Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Projekts: Politisko partiju likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.12.2004., Nr. 191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/97239

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

02.12.2004., Nr. 191

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Projekts: Politisko partiju likums

Saeimas dok. Nr.3385; likumprojekts Nr.1027

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2004.gada 2.novembra sēdē akceptēts (prot. Nr.63, 22.§) un 25.novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju un to apvienību (turpmāk– partija) darbību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu, nosakot partiju darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju.

2.pants. Partiju jēdziens un darbības pamatmērķi

Partijas ir organizācijas, kas tiek izveidotas, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.

3.pants. Partijas tiesiskais statuss

Partija iegūst juridiskas personas statusu pēc tās ierakstīšanas partiju reģistrā.

4.pants. Partijas atbildības norobežošana

(1)Partija par savām saistībām atbild ar visu partijas mantu.
(2)Partija neatbild par biedra saistībām. Biedrs neatbild par partijas saistībām.

5.pants. Partijas juridiskā adrese

(1)Partijas juridiskā adrese ir partiju reģistrā norādītā adrese.
(2)Ja partijai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz partiju reģistrā norādīto juridisko adresi, uzskatāms, ka partija šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi septiņu dienu laikā pēc nosūtīšanas, ja nosūtītājs var pierādīt to, ka ir nosūtījis attiecīgo korespondenci.

6.pants. Partijas nosaukums un simbolika

(1)Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētu (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partiju nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma un simbolikas. Agrāk reģistrētas partijas nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, ja partijas apvieno vai pārveido par biedrību. Partijas nosaukumam jāatbilst valsts valodas prasībām.
(2)Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:
1)ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību;
2)sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību vai kas atveido šādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.
(3)Partijas nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.
(4)Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.
(5)Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus “Latvijas Republika”, valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus “valsts” vai “pašvaldība”. Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts un pašvaldību simboliku.
(6)Partija, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot nosaukumu, kā arī lai atlīdzina partijai ar tā nosaukuma prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus, ceļot prasību tiesā.

7.pants. Partijas saimnieciskā darbība

(1)Lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, partijas ir tiesīgas veikt šāda veida saimniecisko darbību, kurai nav peļņas gūšanas nolūks:
1)iegūt kustamo un nekustamo īpašumu partijas darbības nodrošināšanai;
2)partijas īpašuma apsaimniekošana;
3)informācijas izplatīšana, reklāma, poligrāfija, izdevniecība, kā arī suvenīru ar partijas simboliku izgatavošana un pārdošana, lai informētu sabiedrību par partijas darbības pamatnostādnēm.
(2)Partijas ienākumus drīkst izmantot statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, labdarības mērķiem, ziedojot naudu un izmaksājot pabalstus, kā arī sabiedrisko pasākumu organizēšanai. Ienākumus, kas gūti no partijas veiktās darbības, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem vai tās dibinātājiem.

8.pants. Publiskā darbība

(1)Lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus, partijām ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.
(2)Šajā nolūkā tās var:
1)brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;
2)izveidot preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus;
3)organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās;
4)uzturēt sakarus ar citu valstu politiskajām partijām;
5)veikt pasākumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju.
(3)Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās politiskās partijas darbības mērķiem un uzdevumiem, tās var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

9.pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Partijām ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt tiem militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

10.pants. Partiju darbības atklātums

(1)Partiju institūciju sēdēs var piedalīties jebkurš attiecīgās partijas biedrs, ja statūtos nav noteikts citādi. Biedru tiesības un pienākumus nosaka statūti.
(2)Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var piedalīties partiju augstāko lēmējinstitūciju (kopsapulču, kongresu vai konferenču) sēdēs.
(3)Partiju biedri un plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar partiju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

11.pants. Partiju finansēšana

Partiju finansēšanas kārtību reglamentē īpašs likums.

II nodaļa
Partijas dibināšana

12.pants. Dibinātāji

(1)Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi.
(2)Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.

13.pants. Lēmums par partijas dibināšanu

(1)Lai dibinātu partiju, personām, kas apvienojas partijā, jāpieņem lēmums par partijas dibināšanu, jāapstiprina tās statūti un partijas programma, jāievēlē valde, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija.
(2)Lēmumā par partijas dibināšanu norāda:
1)partijas nosaukumu;
2)partijas darbības mērķi;
3)dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tiem ir vienojušies;
4)pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem parakstīt statūtus, dibināšanas lēmumu un pieteikumu reģistra iestādei;
5)citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

14.pants. Partijas statūti

(1)Partijas statūtus sagatavo rakstveidā.
(2)Partijas statūtos norāda:
1)partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;
2)simboliku (tās apraksts vai attēls), ja tāda ir;
3)darbības mērķus, uzdevumus un metodes;
4)partijas darbības termiņu (ja partija tiek nodibināta uz laiku);
5)biedru iestāšanās un izstāšanās noteikumus, kā arī noteikumus viņu izsvītrošanai no partijas biedru saraksta;
6)biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtību;
7)biedru tiesības un pienākumus;
8)kārtību, kādā var noteikt partijas teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;
9)biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvniecības kārtību;
10)valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;
11)saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu;
12)kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā.
(3)Partijas statūtos var paredzēt iecelt atbildīgo personu par partijas finansiālo darbību.
(4)Partijas statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.
(5)Partijas statūtus paraksta vismaz divi dibinātāju pilnvaroti pārstāvji, un statūtos norāda to apstiprināšanas datumu.

III nodaļa
Partijas reģistrācija

15.pants. Pieteikums par partijas ierakstīšanu reģistrā

(1)Partijas dibinātāju pilnvaroti pārstāvji triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par partijas dibināšanu iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par partijas ierakstīšanu reģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas.
(2)Pieteikumam pievieno:
1)lēmumu par partijas dibināšanu;
2)partijas programmu;
3)ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu, kurā pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir jābūt likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecinātam attiecīgā dibinātāja parakstam. Sarakstā norāda partijas nosaukums;
4)partijas statūtus;
5)partijas valdes locekļu sarakstu;
6)dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(3)Pieteikumu paraksta vismaz divi dibinātāju pilnvaroti pārstāvji.

16.pants. Partiju reģistrs

(1)Partiju reģistrā ieraksta ziņas par partijām.
(2)Partiju reģistru izveido un uztur ar likumu pilnvarota valsts iestāde– Uzņēmumu reģistrs.

17.pants. Partiju reģistra atklātums

(1)Ikvienam ir tiesības iepazīties ar partiju reģistra ierakstiem un Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem.
(2)Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no partiju reģistra, kā arī partiju reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar Uzņēmumu reģistra amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot tās izsniegšanas datumu. Partijas valdes locekļu, likvidatora un administratora personas kodu izsniedz tikai tādā gadījumā, ja persona pierāda savu interešu pamatotību.
(3)Pēc saņēmēja pieprasījuma Uzņēmumu reģistra amatpersona izsniedz izziņu par to, ka partiju reģistra ierakstā nav izdarīti grozījumi, vai par to, ka partiju reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

18.pants. Partiju reģistra ziņas

(1)Partiju reģistrā norāda šādas ziņas:
1)partijas nosaukumu;
2)partijas juridisko adresi;
3)partijas darbības mērķi;
4)partijas reģionālās nodaļas, ja tādas ir;
5)datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu;
6)partijas valdes priekšsēdētāja (partijas vadītāja) un valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, un ziņas par valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja pilnvaru termiņu;
7)partijas darbības termiņu, ja partija dibināta uz laiku;
8)ziņas par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības apturēšanu vai izbeigšanu, turpināšanu, partijas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;
9)ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu;
10)ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu un personas kodu;
11)ieraksta izdarīšanas datumu;
12)citas ziņas, ja to paredz šis likums.
(2)Par visiem grozījumiem partiju reģistrā, kā arī par partijas pārvaldes institūcijas vai vadītāja maiņu un par visām pārmaiņām pārvaldes institūcijas sastāvā partija 14 dienu laikā paziņo Uzņēmumu reģistram.
(3)Šā panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6. un 7.punktā norādītās ziņas, izņemot personas kodu, par partijas līdzekļiem ir publicējamas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

19.pants. Uzņēmumu reģistrā iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1)Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā un to grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Uzņēmumu reģistrā iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu, notariāli apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.
(2)Partija līdz kārtējā kalendāra gada 1.martam iesniedz Uzņēmumu reģistrā ziņas par tās biedru skaitu un to pilsonību.
(3)Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgās partijas reģistrācijas lietā, ja, pamatojoties uz tiem, ir izdarīts ieraksts partiju reģistrā.

20.pants. Ieraksta izdarīšana partiju reģistrā

(1)Ieraksts partiju reģistrā tiek izdarīts, pamatojoties uz pieteikumu vai tiesas nolēmumu. Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.
(2)Pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā paraksta vismaz divas dibināšanas sapulcē pilnvarotas personas.
(3)Lēmumu par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tādā pašā termiņā Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem lēmumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.
(4)Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem, ja:
1)izstrādājot partijas statūtus vai izvēloties tās nosaukumu, nav ievērotas šajā likumā noteiktās prasības;
2)nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;
3)iesniegtajos dokumentos ietvertie lēmumi, uz kuru pamata izdarāmi ieraksti partiju reģistrā vai grozījumi partiju reģistrēšanai iesniegtajos dokumentos, neatbilst likumā noteiktajām prasībām.
(5)Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā Uzņēmumu reģistra amatpersona pieņem, ja:
1)partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem;
2)pārkāpta šajā likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība;
3)pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti lēmumā norādītie trūkumi.
(6)Lēmumam par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu jābūt pamatotam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.
(7)Uzņēmumu reģistra amatpersona šā panta trešajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
(8)Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt reģistra iestādes amatpersonas lēmumu administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(9)Ieraksts partiju reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

21.pants. Reģistrācijas apliecība

(1)Pēc partijas ierakstīšanas partiju reģistrā partijas dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem izsniedz partijas reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina Uzņēmumu reģistra amatpersona.
(2)Reģistrācijas apliecībā norāda partijas:
1)nosaukumu;
2)reģistrācijas numuru;
3)reģistrācijas vietu;
4)reģistrācijas datumu.

22.pants. Partijas svītrošana no partiju reģistra

Partiju svītro no partiju reģistra, pamatojoties uz:
1)partijas likvidatora pieteikumu;
2)maksātnespējīgās partijas administratora pieteikumu;
3)partijas pieteikumu reorganizācijas ieraksta izdarīšanai;
4)tiesas nolēmumu.

23.pants. Valsts nodeva

(1)Par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus.
(2)Par partiju reģistra izraksta un reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai tā kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Uzņēmumu reģistra darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.
(3)Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, par izraksta vai tā kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu, kā arī ar dokumentu vai informācijas meklēšanu, apstrādi un pavairošanu saistītos izdevumus.

24.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti partiju reģistrā, kā arī šajā likumā noteiktie dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistrā 14 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

25.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

Par nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram attiecīgās personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

IV nodaļa
Partijas biedri

26.pants. Partijas biedri

(1)Par partijas biedriem var būt personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā, un kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. Šis nosacījums attiecas uz personām, kuras partijā iestājušās individuāli, ievērojot partijas statūtus. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.
(2)Par partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16gadu vecumu.
(3)Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.

27.pants. Partijas biedru reģistrs

Partija veido partijas biedru reģistru, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība un deklarētās dzīvesvietas adrese. Informācija par partijas biedriem ir pieejama tikai attiecīgās partijas biedriem, kā arī partiju darbību kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām.

28.pants. Biedra dalība partijā

(1)Partijas valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu partijā, ja statūtos nav noteikta cita kārtība.
(2)Ja partijas valde vai cita institūcija (izņemot biedru sapulci), kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, pieņem lēmumu par atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības pieprasīt jautājumu izskatīt statūtos noteiktajā kārtībā.
(3)Saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos paredzēto kārtību.
(4)Biedra dalība partijā nav nododama trešajām personām vai mantojama. Biedra dalība izbeidzas līdz ar izstāšanos no partijas vai svītrošanu no partijas biedru saraksta, kā arī ar biedra nāvi.
(5)Nesamaksāto iestāšanās naudu vai biedra naudu nevar piedzīt tiesas ceļā.

29.pants. Partijas biedra tiesības

(1)Partijas biedriem ir šādas tiesības:
1)vēlēt partijas valdi un tikt ievēlētiem valdē;
2)saņemt informāciju par partijas darbību;
3)apstrīdēt partijas pieņemtos lēmumus;
4)izstāties no partijas;
5)citas normatīvajos aktos un partijas statūtos noteiktās tiesības.
(2)Partijas biedriem neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir dibinājuši attiecīgo partiju vai kļuvuši par biedriem pēc tās dibināšanas, ir vienādas tiesības arī tādā gadījumā, ja viņiem ir noteikts atšķirīgs biedra naudas vai iestāšanās naudas apmērs.

30.pants. Biedra izstāšanās, izsvītrošanas, dalības izbeigšanās sekas

Jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru izstāšanos un izslēgšanu no partijas, kā arī ar dalības izbeigšanos partijā, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

31.pants. Personas, kas var piedalīties partijas darbā

Partijas darbā var piedalīties arī personas, kas nav attiecīgās partijas biedri,– biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās partijas statūti.

V nodaļa
Partijas organizatoriskā struktūra

32.pants. Partijas pārvaldes institūcijas

(1)Partijas pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce, kongress vai konference) un valde.
(2)Statūtos var paredzēt arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.

33.pants. Partijas biedru sapulce

(1)Partijas augstākā lēmējinstitūcija – biedru sapulce – sasaucama ne retāk kā reizi kalendāra gadā.
(2)Visiem partijas biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, ja statūtos nav noteikts citādi. Partijas biedrs var piedalīties biedru sapulcē arī ar pārstāvja starpniecību, ja partijas statūtos nav noteikts citādi. Pilnvara piedalīties un balsot biedru sapulcē noformējama rakstveidā.
(3)Jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru sapulces kompetenci, sasaukšanu, norisi, lēmumu pieņemšanu, lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

34.pants. Partijas valde

(1)Valde vada un pārstāv partiju.
(2)Valdes locekļu skaitu un darbības termiņu nosaka statūtos. Biedru sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus, ja statūtos nav noteikts citādi. Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus ievēlē uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem.
(3)Valdes locekļiem jābūt rīcībspējīgām fiziskām personām.
(4)Jautājumos, kas saistīti ar valdes kompetenci, pārstāvības tiesībām, lēmumu pieņemšanu, atlīdzības un izdevumu segšanu, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

35.pants. Partijas valdes un citu institūciju locekļu atbildība

(1)Par partijas darbību saskaņā ar likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī par partijai saskaņā ar likumu noteikto uzdevumu izpildi ir atbildīgs partijas valdes priekšsēdētājs.
(2)Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti partijai viņu vainas dēļ.
(3)Partija var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.

36.pants. Partijas struktūrvienības

(1)Partijai var būt teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Partijas struktūrvienības nav juridiskās personas.
(2)Attiecībā uz partijas struktūrvienību biedru sapulci un valdi, ja tādas ir izveidotas, piemēro šā likuma noteikumus, kuri regulē partijas biedru sapulci un valdi.

37.pants. Saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents. Zvērināta revidenta atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai. Finansiālās darbības deklarāciju partija saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

VI nodaļa
Partijas darbības uzraudzība, apturēšana,
izbeigšana, likvidācija un reorganizācija

38.pants. Partijas darbības uzraudzība un kontrole

(1)Partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, kā arī citas likumā noteiktās tiesībaizsardzības iestādes.
(2)Ja šā panta pirmajā daļā minētās iestādes konstatē, ka partija neievēro normatīvajos aktos noteiktās normas vai tās darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību.
(3)Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem mēnešiem.

39.pants. Partijas darbības apturēšana

(1)Tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja partija:
1)pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus;
2) gada laikā nav sasaukusi partijas augstāko lēmējinstitūciju – biedru sapulci;
3)sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita samazināšanās (no 200 līdz 150biedriem) nav atjaunojusi biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam biedru skaitam;
4)partiju finansiālo darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ieskaitījusi valsts budžetā pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.
(2)Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās institūcijas.
(3)Tiesa nolēmumu par partijas darbības apturēšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo attiecīgajai partijai. Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā.
(4)Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs publicē informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

40.pants. Darbības apturēšanas sekas

Ja tiesa aptur partijas darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā partija un tās teritoriālā struktūrvienība pārtrauc publisko darbību.

41.pants. Partijas darbības izbeigšanās pamati

Partijas darbība izbeidzas:
1)ar partijas biedru sapulces lēmumu par partijas darbības izbeigšanu;
2)uzsākot partijas bankrota procedūru;
3)ja partijas biedru skaits samazinās un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (44.pants);
4)izbeidzoties partijas statūtos noteiktajam termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku;
5)ar tiesas nolēmumu;
6)uz cita statūtos noteiktā pamata.

42.pants. Partijas darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu

Biedru sapulces lēmums par partijas darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem un ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

43.pants. Partijas darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru

Kārtību, kādā izbeidzama partijas darbība bankrota gadījumā, nosaka likums, kas regulē biedrību un nodibinājumu maksātnespēju.

44.pants. Partijas darbības izbeigšana ar valdes lēmumu

Ja biedru skaits samazinājies un ir mazāks par 150 biedriem vai par statūtos noteiktu skaitu (kas nav mazāks par 150), kā arī tad, ja izbeidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu partija bija dibināta, lēmumu par darbības izbeigšanu pieņem partijas valde.

45.pants. Partijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

(1)Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:
1)ja partijas valde nav iesniegusi pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;
2)ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība bija apturēta;
3)gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara normatīvo aktu pārkāpumu;
4)citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(2)Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.
(3)Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt partijai veikt publisko darbību vai citu darbību līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(4)Lēmumu par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu nosūta Uzņēmumu reģistram ieraksta izdarīšanai partiju reģistrā.
(5)Tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, nosaka:
1)likvidācijas procesa nepieciešamību un likvidatora iecelšanu;
2)partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums vai statūti nenosaka citādi;
3)par kādiem līdzekļiem un kādā kārtībā tiek sakārtoti un nodoti partijas dokumenti glabāšanai valsts arhīvā.
(6)Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs publicē informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

46.pants. Partijas likvidācija

Partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

47.pants. Partijas reorganizācija

(1)Partiju var reorganizēt, partijām apvienojoties vai partijai sadaloties, vai pārveidojot partiju par biedrību.
(2)Reorganizācijā drīkst piedalīties tikai partijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(3)Statūtos var paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem.
(4)Partijas reorganizācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

48.pants. Partijas pārveidošana par biedrību

(1)Lai partiju pārveidotu par biedrību, atbilstoši attiecīgās partijas statūtiem sasauc partijas biedru sapulci. Sapulcē statūtos noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par partijas pārveidošanu par biedrību.
(2)Pārveidojot partiju par biedrību, ievēro normatīvo aktu noteikumi, kas reglamentē biedrību dibināšanu.
(3)Pārveidojot partiju par biedrību, ir atļauts saglabāt attiecīgās partijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.
(4)Jaunizveidotā biedrība statūtos norāda, ka tā ir partijas tiesību un saistību pārņēmēja.

49.pants. Reorganizējot izveidotā subjekta reģistrācijas ierobežojumi

(1)Pēc partiju reorganizācijas jaunizveidoto partiju vai biedrību nevar reģistrēt politisko partiju vai biedrību reģistrā, ja reorganizētās partijas nav izpildījušas partiju finansēšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
(2)Ja 30 dienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas partija neuzsāk partiju finansēšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un vēlas reģistrēt, reorganizējot izveidoto partiju vai biedrību, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir tiesīgs vērsties tiesā ar lūgumu uzlikt reģistrācijas aizliegumu reorganizējot izveidotajai partijai vai biedrībai.

50.pants. Finansiālās darbības deklarācija

(1)Uzsākot partijas likvidāciju, reorganizāciju vai pārveidošanu par biedrību, partijas pienākums ir iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam finansiālās darbības deklarāciju un zvērināta revidenta atzinumu par partijas finansiālo un saimniecisko darbību par gadu, kurā attiecīgā partija tiek likvidēta, reorganizēta vai pārveidota par biedrību.
(2)Par šā panta pirmās daļas noteikumu izpildi atbildīgs ir attiecīgās partijas likvidators. Ja likvidators nav iecelts, par partijas likvidācijas procesu ir atbildīgs partijas valdes priekšsēdētājs.

Pārejas noteikumi

1.Likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.
2.Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.


Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd ir sākta reforma, ar kuras palīdzību tiek nošķirts privāto tiesību subjektu regulējums no politisko partiju regulējuma. Saeimā 2003.gada 30.oktobrī ir pieņemts Biedrību un nodibinājumu likums un 2004.gada 22.janvārī ir pieņemts Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums, kura pārejas noteikumu 1.punktā ir paredzēta Politisko partiju likuma izstrāde.
Pašreiz politisko organizāciju (partiju) un to apvienību darbību regulē likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Šajā likumā ir vērojamas virkne nepilnību politisko organizāciju (partiju) regulējumā:
1. Politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām ir ierobežotas iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību politiskās organizācijas mērķu sasniegšanai, ņemot vērā to, ka šī darbība nevar būt sistemātiska, līdz ar to politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības pilnvērtīgi nevar realizēt savus mērķus.
2. Likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nav noteikts politisko organizāciju (partiju) reģistrā ierakstāmo ziņu saturs, kas ir pieejams trešajām personām, kā arī reģistra ierakstu spēks attiecībā uz trešajām personām.
3. Likumā “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” ir nepilnīgs politisko organizāciju (partiju) un to apvienību likvidācijas un reorganizācijas tiesiskais regulējums, kas nenodrošina trešo personu, kā arī pašu politiskās organizācijas (partijas) biedru tiesību aizsardzību.
4. Neskatoties uz to, ka politiskajām organizācijām (partijām) ir tiesības nodarboties ar saimniecisko darbību, likumdošanā nav paredzēts politisko organizāciju (partiju) maksātnespējas process.
5. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 4.panta pirmās daļas 2.punkts paredz iespēju Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijā, kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču pašreizējais politisko organizāciju (partiju) un to apvienību regulējums neparedz iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem būt par partijas biedriem.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Likumprojekts regulē politiskās partijas un to apvienības.
Likumprojekts dod politisko partiju definīciju, kuras līdz šim nebija.
Likumprojekts paredz tiesības partijām veikt saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas nolūka, kā papilddarbību, lai partijas varētu sasniegt savus mērķus.
Partijām ir saglabāts aizliegums apbruņot savus biedrus un citas personas.
Likumprojekts nosaka, ka partijām var būt struktūrvienības, taču tās nav juridiskas personas.
Likumprojektā ir konceptuāli jauna pieeja partiju reģistrācijai – likumprojektā ir noteikts ierakstāmo ziņu apjoms, kā arī to spēks attiecībā uz trešajām personām.
Saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā par politisko partiju biedriem var kļūt arī Eiropas Savienības pilsoņi.
Partijas dibinātāju minimālais skaits ir saglabāts tāds pats kā līdz šim – 200 biedri.
Likumprojekts paredz, ka viens no partijas darbības apturēšanas pamatiem ir biedru skaita samazināšanās robežās no 150 līdz 200 biedriem. Savukārt, ja biedru skaits samazinās zem 150 biedriem, partijas darbība tiek izbeigta. Šādu normu ieviešana ir nepieciešama, lai pēc partijas dibināšanas krasi nesamazinātos biedru skaits.
Partijas likvidācijas un reorganizācijas gadījumā tiek nodrošināta trešo personu tiesību aizsardzība.
Likumprojektā uz politiskajām partijām tiek attiecināts maksātnespējas procesa regulējums.
Likumprojekts paredz, ka partiju var pārveidot par biedrību, ievērojot visas normatīvo aktu prasības, kas reglamentē biedrību dibināšanu.
3. Cita informācija.
Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Liberalizētie saimnieciskās darbības nosacījumi ļaus partijām attīstīt pašu saimnieciskās iniciatīvas organizāciju sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
4. Ietekme uz vidi.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.
Nodevas apmērs tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, kas tiks izstrādāti saistībā ar likumprojekta 19.pantu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Likumprojekta 16.panta 1.daļa paredz izdot Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem apstiprina pieteikumu veidlapas ierakstu izdarīšanai politisko partiju reģistrā. Likumprojekta 19.pants paredz izdot Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevas apmēru par ieraksta izdarīšanu politisko partiju reģistrā. Minētie noteikumi izdodami 6 mēnešu laikā no likuma pieņemšanas.
Likumprojekts skatāms vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums.
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija.
Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Tiesību akta izpilde notiks esošo valsts institūciju ietvaros, Uzņēmumu reģistrā tiks izveidots politisko partiju reģistrs. Uzņēmuma reģistrs šo jauno papildu funkciju veiks esošā finansējuma ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Likumprojektā noteiktas tiesības pārsūdzēt politisko partiju reģistra iestādes amatpersonas lēmumus.

Tieslietu ministre V.Muižniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim