ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Farbtuhs pret Latviju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.12.2004., Nr. 191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97319
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas
spriedumu lietā “Farbtuhs pret Latviju”
Šodien, 2.decembrī, Eiropas Cilvēktiesību
tiesa (Tiesa) publiskos spriedumu lietā “Farbtuhs pret Latviju”.
Tiesas praksē ir pieņemts palātu spriedumu paziņošanai nerīkot tiesas sēdi, bet ievietot paziņojumus presei un pilnu sprieduma tekstu interneta mājas lapā.
Mihails Farbtuhs sūdzību Tiesā iesniedza 2001.gadā, sūdzoties par iespējamiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3.panta (spīdzināšanas aizliegums) un 7.panta (sodīšanas bez tiesas nepieļaujamība) pārkāpumiem. 2003.gada 9.janvārī Tiesa atzina sūdzību par pieņemamu tālākai izskatīšanai tikai attiecībā uz Konvencijas 3.panta iespējamo pārkāpumu. Atsaucoties uz Konvencijas 3.pantu, iesniedzējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa vecumu un veselības stāvokli, viņa ilgstošo ieslodzījuma laiku var uzskatīt par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, pat par spīdzināšanas aktu.
Ar 1999.gada 27.septembra spriedumu Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu noziegumos pret cilvēci un genocīdā un noteica sodu – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem. Sodu iesniedzējs izcieta Matīsa cietumā. Ņemot vērā iesniedzēja veselības stāvokli, ar 2002.gada 12.marta galīgu lēmumu tiesa atbrīvoja iesniedzēju no tālākas soda izciešanas.
Tiesas praksē ir pieņemts palātu spriedumu paziņošanai nerīkot tiesas sēdi, bet ievietot paziņojumus presei un pilnu sprieduma tekstu interneta mājas lapā.
Mihails Farbtuhs sūdzību Tiesā iesniedza 2001.gadā, sūdzoties par iespējamiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3.panta (spīdzināšanas aizliegums) un 7.panta (sodīšanas bez tiesas nepieļaujamība) pārkāpumiem. 2003.gada 9.janvārī Tiesa atzina sūdzību par pieņemamu tālākai izskatīšanai tikai attiecībā uz Konvencijas 3.panta iespējamo pārkāpumu. Atsaucoties uz Konvencijas 3.pantu, iesniedzējs uzskatīja, ka, ņemot vērā viņa vecumu un veselības stāvokli, viņa ilgstošo ieslodzījuma laiku var uzskatīt par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, pat par spīdzināšanas aktu.
Ar 1999.gada 27.septembra spriedumu Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu noziegumos pret cilvēci un genocīdā un noteica sodu – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem. Sodu iesniedzējs izcieta Matīsa cietumā. Ņemot vērā iesniedzēja veselības stāvokli, ar 2002.gada 12.marta galīgu lēmumu tiesa atbrīvoja iesniedzēju no tālākas soda izciešanas.
Ārlietu ministrijas preses centrs