Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumi Nr. 974 "Dopinga kontroles noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.12.2004., Nr. 192 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97386

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.975

Kārtība, kādā izmaksājama valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensija

Vēl šajā numurā

03.12.2004., Nr. 192

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 974

Pieņemts: 30.11.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.974

Rīgā 2004.gada 30.novembrī (prot. Nr.68 19.§)

Dopinga kontroles noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sporta likuma 6.panta piektās daļas 4.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dopinga kontroles kārtību.

2. Dopinga kontroli īsteno, lai sportista organismā konstatētu šo noteikumu 1.pielikumā minētās dopinga vielas vai dopinga metodes izmantošanu.

II. Dopinga kontrolē iesaistītās institūcijas un to darbība

3. Dopinga kontroles pasākumus koordinē Antidopinga komiteja. Antidopinga komiteja ir konsultatīva institūcija dopinga kontroles jomā.

4. Antidopinga komitejas sastāvā ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes. Antidopinga komitejas personālsastāvu apstiprina veselības ministrs. Antidopinga komitejas darbu vada komitejas priekšsēdētājs. Antidopinga komitejas priekšsēdētājs ir Veselības ministrijas pārstāvis. Uz komitejas sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt ekspertus.

5. Antidopinga komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no balsstiesīgajiem komitejas locekļiem. Katram komitejas loceklim ir viena balss.

6. Antidopinga komiteja lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss.

7. Aizklāta balsošana notiek, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa no Antidopinga komitejas locekļiem.

8. Antidopinga komitejas sēdes tiek protokolētas.

9. Sacensību laikā antidopinga komitejai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi sporta federācija, kuras biedrs ir konkrētais sportists, attiecīgā starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai vadošā valsts sporta institūcija, ierosināt veikt dopinga kontroli sportistiem.

10. Antidopinga komiteja divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas sniedz Sporta medicīnas valsts aģentūrai (turpmāk — aģentūra) atzinumu par dopinga kontroles nepieciešamību.

11. Dopinga kontroli ārpussacensību laikā sportistiem veic atbilstoši aģentūras izstrādātajam dopinga kontroles plānam. Dopinga kontroles plānu divas reizes gadā iesniedz izvērtēšanai Antidopinga komitejā.

12. Izstrādājot ārpussacensību dopinga kontroles plānu, aģentūra izmanto datus par sportistu treniņu un sacensību norises vietām un laiku, sasniegumiem, iepriekš veiktajām dopinga kontrolēm un to rezultātiem, attiecīgā sporta veida pārstāvju iespējamo saistību ar dopinga vielu lietošanu un citu informāciju.

13. Lai veiktu dopinga kontroli, aģentūra, pamatojoties uz šo noteikumu 9.punktā minēto iesniegumu vai 11.punktā minēto dopinga kontroles plānu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūst attiecīgā sportista asins vai urīna paraugu.

14. Sportista asins vai urīna paraugu ņem aģentūras direktora pilnvarota amatpersona (turpmāk — dopinga kontrolieris). Asins paraugu ņem dopinga kontrolieris — sertificēta ārstniecības persona.

15. Aģentūras direktors dopinga kontroles veikšanai izsniedz dopinga kontrolierim rakstisku pilnvaru. Aģentūra dopinga kontrolierim sniedz ziņas par vietu un laiku, kad attiecīgo sportistu var sastapt, kā arī izsniedz dopinga kontrolei nepieciešamo inventāru un dokumentus.

III. Pasākumi pirms dopinga kontroles

16. Dopinga kontrolieris iepazīstina sportistu ar šo noteikumu 9.punktā minēto iesniegumu vai izrakstu no dopinga kontroles plāna, uzrāda savu licenci un pilnvaru, kā arī nodod sportistam uzaicinājumu veikt dopinga kontroli. Sportists uzrāda personu apliecinošu dokumentu un parakstās par uzaicinājuma saņemšanu. Nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas uzaicinājumu veikt dopinga kontroli paraksta likumiskais pārstāvis vai likumiskā pārstāvja pilnvarots sporta speciālists.

17. Dopinga kontrolieris informē sportistu par dopinga kontroles kārtību, dopinga kontroles norises vietu, kā arī par tiesībām pieaicināt vienu personu piedalīties dopinga kontrolē. Ja nepieciešams, sportistam atļauts pieaicināt tulku. Nepilngadīga vai rīcībnespējīga sportista dopinga kontroli veic tikai likumiskā pārstāvja vai likumiskā pārstāvja pilnvarota sporta speciālista klātbūtnē.

18. Ja dopinga kontrolieris aģentūras norādītajā vietā un laikā trīs reizes septiņu dienu laikā nesastop sportistu vai sportists atsakās parakstīties par uzaicinājuma saņemšanu, dopinga kontrolieris rakstiski informē par to aģentūru.

19. Dopinga kontrolieris nodrošina sportista ierašanos dopinga kontroles vietā ne vēlāk kā stundu pēc uzaicinājuma saņemšanas un nepārtrauktu sportista uzraudzību dopinga kontroles laikā. Ja sportists piedalās preses konferencē vai apbalvošanas ceremonijā, sportistam atļauts ierasties dopinga kontroles vietā vēlāk.

20. Dopinga kontrolieris atzīmē sportista ierašanās laiku dopinga kontroles vietā.

21. Aģentūra nodrošina, lai dopinga kontroles vieta atbilstu šādiem kritērijiem:

21.1. atsevišķa telpa dopinga kontroles veikšanai;

21.2. atsevišķa telpa, kurā sportists var sagatavoties dopinga kontrolei un kurā ir nodrošināta iespēja padzerties;

21.3. atsevišķa tualete, ja nepieciešams ņemt urīna paraugu.

22. Pēc paraugu iegūšanas tos kodē, izmantojot urīna savākšanas trauku, aizzīmogojamu pagaidu iepakojuma komplektu un urīna vai asins parauga dopinga kontroles komplektu ar kodu. Katram priekšmetam jābūt ievietotam atsevišķi rūpnieciski ražotā iepakojumā, un iepakojumam jābūt aizvērtam tā, lai priekšmeti nevarētu saskarties ar apkārtējo vidi un būtu nodrošināta to neaizskaramība (turpmāk — individuālais iepakojums).

23. Ja sportists izvairās no parauga nodošanas dopinga kontrolei, dopinga kontrolieris sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūta to Izglītības valsts inspekcijai, kā arī informē par protokola sastādīšanu aģentūru.

IV. Urīna parauga iegūšana

24. Urīna parauga iegūšanai dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu urīna savākšanas trauku individuālā iepakojumā un pārliecināties, ka individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu trauku.

25. Sportists urīna paraugu nodod tualetē tā paša dzimuma dopinga kontroliera uzraudzībā.

26. Urīna parauga tilpums ir vismaz 75 mililitri. Ja parauga tilpums ir mazāks par 75 mililitriem, urīna trauku ar paraugu ievieto pagaidu aizzīmogošanas komplektā, kuru sportists izvēlas no vairākiem komplektiem. Pēc pietiekama urīna daudzuma savākšanas abus urīna paraugus salej kopā.

27. Pēc urīna parauga savākšanas dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu no vairākiem urīna parauga dopinga kontroles komplektiem un pārliecināties, ka kodu numuri ir vienādi uz visām komplekta sastāvdaļām (parauga A daļas un B daļas pudeles vai konteinera) un individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka kodu numuri nav vienādi vai iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu komplektu.

28. Pēc dopinga kontroliera norādījuma sportists apmēram divas trešdaļas no urīna parauga ielej A daļas pudelē un vienu trešdaļu — B daļas pudelē, aizver pudeles un kodē tās, aizskrūvējot vāciņu vai ievietojot konteinerā.

29. Dopinga kontrolieris, izmantojot savākšanas traukā atlikušo urīna paraugu, veic urīna īpatnējā svara un pH līmeņa mērījumus. Ja urīna īpatnējais svars vai pH līmenis neatbilst aģentūras apstiprinātajām normām, paraugu ņem atkārti un abus iegūtos paraugus uzskata par dopinga kontroles paraugu.

V. Asins parauga iegūšana

30. Pirms asins parauga ņemšanas dopinga kontrolieris nodrošina, lai sportists vismaz 10 minūtes atrastos ērtā pozā miera stāvoklī.

31. Dopinga kontrolieris lūdz sportistu izvēlēties vienu no vairākiem asins parauga dopinga kontroles komplektiem un pārliecināties, ka kodu numuri uz visām komplekta sastāvdaļām ir vienādi un individuālais iepakojums nav bojāts. Ja sportists uzskata, ka kodu numuri nav vienādi vai iepakojums ir bojāts, viņam ir tiesības izvēlēties citu komplektu.

32. Dopinga kontrolieris ar sterilu dezinficējošu tamponu notīra sportista ādu ķermeņa daļā, kurā veiktā vēnas punkcija iespējami mazāk ietekmēs sportista darbību. Dopinga kontrolieris dopinga kontroles savākšanas komplekta divās mēģenēs (ja nepieciešams, izmantojot žņaugu) paņem asins paraugu no virspusējas vēnas. Ja izmantots žņaugs, pēc vēnas punkcijas to nekavējoties noņem un punkcijas vietai uzliek pārsēju.

33. Asins parauga tilpums katrā mēģenē ir trīs mililitri.

34. Ja pirmajā reizē iegūtais asins parauga tilpums ir mazāks par trim mililitriem, dopinga kontrolieris asins paraugu ņem atkārtoti, bet ne vairāk kā trīs reizes. Ja iegūtais asins parauga tilpums nav pietiekams, parauga ņemšanu pārtrauc un dopinga kontrolieris par to rakstiski informē aģentūru.

35. Sportists mēģenes ar asins paraugu ievieto īpašos konteineros vai kastēs un kodē tos, ievietojot konteinerā vai citādi aizzīmogojot atbilstoši dopinga kontroliera norādījumiem.

VI. Pasākumi pēc dopinga kontroles

36. Par dopinga kontroles norisi dopinga kontrolieris aizpilda dopinga kontroles anketu (2.pielikums).

37. Dopinga kontroles anketu (oriģinālu un divas tās kopijas) dopinga kontrolieris nākamās darbdienas laikā pēc dopinga kontroles veikšanas iesniedz aģentūrā un pievieno dopinga kontroles laikā iegūtos paraugus, kā arī citus dokumentus, kas saistīti ar kontroli. Divas dopinga kontroles anketas kopijas izsniedz sportistam.

38. Aģentūras atbildīgā amatpersona nosūta paraugu, pavadvēstuli un dopinga kontroles anketas kopiju uz dopinga kontroles laboratoriju, kas ir akreditēta saskaņā ar Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Kontroles grupas noteiktajiem kritērijiem (turpmāk — laboratorija). Pavadvēstulē norāda sporta veidu vai disciplīnu, kurā sportists piedalās, parauga ņemšanas datumu un laiku, savāktā urīna parauga tilpumu, pH līmeni un īpatnējo svaru, urīna parauga komplekta kodu vai asins parauga komplekta kodu, kā arī sportista sniegto informāciju par pēdējo 10 dienu laikā lietotajiem medikamentiem.

39. Laboratorijā veic parauga A daļas analīzi un nosaka visu dopinga vielu klātbūtni paraugā un dopinga metodes lietošanu, ja dopinga kontrole veikta sacensību laikā. Ja dopinga kontrole veikta ārpussacensību laikā, nosaka šo noteikumu 1.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto vielu un dopinga metodes lietošanu. Ja dopinga kontroli pieprasījusī institūcija īpaši norāda, laboratorija var veikt analīzi, lai noteiktu citu vielu klātbūtni. Pēc parauga analīzes veikšanas laboratorija nosūta atzinumu aģentūras atbildīgajai amatpersonai.

40. Ja laboratorijas atzinumā norādīts, ka parauga A daļā dopinga vielas nav konstatētas, aģentūras atbildīgā amatpersona par to informē institūciju, kura pieprasījusi dopinga kontroli, un nosūta tai vienu dopinga kontroles anketas kopiju un laboratorijas atzinumu.

41. Ja laboratorijas atzinumā norādīts, ka parauga A daļā ir konstatēta dopinga viela vai ir pierādījumi par dopinga metodes izmantošanu, vai dopinga kontrolieris informējis aģentūru, ka sportists izvairās no parauga nodošanas dopinga kontrolei, aģentūra nosūta Antidopinga komitejai iesniegumu par iespējamo ar dopinga lietošanu saistīto pārkāpumu. Iesniegumam pievieno laboratorijas atzinumu, dopinga kontroles anketu vai citu informāciju.

42. Antidopinga komiteja divu darbdienu laikā izskata šo noteikumu 41.punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus par iespējamo ar dopinga lietošanu saistīto pārkāpumu vai sportista izvairīšanos veikt dopinga kontroli un sniedz aģentūrai atzinumu par dopinga lietošanas pārkāpumu vai sportista atteikšanos veikt dopinga kontroli.

43. Ja aģentūras iesniegumā minētie argumenti nav pietiekams pamats atzinuma sniegšanai par pārkāpumu, Antidopinga komiteja izskata iesaistīto personu paskaidrojumus vai pēc sportista pieprasījuma ierosina veikt parauga B daļas analīzi laboratorijā. Šādā gadījumā attiecīgajam sportistam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības būt klāt, veicot parauga B daļas analīzi laboratorijā.

44. Ja, izskatot lietu par iespējamo ar dopinga lietošanu saistīto pārkāpumu, Antidopinga komiteja uzskata, ka pārkāpums nav noticis, Antidopinga komiteja par to sniedz atzinumu aģentūrai. Aģentūras atbildīgā amatpersona informē institūciju, kura pieprasījusi dopinga kontroli, par to, ka ar dopinga lietošanu saistīts pārkāpums nav noticis, un nosūta tai vienu dopinga kontroles anketas kopiju, laboratorijas atzinumu un Antidopinga komitejas atzinumu.

45. Ja Antidopinga komitejas atzinumā norādīts, ka ar dopinga lietošanu saistītais pārkāpums ir noticis, Antidopinga komiteja informāciju par pārkāpumu, vienu dopinga kontroles anketas kopiju un laboratorijas atzinumu vai citu informāciju ierakstītā vēstulē nosūta sportistam un sporta federācijai, kuras biedrs ir attiecīgais sportists. Ja sportista asins vai urīna paraugā konstatētas šo noteikumu 1.pielikuma 7., 8. un 9.punktā minētās vielas, Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta ziņojumu tiesībaizsardzības iestādēm.

46. Ja Antidopinga komitejas atzinumā norādīts, ka sportists izvairījies veikt dopinga kontroli, informāciju par to Antidopinga komiteja ierakstītā vēstulē nosūta Izglītības valsts inspekcijai.

47. Ja iesniegumu dopinga kontroles veikšanai iesniegusi sporta federācija, starptautiskā sporta federācija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome vai vadošā valsts sporta institūcija, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontroli, sedz attiecīgā institūcija.

48. Ja dopinga kontroli veic pēc Antidopinga komitejas iniciatīvas vai atbilstoši dopinga kontroles plānam, izdevumus, kas saistīti ar dopinga kontroli, sedz aģentūra.

VII. Noteikumu ievērošanas uzraudzība un atbildība par to pārkāpšanu

49. Aģentūra organizē un koordinē valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju antidopinga pasākumu īstenošanu un veic dopinga kontroles pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem.

50. Izglītības valsts inspekcija uzliek personām administratīvo sodu par dopinga kontroles noteikumu pārkāpumiem.

Ministru prezidents I.Emsis

Veselības ministrs R.Muciņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 4.decembri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.974

Dopinga vielas un dopinga metodes

Nr.

p.k.

Aizliegto vielu

vai metožu grupa

Apakšgrupa

Aizliegtā viela vai metode

Piezīmes

1.

S1.

Anaboliskie līdzekļi

S1.1.

Androgēnie, anaboliskie steroīdi

   
   

S1.1.a.

Eksogēnie, androgēnie, anaboliskie steroīdi

18a-homo-17b-hydroxyestr-4-en-3-one, bolasterone, boldenone, boldione, calusterone, clostebol, danazol, dehydrochloromethyl-testosterone, delta1-androstene-3, 17-dione, delta1-androstenediol, delta1-dihydro-testosterone, drostanolone, ethylestrenol, fluoxymesterone, formebolone, furazabol, gestrinone, 4-hydroxytestosterone, 4-hydroxy-19-nortestosterone, mestanolone, mesterolone, metenolone, methandienone, methandriol, methyldienolone, methyltrienolone, methyltestosterone, mibolerone, nandrolone, 19-norandrostenediol, 19-norandrostenedione, norbolethone, norclostebol, norethandrolone, oxabolone, oxandrolone, oxymesterone, oxymetholone, quinbolone, stanozolol, stenbolone, tetrahydrogestrinone, trenbolone un citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību

Eksogēns — viela, kuru organisms nevar izstrādāt dabiski

   

S1.1.b.

Endogēnie, androgēnie, anaboliskie steroīdi

Androstenediol (andro-5-ene-3b;17b-diol), androstenedione (4androst-4-ene-3;17-dione), dehydroepiandrosterone (DHEA); dihydrotestosterone, testosterone un šādi metabolīti un izomēri: 5a-androstane-3a,17a-diol, 5a-androstane-3a,17b-diol, 5a-androstane-3b,17a-diol, 5a-androstane-3b,17b-diol, androst-4-ene-3a,17a-diol, androst-4-ene-3a,17b-diol, androst-4-ene-3b,17a-diol, androst-5-ene-3a,17a-diol; androst-5-ene-3a,17b-diol, androst-5-ene-3b,17a-diol, 4-androstenediol (androst-4-ene-3b,17b-diol), 5-androstenedione (androst-5-ene-3,17-dione), epi-dihydrotestosterone, 3a-hydroxy-5a-androstan-17-one, 3b-hydroxy-5a-androstan-17-one, 19-norandrosterone, 19-noretiocholanolone

Endogēns — viela, kuru organisms var izstrādāt dabiski.

Par aizliegtās vielas atrašanos paraugā uzskata gadījumus, ja kādu minēto aizliegto vielu organisms var izstrādāt dabiski un šīs aizliegtās vielas vai tās metabolīta, vai diagnostiska marķiera koncentrācija vai cits rādītājs paraugā atšķiras no koncentrācijas, kuru normāli konstatē cilvēka organismā un kura nav saistāma ar endogēnu šīs vielas izstrādāšanu. Ja sportists pierāda, ka aizliegtās vielas vai tās metabolītu, vai marķieru koncentrācija vai citi rādītāji paraugā ir fizioloģiska parādība vai patoloģijas sekas, tiek uzskatīts, ka paraugā nav atrastas aizliegtas vielas. Laboratorija ziņo par aizliegtas vielas atrašanu paraugā jebkurā gadījumā un jebkurā koncentrācijā, ja laboratorija, pamatojoties uz ticamu analītisko metožu rezultātiem, var pierādīt, ka aizliegtai vielai ir eksogēna izcelsme. Ja laboratorijas rezultāti nav pārliecinoši un netiek noteikta minētā koncentrācija, centram jāveic turpmāka izmeklēšana, ja tam ir pamatots iemesls, piemēram, steroīdu profila salīdzinājums, lai noteiktu iespējamu aizliegtas vielas lietošanu. Ja laboratorija ziņo, ka testosterona (T) un epitestosterona (E) attiecība sportista urīnā ir lielāka nekā četri pret viens (4:1), obligāti jāveic turpmāka izmeklēšana, lai noteiktu, vai attiecīgas izmaiņas ir saistītas ar patoloģisku vai fizioloģisku stāvokli, izņemot gadījumus, ja laboratorija ziņo par aizliegtās vielas atrašanos paraugā un, pamatojoties uz ticamu analītisko metožu rezultātiem, var pierādīt, ka aizliegtai vielai ir eksogēna izcelsme. Ja tiek veikti izmeklējumi, nepieciešams pārskats par iepriekšējām dopinga kontrolēm un attiecīgo kontroli. Ja iepriekšējo dopinga kontroļu rezultāti nav pieejami, sportistam izdara dopinga kontroles bez iepriekšēja brīdinājuma reizi mēnesī trīs mēnešus pēc kārtas. Ja sportists atsakās veikt izmeklējumus, tiek uzskatīts, ka sportista paraugā atrodas aizliegta viela

   

S1.2.

Citi anaboliskie līdzekļi

Clenbuterol, zeranol, zilpaterol un citi anaboliskie līdzekļi

 

2.

S2.

Hormoni un līdzīgas vielas

 

Šādas vielas, arī sastāvdaļas, ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai bioloģisko iedarbību un to atbrīvotājfaktori:

1) eritropoetīns (EPO) un citas vielas, kas veicina eritropoēzi;

2) augšanas hormons (hGH), insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF-1), mehāniskie augšanas faktori (MGFs);

3) gonadotropīni (LH; hCG);

4) insulīns;

5) kortikotropīni

Ja aizliegtās vielas vai tās metabolīta, vai diagnostiska marķiera koncentrācija vai cits rādītājs paraugā atšķiras no koncentrācijas, kuru normāli konstatē cilvēka organismā un kura nav saistāma ar endogēnu šīs vielas izstrādāšanu, un sportists nevar pierādīt, ka šī koncentrācija ir fizioloģiska parādība vai patoloģijas sekas, tiek uzskatīts, ka paraugā ir aizliegtas vielas. Citu vielu ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai bioloģisko iedarbību, vai minēto hormonu diagnostisko marķieru, vai atbrīvotājfaktoru atrašanās paraugā vai citu datu, kas norāda, ka atrastā viela nav dabiski izstrādāts hormons, noteikšanas gadījumā tiks ziņots par aizliegtas vielas atrašanu paraugā

3.

S3.

Beta-2 agonisti

 

Visi beta-2 agonisti, arī to D- un L- izomēri

Izņēmuma kārtā formoterola, salbutamola, salmeterola un terbutalīna lietošanai inhalācijās astmas un fiziskās slodzes izraisītas astmas/bronhokonstrikcijas profilaksei un/vai ārstēšanai ir nepieciešama saīsinātā terapeitiskās lietošanas atļauja. Ja sportistam ir terapeitiskās lietošanas atļauja, bet laboratorija ziņo par salbutamola (brīvais un glikuronizētais) koncentrāciju urīnā virs 1000 ng/ml (nanogramiem mililitrā), tiek uzskatīts, ka paraugā ir aizliegta viela, ja vien sportists nespēj pierādīt, ka tās ir sekas salbutamola ārstnieciskai lietošanai inhalācijās

4.

S4.

Līdzekļi ar

antiestrogēnu

darbību

 

1. Aromatāzes inhibitori, arī anastrozole, letrozole, aminogluthetimide, exemestane, formestane, testolactone un citi līdzekļi.

2. Selektīvi estrogēnu receptoru modulatori (SERMs), arī raloxifene, tamoxifen, toremifene un citi līdzekļi.

3. Citi antiestrogēni savienojumi, arī clomiphene, cyclofenil, fulvestrant un citi savienojumi

 

5.

S5.

Maskējoši līdzekļi

 

Diurētiskie līdzekļi — acetazolamide, amiloride, bumetanide, canrenone, chlortalidone, etakrīnskābe, furosemide, indapamide, metolazone, spironolactone, tiazīdi (piemēram, bendroflumethiazide, chlorothiazide, hydrochlorothiazide), triamterene un citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi vai līdzīgu bioloģisko iedarbību, epitestosterone, probenecid, alfa-reduktāzes inhibitori (piemēram, finasteride, dutasteride), plazmas aizvietotāji (piemēram, albumīns, dekstrāns, hidroksietilciete) un citi līdzekļi

Terapeitiskās lietošanas atļauja zaudē spēku, ja sportista urīns satur diurētisku līdzekli kopā ar citu aizliegtu vielu, kuras koncentrācija ir tuvu augstākai atļautai robežai vai nedaudz zem tās

6.

M.

Aizliegtās metodes

M1.

Skābekļa transportēšanas funkcijas uzlabošana

a) asins dopings, arī jebkuras izcelsmes autologu, homologu vai heterologu asins vai eritrocītu ievadīšana, ja tas nav nepieciešams ārstēšanai;

b) mākslīga skābekļa piesaistes, transportēšanas vai piegādāšanas uzlabošana, arī perfluora ķīmiskie savienojumi, efaproxiral (RSR13), modificēti hemoglobīna produkti, (piemēram, asins aizstājēji uz hemoglobīna bāzes, mikroinkapsulēti hemoglobīna produkti) un citas metodes

 
   

M2.

Ķīmiskas un fizikālas manipulācijas

Vielu un metožu izmantošana, kas maina dopinga kontrolei ņemtā parauga kvalitāti vai varētu tikt izmantota tās izmainīšanai (tajā skaitā intravenozas infūzijas, katetrizācija, urīna aizvietošana un citas manipulācijas)

Intravenozas infūzijas ir aizliegtas, izņemot medicīniski pamatotu ārstēšanu akūtos gadījumos

   

M3.

Gēnu dopings

Ārstnieciski nepamatota šūnu, gēnu, gēnu elementu lietošana vai gēnu ekspresijas modulēšana, kas spēj uzlabot sportiskos sasniegumus

 

7.

S6.

Stimulatori

 

Adrafinil, amfepramone, amiphenazole, amphetamine, amphetaminil, benzphetamine, bromantan, carphedon, cathine1), clobenzorex, cocaine, dimethylamphetamine, ephedrine2), etilamphetamine, etilefrine, famprofazone, fencamfamin, fencamine, fenetylline, fenfluramine, fenproporex, furfenorex, mefenorex, mephentermine, mesocarb, methamphetamine, methylamphetamine, methylenedioxyamphetamine, methylenedioxymeth-amphetamine, methylephedrine2), methylphenidate, modafinil, nikethamide, norfenfluramine, parahydroxyamphetamine, pemoline, phendimetrazine, phenmetrazine, phentermine, prolintane, selegiline, strychnine, to optiskie (D- un L-) izomēri un citas vielas ar līdzīgu ķīmisko uzbūvi un līdzīgu bioloģisko iedarbību

1) cathine lietošana ir aizliegta, ja tā koncentrācija urīnā pārsniedz 5 mikrogramus mililitrā;

2) ephedrine un methylephedrine lietošana ir aizliegta, ja to koncentrācija urīnā pārsniedz 10 mikrogramu mililitrā.

Adrenalīna lietošana kopā ar vietējās anestēzijas līdzekļiem vai vietējā lietošanā (piemēram, degunā, acīs) nav aizliegta

8.

S7.

Narkotikas

 

Buprenorphine, dextromoramide, diamorphine (heroin), fentanyl un tā atvasinājumi, hydromorphone, methadone, morphine, oxycodone, oxymorphone, pentazocine, pethidine

 

9.

S8.

Kanabinoīdi

 

Kanabinoīdi (piemēram, hašišs, marihuāna)

 

10.

S9.

Glikokortiko-

steroīdi

 

Visi glikokortikosteroīdi, ja tos lieto orāli, rektāli, intravenozi vai intramuskulāri. Šādai lietošanai nepieciešama terapeitiskās lietošanas izņēmuma atļauja. Visu citu ievadīšanas veidu izmantošanai ir nepieciešama saīsinātā terapeitiskās lietošanas atļauja

Dermatoloģiskie preparāti nav aizliegti

Veselības ministrs R.Muciņš

 

974-001.PNG (155823 bytes)

974-002.PNG (96240 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!