Apstiprināti “Equal” projekti

Programma nav nevis konkrēts atbalsts konkrētai personai vai organizācijai, bet gan sava veida “politikas laboratorija” ar mērķi radīt jaunas iniciatīvas, kā darba tirgu padarīt pieejamāku visām iedzīvotāju grupām, no vienas puses, un kā šo grupu pārstāvjus motivēt un sagatavot darba dzīvei, no otras. “Equal” Latvijā aptver trīs lielas tēmas: jau minētā darba tirgus pieejamības un darba spēju veicināšana tādām sociāli atstumtām grupām kā invalīdiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, bijušajiem ieslodzītajiem, vecākiem, kas vēlas atsākt strādāt pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, pirmspensijas vecuma cilvēkiem; vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem un atbalsts patvēruma meklētājiem. Pēdējā tēma bija obligāta visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
“Equal” īpatnība ir tā, ka tā ir sadarbības programma – projektā jāpiedalās vairākiem partneriem, piemēram, kādai nevalstiskajai organizācijai un pašvaldībai.
“Equal” ietvaros Latvijai piešķirtais finansējums ir 5 miljoni latu plus Latvijas līdzfinansējums – 1,7 miljoni latu.

Projektus vērtēja neatkarīgi eksperti

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Labklājības ministrijas (LM) ES struktūrfondu departamenta “Equal” politikas nodaļas vadītāja Sanita Zaksa, programmai tika pieteikti 39 projekti par kopējo summu 27 miljoni latu. Ņemot vērā piešķirto finansējumu – 6,7 miljoni latu, bija skaidrs, ka konkurence būs ļoti sīva. To izturēja 12 projekti, kuri sarindoti atbilstoši vērtēšanā iegūto punktu skaitam.
Projektu vērtēšanas komisijā piedalījās pārstāvji no LM, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Latvijas Darba devēju konfederācija netika pārstāvēta iespējamā interešu konflikta dēļ, jo tā pati piedalījās vairākos projektos. S.Zaksa gan uzsver, ka reālo projektu vērtēšanu veica 21 eksperts, kurus LM izraudzījās atklātā konkursā. Projektiem bija jāiztur divas pārbaudes. Pirmā bija administratīvā, kurā vērtēja, vai projekts vispār atbilst noteiktajiem kritērijiem, otrā – finanšu un kvalitātes. Vērtēšanas komisija izlozes kārtībā sadalīja projektus ekspertiem, katru pieteikumu vērtēja divi speciālisti. Ja ekspertu domas par kādu projektu atšķīrās, pieaicināja trešo speciālistu, kura viedoklis tad bija izšķirošais. Pēc administratīvās pārbaudes atkrita 9 projekti. Viens no galvenajiem iemesliem – projekta pieteicēji nebija ievērojuši obligāto prasību, ka projekta īstenošanā ir jābūt sadarbības partneriem. Finanšu un kvalitātes pārbaudē maksimālais punktu skaits, ko varēja iegūt projekts, bija 100 punkti, bet minimālais skaits, lai konkurss būtu izturēts, – 75. Ja abu ekspertu vērtējumos atšķirība bija lielāka par 20 punktiem, pieaicināja trešo.

Visvairāk projektu par darbaspēju veicināšanu

Runājot par projektu saturisko kvalitāti, S.Zaksa stāsta, ka tā bija ļoti dažāda. Zemākais iegūto punktu skaits bija 45, augstākais – 97. Bija ļoti kvalitatīvi projekti, kuru sagatavošanā, iespējams, pieaicināti profesionāli konsultanti, un stipri vāji. Projektus pieteica gan valsts institūcijas (Probācijas dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra), gan uzņēmēji, gan pašvaldības, taču visvairāk, protams, sabiedriskās organizācijas. S.Zaksa ar prieku bilst, ka plānotās projektu aktivitātes izpaudīsies visā Latvijā. Jo, piemēram, Probācijas dienests, kas atrodas Rīgā, ir pieteicis projektus, kas aptvers visus valsts reģionus.
Atbilstoši “Equal” specifikai visvairāk projektu iesniegts sadaļā par darba spēju veicināšanu sociāli atstumtām grupām. Apstiprinātie projekti aptver tādas riska grupas kā personas ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem, bijušie ieslodzītie, pirmspensijas vecuma cilvēki. Mazāks finansējums un līdz ar to mazāks apstiprināto projektu skaits ir sadaļā par vienādām iespējām sievietēm un vīriešiem. Pieteiktie projekti risina tādas smagas problēmas kā, piemēram, atbalsts cilvēktirdzniecības upuriem, atbalsts ģimenēm nedziedināmi slima bērna kopšanas un nāves gadījumos.
Daudzie sociālo lietu eksperti apgalvo, ka viena no tiešām diskriminētām grupām darba tirgū ir romu tautības cilvēki. Jautāta, vai bija iesniegti šai mērķgrupai projekti, S.Zaksa stāsta, ka viens gan bija, bet netika apstiprināts. Taču vērtēšanas komisija ir lūgusi jau apstiprināto projektu pieteicējiem neaizvērt durvis vērtīgajām un kvalitatīvajām idejām, kas ir konkursu neizturējušajos projektos. Līdz ar to ir iespēja, ka organizācija, kas pieteica aktivitāti “romu tautības cilvēku integrācija darba tirgū”, varētu apvienoties ar kādu no konkursa uzvarētājiem. Ierēdne bilst, ka arī Eiropas Sociālā fonda ietvaros viena no mērķgrupām ir etniskās minoritātes. Un S.Zaksa domā, ka LM, rīkojot savus seminārus, var mudināt un motivēt projektu pieteicējus strādāt tieši ar minēto mazākumtautību.
Apstiprinātie projekti atbilst programmas būtībai – radīt jaunas iniciatīvas, kuras varētu iestrādāt sociālajā politikā. Kā vienu no piemēriem S.Zaksa min jaunu risinājumu sociālās un medicīniskās rehabilitācijas koordinācijai un pēctecībai. Ir arī risinājumi no ieslodzījuma vietām atgriezušos cilvēku atkaliekļaušanai sabiedrībā, kur būtu jāsadarbojas vairākām institūcijām.
Apstiprināto projektu pieteicējiem pirmais nopietnais darbs būs sameklēt sev sadarbības partneri kādā no ES dalībvalstīm. No nākamā gada 1.janvāra Eiropas Komisijas mājas lapā būs publicēti visu dalībvalstu apstiprinātie projekti un to pieteicēji. Tad arī Latvijas projektu īstenotāji tur varēs sameklēt sev atbilstošu sadarbības partneri. Uz jautājumu, kā šī sadarbība varētu izpausties, S.Zaksa stāsta, ka pārsvarā tā būs pieredzes apmaiņa un speciālistu apmaiņa. Piemēram, mūsu valstī nav īpaši attīstīta cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība. Projekta ietvaros mūsu speciālisti varēs doties mācībā uz kādu no valstīm, kurai ir šī pieredze.
Apstiprinātie projekti jāīsteno līdz 2007.gadam. Visu šo laiku LM veiks uzraudzību pār projektu īstenošanu.