Latvija kopumā atbalsta ES nākamā gada budžetu

Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžeta likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā bija galvenais jautājums, kam vakar, 25.novembrī, Briselē pievērsās
Eiropas Savienības Ministru padomes ekonomikas un finanšu lietās (ECOFIN) sanāksmes dalībnieki. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Finanšu ministrijas (FM) atbildīgās amatpersonas, paužot mūsu valsts nostāju ne vien šajā, bet arī pārējos izskatāmajos jautājumos, kas tika apstiprināta Ministru kabineta 23.novembra sēdē.

Budžeta likumprojekts ar Eiropas Parlamenta grozījumiem un labojumiem

ES nākamā gada budžeta likumprojekts otrajā lasījumā Padomē tika izskatīts, ņemot vērā tā skatīšanas rezultātus Padomē un Parlamentā pirmajā lasījumā, Komisijas sākotnējo budžeta projektu, kā arī ievērojot jaunāko Komisijas rīcībā esošo informāciju un Parlamenta intereses.
Kā norādīts FM speciālistu sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju ECOFIN sanāksmē, pēc ES 2005.gada budžeta likumprojekta izskatīšanas Parlamentā pirmajā lasījumā tas tika ievērojami mainīts gan salīdzinājumā ar Padomes pirmo lasījumu, gan Komisijas sākotnējo budžeta projektu. Parlaments palielināja kopējās maksājumu apropriācijas vairāk nekā par 6 miljardiem eiru salīdzinājumā ar Padomes pirmo lasījumu un gandrīz par 2 miljardiem eiru salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo budžeta projektu.
ES nākamā gada budžeta galīgais variants lielā mērā būs atkarīgs no tā, kāds kompromiss tiks rasts Padomes un Parlamenta saskaņošanas sanāksmē, ņemot vērā visus svarīgākos jautājumus – kopējo maksājumu apropriāciju līmeni, kopējās ārējās drošības politikas finansēšanas nepieciešamību, finansējuma piešķiršanu Ziemeļkiprai, Irākai un Horvātijai u.c.
Latvijas delegācija kopumā atbalstīja otrajam lasījumam piedāvāto ES nākamā gada budžeta kompromisa paketi.
Tā kā Latvijai ES izdevumu un arī iemaksu palielinājums virs Komisijas sākotnējā budžeta projekta nav vēlams, jo mūsu valsts nākamā gada budžeta likumprojektā iekļautās summas atbilst Komisijas sākotnējam budžeta projektam, Latvijas pārstāvji atbalstīja samazinājumu salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējā budžeta projektā piedāvāto.

Budžeta grozījumu vēstules

Atbilstoši Finanšu regulai Komisija var iesniegt Padomei budžeta projekta grozījumus, pamatojoties uz jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama provizoriskā budžeta projekta izstrādāšanas laikā. Šādi grozījumi ES nākamā gada budžeta likumprojektā bija iesniegti trijās vēstulēs, kas ir neatņemama 2005.gada budžeta projekta kompromisa daļa.
Izskatot pirmo grozījumu vēstuli, Latvijas delegācija pauda atbalstu Komisijas priekšlikumam par Horvātijas un Ziemeļkipras finansēšanu. Šis priekšlikums paredz Ziemeļkiprai šajā gadā plānoto finansējumu 6 miljonu eiru apmērā pārcelt uz nākamo gadu. Savukārt attiecībā uz PEACE II programmas finansēšanu, kuras mērķis ir sekmēt miera procesu Ziemeļīrijā, mūsu valsts pārstāvji atbalstīja piešķiramā finansējuma griestu pārskatīšanu tikai kā galējo risinājumu. Latvijas delegācija atbalstīja arī otro un trešo ES budžeta likumprojekta grozījumu vēstuli.

Šā gada budžeta grozījumu projekti

Sanāksmē tika spriests arī par diviem ES šā gada budžeta grozījumu projektiem. Viens no tiem paredz izveidot divas jaunas budžeta līnijas, lai nodrošinātu papildu 6 miljonu eiru finansējumu aktivitātēm, kas veicinātu ekonomikas attīstību Kipras turku kopienā. Arī Latvija atbalsta papildu apropriāciju piešķiršanu Kipras turku kopienai. Mūsu valsts delegācija pauda viedokli, ka ir pareizi līdz attiecīgā lēmuma juridiskās bāzes noskaidrošanai 2004.gadam un 2005.gadam paredzētos līdzekļus novirzīt 2005.gada budžeta rezervē.
Savukārt otrajā grozījumu projektā paredzēts maksājumu apropriāciju palielinājums struktūrfondiem par 3,4 miljardiem eiru, vienlaikus gan samazinot maksājumu apropriācijas vairākās izdevumu apakš-kategorijās par 1,1 miljardu eiru. Šajā grozījumu projektā tiek prognozēts arī ieņēmumu pieaugums tradicionālajiem pašu resursiem 1,3 miljardu eiru vērtībā.
Tā kā maksājumu apropriāciju samazināšana un paredzamais ieņēmumu pieaugums pašu resursiem nenodrošina nepieciešamo maksājumu līmeni, bet tikai 2,4 miljardus eiru, ES dalībvalstīm Savienības budžetā būs jāveic papildu iemaksas viena miljarda eiru vērtībā. Mūsu valsts atbalsta arī šo 2004.gada budžeta grozījumu projektu, tomēr Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, gada beigās varētu rasties problēmas atrast līdzekļus, ko iemaksāt ES budžetā. Tādēļ mūsu delegācija norādīja, ka Latvija labprāt atbalstītu viena miljarda eiru papildu iemaksu samazināšanu, izmantojot iespējas, ko paver līdzekļu pārvirzīšana no citām kategorijām.

Finanšu perspektīva

Komisijas priekšlikums, kas saistīts ar ES finanšu perspektīvas pārskatīšanu laika posmam līdz 2006.gadam, pašlaik ietver divus aspektus – pirmkārt, tiešo maksājumu samazināšanu, kuras rezultātā ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt lauku attīstībai, un, otrkārt, finansējuma palielināšanu PEACE II programmas darbības pagarināšanai. Tomēr tad tiktu paaugstināti esošā finanšu ietvara griesti.
Latvijas pārstāvji aicināja Komisiju rast risinājumu, kas nebūtu saistīts ar finanšu ietvara griestu pārskatīšanu vai paaugstināšanu, norādot, ka šādu risinājumu atbalstītu tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā. Vienlaikus viņi pau-da atbalstu PEACE programmas darbības pagarināšanai, jo tādējādi tiek veicināta miera procesa nostiprināšana Ziemeļīrijā.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv