Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 25. novembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien atkal, gribam vai negribam, nācās cīnīties pret dažādiem īpatnējiem uzbrukumiem. Pirmais uzbrukums bija Izglītības likumam, kura ierosinātāji vēlējās valsts atbalstu privātskolām, neskatoties uz to, ka tur praktiski neskan latviešu valoda.
Otrkārt, pavisam īpatnējs bija piedāvājums, runājot par grozījumiem Pilsonības likumā, kad praktiski tiktu atvērtas durvis visiem, ieskaitot kriminālnoziedzniekus. Tiktu atvērtas durvis arī visiem, kas negrib mācīties latviešu valodu un negrib zināt Latvijas vēsturi. Tā kā to varēja jau uzskatīt par zināmu sociālistisko sacensību starp kreisajiem spēkiem, kurš nu būs kreisāks no viņiem, kurš būs vairāk mīlēts kreisajā flangā. Savu augstāko punktu sasniedza ierosinājums noteikt kaut kādu antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu, ieskaitot tos, kas ir iebrukuši Polijā 1939.gadā un kas ir iebrukuši pēc tam Somijā, ieskaitot visus okupantus, kas okupēja Baltijas valstis, kas atrāva Rumānijai lielu teritorijas daļu. Ir tāds sakāmvārds: “Jo pliks, jo traks!” Un man liekas, ka šo sakāmvārdu šeit ļoti labi varētu pielietot.
Kā ļoti pozitīvu sasniegumu gribētos vēl atzīmēt mūsu frakcijas iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas vēršas pret tiem, kuri ārdās sabiedrisko pasākumu laikā. Tajā tiek paredzēts, ka, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, tad tos, kas ārdās, ierosinātājs varētu saukt pie kriminālatbildības un sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, kā arī ar pamatīgu naudas sodu.
Savas darbības mēs taisāmies turpināt– vienalga, kāda valdība būtu vai nebūtu. Tas ir pavisam cits jautājums. Katrā ziņā mūsu darbība būs saistīta ar nevēlamu elementu pamatīgu apvaldīšanu Latvijā, kā arī ar to, lai šādi elementi netiktu pie Latvijas Republikas pilsonības.

K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodienas Saeimas plenārsēdē es gribētu atzīmēt to, ka šodien Saeimas vairākums nodeva komisijai “Jaunā laika” izstrādātos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, konkrēti deputātes Silvas Bendrātes vadībā, kas vērsti uz bērnu invalīdu kopšanas pabalstu pilnveidošanu. Šis ir projekts, pie kā Silva Bendrāte un citi mūsu kolēģi ir ilgi strādājuši. Līdz šim bijusi pretestība šādiem grozījumiem, bet tagad tie vismaz ir nodoti komisijai. Tātad sekosim rūpīgi, kā attīstās likumprojekta lasījumi.
Protams, lielā ziņa un domas, kas mums visiem ir, ir par to, kāda valdība mums tagad izveidosies. Vakar Valsts prezidente par nākamo premjera kandidātu nosauca Aigara Kalvīša kungu no Tautas partijas. “Jaunajam laikam” ir jau bijušas ar Kalvīša kungu un arī ar citiem Tautas partijas pārstāvjiem sarunas līdz šai nominēšanai. Mums ir bijusi, varētu teikt, tāda zināma noruna un vienošanās. Jautājums ir par to, vai vienošanās tiks godāta vai tiks izmainīta. Pirmais mūsu norunā bija, ka jebkurā gadījumā, ja Valsts prezidente nosauktu vai no vienas partijas vai no otras partijas premjeru, ka pirmā lieta, ko mēs darītu, ir– abi kopā sanāktu un izveidotu valdības kodolu, bet tad sāktu kopā runāt ar citiem partneriem. Diemžēl man ir jāsaka, ka mums vēl sarunas ar Tautas partiju nav bijušas– tās ir paredzētas pēc pusstundas. Mēs laikam būsim sarunās ar viņiem tikai pēc tam, kad viņi būs runājuši ar Zaļo un Zemnieku savienību un ar Latvijas Pirmo partiju, kur, protams, būs jāuzklausa iemesls. Vismaz man šķiet, ka tas nav gluži tā, kā bija runāts.
Mēs arī runājām, ja vienai partijai pienākas premjers, tad tai arī ir jāuzņemas atbildība par Finanšu ministriju un Veselības ministriju. Pretēji otrai partijai dodot par premjeru un par Finanšu ministriju trīs no tā saucamām spēka ministrijām– iekšlietas, aizsardzība, ekonomika, satiksme un tieslietas. Tātad vismaz trim no šīm ministrijām, un ne tikai. Es līdz šim tikai caur presi, protams, esmu dzirdējis, kas varētu tikt piedāvāts. Arī to mēs rūpīgi skatīsim un uzklausīsim Tautas partijas piedāvājumu, tad koleģiāli kopā ar valdi un frakciju lemsim, ko darīt. Bet jautājums man šobrīd ir– vai tas, kas ir agrāk runāts, paliek vai nepaliek spēkā?

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Es domāju, ka viens nopietns likumprojekts, kas šodien tika izskatīts, ir grozījumi Publisko aģentūru likumā, kur daļēji tika sakārtota publisko aģentūru sistēma, veidošanas principi un tālākās darbības modeļi. Pozitīvi ir tas, ka mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika diskutēts par pašvaldību kopīgajām aģentūrām, bet šī ideja diemžēl tika noraidīta komisijā. Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta šo ideju. Šodien to atbalstīja arī daudzi kolēģi. Tajā tiek saglabāta norma, ka pašvaldības ir spējīgas un var veidot kopīgas aģentūras likumā paredzētajos gadījumos vai savstarpēji vienojoties.
Es domāju, ka tas vairāk ir saistīts ar to, ka ir izveidotas reģionālās attīstības padomes un reģionālās attīstības aģentūras, kuru darbība faktiski daļēji tika degradēta un ar 1.janvāri tām tika liegta iespēja tālāk darboties. Politiķi ir sapratuši pašvaldību vietu un lomu, arī šo aģentūru kopējo veidojumu esamību un vajadzību.
Runājot par Zaļo un Zemnieku savienību, šī nedēļa ir bijusi politiski ļoti aktīva tajā ziņā, ka mēs faktiski izvērtējām iespēju piedalīties jaunās valdības veidošanā. Es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava darboties šajā valdībā un tā paliek pie saviem uzstādījumiem, ka tās iestrādes, kuras jau ir veiktas iepriekš, un tās ministrijas, kuras mums bija,– Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija un Vides ministrija –, esam gatavi saglabāt un turpināt iesākto darbu, lai mūsu partijai, Zaļo un Zemnieku savienībai, būtu atskaites punkts tam, ko esam izdarījuši šī sasaukuma laikā. Es domāju, ka rezultātus mēs redzēsim. Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava sadarbībai jaunajā valdībā.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Neskatoties uz sniegputeni, šodien bija normāla darba diena, bija kupli apmeklēta Saeima. Šodien nebija tādu īpaši strīdīgu jautājumu, atskaitot tos dažus, ko jau kolēģi pirms manis minēja.
Es vēlos sniegt mazu komentāru par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Šis piedāvātais likumprojekts ir, kā mēdz teikt, traktējams neviennozīmīgi. Tajā iekļautas arī tādas cilvēku kategorijas– tie, kas glābuši okupācijas laikā vajātos cilvēkus, un tie, kas ir pretojušies nacistu okupācijai. Protams, ka tās ir slavējamas darbības, bet tikai problēma ir tajā, ka vienā likumā ir arī tās personas, kuras pēc tam ir realizējušas padomju okupāciju Latvijas teritorijā. Es pieļauju, ka pie šī likuma šī Saeima vēl atgriezīsies.
Man ir prieks, ka grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas attiecas uz bērniem invalīdiem, ir nodoti komisijai un ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir izskatīti jau otrajā lasījumā. Mēs nopietni skatīsimies, kāpēc daži bērnu lietu ministra priekšlikumi tika noraidīti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Es domāju, ka arī Bērnu tiesību apakškomisija to izanalizēs un mēģinās uz trešo lasījumu dot papildu komentārus.
Turklāt es gribu apsveikt tās Latvijas draudzes, kas ieguvušas zināmu finansējumu projektā par sakrālo Latvijas baznīcu atjaunošanu un tūrisma attīstību. Diemžēl Latvijas valsts spēj palīdzēt tikai tik, cik var, un varbūt lielākā daļa projektu netiks apstiprināti un atbalstīti. Tā tomēr ir cerība, ka Latvijas valsts vara ir nākusi pie atziņas, ka to, ko iepriekšējā vara ir nopostījusi, nevar atjaunot tikai sabiedriskā kārtā, šeit ar saviem līdzekļiem ir jāpiedalās arī valstij.
Mēs cerīgi raugāmies uz jauno valdību un ceram, ka, ieejot jaunajā koalīcijā, Latvijas Pirmā partija arī turpmāk varēs būt droša un cerēt, ka Latvijas kultūras pieminekļi tiks atbalstīti un pārējās draudzes varētu gūt kādu palīdzību arī turpmāk.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Es ceru, ka jūs piekritīsit, ka latvieši savā dzimtenē varēs dzīvot brīvi, turīgi un visur izmantot savu valodu tikai tad, ja arī cittautieši šinī zemītē dzīvos tikpat brīvi, tikpat turīgi un ar visām tiesībām, kuras viņiem ir civilizētajās demokrātiskajās valstīs.
Manuprāt, Saeima šodien kārtējo reizi parādīja savu tuvredzību, savu viensētas domāšanu un savu pārlieku politizāciju. Šī gada 10.februārī, kad Valsts prezidentes kundze izsludināja Izglītības likumu, viņa norādīja uz nepilnībām un lūdza Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu novērst šo netaisnību. Proti, dažos pantos ir uzrakstīts, ka priekšmeti, kuri jāmāca valsts valodā, jānosaka Izglītības un zinātnes ministrijai, bet citā pantā– skola ir patstāvīga un to var veikt pati. Mēs gribējām sakārtot šo likumu un piedāvājām labot šo kļūdu.
Otrs. Latvijā finansiāli palīdz tām privātskolām, ja tajās apmācība notiek valsts valodā, bet nepalīdz tām privātskolām, kurās bērnus māca pamatā minoritāšu valodās. Tā nevar būt. Pieejai jābūt vienādai. Attiecīgi arī Valsts prezidentes kundze uz to vērš uzmanību. Mēs gribējām pilnveidot šo Izglītības likumu, bet diemžēl absolūtais vairākums to noraidīja. Tāda domāšana, mūsuprāt, Latvijai nenesīs labumu.
Un vēl, jūs zināt, ka ir nominēts jauns Ministru prezidents– Kalvīša kungs. Manuprāt, tas ir mazākais ļaunums no divām iespējām. Ja viņu salīdzina ar Kariņa kungu, kurš izauga ASV un ir filologs vai filozofs pēc izglītības, tad Kalvīša kungam tomēr ir lielāka pieredze– viņš auga un izglītojās Latvijā. No vienas puses, viņš zina saimniecību un mūsu valstī jau divreiz ir bijis ministrs. Bet no otras puses– jebkura jauna valdība būs vecie vēži jaunā kulītē. Latvijā 14 gadus valda labējā valdība, bet diemžēl tauta nav kļuvusi laimīga. Tas nozīmē, ka bez kreisajiem laba valdība nevar būt.
No visas sirds es novēlu jums labas sekmes, veselību, izturību un laimi!

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šonedēļ un šodien galvenais notikums ir nākamās valdības Ministru prezidenta kandidatūras izvirzīšana. Mums liekas, ka Kalvīša kungam izdosies sastādīt stipru valdību, kura būs spējīga veiksmīgi strādāt. No nākamās valdības mēs, pirmkārt, gaidām sociālo jautājumu risināšanu– minimālās algas un pensiju palielināšanu, bezdarba līmeņa samazināšanu, prātīgu veselības aprūpes reformu, mazo slimnīcu saglabāšanu lauku rajonos un darba algas palielināšanu ārstiem un skolotājiem. Uzdevumu ir ļoti daudz.
Par galvenajiem uzdevumiem politiskajā jomā mēs uzskatām darbu pie Eiropas sociālās hartas un vispārējās konvencijas par mazākumtautību aizsardzību. Mēs nākamajai valdībai vēlam, ja tā tiks apstiprināta, radošu darbu Latvijas un visas Latvijas tautas labā.
Neskatoties uz to, ka šodien dienas kārtībā bija 44 jautājumi un Saeimas sēdē nenotika lielas diskusijas, tomēr tika pieņemti daži nozīmīgi likumprojekti, bet tādi likumprojekti kā grozījumi Izglītības likumā un grozījumi Pilsonības likumā diemžēl tika noraidīti. Ar šo Saeimas vairākums vēlreiz pierādīja, ka mūsu valstī dialoga starp iedzīvotājiem nav un nebūs.
Sevišķi vēlos pievērst jūsu uzmanību strīdīgam un neparastam likumprojektam “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. 2005.gada 8. un 9.maijā apritēs 60 gadi no tā brīža, kad, pateicoties antihitleriskās koalīcijas pūlēm, beidzās Otrais pasaules karš un tika apkarots fašisms un nacisms. To saprata cilvēki visā pasaulē.
Nesen Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma rezolūciju, kas paredz atzīt 2005.gadā 8. un 9.maiju par atmiņas un izlīguma dienām. Šobrīd Latvijas Otrā pasaules kara veterāniem nav antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusa un sakarā ar to arī nekādu sociālo garantiju. Šodien iesniegtais likumprojekts tika noraidīts. Ar šo mūsu Saeimas deputāti vēlreiz parādīja, ka Latvija ir unikāla valsts, kura iet pretī starptautiskiem viedokļiem– Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām un Eiropas Savienības viedoklim.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Tautas saskaņas partijas deputātus īpaši neinteresē cīņa par portfeļiem jaunajā valdībā, bet interesē sociāla rakstura jautājumi. Šodien man gribētos runāt par divām Tautas saskaņas partijas likumdošanas iniciatīvām, kuras pagaidām diemžēl netika atbalstītas.
Pirmām kārtām lielākā daļa Saeimas deputātu izskatās ļoti norūpējušies par denacionalizēto māju īrnieku likteni, bet šodien izrādās, ka diemžēl tikai vārdos.
Tautas saskaņas partija piedāvāja pārtraukt īrnieku terorizēšanu no mājsaimnieku puses un uzlikt administratīvu sodu par nepamatoti atslēgtu gāzi, elektrību un citu pakalpojumu nelikumīgu pārtraukšanu. Un līdz ar to papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar jaunu pantu sekojošā redakcijā: “Par izvairīšanos no namīpašumu apsaimniekošanas vai pamatpakalpojumu sniegšanas dzīvojamo telpu īrniekiem jāuzliek naudas sods namīpašniekam vai viņa pārstāvim līdz 500 latiem.”
Nākamais jautājums ir jautājums par mūsu likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu”. Tautas saskaņas partijas likumprojekta mērķis ir atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas un cilvēces labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Pašreiz cilvēkiem Latvijas Republikā, kuri upurēja savu veselību un dzīvību, cīnoties pret nacismu Otrā pasaules kara laikā, diemžēl nav paredzēts oficiāls statuss. Latvijā dzīvo aptuveni 10 tūkstoši šo cilvēku. Katru gadu šo cilvēku skaits paliek diemžēl arvien mazāks sakarā ar vecumu un smagiem sociāliem apstākļiem. Mūsu valstī šo cilvēku nopelni cīņā pret fašismu nav pienācīgi novērtēti, tāpēc mēs piedāvājam piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem oficiālu statusu un attiecīgas sociālās garantijas. Pēc mūsu domām, par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri laika posmā no 1939.gada 1.septembra līdz 1945.gada 2.septembrim pirmām kārtām karoja antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās. Otrkārt, karoja partizānu vienībās vai piedalījās pagrīdes pretošanās cīņā pret nacistiskās Vācijas (pases) režīmu. Treškārt, veicināja bruņotas un pagrīdes pretošanās cīņas, sniedzot antihitleriskās koalīcijas kareivjiem partizāniem palīdzību. Diemžēl labējās partijas nevēlējās atbalstīt arī šo sociāla rakstura likumprojektu. Es ceru, ka turpmāk mums izdosies pieņemt šāda rakstura likumu.

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Daudziem no jums, vērojot politisko aktualitāšu atspoguļojumu televīzijā, varbūt rodas iespaids, ka šobrīd visu Saeimas deputātu prāti ir nodarbināti vienīgi savstarpējās diskusijās par jaunās valdības sastādīšanu. Tā tas nav, jo deputāti strādā pie likumprojektiem komisijās, frakcijās un darba grupās tikpat intensīvi kā līdz šim. Arī Tautas partijas frakcija, neskatoties uz saspringto gaisotni, vakar frakcijas sēdē izskatīja visus šodienas plenārsēdē izskatāmos jautājumus, par ko jau kolēģi šeit runāja. Par katru no tiem noformulēja viedokli un par katru bija atbildīgais ziņotājs. Faktiski mēs atnācām uz šodienas plenārsēdi pilnībā sagatavoti, tāpat kā līdz šim.
Neapšaubāmi, mēs esam gandarīti par to, ka Valsts prezidente valdības sastādīšanu uzticēja mūsu partijas pārstāvim Aigaram Kalvītim, jo viņam ir liela pieredze valdības darbā, savulaik sekmīgi vadot Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju. Laikā, kad bija jārisina ļoti sarežģītas problēmas, īpaši lauksaimniecības nozarē.
Personīgi man gandarījums ir arī tāpēc, ka savā laikā biju Aigara Kalvīša skolotājs un viņa māsas klases audzinātājs. Labi pazīstu viņa vecākus. Varu apliecināt, ka nākamais premjera kandidāts nāk no ļoti latviskas un stabilas ģimenes, kas nebūt nav mazsvarīgi.
Es saprotu, ka arī mūsu lielākajam perspektīvajam sadarbības partnerim “Jaunajam laikam” varbūt ir tīri cilvēcīgs aizvainojums par to, kāpēc Valsts prezidente neuzticēja vadīt valdību tieši viņiem. Tautas partija ļoti tic, ka “Jaunais laiks” tam tiks pāri un tiks izveidota stabila vairākuma valdība, kas kopīgi spēs rast risinājumus sasāpējušos jautājumos, īpaši veselības aizsardzības jomā.
Arī mēs rūpīgi sekojam līdzi notikumiem Ukrainā, kas nav mazsvarīgi, jo Ukraina ir viena no lielākajām Eiropas valstīm. Mūsu ministrs Artis Pabriks regulāri konsultējas ar Eiropas Savienības valstu kolēģiem, lai noformulētu vienotu pozīciju Ukrainas jautājumā.
Atvadoties no jums, es novēlu visiem, lai mitētos lielie vēji un puteņi gan dabā, gan arī mūsu valsts vadībā un iestātos stabils laiks.

Saeimas preses dienests