“Mēs visi esam vienisprātis, ja runa ir par demokrātiju, mierīgu līdzāspastāvēšanu un pilsoņu pamattiesību garantēšanu,” – šādu domu debatēs par situāciju Ukrainā pauda gan labējo, gan kreiso Eiropas Parlamenta politisko spēku deputāti. Parlamentā bija jūtams nepārprotams atbalsts Ukrainas pilsoņu centieniem pēc brīvām un godīgām vēlēšanām, vienlaikus atzīmējot, ka Eiropas Savienībai jāpauž atbalsts ne tikai vārdos, bet arī jāpiedāvā praktiska palīdzība Ukrainas demokrātijas centieniem. EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks uzsvēra, ka krīzes vienīgais iespējamais atrisinājums ir Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas atkārtošana. Debates klātienē noklausījās arī Ukrainas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Boriss Tarašuks.
Eiropas Padomes pārstāvis Atzo Nikolajs atkārtoti uzsvēra, ka krāpnieciskie vēlēšanu rezultāti ir nepieņemami. Vienlaikus Nikolaja kungs aicināja “visas iesaistītās puses atturēties no vardarbīga konflikta risinājuma”. Arī Eiropas Ārlietu komisāre Benita Ferēro-Valdnere, analizējot politisko situāciju Ukrainā, uzsvēra divus pamatprincipus – jānosargā demokrātija Ukrainā, kā arī jāsaglabā Ukrainas vienotība. Gan Atzo Nikolajs, gan Benita Ferēro-Valdnere un vairāki deputāti ierosināja aktīvāk izmantot jauno Kaimiņattiecību politiku, lai veicinātu Ukrainas tuvināšanos Eiropas Savienībai.
Debatēs uzstājās arī Latvijas deputāti Guntars Krasts un Rihards Pīks.
“Ukrainai ir jādod iespēja iestāties ES!” savā uzrunā uzsvēra Guntars Krasts, jo “šādas iespējas pavēršana būtu ar milzu stabilizējošu ietekmi uz tiem demokrātijas procesiem Ukrainā, kas demonstrē savu spēku”. G.Krasts arī uzsvēra Krievijas lomu notikumu attīstībā: “Krievija ieguldījusi lielus spēkus Ukrainas pozīcijas kandidāta kampaņā, ieskaitot Krievijas prezidenta tiešu iesaistīšanos. Tas skaidri parāda Krievijas bažas par tās politikas apdraudējumiem reģionā. Demokrātijas uzvara Ukrainā apdraud Krievijas sponsorēto “stabilitāti” Baltkrievijā un Moldovas aizmirstību. Demokrātijas uzvara Ukrainā mobilizētu demokrātus Krievijā.” Piebildīsim, ka diskusiju laikā vairāki deputāti runāja par iespējamo Ukrainas uzņemšanu ES. Arī B.Ferēro-Valdnere teica, ka “durvis nedrīkst stāvēt ciet un viss ir atkarīgs no Ukrainas demokrātijas kvalitātes”.
Apsveicot zālē valdošo vienotību, Rihards Pīks norādīja, ka vēl pirms pirmā vēlēšanu raunda Eiropā pienāca satraucoši signāli par Ukrainā notiekošo, tomēr uz tiem netika pienācīgi reaģēts. R.Pīks uzsvēra, ka “Eiropas Savienība nevar būt vienkārši diskusiju klubs, tā ir stingra un stipra politiska savienība. Tāpēc Eiropai visos līmeņos ir jādemonstrē stingra politiskā griba. Mēs nevaram izlikties, ka nezinām, kādi spēki stāv aiz vēlēšanu falsifikācijas Ukrainā”. Deputāts šeit atzīmēja, ka šobrīd Krievijā vadošā tendence nevar tikt nosaukta par demokrātisku. “Es pievienojos manam kolēģim Elmāram Brokam un uzskatu, ka Eiropas Padomei un Komisijai ir jāreaģē ļoti savlaicīgi un noteikti,” runas noslēgumā teica R.Pīks.
1.decembrī uz Ukrainu nosūtīta jauna Eiropas Parlamenta delegācija, kas tiksies ar valsts amatpersonām un tādējādi aktīvi iesaistīsies krīzes atrisināšanā.