Eiropas Parlamenta deputātu atklātā vēstule pasaules valstu vadītājiem un sabiedrībai

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins ir aicinājis pasaules valstu vadītājus 2005.gada 9.maijā pulcēties Maskavā, lai svinētu dienu, kurā Staļina vadītā Padomju Savienība atzīmēja savu uzvaru Eiropā kā Otrā pasaules kara beigas.
Padomju Savienības uzvara atšķīrās no demokrātiskās Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu kopīgās uzvaras, jo tai sekoja padomju kundzība vairākās Eiropas valstīs, kuras tādējādi kļuva par pakļautajām valstīm. Eiropā kara ar nacistisko Vāciju beigas atzīmē 8.maijā.
Krievijas Federācija ir Padomju Savienības tiesību pārmantotāja, taču tā vienmēr ir izvairījusies uzņemties atbildību par padomju valsts noziegumiem pret cilvēci un kaimiņvalstīm. Vēsturiskās patiesības gaismā augstākā līmeņa pasākumā 9.maijā Maskavā tiktu svinētas nevis Otrā pasaules kara beigas, bet gan padomju okupācija un totalitārā komunisma noziegumi.
Apzināmies, ka Eiropas Savienībai ir būtiskas labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju. Mēs patiesā cieņā noliecam galvas visu Otrā pasaules kara upuru piemiņai. Tomēr vēstures fakti nav noliedzami. Otrais pasaules karš sākās pēc tam, kad Padomju Savienība bija noslēgusi vairākas vienošanās ar nacistisko Vāciju. Totalitārā Padomju Savienība aktīvi palīdzēja nacistiskajai Vācijai iekarot lielāko daļu brīvās Eiropas, izšķirošus astoņpadsmit mēnešus piegādājot vācu armijai un tās militārajām ražotnēm naftu, pārtiku un citus stratēģiskos izejmateriālus. Tajā pašā laikā, vienojoties ar nacistisko Vāciju, Padomju Savienība uzbruka Polijai, Somijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Rumānijai. Par tās agresiju pret Somiju Padomju Savienību izslēdza no Tautu Savienības. Vēl svarīgāk ir tas, ka visas valstis, kuras bija iesaistītas Otrajā pasaules karā, un Vācija pirmā no tām, ir izvērtējušas šo savu vēstures posmu, bet Krievijas Federācija to nav izdarījusi un nav arī kritizējusi Padomju Savienības necilvēcīgo iekšpolitiku un ārpolitiku.
Ar satraukumu un bažām vēršamies pie pasaules valstu vadītājiem, viņu pārstāvētajām valstīm un pilsoņiem, lūdzot izvērtēt patieso politisko mērķi pasākumam, kuru 2005.gada 9.maijā plāno prezidents Putins. Mēs nevaram ignorēt pašreizējo Krievijas Federācijas īstenoto iekšpolitiku un ārpolitiku. Tāpēc uzskatām par nepieciešamu visiem atgādināt traģisko Baltijas valstu un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu vēstures posmu no 1939.gada līdz 1991.gadam. Šajā laikā Padomju Savienība netraucēti īstenoja totalitārā komunisma noziegumus.
Ir svarīgi, lai, atbildot uz prezidenta Putina aicinājumu, valstu vadītāji nepārprotami nošķirtu cieņas izrādīšanu varonībai, militārpersonu un civiliedzīvotāju nestajiem upuriem no prettiesiskās Baltijas valstu okupācijas un vardarbīgas visas Centrālās un Austrumeiropas pakļaušanas.

Strasbūra,

2004.gada novembris

Ar cieņu —

Eiropas Parlamenta deputāti:

Kristofers Bīzlijs (Lielbritānija), Tunne Kelams (Igaunija), Aldis Kušķis (Latvija), Vītauts Landsberģis (Lietuva), Mihaēls Gālers (Vācija), Alfreds Gomolka (Vācija), Rihards Pīks (Latvija), Jaceks Emils Sarjušs-Volskis (Polija), Ģirts Valdis Kristovskis (Latvija), Inese Vaidere (Latvija), Roberts Zīle (Latvija), Džonatans Evanss (Lielbritānija), Mārtins Kallanans (Lielbritānija), Daniels Hannans (Lielbritānija), Barbara Kudricka (Polija), Filips Andžejs Kačmareks (Polija), Malgožata Handzlika (Polija), Jans Obrihts (Polija), Markuss Ferbers (Vācija), Guntars Krasts (Latvija), Pīa Nora Kaupi (Somija), Armando Dionīsi (Itālija), Gunnars Hekmarks (Zviedrija), Anderss Vijkmans (Zviedrija), Urzula Stencela (Austrija), Georgs Andrejevs (Latvija), Rihards Zēbers (Austrija), Jirgens Šrēders (Vācija), Andreass Švābs (Vācija), Valdis Dombrovskis (Latvija), Gite Sēberga (Dānija), Joanniss Kasolides (Kipra), Ježi Buzeks (Polija), Karloss Koelju (Portugāle), Avrils Doils (Īrija), Ari Vatanens (Francija), Žaks Tubons (Francija), Čārlzs Tennoks (Lielbritānija), Zbigņevs Zaleskis (Polija), Džons Pērviss (Lielbritānija), Reinhards Raks (Austrija), Žozē Ribeiru E. Kastru (Portugāle), Zuzanna Roithova (Čehija), Seržiu Markess (Portugāle), Daniela Varela Svasesa-Karpegna (Spānija), Simons Busutilla (Malta), Vašku Grasa Moura (Portugāle), Hartmūts Nasauers (Vācija), Džons Boviss (Lielbritānija), Rodžers Helmers (Lielbritānija), Žoau de Deus Pinheiru (Portugāle), Bernds Posselts (Vācija), Ville Itele (Somija), Tomass Ulmers (Vācija), Rūte Hīronimi (Vācija), Duarti Freitašs (Portugāle), Henriks Lakss (Somija), Ingo Frīdrihs (Vācija), Žozē Albinu Silva Peneda (Portugāle), Luišs Kveiru (Portugāle), Joanniss Varvitsiotis (Grieķija), Aleksanders Grāfs Lambsdorfs (Vācija), Žans Špaucs (Luksemburga), Jožefs Sajers (Ungārija), Pāls Šmits (Ungārija), Lāšlo Šurjāns (Ungārija), Laima Ļucija Andrikiene (Lietuva), Danute Budreikaite (Lietuva), Eugeņjus Gentvils (Lietuva), Šarūns Birutis (Lietuva), Jolanta Dičkute (Lietuva), Ona Juknevičiene (Lietuva), Arūns Degutis (Lietuva), Aloizs Sakals (Lietuva), Rolands Paviļonis (Lietuva), Gintars Didžoks (Lietuva), Margarita Starkevičiūte (Lietuva), Ģērģs Šeflins (Ungārija), Andrāšs Ģīrks (Ungārija), Kinga Gāls (Ungārija), Elmars Broks (Vācija), Karls Heincs Florencs (Vācija), Metjū Grošs (Beļģija), Roberts Viljams Stērdijs (Lielbritānija), Čaba Ēri (Ungārija), Ištvāns Pālfi (Ungārija), Edvards Makmillans-Skots (Lielbritānija), Žolts Lāšlo Bēčei (Ungārija), Alojz Peterle (Slovēnija), Timotijs Kērkhoups (Lielbritānija), Filips Advents (Polija), Verners Langens (Vācija), Tomass Sāvi (Igaunija), Anna Zaborska (Slovākija), Ārpāds Duka-Zoliomi (Slovākija), Andress Tarands (Igaunija), Antonio Lepess-Isturiss Vaits (Spānija), Žaime Majors Oreha (Spānija), Miroslavs Mikolāšiks (Slovākija), Alberts Jans Māts (Nīderlande)