Ēka Rīgā, Uzvaras bulvārī 2, kuru paredzēts nojaukt jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecībai, nav kultūras piemineklis. Šādu statusu tai arī nav paredzēts piešķirt – tā vairākkārt atzinusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pēc Kultūras ministrijas lūguma precizēt ēkas statusu.
Kultūras ministrijas un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) sarakste šajā jautājumā sākusies jau 1995. gadā, un kopš tā laika inspekcijas atzinumos pausts viedoklis, ka ēka Uzvaras bulvārī 2 nav uzskatāma par kultūras pieminekli.
1995.gada 29.novembra vēstulē VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris informē, ka “ēka netiek aizsargāta kā arhitektūras piemineklis, un tajā neatrodas arī aizsardzībā esošie mākslas pieminekļi”. Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvalde 1995.gada 29.decembra vēstulē ministrijai formulējusi, ka “no pilsētbūvnieciskā viedokļa nav iebildumu nojaukt ēku Uzvaras bulvārī 2 sakarā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvi”.
2004.gada 28.jūnijā VKPAI vadītājs Juris Dambis vēstulē Kultūras ministrijas valsts sekretāram Danielam Pavļutam atzīst: “Inspekcija informē, ka minētais objekts nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, (..) Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno projektu salīdzinājumā ar vienas ēkas saglabāšanu Inspekcija vērtē kā nozīmīgāku kultūras pasākumu.” Pirms šā atzinuma nosūtīšanas VKPAI likuma noteiktā kārtībā ir veikusi ēkas Uzvaras bulvārī 2 arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, un, ņemot vērā rezultātus, “inspekcija neiebilst pret tās nojaukšanu”. Pienākumu saskaņot vēsturiskas ēkas nojaukšanu ar VKPAI paredz LR Būvniecības likums.
Līdz ar to pagājušajā nedēļā izskanējušais Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes locekļa Jāņa Krastiņa aicinājums “izvērtēt ēku kā jaunatklātu kultūras pieminekli, kas nepieļautu to nojaukt,” ir vērtējams kā privātpersonas viedoklis. Tāpat nav atbalstāma jēdziena “jaunatklāts kultūras piemineklis” lietošana attiecībā uz ēku Uzvaras bulvārī 2, ņemot vērā, ka ēkas arhitektoniski māksliniecisko, pilsētbūvniecisko un vēsturisko vērtību vairākkārt ir izvērtējušas kompetentās institūcijas.
Jāpiebilst, ka teritorija, kur atrodas ēka Uzvaras bulvārī 2, jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika rezervēta kā vieta jaunās bibliotēkas ēkas celtniecībai, kas atbildīgajām institūcijām, arhitektiem un pilsētbūvniecības speciālistiem bija zināms, taču nopietni kompetenti mēģinājumi pārskatīt ēkas statusu nav bijuši.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums, kas stājās spēkā 2003.gada 6.jūnijā, paredz būvēt jauno LNB ēku Daugavas kreisajā krastā starp Uzvaras bulvāri, Kuģu, Akmeņu un Valguma ielām pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta “Latvijas Nacionālā bibliotēka”, kas paredz ēkas Uzvaras bulvārī 2 nojaukšanu.
Saskaņā ar 2004.gada oktobrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktās iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas rezultātiem divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (66,5%) uzskata, ka Latvijai vajadzīga jauna Nacionālās bibliotēkas ēka.