Nacionālā dokumentārā mantojuma glabātāji

Jubileju gads

Visa 2004.gada garumā notiek valsts arhīvu sistēmas 85.gads-kārtai veltīti pasākumi. Uz savas darbības 40 gadiem atskatās visi 11 zonālie valsts arhīvi. Oktobrī Latvijas Valsts vēstures arhīvs svinēja 85.jubileju, un tikko savu 10.gadadienu atzīmēja arī jaunākais valsts arhīvs – Personāla dokumentu valsts arhīvs. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu sarīkotas vairākas izstādes, atvērto durvju dienas un tikšanās ar bijušajiem darbiniekiem.
Par godu valsts arhīvu sistēmas 85 gadu jubilejai šodien, 26.novembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā notiks kopējas svinības. Tajās aicināti piedalīties visi valsts arhīvu sistēmas darbinieki, valsts institūciju un Rīgas domes pārstāvji un sadarbības partneri. Uz svinībām ielūgtas arī deviņu ārvalstu delegācijas – tuvākie kaimiņi un ap Baltijas jūru esošo valstu nacionālo arhīvu vadītāji.
Pasākumu ievadīs jubilejas lasījumi. Tas būs atskats uz pēdējos piecos gados padarīto un referāti par arhīvu turpmākai attīstībai nozīmīgām tēmām – elektroniskie dokumenti, darbs ar klientiem, arhīvos uzkrātā dokumentārā mantojuma popularizēšana un saglabāšana nākamajām paaudzēm. Svinīgajā sēdē labākie darbinieki un sadarbības partneri tiks apbalvoti ar Ministru kabineta un Kultūras ministrijas Atzinības rakstiem un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Goda diplomiem un Atzinības rakstiem.

Krātuvju bagātības

Latvijas valsts arhīvu sistēmu veido 15 valsts arhīvi, kuru uzdevums ir nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu, pieejamību un un izmantošanu. Tie ir Latvijas Valsts arhīvs (LVA), Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA), Personāla dokumentu valsts arhīvs (PDVA) un 11 zonālie valsts arhīvi (ZVA) ar informācijas un pakalpojumu sektoriem katrā rajonā. Valsts arhīvu sistēmā ietilpst arī Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija (CMDRL) un Valsts arhīvu speciālā bibliotēka. Valsts arhīvu sistēmu vada Kultūras ministrijas pārraudzībā esošā valsts pārvaldes iestāde – Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.
Pašlaik (01.01.2004.dati) Latvijas valsts arhīvos uzkrāts 16,1 miljons glabājamo vienību, kas aizņem 144 300 lineāro metru. 2003.gadā arhīvos konsultācijas saņēmuši 45 935 apmeklētāji; lasītavu pakalpojumus izmantojis 2691 pētnieks, izsniegtas 38 089 izziņas, sarīkotas 50 izstādes, sniegta metodiskā palīdzība un uzraudzīts lietvedības un arhīvu darbs valsts un pašvaldību iestādēs. Latvijas valsts arhīvos notiek nopietns zinātniskais darbs, top dokumentu krājumi un pētījumi, kas tiek izdoti ar Latvijas un ārvalstu valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju finansiālu atbalstu. Aktualizēta informācija par šiem izdevumiem atrodama valsts arhīvu sistēmas interneta mājas lapā. Lai iepazīstinātu sabiedrību ar arhīvu bagātībām, tiek rīkoti semināri, atvērto durvju dienas un ekskursijas.
Kopš 1994.gada iznāk valsts arhīvu sistēmas žurnāls “Latvijas Arhīvi”, kurā tiek publicēti zinātniski pētījumi par Latvijas vēstures un kultūrvēstures tēmām, informācija par arhīvu darbu, grāmatu recenzijas un apskati.

Ieskats vēsturē

Valsts arhīvu sistēma Latvijā veidojusies kopš 1919.gada, kad tikko nodibinātajā Latvijas Republikā Izglītības ministrijas pārziņā sāka darboties Valsts vēsturiskais arhīvs – pirmā patstāvīgā valsts institūcija, kuras pienākums bija sakopot un glabāt visus valstij būtiskos dokumentus. 1924.gada 28.oktobrī pieņemtais Likums par Valsts arhīvu nostiprināja arhīva statusu, konkretizēja tā uzdevumus darbā ar valsts iestādēm un precizēja nosaukumu – Valsts arhīvs. 1932.gada 1.jūnijā izdarītie likuma grozījumi paplašināja arhīva komplektēšanas avotu loku, ietverot tajā arī pašvaldības un “citas publiski tiesiskas iestādes”.
Padomju okupācijas laikā 1940.gada 22.augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu “Par arhīvu organizēšanu LPSR”, kurā visi Latvijas teritorijā esošie dokumenti, ieskaitot likvidēto un nacionalizēto iestāžu un uzņēmumu, reliģisko, sabiedrisko un politisko organizāciju dokumentus, tika pasludināti par valsts īpašumu. No tā brīža (atskaitot nacistiskās Vācijas okupācijas laiku) līdz pat Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai 1991.gadā valsts arhīvu sistēma tika veidota pēc PSRS arhīvu sistēmas parauga.
Atjaunojoties neatkarīgai Latvijas Republikai, 1991.gada 26.martā tika pieņemts likums “Par arhīviem” un izveidota pašreizējā valsts arhīvu sistēma.
1993.gadā valsts arhīvu sistēmu nodeva Tieslietu ministrijas pārraudzībā, bet no 2001.gada tā ir Kultūras ministrijas pārraudzībā.
Kopš 1993.gada valsts arhīvu sistēma ir Starptautiskās arhīvu padomes A kategorijas locekle.

Svētku izstādes

Latvijas Valsts vēstures muzejā līdz 28. novembrim atvērta Latvijas Valsts vēstures arhīva ekspozīcija “Vēsturisko personu autogrāfi Latvijas Valsts vēstures arhīva kolekcijās 16.–19. gs.”.
Latvijas Valsts arhīvā (Rīgā, Bezdelīgu ielā 1) iekārtota Ērikas Gulbes piemiņas izstāde.
Daudzveidīga ir zonālo valsts arhīvu izveidoto izstāžu tematika. Alūksnē – “No zīmuļa līdz datoram” un “Ak, mūsu valodiņa...”, Daugavpilī – “Daugavpils 1.ģimnāzijai – 170”, “Daugavpils zonālajam valsts arhīvam – 40: fakti un atmiņas” un “Notariālās darbības 1946.gadā – 1.Daugavpils valsts notariāta kantora dokumentos”, Liepājā – “Latvijas brīvības cīņas 1918–1920”, Rēzeknē – “Dokumenti no arhīva fondiem (1945–1949)”, Valmierā – “Valmieras ZVA – 40” un “Valmieras drāmas teātrim – 85”, Ventspilī – “Bēgļu laivām – 60”, “Kas reiz bijis, tas vairs nevar nebūt” un “Ventspils 20.gadsimtā”.