
Latvija kopumā atbalsta ES nākamā gada budžetu
Eiropas Savienības (ES) nākamā gada budžeta likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā bija galvenais jautājums, kam vakar, 25.novembrī, Briselē pievērsāsEiropas Savienības Ministru padomes ekonomikas un finanšu lietās (ECOFIN) sanāksmes dalībnieki. Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Finanšu ministrijas (FM) atbildīgās amatpersonas, paužot mūsu valsts nostāju ne vien šajā, bet arī pārējos izskatāmajos jautājumos, kas tika apstiprināta Ministru kabineta 23.novembra sēdē. Budžeta likumprojekts ar Eiropas Parlamenta grozījumiem un labojumiem
ES nākamā gada budžeta likumprojekts otrajā lasījumā Padomē tika
izskatīts, ņemot vērā tā skatīšanas rezultātus Padomē un Parlamentā pirmajā
lasījumā, Komisijas sākotnējo budžeta projektu, kā arī ievērojot jaunāko
Komisijas rīcībā esošo informāciju un Parlamenta intereses.
Kā norādīts FM speciālistu sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas
nostāju ECOFIN sanāksmē, pēc ES 2005.gada budžeta likumprojekta izskatīšanas
Parlamentā pirmajā lasījumā tas tika ievērojami mainīts gan salīdzinājumā ar
Padomes pirmo lasījumu, gan Komisijas sākotnējo budžeta projektu. Parlaments
palielināja kopējās maksājumu apropriācijas vairāk nekā par 6 miljardiem eiru
salīdzinājumā ar Padomes pirmo lasījumu un gandrīz par 2 miljardiem eiru
salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo budžeta projektu.
ES nākamā gada budžeta galīgais variants lielā mērā būs atkarīgs no tā, kāds
kompromiss tiks rasts Padomes un Parlamenta saskaņošanas sanāksmē, ņemot vērā visus
svarīgākos jautājumus – kopējo maksājumu apropriāciju līmeni, kopējās ārējās
drošības politikas finansēšanas nepieciešamību, finansējuma piešķiršanu
Ziemeļkiprai, Irākai un Horvātijai u.c.
Latvijas delegācija kopumā atbalstīja otrajam lasījumam piedāvāto ES nākamā gada
budžeta kompromisa paketi.
Tā kā Latvijai ES izdevumu un arī iemaksu palielinājums virs Komisijas sākotnējā
budžeta projekta nav vēlams, jo mūsu valsts nākamā gada budžeta likumprojektā
iekļautās summas atbilst Komisijas sākotnējam budžeta projektam, Latvijas pārstāvji
atbalstīja samazinājumu salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējā budžeta projektā
piedāvāto.
Budžeta grozījumu vēstules
Atbilstoši Finanšu regulai Komisija var iesniegt Padomei budžeta
projekta grozījumus, pamatojoties uz jaunu informāciju, kas nav bijusi pieejama
provizoriskā budžeta projekta izstrādāšanas laikā. Šādi grozījumi ES nākamā
gada budžeta likumprojektā bija iesniegti trijās vēstulēs, kas ir neatņemama
2005.gada budžeta projekta kompromisa daļa.
Izskatot pirmo grozījumu vēstuli, Latvijas delegācija pauda atbalstu Komisijas
priekšlikumam par Horvātijas un Ziemeļkipras finansēšanu. Šis priekšlikums paredz
Ziemeļkiprai šajā gadā plānoto finansējumu 6 miljonu eiru apmērā pārcelt uz
nākamo gadu. Savukārt attiecībā uz PEACE II programmas finansēšanu, kuras mērķis
ir sekmēt miera procesu Ziemeļīrijā, mūsu valsts pārstāvji atbalstīja
piešķiramā finansējuma griestu pārskatīšanu tikai kā galējo risinājumu. Latvijas
delegācija atbalstīja arī otro un trešo ES budžeta likumprojekta grozījumu vēstuli.
Šā gada budžeta grozījumu projekti
Sanāksmē tika spriests arī par diviem ES šā gada budžeta
grozījumu projektiem. Viens no tiem paredz izveidot divas jaunas budžeta līnijas, lai
nodrošinātu papildu 6 miljonu eiru finansējumu aktivitātēm, kas veicinātu ekonomikas
attīstību Kipras turku kopienā. Arī Latvija atbalsta papildu apropriāciju
piešķiršanu Kipras turku kopienai. Mūsu valsts delegācija pauda viedokli, ka ir
pareizi līdz attiecīgā lēmuma juridiskās bāzes noskaidrošanai 2004.gadam un
2005.gadam paredzētos līdzekļus novirzīt 2005.gada budžeta rezervē.
Savukārt otrajā grozījumu projektā paredzēts maksājumu apropriāciju palielinājums
struktūrfondiem par 3,4 miljardiem eiru, vienlaikus gan samazinot maksājumu
apropriācijas vairākās izdevumu apakš-kategorijās par 1,1 miljardu eiru. Šajā
grozījumu projektā tiek prognozēts arī ieņēmumu pieaugums tradicionālajiem pašu
resursiem 1,3 miljardu eiru vērtībā.
Tā kā maksājumu apropriāciju samazināšana un paredzamais ieņēmumu pieaugums pašu
resursiem nenodrošina nepieciešamo maksājumu līmeni, bet tikai 2,4 miljardus eiru, ES
dalībvalstīm Savienības budžetā būs jāveic papildu iemaksas viena miljarda eiru
vērtībā. Mūsu valsts atbalsta arī šo 2004.gada budžeta grozījumu projektu, tomēr
Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, gada beigās varētu rasties problēmas
atrast līdzekļus, ko iemaksāt ES budžetā. Tādēļ mūsu delegācija norādīja, ka
Latvija labprāt atbalstītu viena miljarda eiru papildu iemaksu samazināšanu,
izmantojot iespējas, ko paver līdzekļu pārvirzīšana no citām kategorijām.
Finanšu perspektīva
Komisijas priekšlikums, kas saistīts ar ES finanšu perspektīvas
pārskatīšanu laika posmam līdz 2006.gadam, pašlaik ietver divus aspektus –
pirmkārt, tiešo maksājumu samazināšanu, kuras rezultātā ietaupītos līdzekļus
varētu novirzīt lauku attīstībai, un, otrkārt, finansējuma palielināšanu PEACE II
programmas darbības pagarināšanai. Tomēr tad tiktu paaugstināti esošā finanšu
ietvara griesti.
Latvijas pārstāvji aicināja Komisiju rast risinājumu, kas nebūtu saistīts ar
finanšu ietvara griestu pārskatīšanu vai paaugstināšanu, norādot, ka šādu
risinājumu atbalstītu tikai ārkārtējas nepieciešamības gadījumā. Vienlaikus viņi
pau-da atbalstu PEACE programmas darbības pagarināšanai, jo tādējādi tiek veicināta
miera procesa nostiprināšana Ziemeļīrijā.
Gita Kronberga, “LV”