
Vadīt valsti ir politiķu uzdevums
“Mums jāapzinās, ka politiķu uzdevums ir vadīt valsti,” uzrunā
Saeimā vakar teica Aigars Kalvītis. Pamatojoties uz mūsu valsts iekārtu, šie vārdi
ir neapstrīdami. Vēl būtiskāka ir to nozīme, ja domājam par kvalitāti. Kā vadīt
valsti? Tāpēc arī tik svarīgi, lai 8.Saeimas laikā trešajai valdībai izteiktais
aicinājums uz jaunu uzrāvienu savas valsts interesēs neaprobežotos vien ar politiķu
kārtējo mēģinājumu vienoties un pacelties pāri savai nepatikai. Lai būtu darbi,
kurus novērtē tauta.
Pēc apstiprināšanas A.Kalvītis presei pauda nepārprotamu pārliecība, ka pratīs
prasmīgi vadīt valdību.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Aigars Kalvītis pie MK sēžu galda pēc jaunās valdības apstiprināšanas Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Rādīt veikumu
Nesalīdzināmi smagāks darbs par valdības veidošanu un tās deklarācijas sastādīšanu būs 18 valdības locekļi praktiskā veikuma atrādīšana, apliecinot izvirzītos mērķus, lai “...veidotu Latviju kā konkurētspējīgu, augsti attīstītu valsti, kurā labklājība būtu pieejama ikvienam. Stiprinātu tiesiskumu, apkarotu korupciju, noziedzību, kontrabandu un amatpersonu patvaļu. Nodrošinātu atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību darbā. Stiprinātu tautas dzīvesveidu, kas vērsts uz zemes bagātību saudzīgu izmantošanu un vairošanu, tradicionālu un sabiedrībā atzītu vērtību cienīšanu, stiprinātu atklātu demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz iedzīvotāju savstarpēju palīdzību un aktīvu līdzdalību valsts taisnīgā pārvaldībā”. Šī vispusīgā un cēlā apņemšanās ir ietverta 1.decembrī parakstītās valdības deklarācijā. Ministru prezidents neslēpa, ka apzinās nepieciešamos enerģijas resursus, lai dažu mēnešu laikā saliedētu jauno valdību.
Jaunajiem ministriem savs skatījums
Uzdevums saliedēt ministrus nav nepaveicams. Iepriekšēja ministra
amata pieredze ir 12 jaunā Ministru kabineta locekļiem. Bet seši ministra portfeli
saņem pirmoreiz. Par to, kas katras ministrijas vadībā darāms pirmām kārtām, kas
turpināms vai maināms, ir domājuši visi amatā apstiprinātie.
Jaunais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsver, ka rūpīgi sekos līdzi ES fondu
līdzekļu sadalei un pieteikšanās iespēju nodrošināšanai. Par otru prioritāro
uzdevumu ekonomikas ministrs uzskata darba ņēmēju iespēju uzlabošanu, kā arī
atbalstu darba devējiem, sakārtojot likumdošanu.
Integrācijas procesu kā īpaši jūtīgu saredz īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības
integrācijas lietās Ainars Latkovskis. Ministrs nesola revolūciju, bet gan evolūciju.
Jaunās valdības veidošanas laikā aktualizēto jautājumu par Vispārējās
mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikāciju A.Latkovskais neuzskata par
valdības uzdevumu. “Tas ir Saeimas un koalīcijas kompetencē.”
Jaunais e-lietu ministra sekretariāts tiks veidots uz Informācijas sabiedrības biroja
bāzes. Bet daļēju finansiālo nodrošinājumu sekretariātam, iespējams, piešķirs no
likvidētā Ministru prezidenta biedra biroja. Īpašu uzdevumu ministra informācijas
pārvaldes lietās Jāņa Reira galvenais uzdevums būs izveidot kopīgu datu sistēmu
visā valsts pārvaldē un nodrošināt elektroniskā paraksta ieviešanu.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, apzinoties pārraugāmās nozares
plašumu – no bērnudārziem līdz zinātnes darba koordinācijai, uzskata, ka viens no
steidzamākajiem darbiem būs jau līdz 2005.gadam nodrošināt zinātnes finansējuma
būtisku pieaugumu. Šo jomu līdz šim valdība nav pietiekami balstījusi.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa iestājas par tiesiskuma principu nostiprināšanu,
tādējādi atjaunojot daudzu zaudēto ticību šai valstij. “Kolektīvs ir liels
spēks. Tieslietu ministrija nebauda lielas privilēģijas. Es zinu, ka šai ministrijā
strādājošo vairums ir sava darba entuziasti. Vēlos ar viņiem iepazīties un
uzklausīt.”
“Saules mūžu, kopā esot, strādāt Latvijas valsts interesēs!”, kā Saeimā
jaunajai valdībai novēlēja deputāts Juris Dobelis.
Zaida Kalniņa, “LV”