
Latvija 2004: augsti attīstības tempi
Vēl 1999.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija visai pieticīgs, tuvu stagnācijai – 1,1%. Jau nākamajā gadā statistika fiksēja vērā ņemamu lūzumu – IKP izauga par 6,8%, turklāt 2000.gada pēdējā ceturksnī šis nozīmīgais rādītājs pat sasniedza 8,9% līmeni. Tagad redzam, ka tā nebija labvēlīgu faktoru īslaicīga sakritība.Latvijas rūpniecībā, arī tās vadošajā nozarē dominē uzņēmumi, kas savu darbību balsta uz lēta darbaspēka un dabas resursu izmantošanu un rada relatīvi nedaudz pievienotās vērtības Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Ar jaunu gadu tūkstoti Latvijas tautsaimniecība stabili virzījās
augšup vareniem attīstības soļiem. 2001.gadā IKP izaugsmes temps – 8%, 2000.gadā
– 6,4%, 2003.gadā – 7,5%. 2004.gadā solis ir vēl raitāks: 1.ceturksnī – 8,8%,
2.ceturksnī – 7,7%, pusgadā – 8,25%. Latvija var lepoties ar visaugstāko
attīstības tempu starp ES 25 dalībvalstīm, apsteidzot savus kaimiņus Igauniju un
Lietuvu (izaugsme ap 7%). Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, valsts IKP pēdējos četros
gados pieaudzis par gandrīz 40%. Tas ir teicams sasniegums, īstenojot Latvijas
ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju.
Kas konkrēti noteica IKP straujo pieaugumu 2004.gadā?
IKP izaugsmes faktori
Pievienotā vērtība – iekšzemes kopprodukta aprēķinu pamats –
galvenokārt veidojas pakalpojumu sfērā – 73,3% un mazākā mērā ražošanas
nozarēs – 26,7%. Pakalpojumu sfēras pievienotā vērtība 2004.gada pirmajā pusgadā
pieauga par 8,1%, t.sk. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība līdz ar automobiļu,
motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu
remontu – par 9,8%, transportā, glabāšanā un sakaros – par 9,6%, finanšu
starpniecībā – par 8,1%, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā
komercdarbībā – par 9,2%. No ražošanas nozarēm visstraujāk izauga būvniecības
pievienotā vērtība – 12,5% – un jaunrades rezultāts apstrādes rūpniecībā –
8,5%. Minējām nozares, kas ar savu attīstības soli noteicoši iespaidoja IKP kopējo
izaugsmi. Jāatzīmē, ka šo nozaru pievienotās vērtības īpatsvars IKP ir
atšķirīgs. Tā, piemēram, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības (līdz ar
remontdarbu) īpatsvars līdzinājās 17,9%, apstrādes rūpniecības – 14,2%,
transporta, glabāšanas, sakaru īpatsvars lēsts 15,7%, finanšu starpniecības,
operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas un citas komercdarbības attiecīgais rādītājs
– 18,9%, toties būvniecības īpatsvars – tikai 4,7%.
Pārējo nozaru veikums atpaliek no IKP izaugsmes kopējā tempa. Tā, piemēram,
pakalpojumu sfērā, valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā
apdrošināšanā radītā pievienotā vērtība augusi par 6,2%, izglītībā – par
2,5%, veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē – par 2,3%. Ražošanas sfērā
atbilstošais rādītājs līdzinājās elektroenerģijā, gāzes un ūdensapgādē –
6,7%, lauksaimniecībā, medniecībā, mežsaimniecībā – 4,6%, zvejniecībā – 6,6%,
ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 6,2. Visu minēto nozaru ieguldījums,
veidojot valsts IKP, nav liels – ar īpatsvaru no 7,6% līdz 0,2%.
Sīkāk raksturosim to nozaru attīstību, kas galvenokārt noteica Latvijas IKP straujo
attīstības soli: apkalpošanas sfērā tā ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,
ražošanā – apstrādes rūpniecība.
Vairumtirdzniecības un komisijas tirdzniecības apgrozījums (izņemot automobiļu un
motociklu pārdošanu) 2004.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada
atbilstošu periodu pieauga par 16,2% ar reālām izredzēm šo tempu turpmāk vēl
kāpināt. Samērā pieticīgs bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu
pieaugums – 4,9%. Visstraujāk pieauga vairumtirdzniecības starpnieku darbība –
73,5%, seko iekārtas, mehānismu, darbmašīnu un to piederumu pirkšana un pārdošana
– 33,2%, lauksaimniecības izejvielu un dzīvo lopu apgrozījums – 26,1%,
nelauksaimniecisko starpproduktu apgrozījums – 16,7%, individuālās lietošanas
priekšmetu, sadzīves tehnikas un aparatūras sagāde un realizācija – 16,1%.
Vairumtirdzniecība atbalsojās mazumtirdzniecībā. Pēdējās apgrozījums 2004.gada
1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, pieauga par 13,1%,
2.ceturknī – straujāk, par 13,8%. Tā ir laba liecība, ka palielinājusies
iedzīvotāju pirktspēja. Par to pašu liecina arī mazumtirdzniecības apgrozījuma
struktūras izmaiņa pēdējā gadu desmitā: 1995.gadā pārtikas preču pārdošanas
īpatsvars līdzinājās 63%, nepārtikas preču realizācijas īpatsvars – 37%,
2003.gadā pārtikas preču īpatsvars bija strauji mazinājies, vairs tikai 35%, toties
nepārtikas preču īpatsvars bija izaudzis līdz 65%. Šī pozitīvā tendence vērojama
pat viena gada gaitā: 2004.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo
periodu, pārtikas preču pārdošana bija pieaugusi par 10,9%, nepārtikas preču
realizācija pusotru reizi straujāk – par 15,6%. Mūsu rīcībā diemžēl nav datu,
kāds ir importa preču īpatsvars mazumtirdzniecības apgrozījumā, tā izmaiņas.
Par apstrādes rūpniecības apjoma izaugsmi 2004.gadā mums nav detalizētas
informācijas. Šā gada situācija pamatos atgādina stāvokli iepriekšējā gadā.
Tāpēc ieskatīsimies 1.tabulā.
Uzmanību vispirms piesaista fakts, ka apstrādes rūpniecība vairāk nekā pusi visas
produkcijas ražo eksportam. Tieši eksporta pieaugums ir visas nozares attīstības
dzinējspēks. Apakšnozares ar augstu eksporta īpatsvaru produkcijas realizācija
(kokapstrāde, mašīnu un iekārtu ražošana) deva un dod visaugstāko ieguldījumu
apstrādes rūpniecības izaugsmē. Diemžēl, kā visā Latvijas rūpniecībā, arī tās
vadošajā nozarē dominē uzņēmumi, kas savu darbības izvēršanos balsta uz lēta
darbaspēka un dabas resursu izmantošanu un rada relatīvi nedaudz pievienotās
vērtības. Tas nozīmē, ka nozares ieguldījums valsts IKP būtu lielāks, ja tiktu
ražota produkcija, kas prasa augsti kvalificētu un līdz ar to dārgāku darbaspēku.
Tā ir problēma, kas prasa risinājumu, pārejot uz citu sortimentu, vismodernākajām
tehnoloģijām. Kokapstrādē tas nozīmē eksportēt nevis mizotus stumbrus, bet dārgas
mēbeļu garnitūras, mašīnu un iekārtu ražošanā izlaist krietni sarežģītākus
mehānismus.
IKP ieņēmumi un izlietojums
Iekšzemes kopprodukta pieaugums ir iedzīvotāju it visu ienākumu
palielināšanas pamats. Šai sakarībā IKP izaugsme, straujākā attīstība nebūt nav
pašmērķis, bet līdzeklis, materiāls nosacījums īsākā laika sprīdī īstenot
Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas mērķi – sasniegt attīstīto valstu
dzīves standartiem atbilstošu dzīves līmeni, konkrētāk – nākamo 20–30 gadu
laikā sasniegt ES valstu vidējo iekšzemes kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju.
Ieskatu, kas panākts minētajā virzienā, sniedz gan IKP ieņēmumu aspekts, gan tā
izlietojums.
2004.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, darba samaksa,
veidojot IKP, pieauga par 18,7%, uzņēmēju sociālie maksājumi – par 17,2%, kopā
atlīdzība nodarbinātajiem – par 18,4%. Mazākā mērā palielinājās tāds
ieņēmumu veids kā ražošanas un importa nodokļi – 5,5%. Toties izmaksātas
subsīdijas IKP samazināja un ir rakstāmas ar mīnusa zīmi – -59,4%. Darbības
koprezultāts un jauktais kopieņēmums gada laikā pieauga par 11,7%. (Visi aprēķini
veikti faktiskajās cenās.)
Kādas izmaiņas atspoguļo IKP izlietojums? Iepriekšējā salīdzināmā laika sprīdī
(2004.g. janvāris pret 2003.g.janvāri) galapatēriņa izdevumi salīdzināmās cenās
palielinājās par 7,6%, t.sk., privātais (galvenokārt mājsaimniecību) patēriņš –
par 9%, bet valsts pārvaldes iestāžu patēriņš – par 2,8%. Investīcijām
novirzītie līdzekļi pieauga par 29,6%. Atsevišķi IKP izlietojumā uzskaita krājumu
izmaiņas un vērtslietu iegādi ar izaugsmes tempu 19%. Preču, t.sk. pakalpojuma,
eksports gada laikā pieaudzis par 5,6%, imports turpretī samazinājis IKP, pieaugot par
15,0. Eksporta ieguldījums IKP izaugsmē tiek pilnīgi svītrots no importa apmēra, kas
par 31% pārsniedz eksporta apjomu.
Iekšzemes kopprodukta izlietošanā ir divas pozitīvas iezīmes. Pirmkārt, privātais
patēriņš audzis tikpat strauji kā IKP, liecinot, ka iekšzemes kopprodukta izaugsme
Latvijā ir drošs, reāls pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa kāpinājumam. Valsts
pārvaldes iestāžu patēriņš vienlaikus palielināts visai mēreni. Otrkārt, straujš
(tuvu pie 30%) ir investīciju (kopējā pamatkapitāla) veidošanās temps – droša
ķīla IKP vērienīgai izaugsmei tuvākā nākotnē.
Latvijas IKP ievērojama pieauguma medus podam ir arī savs darvas piliens – patēriņa
cenu kāpums, augsts inflācijas vilnis. Šī negatīvā parādība pieņēmās šā gada
pavasara un vasaras mēnešos. Patēriņa cenu indekss janvārī vēl līdzinājās 3,9%,
maijā – jau 6,2%, jūlijā – 6,7%, augustā – pat 7,8%. Inflācijas ziņā ir
apsteigtas visas ES dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu un Igauniju (augustā šo valstu
attiecīgie rādītāji ir 2,2 un 4,0%). Izskaidrojums šim nepatīkamajam faktam tiek
meklēts konkrētos iekšējos un ārējos apstākļos. Ārējā vide mūsu kaimiņiem ir
gluži tāda pati kā Latvijai. Dzirdēts viedoklis, ka IKP augstais pieauguma temps
sekmējis inflāciju. Tam nevar piekrist: Lietuva un Igaunija IKP izaugsmes ziņā tikai
nedaudz atpaliek no Latvijas, bet inflācija tur krietni mazāka. Vēl jāpētī, kur
patiesi aprakts mūsu valsts inflācijas suns.
Viens gan ir nepārprotami: relatīvi augstā inflācija apēd vērā ņemamu privātā
patēriņa tiesu. 2004.gada 2.ceturksnī strādājošo mēneša vidējā neto darba
samaksa gada skatījumā pieauga par 12 latiem jeb 8,2%. Ja patēriņa cenu indekss šim
periodam līdzinātos 2,0% (mērenā inflācija) reālā darba apmaksa pieaugtu par 6,0%.
Sakarā ar inflāciju 5,8% strādājošo reālā darba samaksa cēlās tikai par 2,3%;
augstākā inflācija nokoda ik mēnesi 5 latus no pirktspējas. Gada 3.ceturksnī šis
inflācijas radītais zaudējums būs lielāks.
Inflācija ir kā skavas, kas iegrožo iekšzemes kopprodukta potenciālā spēka
īstenošanos. Gaidāms, ka vēl līdz gada beigām inflācija mazināsies.
Prognozes
Vai iespējams ilgstoši saglabāt Latvijas IKP pašreizējo izaugsmes
soli?
Atbilde uz šo jautājumu atkarīga no šādiem pamatnosacījumiem:
pirmkārt, kādā mērā valsts spēs attīstīt savu konkurētspēju visupirms vienotajā
ES tirgū un vienlaikus arī citos ārējos tirgos;
otrkārt, cik efektīvi un kādā apjomā tiks apgūti ES strukturālie fondi;
treškārt, vai palielināsies citu iekšējo un ārējo investīciju piesaiste;
ceturtkārt, cik mērķtiecīga un veiksmīga būs valsts ekonomiskā politika;
piektkārt, cik labvēlīga būs ārējā konjunktūra.
Šajā sakarībā Ekonomikas ministrijas speciālisti laika periodam līdz 2009.gadam ir
izstrādājuši divus tautsaimniecības attīstības variantus: lēnākas izaugsmes
variantu ar mazākām eksporta paplašināšanas iespējām un dinamiskās izaugsmes
variantu ar nosacījumu, ka pie labvēlīgas ārējās konjunktūras straujāk
izvērsīsies eksports.
Pēc lēnākā izaugsmes varianta IKP 2005.gadā pieaugs par 6,0%, turpmāk gadā – par
5,5%. Dinamiskais variants paredz, ka IKP ik gadus pieaugs par 8,0%. Gan jāievēro: jo
augstāka ir ekonomikas brieduma pakāpe, jo lielāku piepūli prasa katrs nākamais IKP
pieauguma procents. Tiek prognozēts, ka privātais patēriņš pieaugšot ar tādu pašu
tempu kā iekšzemes kopprodukts. Izvērtējot šīs prognozes, neaizmirsīsim, ka zem
gulošā akmens ūdens netek.
Georgs Lībermanis,
Latvijas valsts emeritētais zinātnieks
1.tabula
Apstrādes rūpniecības nozaru galvenie rādītāji 2003.gadā (procentos)
Struktūra |
Apjomu |
Ieguldījums |
Eksporta |
|
Apstrādes rūpniecība – pavisam |
100 |
9,1 |
9,1 |
52,0 |
Pārtikas rūpniecība |
24,9 |
2,3 |
1,0 |
21,1 |
Vieglā rūpniecība |
9,6 |
-3,4 |
-0,2 |
81,9 |
Kokapstrāde |
20,6 |
16,0 |
3,3 |
68,9 |
Papīra ražošana un izdevējdarbība |
7,6 |
5,3 |
0,5 |
21,9 |
Ķīmiskā rūpniecība |
4,4 |
-5,1 |
-0,2 |
53,7 |
Pārējo
nemetālisko |
2,8 |
5,4 |
0,2 |
34,7 |
Metālu un
metālu izstrādājumu |
9,7 |
9,5 |
1,1 |
77,3 |
Mašīnu un iekārtu ražošana |
14,6 |
24,3 |
2,9 |
72,3 |
Pārējās rūpniecības nozares |
6,1 |
7,1 |
0,5 |
72,4 |