deputāts un, lūk, kur viņš sēž.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Man ir jautājums. Parasti visiem iepriekšējiem projektiem bija zināms sastādītājs autors. Kas ir šī projekta autors? Es gribu zināt, kādā veidā šis projekts ir dzimis un kā tajā ir parādījušies konkrēti uzvārdi, kā arī motīvus, kāpēc viņi tur ir parādījušies.

Priekšsēdētājs: Kāds konkrēts uzvārds jūs interesē?

J.Vaivads: Vispirms man interesē autors. Nevajag baidīties tā vārdu uzrakstīt. Tad, lūdzu, varbūt atbildiet, kāds Vladimirs Smirnovs tur ir parādījies. Kāda ir jūsu pārliecība šajā jautājumā?

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Līdz šim galvenā prakse mums bija šāda: mēs pieņēmām nolikumu par frakcijām, kurā bija noteikta proporcionāla pārstāvība. Es griezos pie frakcijas “Līdztiesība” priekšsēdētāja vietnieka Gavrilova, kas man iedeva savu frakcijas pārstāvju, kuri ieteikti vienā grupā un kuri otrā grupā, sarakstus. Principā mēs mēģinājām skatīties, kuri deputāti ir vai nu juristi, vai ar savu darbību ir parādījuši vai izteikuši interesi par šiem jautājumiem, un centos viņus ietvert komisijās, lai būtu proporcionāla pārstāvība. Ja mēs tagad ķeramies pie šī jautājuma, tad mēs pie jebkura cita jautājuma varam dalīt tādējādi, ka, lūk, viņš ir tās frakcijas pārstāvis un tātad mēs viņu neiekļaujam. Bet es atvainojos, labi, mēs neiekļausim komisijā, bet tādā gadījumā, kad mēs skatīsim šos jautājumus Augstākajā padomē, deputāti no otras frakcijas arī šeit sēdēs un piedalīsies apspriešanā. Acīmredzot pareizāk ir šos jautājumus tūlīt diskutēt darba grupās. Vai arī to visu atstāt uz plenārsēdēm un pārvērst tās par tirgus sanākšanu? Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Dārgie kolēģi! Mūsu parlamentā ir deputāti, kas ja tā var teikt, stāv uz dažādām politiskām platformām. Tieši tāpēc mūsu parlamentā ir frakcijas, un ir politiskie jautājumi, par kuriem uz dažādām politiskām platformām stāvošiem deputātiem nevar būt vienādas domas. Pirmais šāds precedents mūsu praksē ir 4.maija Neatkarības deklarācija. Tās izstrādāšanā darbojās viena frakcija. Un Deklarācija acīmredzot nebūtu izstrādāta, ja šajā frakcijā, izstrādājot Deklarāciju, būtu sajaukti kopā dažādu politisko uzskatu pārstāvji. Es uzskatu, ka gan Satversmes izstrādāšana, gan arī pilsonības jautājums ir tādi paši jautājumi, pie kuriem mēs ejam, atrodoties dažādās politiskās pozīcijās. Un tāpēc projekta izstrādāšana šajos jautājumos ir katras frakcijas lieta. Savi projekti ir jāizstrādā Tautas frontes frakcijai, un savi projekti ir jāizstrādā mazākuma frakcijai. Savu projektu var izstrādāt katrs neatkarīgais deputāts. Un tikai pēc tam, virzot šos projektus uz apspriešanu Augstākajā padomē, mēs pie tiem varam tālāk strādāt un atrast kopīgu risinājumu. Taču es uzskatu, ka šādas jauktas komisijas darbība nebūs lietderīga.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Dozorcevs: */Vispirms es gribētu ierosināt pārtraukt diskusiju šajā sakarā un stāties pie balsošanas. Otrkārt, es gribētu atvainoties par dažu frakcijas, kurai es piederu, pārstāvju netaktiskumu, kuri aizmirsa ne tikai par to, ka visi deputāti ir vienlīdzīgi jautājumu apspriešanā, bet arī par kaut kādu godu šodien. Tas ir otrkārt. Gribu brīdināt, ka jebkuram cilvēkam, kura uzvārds atrodas kādā no šiem sarakstiem, konkrēti, pilsonības likuma projekta izstrādāšanas darba grupā, es arī esmu šajā grupā, ir savs viedoklis, tāpat kā jebkuras frakcijas deputātam. Ja, teiksim, mans uzskats kādam nepatīk, es lūdzu svītrot mani no šī saraksta. Es tur ieeju ar uzskatu par nulles variantu. Ja jums nepatīk patstāvīgi deputāta uzskati, kamēr mani nepārliecinās komisija vai grupa darba procesā, es ieeju ar šo uzskatu. Ja es nederu pēc tiem pašiem kritērijiem, pēc kuriem jūs nepielaižat mazākuma frakcijas pārstāvjus, lūdzu arī mani izslēgt no šī saraksta./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, klausoties man paliek arvien skumjāk un skumjāk. Es vairs negribu ne izteikt piezīmes, ne vēl jo vairāk komentēt un vēl jo vairāk vadīt sesiju. Es to jums atklāti pasaku.
Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Lai tiešām mums tas viss notiktu raitāk un jums neapniktu mūsu vadība, es domāju, ka ir ļoti laba pieredze– saskaņošanas komisija. Mēs esam izstrādājuši brīnišķīgu sadarbības mehānismu, apspriežot jautājumu par partijām, vismaz pārejas periodam, un es domāju, ka šo pieredzi vajadzētu izmantot. Un vispār līdz šim brīdim, paldies Dievam, mēs šeit visi esam vienādi. Tāpēc runāt personāli, ka cilvēks neatbilst viena vai otra apstākļa dēļ, tas būtu ļoti nepareizi.
Un vēl ir vēl viena lieta: ja katra frakcija sāks izstrādāt savu Konstitūciju, tad pēc kāda laika mēs katrs sāksim dzīvot pēc savas Konstitūcijas. Es domāju, ka nevajag jaukt Konstitūciju ar Deklarāciju.

Priekšsēdētājs: Bet es vienkārši nevaru saprast, kāpēc mums tas ir jāapspriež 40 minūtes, lai pēc 40 minūtēm atkal konstatētu, ka mēs esam dažādi un ka mums tomēr jāsadarbojas. Vai tiešām mēs nevaram katru jautājumu sākt ar to, ka mēģināsim sadarboties? Bet vienmēr vajag notērēt 40 minūtes, lai pēc tam konstatētu, ka mums ir jāsadarbojas. Es tikai to nevaru saprast. Es saprotu, ka argumenti ir dažādi, un šie argumenti ir ļoti cilvēciski, bet man kaut kā vienmēr ļoti žēl, ka nav tā laika, jo paiet dienas, paiet nedēļas, bet mēs nekā neesam izdarījuši, un tad tu sāc domāt, kur tas laiks ir aizgājis. Tikai par to es uztraucos. Jo citādi jau viss būs ļoti jauki. Tagad balsosim, lūdzu. Tātad vispirms ir jābalso par radikālāko priekšlikumu, tas, kā es saprotu, ir deputāta Kiršteina priekšlikums. Vai es esmu pateicis kaut ko nepareizi?

A.Endziņš: Es atvainojos, pirms balsošanas man jāpasaka, ka Raimonds Krūmiņš vēlētos mainīties vietām ar Repši, kas no pilsonības koncepcijas izstrādāšanas grupas pārietu uz grupu, kas izstrādā Satversmi. Savukārt Raimonds Krūmiņš viņa vietā pārietu uz otru grupu.

Priekšsēdētājs: Ļoti labi. Tagad balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu, ka šo lēmumprojektu neizskatīt, bet vispirms darba kārtībā ieslēgt jautājumu par to, ka abus jūsu jautājumus apspriest konceptuāli un, izejot no tā, pie kādas konceptuālas atziņas mēs nonāksim, tad arī veidot komisiju. Tas ir viens priekšlikums.
Otrs priekšlikums ir, ka mēs šīs komisijas apstiprinātu, bet tās papildinot un izdarot izmaiņas, kuras mums ieteica, t.i., praktiski ar visiem ieteiktajiem papildinājumiem.
Tātad balsojam pirmo– deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu. Par ko? Lūdzu, izslēdziet. Tikko sacīju, ka balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu, jo tas man likās visradikālākais. Šis priekšlikums ir šāds: nekādu lēmumprojektu neizskatīt, tai skaitā arī šo iesniegto lēmumprojektu, bet nākošajā nedēļā iekļaut darba kārtībā jautājumu par jaunās Satversmes redakciju un par republikas pilsonības koncepciju. Pēc tam, kad šī koncepcija būs izskatīta un apstiprināta, lemt par komisiju. Vai ir skaidrs? Otrs priekšlikums– mēs izskatīsim, balsosim par šo sarakstu ar visiem papildinājumiem. Es nepareizi formulēju priekšlikumus?
Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es šeit neatnācu papļāpāt, bet arī ierosināju priekšlikumu– nodot šos projektus, lai tos izstrādā frakcijās. Tas ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tātad trešais priekšlikums ir nodot frakcijām, lai tās izstrādātu savu Konstitūcijas projektu un projektu par pilsonību.
Lūdzu rezultātu! 28, 55, 24. Es atvainojos, ka par deputāta Bērza priekšlikumu būs jābalso kā par otro, jo pēc mūsu reglamenta iesniegtais ir balsojams pēdējais. Tā tas būs pareizi. Deputāta Bērza priekšlikums– abām frakcijām izstrādāt savu Satversmes projektu un pilsonības likuma projektu.
*/Par balsošanas motīviem? Lūdzu./

M.Gavrilovs: */Kolēģi, ja mēs jau izstrādājam divas dažādas Konstitūcijas, tad mēs ar to pašu šeit izsludinām aparteīdu./

Priekšsēdētājs: */Es šajā dienā atturos no piezīmēm un vēl jo vairāk no komentāriem./
Lūdzu, balsojam. Rezultāts: 15, 63, 27. Balsojam par iesniegtajiem projektiem– par tām izmaiņām, kas šeit tika ierosināta. (Dialogs ar zālē sēdošajiem, bez mikrofona, neskaidri.)
Divi apmainās vietām, klāt nāk Ziediņš, Kostanda, Celmiņš, arī Drobots, ierosināja samainīt ar visiem priekšlikumiem, kuri šeit izskanēja, jo noraidīts nebija. Jums vēl? Lūdzu, deputāts Kalniņš.

I.Kalniņš: Man ir jautājums. Vai mēs balsosim kopumā par visiem cilvēkiem, kas ir tajā sarakstā? Vai tomēr katram deputātam būs iespēja izteikt savu viedokli par katru no šīm personām? (Zālē rosība, sarunas.)

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt ceturto priekšlikumu, jo patlaban šinī variantā es izteicu domu, ka mēs balsosim par lēmumu kopumā, jo katrā lēmumā ir tikai viens punkts, bet, ja jūs ierosināt balsot par katru atsevišķi, tad mēs arī to varam izskatīt.

J.Biezais: Balsošanas motīvi. Mēs pārkāpjam tautai ļoti svarīgu vēsturisku robežšķirtni. Ar šo balsošanu mēs atsakāmies no pirmās Latvijas Republikas. Es atturēšos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man rodas tāda sajūta, ka vairākuma frakcija pašreiz nav īsti gatava pieņemt lēmumu. Es uzskatu– šodien vajadzētu izlemt par skaitlisko sastāvu, kvotu katrai frakcijai, un par dalībniekiem, kuri tiek deleģēti uz šo komisiju, izlemt katras frakcijas ietvaros.

Priekšsēdētājs: Bet es saprotu, ka tas jau vienreiz ir darīts. (Zālē sarunas, apspriešanās.) Ir ierosināts vēl ceturtais priekšlikums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Bija aizrādījums, un es to uzturu, ka tā nav Satversmes jaunā redakcija, bet gan LPSR Konstitūcijas pantu jaunā redakcija. Lai zina, par ko balsot.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es atvainojos. Vārds deputātam Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš: Es varbūt izteikšu ne gluži jautājumu, bet došu paskaidrojumu. Pirmkārt, darba grupu var veidot tikai Latvijas Republikas Satversmes jaunās redakcijas izstrādāšanai. Atcerēsimies, kas bija rakstīts vienā no mūsu Neatkarības deklarācijas punktiem, es to nepateikšu no galvas. Tajā ir rakstīts: izstrādāt Latvijas Republikas Satversmes jauno redakciju. Ja šī darba grupa darba gaitā nonāks pie secinājuma, ka starplaikā starp šīs jaunās redakcijas pieņemšanu pārejas periodā ir nepieciešams kaut kāds pagaidu pamatlikums, tad darba grupa arī izstrādās pagaidu pamatlikumu un iesniegs Augstākajai padomei apspriešanai un, iespējams, arī pieņemšanai. Laikam nebūs nekādu pretrunu, kā šo darba grupu nosaukt.
Kas attiecas uz jautājumu, ko īpaši pasvītroja Biezā kungs, par Latvijas Republikas pilsonību, tad Latvijas Republikas tiesību pārmantošana vai noliegšana jau būs atkarīga no tā, kādu mēs pieņemsim Latvijas Republikas pilsonības jauno formulējumu, bet nevis radot darba grupu. Laikam darba grupai ir jābūt un tai ir jāstrādā. Es domāju, mums sevišķi nevajadzētu runāt par personām. Ja, piemēram, Vladimirs Smirnovs ir PSRS Bruņoto spēku pārstāvis, tad darba grupā viņš varēs paust savu attieksmi, kādā veidā tiks regulēta PSRS Bruņoto spēku atrašanās Latvijas Republikā un kādas viņiem būs attiecības ar Latvijas Republikas pilsoņiem. Jebkurš varēs paust savas domas. Atcerēsimies, ka tā ir darba grupa, kurai būs jādod Augstākajai padomei priekšlikumi. Un Augstākā padome, jūs visi, balsosit, vai pieņemt šos priekšlikumus vai nepieņemt. Un pagaidām nav ko lauzt šķēpus. Tie cilvēki, kas patlaban ir darba grupā, tie strādās. Lai taču strādā. Vajadzētu vienīgi padiskutēt, līdz kādam datumam Augstākajai padomei vajadzētu sniegt savu atzinumu, nevis par to, kas var strādāt. Pieņemsim taču visi kopā. Nevienam netiks uzspiests to pieņemt, ja izrādīsies, ka tas Augstākajai padomei ir galīgi nederīgs. Es domāju, ka ir jābalso, un ir pilnīgi veltīgi izvērst diskusijas.

Priekšsēdētājs: Jā, bet man ir iesniegti priekšlikumi. Tikai man sirds ir pavisam skumja, saprotot, ka tas viss ir veltīgi, ka mēs nekādu lēmumu nepieņemsim, vienkārši tāpēc, ka ir vajadzīga 101 balss. Balsosim, lai būtu kaut kāda skaidrība. Tātad šis priekšlikums, jau iesniegtais priekšlikums, atvirzās tālāk. Tagad mums jābalso par priekšlikumu– noteikt katrai frakcijai skaitlisko sastāvu, kvotu un darboties tālāk frakcijām. Tāds bija ierosinājums. Pēc tam balsosim par komisijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Pēc skaitliskā sastāva un ievērojot katras frakcijas kvotu. Un pēc tam veidot. Lūdzu rezultātu: 39, 41, 21.
Pēdējais priekšlikums ir pieņemt šo lēmumu tādu, kāds tas ir iesniegts, ar visiem papildinājumiem, kādi šeit izskanēja. Lūdzu, balsosim. Divas, trīs rokas ir paceltas. Tie, kas ir pacēluši rokas, lūdzu, paceliet tās augstāk, lai kolēģi redz, lai pēc tam atkal komisijām te nav jāstrādā. Rezultāts: 94. Tātad lēmums nav pieņemts.
Es ļoti atvainojos, tikko zvanīja PSRS prezidents un ļoti lūdza, vai es tomēr nevarētu sēdes laikā viņam piezvanīt. Vai tālāk nevarētu vadīt deputāts Krastiņš? Nav iebildumu? Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es redzu, ka daži jau iet uz bufeti. Pārējie, kas ir palikuši, strādāsim. Ir jāizskata vēl divi jautājumi dienas kārtībā. Cerams, ka par tiem varēsim pieņemt lēmumu. Pirmkārt, ir laikam balsu skaitīšanas komisijas ziņojums. Tai, kā zināms, uzdevām noteikt galīgos rezultātus balsošanā par nodokļiem, kas notika rīta sēdē.
Lūdzu, vārds ziņojumam Ozola kungam.

I.Ozols: Cienījamie deputāti! Balsu skaitīšanas komisijā iesniegti četri protesti no četriem deputātiem par viņu balsu pieskaitīšanu kopējā summā tabulogrammā. Protestu iesniedzis 1.vēlēšanu apgabala deputāts Salītis, tabulogrammā ir fiksēts, ka balsojis pret, bet viņš esot balsojis par. Protests no 2.vēlēšanu apgabala deputātes Marjašas, tabulogrammā ir atspoguļots, ka viņa nav piedalījusies balsošanā, bet viņa esot balsojusi par. 135.vēlēšanu apgabala deputāts Kokorišs, tabulogrammā fiksēts– par, bet ir atturējies. 137.vēlēšanu apgabala deputāts Kirjušins, tabulogrammā fiksēts– par, faktiski viņš ir atturējies. Līdz ar to plus divi, mīnus divi, iepriekšējais balsu skaitīšanas komisijas rezultāts paliek spēkā– par lēmumu nobalsojuši 100 deputāti.

Priekšsēdētājs: Paldies par ziņojumu. Tādējādi ir skaidrs, ka lēmums nav pieņemts. Paldies. Tātad komisijai vajag gatavoties atkārtotai piedāvājumu iesniegšanai šā lēmuma pieņemšanai. Trešais mikrofons, lūdzu.

J.Endele: Es tomēr komisijas priekšsēdētāja ziņojumam nepiekrītu. Es arī biju šajā komisijā, un tad bija tikai divi protesti, un šos divus protestus, kad mēs šo jautājumu skatījām, priekšsēdētājs neuzrādīja.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt atbildēs balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs.

I.Ozols: Man no tiesas jāatvainojas tikai Endeļa kungam– vienīgajam, kuru no komisijas locekļiem es praktiski neinformēju un kurš protestēja pamatoti. Man viņa priekšā jāatvainojas. Bet pilnīgi analogs pēc motivācijas un argumentācijas ir arī 135. un 134.vēlēšanu apgabala deputātu iesniegums ar lūgumu atsaukt viņu balsošanas rezultātu. Tā ka, Endeļa kungs, es jums tiešām atvainojos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Šī balsošana ir parādījusi, ka mums vispār nav iespējams aizklāti balsot. Vai tiešām mēs šādu balsošanas režīmu pilnīgi noraidām mūsu parlamenta darbā? Tas būtu nepareizi. Es domāju, ka mums vajadzēja šo jautājumu atrisināt principiāli, jo praktiski tagad ir radusies iespēja iedarboties uz deputātiem pat pēc balsošanas, lai sakombinētu nepieciešamo balsu skaitu, bet tas taču nav normāli. Es domāju, ka mums ir nepieciešams aizklātās balsošanas režīms, un tikai tad, kad pieprasa atklātu balsošanu, tā arī notiek. Es domāju, ka aizklātā balsošana ar mūsu tehniku ir iespējama.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet aizklātā balsošana nav iespējama ar mūsu tehniku, jo tad laikam nāktos, cik es saprotu, kaut gan nedaudz, tomēr pārveidot šos monitorus, jo, ja kādai personai ir zināmi konkrētie balsotāji, tad tā vairs nav aizklātā balsošana. Bet laikam deputāts Kurdjumovs pareizāk paskaidros.

L.Kurdjumovs: */Jūs droši vien nebijāt klāt, cienījamais priekšsēdētāja kungs, Prezidijā, kurā izskatīja manu ierosinājumu par elektroniskās balsošanas izmantošanu, tai skaitā aizklātās balsošanas režīmu. Es vienkārši gribu atgādināt, ka pie jūsu kolēģa Īvāna kunga es griezos četras reizes, lai tas, kas ziņots Prezidijam, tiktu ziņots arī deputātiem. Pēc trīs mēnešu darba ar elektroniskās balsošanas sistēmu deputāti vēl nav iepazīstināti ar to, mēs neesam atraduši tam 5– 10 minūtes. Ierosinu galu galā atrisināt šo jautājumu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam par šo priekšlikumu mums bija jāpadomā un Prezidijā jālemj jautājums par šā punkta iekļaušanu dienas kārtībā kādā no turpmākajām plenārsēdēm. Tagad uz vietas mēs neatrisināsim jautājumu par šīm balsošanas problēmām.
Godājamie kolēģi, mums ir palicis dienas kārtībā viens jautājums. Tātad, kā zināms, par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidū mēs šodien neizskatām, jo jautājums nav sagatavots izskatīšanai plenārsēdē, jautājums par Latvijas Republikas meža ministru nav izskatāms, jo Ministru padomes priekšsēdētājs, kuram vienīgajam ir tiesības stādīt mums priekšā ministru, atteicās no šī goda un atlika to pēc savas atgriešanās.
Tādējādi mums ir palicis pēdējais jautājums– par Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas priekšsēdētāju. Ziņotājs, cik es saprotu, ir komisijas priekšsēdētājs deputāts Strīķis. Lūdzu, vārds atbildīgajam ziņotājam.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā ziņošu komisijas vārdā par šo jautājumu un lūdzu deputātus patiešām uzklausīt. Lauksaimniecības komisija izskatīja jautājumu par Zemes komisijas priekšsēdētāju un uzskata, ka jautājums ir ļoti svarīgs visai republikai, jo pretrunu zemes reformas jautājumos ir ļoti daudz un tās ir arī ļoti nopietnas, tāpēc tas jārisina visaugstākajā līmenī. Ir izveidojusies reāla situācija, ka republikas visaugstākajā vadībā nav lauksaimnieku.
Tāpēc komisija vairākkārt pārskatīja šo jautājumu un piedāvā jums iesniegto projektu ar Ivaru Godmani priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka Godmaņa kungs pietiekami uzmanīgi un godprātīgi pievēršas lauksaimniecības jautājumu risināšanai.
Jāsaka, ka Zemes komisijas uzdevums nav tikai dalīt zemi, bet nodrošināt agrāro reformu kopumā. Šeit ir vajadzīgi ne tikai finansiālie, bet arī materiālie resursi. Tāpēc uzskatām, ka valdības galvas konkrētā dalība Zemes komisijā var tikai šo procesu veicināt, kas arī ir vitāli nepieciešams. Šajā gadījumā ļoti būtisks ir pārējais komisijas sastāvs, tāpēc arī lēmuma projektā uzsvērts, ka priekšsēdētājam divu nedēļu laikā jāiesniedz Augstākajai padomei apstiprināšanai komisijas sastāvs. Aicinu visus deputātus, kā arī visas ieinteresētās puses aktīvi iekļauties komisijas formēšanā.
Visbeidzot, lūdzu visus deputātus atbalstīt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas iniciatīvu un balsot par deputātu Ivaru Godmani, balsojot par visu projektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi laikam šeit nevarētu būt nekādi, vai būtu lietderīgi atklāt par šo jautājumu debates? Vai mēs esam gatavi balsošanai? Esam gatavi, ja? Vai mums nav nepieciešama pārreģistrācija? Laikam ir, jo daži deputāti aizgāja. Pirmais mikrofons, laikam par balsošanas motīviem.

V.Eglājs: Es par procedūru. Lēmums ir sekojošs: “Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj ievēlēt Ivaru Godmani.” Man liekas, ka mums ir jāizbeidz šādi nepareizi formulēt, jo mēs vispirms balsosim par Ivaru Godmani un tikai pēc tam lemsim. Mēs nevaram vispirms nolemt ievēlēt. Tas ir absurdi– lemt, kuru ievēlēt. Mēs vispirms vēlēsim, un tad pieņemsim lēmumu. Tās ir divas atšķirīgas lietas. Tāpēc man ir priekšlikums, ko es uzrakstīju, tas ir sekojošs: “Pama-tojoties uz balsošanas rezultātiem, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj atzīt par ievēlētu Latvijas Republikas Augstākās padomes Zemes komisijas priekšsēdētāja amatā Ivaru Godmani un uzdot viņam divu nedēļu laikā utt.” Un vēl– mums nav nekur pieņemts nevienā vietā, nekādā reglamentā, nekādās procedūrās, kā skaitīt– kas ir ievēlēts. Mēs toreiz 2.maija projekta 7.sadaļā par vēlēšanām neko nepieņēmām, un tāpēc man ir priekšlikums, balsojot skaitīt par ievēlētu, ja viņš ir saņēmis vairākumu no balsīm, tā kā mūsu deputātus vēlēja. Pēc tam pieņemt lēmumu, ka mēs atzīstam viņu par ievēlētu. Tā ir tāda lieta, ko mēs visu laiku darām aplam.

J.Dobelis: Bērza kungs, risināsim šo jautājumu individuāli. Pienāciet, lūdzu, apskatīsimies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Man jautājums par procesu. Mēs iesniedzam jautājumu, priekšlikumu, jūs to piereģistrējat, aizsūtāt tam, kam adresēts. Kā tālāk– vai viņš atbild vai neatbild? Vai ir kaut kāda kontrole vai atgādinājums?

J.Dobelis: Iespēju robežās (kā jūs zināt, darbinieku štati mums vēl nav pilnīgi nokomplektēti) pēc zināma laika mēs interesējamies par visiem iesniegumiem. Ja kādam ir steidzama interese par kādu no pieprasījumiem, esat tik laipni, pajautājiet man, un mēs varam īpaši painteresēties par konkrēta pieprasījuma likteni.

Priekšsēdētājs: Paldies. Domāju, ka Juris Dobelis atbildējis uz visiem jautājumiem. Vai vēl kādi paziņojumi varētu būt? Es domāju, mēs šodien varam beigt sēdi. Es atvainojos, laikam vēl ir jautājumi Jurim Dobelim?
No zāles: Nē, man Krastiņa kungam jautājums.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka te nav jautājumu. Lūdzu, vai ir kādi paziņojumi?

No zāles: Šis jautājums attiecas uz visiem deputātiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ja varēšu, es jums atbildēšu.

I.Geidāns: Man ir lūgums atbildēt. Varbūt momentā nevarēs, bet lūgšu Prezidija loceklim, Krastiņa kungam, noskaidrot. Savā laikā mēs pieņēmām Nolikumu par deputāta palīgu un sekretāru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ejiet un formējiet savu deputāta palīgu un sekretāru Augstākās padomes kadru daļā!

I.Geidāns: Jā, bet Nolikums par palīgu un sekretāru nav ne no viena parakstīts. Vai tas ir pieņemts vai nav?

Priekšsēdētājs: Godājamais Geidāna kungs! Es domāju, ka šādus jautājumus mēs atrisinātu starpbrīdī, nevis publiski plenārsēdes laikā. Paldies.
Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Manuprāt, mums ir viens ļoti svarīgs un iekavēts darbs. Mums ir komisijas, kurām darba tik daudz, ka tās var produkciju mērīt kilogramos. Ir tādas, kas var mērīt gramos. Ir tādas, kur darbu kā briljantus mēra karātos. No bezdarbības šādām komisijām jājaucas citu darīšanās un jāorganizē starppilsētu sakari. Cilvēki mīļie, ar vienu no pirmajiem aktiem, ko pieņēmām, mēs pievienojāmies starptautiskajām konvencijām. Apmēram divdesmit pāri. Kurš no šiem pievienošanās aktiem ir sagatavots nosūtīšanai depozitāriem? Dārgie draugi! Tā jau nevar ar starptautiskiem sakariem muļķoties. Ja mēs pievienojamies starptautiskajām konvencijām, tad ir jāsagatavo Augstākās padomes raksts par to, ka mēs pievienojamies tādai un tādai konvencijai. Pirms tam jāapskatās šī pievienošanās kārtība saskaņā ar konvencijas tekstu. Pēc tam šis akts, kas ir pierakstīts Augstākajā padomē, ar Ārlietu ministrijas starpniecību jānosūta depozitārijam. Atvainojiet, kas ar to nodarbosies?

Priekšsēdētājs: Laikam jānodarbojas Ārlietu komisijai.
Lūdzu, pirmais mikrofons, pēc tam otrais.